allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info [ Lithuania (LT, EN) ] | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt

Būvniecību regulējošu normatīvo aktu saraksts
Asa_logo_top
Asa_logo_bottom
  Parakstīties
uz jaunumiem
  IKS, UAB Informācijas
atjaunošana
Kā izmantot
sistēmu
Reklāma
internetā
Sazinieties
ar mums

Menu:

 
 

Būvniecību regulējošu normatīvo aktu saraksts

Izvietots: 2007-04-24 17:23   Atjaunots: 2007-04-24 17:25   Comments: 0

Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības tehniskās normas. Ārējo kabeļu līniju montāža
2007-04-24 17:21

4.1. Montāžas prasības
45. Telekomunikāciju tīklu aparatūru, kuru saskaņā ar tehnoloģijas prasībām nedrīkst savienot ar ēkas metāla konstrukcijām, izvieto slēgtos skapjos uz izolējošiem materiāliem (starplikām).
46. Lai identificētu kabeļa īpašnieku, kabeļu līnijas marķē pie katra gaisa līnijas balsta, katrā akā kabeļu kanalizācijā un ēku ievados.
47. Marķē visas atklāti montētās telekomunikāciju iekārtas, kā arī sadales skapjus, sadales elementus, kabeļu kanalizācijas aku lūkas un citas iekārtas, ko uzstāda telekomunikāciju tīkla vajadzībām.
48. Kabeļu ievadus ēkās veido tā, lai panāktu vismazāko kabeļu garumu ēkas iekšienē un pieļaujamos liekuma rādiusus, maksimāli izmantojot nesošās konstrukcijas, kā arī ņemot vērā kabeļu ekspluatācijas iespējas.
49. Visus ievadus ēkās hermetizē. Kabeļu līniju ievadi nedrīkst samazināt konstrukciju drošību.
50. Ēku ievados, lai novērstu uguns izplatīšanos pa kabeli tā aizdegšanās gadījumā, paredz papildu aizsardzības pasākumus. Papildu aizsardzības pasākumi nav nepieciešami, ja ārējās instalācijas kabeļa ievads ēkā izvietots speciālajā kabeļu ievada telpā vai kabeļa garums līdz savienojumam ar iekšējās instalācijas kabeli ēkā nepārsniedz 5 metrus.
51. Kabeļu kanalizācijas kanālus (caurules) numurē no kreisās puses uz labo, sākot no apakšējās rindas, virzienā, kas noteikts projekta dokumentācijā.
52. Kabeļu kanalizācijas caurules liek tranšejās ar augšējās caurules dziļumu, ne mazāku par 0,4 m zem trotuāra, 0,6 m – citās vietās, bet kabeli gruntī – 0,8 m, ja projektā nav noteikts citādi.
53. Ievelkot kabeli kabeļu kanalizācijas kanālā, izvairās no mehāniskiem kabeļa bojājumiem, kā arī no agrāk ielikto kabeļu bojājumiem.
54. Kabeļus ievilkt kabeļu kanalizācijā pieļaujams, ja apkārtējās vides gaisa temperatūra nav zemāka par ražotāja kabeļa specifikācijā noteikto normu.
55. Ievelkot kabeli caur vairākiem kabeļu kanalizācijas posmiem, nodrošina kabeļa aizsardzību no mehāniskiem bojājumiem kanāla ieejā un izejā katrā akā.
56. Ievelkot kabeli kabeļu kanalizācijā, nepieciešams ievērot un kontrolēt nostiepuma spēku, lai tas nepārsniegtu ražotāja tehniskajā specifikācijā norādīto.
57. Virs zemē ieguldītiem kabeļiem vai kabeļu kanalizācijas zemē ieklāj no polimēru materiāla izgatavotu marķētu brīdinājuma lenti, kurai jāatrodas 0,4 m dziļumā zem zemes virsmas, bet ne mazāk par 0,2 m virs kabeļa vai kabeļu kanalizācijas.
58. Ārējās instalācijas kabeļus stiprina pie ēku nesošajām konstrukcijām atbilstoši būvnormatīvu prasībām.
59. Kabeļus montē uz ēkas sienām atklātā vai slēptā veidā.
60. Montējot kabeļus slēptā veidā, kabeļus ieliek sienās, izmantojot speciāli sagatavotus kanālus.
61. Kabeļu līnijas uz sienām izvieto horizontāli vai vertikāli.
62. Nostiprinot kabeļus uz sienām, visas kabeļu līnijas garumā kabeli stiprina cieši pie sienas (bez nokārumiem).
63. Kabeli uz ēkas ārējās sienas horizontāli montē ne mazāk kā 2,5 m augstumā.
64. Horizontālajos posmos kabeli stiprina vismaz trijos punktos uz katru metru un vertikālajos posmos – vismaz divos punktos uz katru metru.
65. Horizontālajos posmos kabeli ar lielāko diametru ievieto augstāk nekā kabeli ar mazāko diametru.
66. Ja kabelis šķērso citas inženierkomunikācijas vai to tīklu, kabeli ievelk izolējošā caurulē.
