Pēdējo trīs gadu laikā apmēram 65 % Baltijas jūras piekrastes kopgaruma Latvijas teritorijā ir skārusi erozija dažādās pakāpēs, secinājuši kompānijas „Metrum" speciālisti. Piekrastes galvenās erozijas riska zonas atrodas Limbažu, Tukuma, Talsu, Ventspils un Liepājas rajonos un Jūrmalā. Kompānija „Metrum", izmantojot uzņēmuma lidmašīnu un speciālo aerofotografēšanas aparatūru, ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu ir veikusi lidojumus virs Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes zonas Latvijas teritorijā, apzinot jūras krasta erozijas apjomus un apbūves attīstību 300 metru kāpu aizsargjoslā.

„Projekta ietvaros iegūti piekrastes aerofoto attēli 500 km garumā 500 - 1000 metru platumā, sākot no Lietuvas līdz Igaunijas robežai. No aerofotogrāfijām ir izveidota piekrastes teritorijas ortofoto karte mērogā 1:2000 ar telpisko izšķirtspēju 20 cm dabā. Mēroga un kvalitātes ziņā šie ir visprecīzākie līdz šim iegūtie kartogrāfiskie dati par Latvijas piekrastes teritoriju", informēja uzņēmuma eksperti

Lidojumu laikā atklātas vairākas vietas, ko apdraud iespējamā noskalošana: Vidzemes jūrmalā netālu no Vitrupes pie Kutkāju raga starp jūru un Tallinas šoseju ir apdraudēts esošais zemes ceļš, kas ir vienīgā piekļūšanas iespēja vairākiem īpašumiem. Ceļš šobrīd jau gandrīz atrodas pludmales joslā, un tuvāko vētru laikā var tikt noskalots. Savukārt Upesgrīvā, netālu no Mērsraga, ir vērojams dzīvojamo ēku apdraudējums. Iedzīvotāji ir atstājuši piekrastē esošās ēkas, jo tās atrodas joslā, kura ūdens līmeņa paaugstināšanās gadījumā applūst. Līdzīga situācija ir pie Akmeņraga bākas un citur. Noskalošanas apdraudējums ir arī Liepājas attīrīšanas iekārtu teritorijā, kur šobrīd jau notiek projektēšanas darbi, lai veidotu krasta aizsargbūves, bet Kolkas raga Rīgas līča pusē kopš 2004. gada piekrastes sauszemes zona ir noskalota 30 - 40 metru platā joslā. Šobrīd šo teritoriju ir pārņēmis ūdens.

Apbūves izmaiņu analīze 300 metru krasta kāpu aizsargjoslā atklāj arī faktu, ka vietumis jūras krasts pludmales zonā šobrīd juridiski ir uzskatāms jau par privātpersonu īpašumu. Līdz šim piekrastes pašvaldībām nebija salīdzinoša kartogrāfiska materiāla, lai konstatētu krasta erozijas rezultātā radušās aizsargjoslu un īpašumu robežu izmaiņas, skaidro kompānijas speciālisti. Tā kā teritorijas plānojumu izstrādā 12 gadiem, šajā periodā erozijas rezultātā var notikt ievērojamas krasta joslas izmaiņas.

Nākotnē "Metrum" piekrastes ortofoto materiālus plānots izmantot piekrastes pašvaldību teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādē, aizsargjoslu un piekrastē esošu privātīpašumu robežu precizēšanai, saimnieciskas darbības aktivitāšu, piemēram, būvniecības, ceļu infrastruktūras attīstības uzraudzībai, kā arī aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldībai, piekrastes zonas saimnieciskās darbības monitoringam un ostu attīstības plānošanai. Iegūtā kartogrāfiskā informācija izmantojama arī tūrisma attīstības un infrastruktūras plānošanai vietās, kur vērojama aktīva atpūtnieku plūsma (piemēram, kāpu joslā gar Talsu šoseju), kā arī cilvēku darbības ietekmes uz piekrastes dabu kontrolei.

Materiāls sagatavots pēc SIA "Metrum" informācijas