29. pants. (1) Būvniecības valsts kontroli veic Ekonomikas ministrijas sistēmā ietilpstošā Valsts būvinspekcija.
(2) Valsts būvinspekcijas pienākums ir pārbaudīt, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti.
(3) Būvniecības, arī vides pieejamības, kontroles tiesības valsts un pašvaldību būvinspektoriem piešķir, reģistrē un atsauc Ekonomikas ministrija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.1997., 07.03.2002. un 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.03.2003.)
30. pants. (1) Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes.
(2) Par katru pārbaudi būvinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, arī norādījumus par to, kā novēršami pārkāpumi.
(3) Būvinspektoram ir tiesības apturēt būvniecību līdz laikam, kad atzinumā dotie norādījumi tiek izpildīti.
(4) Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei.
(5) Ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:
1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;
2) lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).
(6) Ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).
(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā minēto būvniecības radīto seku novēršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.1997., 07.03.2002. un 25.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2006.)
30.1.pants. (1) Būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā.
(2) Iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu Valsts būvinspekcijā neaptur šīs būvatļaujas darbību.
(3) Lēmuma par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.
(4) Iestāde, kas saņēmusi iesniegumu, kurā apstrīdēta būvatļauja vai lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, vai tiesa, kas saņēmusi pieteikumu, kurā pārsūdzēts iestādes lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu p.ar spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, nosūta paziņojumu būvatļaujas izdevējam un būvatļaujas saņēmējam par to, ka šīs iestādes vai tiesas rīcībā ir iesniegums vai pieteikums par būvatļaujas apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu.
(5) Pašvaldības būvvalde, kas saņēmusi šā panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu, neizdod izziņu, kurā norādīts jaunbūves būvniecības tiesiskais pamatojums un jaunbūves raksturojums, un nepieņem būvi ekspluatācijā līdz brīdim, kad iestādes lēmums kļuvis neapstrīdams vai likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums.
(10.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2005.)