67. Lai izvairītos no mehāniskiem bojājumiem vertikālajos posmos, kuros kabeļi izvietoti zemāk par 2,5 m, kabeļus montē slēptā veidā.
68. Gaisa vadu un piekārto kabeļu līniju trašu balstus izvieto tā, lai netraucētu piekļūšanu dūmvadiem, izejas lūkām un logiem.
69. Gaisa vadu un piekārto kabeļu līnijas zem ēkas jumta stiprina ne tuvāk par 0,5 m.
70. Jaunu gaisa vadu un piekārto kabeļu līniju aizliegts stiprināt pie ēku kolektīvās uztveršanas sistēmas antenu mastiem, radiotranslāciju līniju mastiem un citiem mastiem bez to apsaimniekotāju rakstiskas piekrišanas.
71. Gaisa vadu un piekārto kabeļu līniju ievadus izveido tā, lai nokrišņu ūdens nenokļūtu ēkā.
72. Būvējot gaisa vadu vai piekārto kabeļu līnijas paralēli jau esošām gaisa vadu vai piekārto kabeļu līnijām, starp līnijām ievēro aizsardzības attālumu, kas nav mazāks par divu blakus esošo līniju summāro nokares attālumu, ja saskaņojumā ar esošās kabeļu līnijas īpašniekiem nav paredzēts mazāks attālums.
73. Gaisa vadu un piekārto kabeļu līniju starp ēkām montē, izmantojot balsta konstrukcijas uz ēku jumtiem vai stiprinājumus pie būvju un ēku kapitālajām sienām.
74. Maksimāli pieļaujamo kabeļu līniju garumu starp balstiem nosaka kabeļa, troses un balstu mehāniskie parametri.
75. Šķērsojot elektrolīnijas, izvēlas aptuveni 90 ° platu šķērsojuma leņķi, izņēmuma gadījumā pieļaujams leņķis, ne mazāks par 45 °.
76. Atklāto elektrotransporta kontakttīklu šķērso ar kabeļa minimālo garumu, un to attālums starp balstiem nedrīkst pārsniegt 75 m. Ja attālums pārsniedz 75 m, kabeļu līnijas izvieto apakšzemes caurulēs.
77. Virs elektrotransporta kontakttīkliem telekomunikāciju gaisa vadu kabeļu līnijas vadu šķērsojumos nedrīkst būt savienojumu.
78. Telekomunikāciju gaisa vadu un piekārto kabeļu līniju balstus, kas ierobežo elektrolīniju šķērsojumu, nodrošina ar zibensnovedēju.
79. Šķērsojot elektrolīnijas, telekomunikāciju līnijas izvieto zem elektrolīnijām, izņemot elektrotransporta kontakttīklus. Atsevišķos gadījumos telekomunikāciju līnijas var izveidot virs 380/220 V elektrolīnijām attālumā, kas nav mazāks par 1,25 m.
80. Šķērsojot elektrolīnijas, izmanto kabeli, kura nesošais elements (trose vai stieple) ir izolēts ar papildu apvalku, kas nevada strāvu.
81. Šķērsojot elektrolīnijas ar spriegumu līdz 380/220 V virs tām, telekomunikāciju līnijas kabelim nodrošina dubultstiprinājumu.
82. Telekomunikāciju līnijas ārējās izolācijas materiālos nodrošina divkārtēju aizsardzību pret šķērsojamo elektrolīniju ar spriegumu līdz 380/220 V.
83. Attālumu starp telekomunikāciju līnijām un elektrolīnijām horizontālajā virzienā tuvinājumos (paralēli) nosaka, pamatojoties uz būvnormatīva prasībām, un aprēķina, lai nepārsniegtu pieļaujamās traucējumu normas no elektrolīnijām uz telekomunikāciju līnijām.
84. Minimālie attālumi starp telekomunikāciju līniju un citu inženierkomunikāciju ārējiem gabarītiem noteikti šo noteikumu 3.pielikumā. Ierīkojot telekomunikāciju tīklus, inženierkomunikāciju vai objektu īpašnieki (valdītāji) šos attālumus savstarpēji saskaņo.
85. Ja telekomunikāciju līniju izvietošana noteiktajos attālumos nav iespējama, šos attālumus var samazināt pēc inženierkomunikāciju vai objektu īpašnieku (valdītāju) savstarpējas saskaņošanas.

4.2. Demontāžas prasības

86. Pirms jebkura tipa telekomunikāciju kabeļu demontāžas kabeļu galus identificē un izolē.
87. Kabeļus demontē, nebojājot esošos kabeļus.
88. Zemē ieguldītu kabeli drīkst demontēt tikai pēc demontāžas projekta saskaņošanas ar citu komunikāciju īpašnieku.
89. Trasi nosprauž atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām.
90. No ēkas sienām kabeļus demontē, ņemot vērā līnijas stiprinājuma novecojumu.
91. Pēc demontāžas likvidē visus marķējumus, restaurē kabeļa stiprināšanas vietas, aizblīvē urbumu vietas un atjauno stāvokli atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām.