Nekustamo īpašumu kompānijas Re&Solution analīze liecina: lielākā rosība mazumtirdzniecības platību tirgū patlaban valda Lietuvā. Šeit vēl līdz gada beigām taps divi vērienīgie tirdzniecības centri, turpretī Latvijā šogad ekspluatācijā netiek plānots nodot nevienu jaunu būvi. Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kur šis tirgus segments par 80% ir koncentrējies galvaspilsētā. Analītiķi prognozē, ka proporcija saglabāsies arī turpmāk, tajā laikā, kad kaimiņvalstīs attīstītāji patlaban ir vairāk pievērsušies reģioniem.

Lietuvas tirgus sasniedzis briedumu

Iepriekšējos gados stabilā ekonomiskā izaugsme, jauna patērētāju paaudze un viegli piee­jamie aizdevumi patērētājiem garantēja pārmērīgi augstu patēriņa izdevumu pieau­gumu un mazumtirdzniecības apgrozījumu. Taču pieaugošā inflācija un aizņēmumu maksas paaugstināšanās iezīmē sākotnējā pieauguma fāzes beigas, jo Lietuvas mazumtirdzniecības tir­gus ir sasniedzis savu briedumu.

Saskaņā ar Re&Solution datiem, Lietuvā patlaban ir 25 iepirkšanās centri ar kopējo platību vairāk kā 570 000 kvadrātmetru jeb 0,17 m2 uz vienu cilvēku. Līdz šī gada beigām plānots uzcelt tirdzniecības centru Pan­orama Viļņā (50 000 m2) un iepirkšanās centru BIG II Klaipēdā (22 000 m2), tādējādi šis skaitlis pieaugs par 72 000 m2. Tuvākajos gados Lietuvā iecerēta vēl desmit projektu realizācija, tajā skaitā arī esošo tirdzniecības centru paplašināšanās, kas nodrošinās vēl 302 000 kv.m mazumtirdzniecības telpu.  

Atšķirībā no Igaunijas un Latvijas, Lietu­vas tirdzniecības platību attīstītāji ir aktīvi ne tikai galvaspilsētā, bet arī Kauņā, Klaipēdā, Šauļos un Paņevežā. Dažās no šīm pilsētām mazumtirdzniecības platību tirgus ir sasniedzis piesātinājumu ātrāk nekā Viļņā, piemēram, Šauļos, kur iedzīvotāju skaits ir 127 000, mazumtirdzniecības telpu iznomāšana ir kļuvusi par lielu izaicinājumu vietējiem brokeriem.

Latvijas tirdzniecība koncentrējās galvaspilsētā

Tirdzniecības platības vienmēr ir bijušas visattīstītākais un kvalitatīvākais īpašuma segments valstī. Tiek prognozēts, ka jau tagad diezgan piesātinātais iepirkšanās centru tirgus (390 000m2, kas kopumā veido 0,43 m2 uz vienu cilvēku Rīgā un 0,17 m2 uz vienu cilvēku valstī) nākošajos trīs gados vairāk nekā dubultosies, sasniedzot pāri par 880 000 m2 jeb 0,38 m2 uz vienu cilvēku valsts līmenī, kas šodien ir ievērojami vairāk nekā lielākajā daļā pārējo Eiropas valstu.

Tomēr neviens no tirdzniecības centriem netiks nodots šajā gadā, līdz ar to lielākā daļa tirdzniecības platību Rīgā vai Rīgas tuvumā ienāks tirgū ne ātrāk, kā 2010. gadā, tai skaitā Linstow tirdzniecības parks 150 000 m2 platībā un divi ļoti lieli iepirkšanās un izklaides centri, ko attīsta VP Akropo­lis (113 000 un 64 000 m2). Re&Solution informēja, ka faktiski 80% no pašreizējām mazumtirdzniecības platībām atrodas galvaspilsētā, un proporcija, šķiet, paliks tikpat augsta arī turpmāk par spīti vietējo un starptautisko attīstītāju pieaugošajai interesei par reģionālo tirdzniecības platību tirgu.

Pašreizējā ekonomiskā lejupslīde ir ietekmējusi mazumtirdzniecības tirgu, samazinot mazumtirdzniecības apgrozījumu un rezultātā samazinot telpu pieprasījumu. Šobrīd ir novērojama tendence, kad iepirkšanās centru vadītāji maina nomniekus ar mērķi palielināt kopējos tirdzniecības centru ieņēmumus - mēbeļu, būvmateriālu un elektronikas preču veikali, kas maksā zemas nomas mak­sas, tiek aizstāti ar modes, apavu un aksesuāru veikaliem, kuri ir gatavi maksāt augstākas nomas maksas. Rezultātā palielinās pieprasījums pēc lielām un lētākām, atsevišķi novietotām telpām un tirdzniecības parkiem dzīvojamajos mikrorajonos un vietās ar labu transporta infrastruktūru - šādu iespēju vietējie attīstītāji vēl nav pilnībā izmantojuši.

Igaunija: aktivitāte novērojama reģionos

Mazumtirdzniecības platību attīstība Tallinā ir plānota, paplašinot esošos iepirkšanās centrus. Jaunu tirdzniecības centru nodošana tirgū tuvākajā nākotnē netiek gaidīta. Visaktīvākā attīstība pašreiz notiek reģionālajās pilsētās - jaunie iepirkšanās centri Tartu, Rakverē, Viljandi un Narvā būs pabeigti 2008.-2009. gadā. Lai gan tirgus tiek uzskatīts par relatīvi piesātinātu mazumtirdzniecības telpu platību ziņā uz vienu cilvēku, pieprasījums joprojām paliek augsts. Turklāt vairāki labi pazīstami starptautiskie mazumtirgotāji pašreiz apsver iespējas ienākt Igaunijas tirgū, kas arī veicinās aktivitāti šajā sektorā.

Izvērtējot tirgus potenciālu un attīstot papildus tirdzniecības telpas, tiek gaidīts, ka nomas maksu līmenis paliks stabils. Eksperti neprognozē arī neiznomāto platību īpatsvaru: tirdzniecības centru īpašniekiem vēl joprojām ir gari potenciālo nomnieku saraksti, kuri meklē nomas platības. Savukārt ilgtermiņā tiek gaidīts, ka tirdzniecības centru īpašnieki meklēs iespējas, kā optimizēt nomnieku sastāvu un aizstāt dažus nomniekus ar tādiem, kas ir ar mieru maksāt augstāku nomas maksu.

Pašreizējais nomas maksu līmenis galvenajos iepirkšanās centros: