Būvniecības tirgus turpinās attīstīties, taču citā virzienā, secināts būvmateriālu ražotāja "maxit" veiktajā būvniecības sektora ekspertu aptaujā. Ja līdz šim lielākā būvniecības aktivitāte notika mājokļu sektorā, tad nākotnē tiek prognozēts, ka pieaugs biroju, tirdzniecības un sakaru ēku būvniecība, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits. Turklāt gan būvniecības uzņēmumiem, gan būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitātei.

Vai būvniecība var pilnībā apstāties? 

"No ekonomikas attīstības viedokļa, sabremzēšana - bet, protams, ne straujš kritums - būvniecībā bija tikai vēlama, jo celtniecības nozare jau sāka pastiprināti atņemt darbaspēku citām, tajā skaitā uz eksportu vērstām nozarēm, kuras ir ļoti svarīgas sabalansētai attīstībai," būvniecības sektora tendences analizē Andris Strazds, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs, norādot, ka celtniecības buma periodā arī cenas bija nepamatoti uzpūstas, jo jebkādu neefektivitāti un nesamērīgas prasības attiecībā uz algām varēja iekļaut galaprodukta cenā.
Nekustamā īpašuma kompāniju pārstāvji ir vienisprātis, ka būvniecība pavisam nevar apstāties. "Vidējā dzīvojamā platība vienam cilvēkam mūsu valstī ir tikai 27 m2, kamēr Eiropā vidēji tā ir 40 m2 - tā kā būvniecībai vēl ir perspektīvas," situāciju komentē Jānis Lancers, SIA "PBLC" valdes loceklis.
Taču tuvākā gada laikā būvniecības apjomi nesasniegs tos apmērus, kādi tie bija 2007.gadā, un neviens no ekspertiem nevar konkrēti prognozēt, kad un vai vispār būvniecības sektorā būs līdzīga aktivitāte. Runājot par šo gadu, eksperti prognozē nelielu būvniecības apjoma pieaugumu vasaras mēnešos, jo tie būvnieki, kuriem jau iepriekš ir nopirkti apbūves gabali, turpinās ieplānoto projektu attīstīšanu, savukārt tie, kuri savā darbībā nebija nosprauduši ilgtermiņa mērķus, var izrādīties "ārpus tirgus".

"Krīzes situācijas parasti stabilizē tirgu un parāda, kurš ir nopietns, ilgtermiņa spēlētājs un kurš nespēj konkurēt tirgū un tādēļ ir spiests no tā aiziet. Šobrīd tirgus sāk pamazām sakārtoties un no tā aiziet spēlētāji, kas tajā ienāca, lai ātri nopelnītu," norāda SIA „maxit" valdes loceklis Mārtiņš Misa.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta dati liecina, ka pieaugumu būvniecības sektorā lielākoties veidos ne-mājokļu celtniecība. "Spriežot pēc 2007.gada 4.ceturksnī izsniegto būvatļauju skaita, var prognozēt, ka 2008.gadā samazināsies mājokļu būvniecība - it īpaši ģimenes māju un daudzdzīvokļu būve, taču pieaugs biroju ēku būvniecība, tirdzniecības un sakaru, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits," nākotnes attīstības tendences raksturo Santa Liepa, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktora vietniece, piebilstot, ka aktivizēsies ostu un hidrobūvju, maģistrālo cauruļvadu, sakaru un elektropārvades līniju, kā arī rūpniecības kompleksu būvniecība.

"Runājot par būvniecības tirgu kopumā, var teikt, ka satraukumam un panikai nav racionāla pamata. Ir tikai normāli, ka tirgus attīstās, un tajā notiek gan augšupejas, gan lejupslīdes procesi. Tirgus dalībniekiem ir jāmāk pielāgoties situācijai. Šī brīža procesi būvniecības tirgū signalizē par pārstrukturizāciju un jaunu nišu apgūšanu. Ņemot vērā, ka uz valsts atbalstu ne vienmēr var paļauties, svarīgi pašiem atrast izdevīgāko tirgus segmentu, ieņemt tajā stabilu pozīciju un noturēt to ar kvalitatīvu un atbildīgu piedāvājumu," rezumē SIA "maxit" valdes loceklis Mārtiņš Misa.

Pārmaiņas arī būvmateriālu tirdzniecības sektorā

Būvniecības sektors ir cieši saistīts ar citām nozarēm, kas dzīvo līdzi šī sektora augšupejai un arī šī brīža kritumiem. Viena no saistītākajām nozarēm ir būvmateriālu ražotāji un tirgotāji.

"Tas būtu paradoksāli, ja, samazinoties būvapjomiem, nebūtu samazinājušies būvmateriālu tirdzniecības apjomi. Konkrēti runājot par SIA "maxit", 1.ceturksnī samazinājums ir apmēram 18%. Prognozēju, ka šis būs pārmaiņu gads arī būvmateriālu tirdzniecības sektorā," stāsta M.Misa.

Būvmateriālu pieprasījuma kritumu atzīmē arī SIA „Merks" celtniecības direktors Jānis Šperbergs: "Šogad "Merks" būvlaukumos novērojam, ka būvmateriāli (piemēram, betons, stikls, akmens vate) tiek piegādāti ātrāk nekā 2007. gadā." 

Pašlaik Latvijas būvniecības nozarei tikai dažus no galvenajiem materiāliem (piem., betonu, kokmateriālus un to izstrādājumus) ražo Latvijā. Visi pārējie materiāli pārsvarā tiek importēti.

Uz nepieciešamību ražot būvmateriālus Latvijā norāda vairāki eksperti, atzīmējot, ka tas būtu ļoti izdevīgi gan ekonomikai kopumā, jo tiktu stimulēta ražošana, radītas jaunas darba vietas, gan arī būvniekiem, jo būvmateriālus varētu piegādāt savlaicīgāk, tādā veidā uzlabojot kvalitāti. Savukārt celtniecības kompāniju pārstāvji neslēpj, ka, jo vairāk ir tirgus dalībnieku, jo lielāka konkurence un mazākas cenas. Būvniecības sektoram šobrīd tas var būtiski palīdzēt.