Māju un namiņu skaits pēdējā laikā palielinās, tātad izvēloties piemērotus vadus un kabeļus, izvairīsimies no daudzām nelaimēm. Vadi un kabeļi atšķiras pēc dzīslu daudzuma (no 1 līdz 37), diametra (no 0,75 līdz 800 mm2) un nosacītā darba sprieguma. Vadi tiek ražoti ar izolāciju, kas var izturēt 380, 660 un 3000 V mainīgo saspriegumu, kabeļi var izturēt jebkādu spriegumu. Izolēta vada spriegumu caurlaidīgajai dzīslai parasti ir gumijas, polivinilhlorīda vai vinilplasta apvalks. Vadi, kurus klāj tādās vietās, kur pastāv lielāks risks to mehāniskai bojāšanai, papildus tiek apvīti ar vara cinkotu stiepli. Ja jūs rokās turat kaut ko elastīgu, kam ir viena tipa izolācija un tas nav biezāks par mazo pirkstiņu, tad tas ir vads. Ja runājam par izstrādājumu, kurš ir aptuveni rokas biezumā un diezgan ciets, kurš sastāv no divkāršā apvalkā savienotiem atsevišķiem vadiem, tad tas ir kabelis. Ja vēlas ievilkt elektrību līdz ēkai, bet negribas bojāt skatu ar vadiem, ir nepieciešams kabelis. Kā to izvēlēties? Vispirms jāizlemj, kas tiks elektrificēts, jo mitrai vietai vai apstrādājamai zemei tiek izvirzītas pavisam citādas prasības nekā sausai vietai vai pļaviņai. Protams, abos gadījumos vajadzēs kabeli. Kādam tam kabelim vajadzētu būt?

Termiņi
Dzīsla – atsevišķs vadītājs.
Vads – izstrādājums, kam ir viena vai dažas izolētas dzīslas un viegls aizsargapvalks.
Montēšanas vads – vads, kas paredzēts zema sprieguma sadales tīkliem.
Elektriskais virves vads – vads diametrā 1,5 mm2, ar izolētām elastīgām dzīslām. Paredzēts savienot (slēgt) paceļamo ierīci. Dzīslām jābūt daudzstiepļu. Tās savieno kopējs apvalks.
Kabelis – daži izolēti vadi vienā vai dažos aizsargapvalkos.


Vadītāja materiāla izvēle
Varš būtu labāk nekā alumīnijs. Tas ir labāks vadītājs, elastīgāks un izturīgāks pret koroziju. Alumīnijs pēc saskarsmes ar gaisu, ātri oksidējas, izveido plēvīti, kura slikti laiž cauri strāvu, bet tas pavājina kontaktu. Vieta, kur ir slikts kontakts, sakarsīs, dzirksteļos, vairāk oksidēsies un tas var būt par cēloni ugunsgrēkam. Vienmēr jāpārbauda alumīnija dzīslas piestiprinājums pie elektrības ierīces. Stiprinot alumīniju ar skrūvveida turētājiem, atklājas vēl viena tā īpašība – alumīnija izslīdēšana no turētāja, tādēļ alumīnija vadus sadales kastēs tāpat vajadzētu laiku pa laikam pārbaudīt. Ja alumīnijs ir kontaktā ar varu, uz alumīniju sāk iedarboties elektrības korozija, tādējādi gan alumīnijs, gan kontakti kļūst vājāki.


Kabeļa diametra izvēle
Parasti kabeli veido 2–4 dzīslas. Dzīslas šķērsgriezumu nosaka tās diametrs. Ja spriegums ir mazs, vara dzīslai vajadzētu būt ne mazāk par 1 mm2, alumīnija – 2mm2. Ja spriegums liels, šķērsgriezums tiek izvelēts pēc konkrētas jaudas. Parasti tiek aprēķināts, ka 1 kW slodzei vajag 1,57 mm2 dzīslas šķērsgriezuma. No tā var aprēķināt, kādu šķērsgriezumu vajag katram konkrētam gadījumam. Alumīnija vadiem tas ir 5 A 1 mm2, vara – 8 A 1mm2. Piem., ja jums ir boileris ar jaudu 5 kW, to vajadzētu savienot ar vadu, kas paredzēts strāvai, kas nav mazāka par 25 A, bet vara vada šķērsgriezumam vajadzētu būt ne mazākam par 3,2 mm2. Ja tiks izmantots alumīnija vads, tā šķērsgriezumam jābūt lielākam nekā vara, jo caurlaidība sasniedz tikai aptuveni 62 proc. no vara vada caurlaidības. Piem., ja vajag 2,5 mm2 vara vada, tad alumīnija vajadzēs 4 mm2. Vispār jau vajadzētu ņemt kabeli ar lielāku diametru, jo var būt, ka vajadzēs pieslēgt vēl kaut ko. Tāpat vajag noskaidrot, vai vada diametrs ir saskaņojams ar faktisko maksimālo slodzi, ar blakus skaitītajam esošajiem drošinātajiem vai automātisko slēdzi. Kādai vajadzētu būt vada markai?


Kabeļa markas izvēle
Kabeļa (vada) marka – burtu apzīmējums, kas norāda elektrību vadītspējīgās dzīslas materiālu, izolāciju, elastības līmeni un aizsargklājuma konstrukciju. Pirmais burts norāda materiālu, no kura izgatavots vadītājs (V – vara), otrais burts apzīmē vadu, trešais – izolācijas materiālu.
Vēl markā var būt papildus burti, kas raksturo citus konstrukcijas elementus: P – plakans, L – elastīgs un tml.

Kabeļa pirkšana
Vissvarīgākais – kabeli pirkt ar rezervi. Protams, ja kabeļa pietrūks, var to pagarināt, taču vajag zināt, ka savienojuma vieta būs potenciāli bīstama.

Elektroinstalācija
Pēc izpildes veida instalācija var būt atklāta vai paslēpta. Pēdējā tiek iedalīta divās grupās. Pie pirmās pieder instalācija dažādās caurulēs, pie otrās – vadi būvkonstrukcijās bez caurulēm.
Tos vadus, kas atrodas caurulēs, vajadzības gadījuma ir vienkāršāk nomainīt. Sausās telpās instalācija var būt paslēpta caurulēs, slēgtās kastēs, kanālos vai izmantojot speciālus vadus. Mitrās telpās – caurulēs, slēgtās kastēs vai izmantojot speciālus vadus. Īpaši mitrās telpās paslēptā instalācija var būt ievietota tikai mitrumizturīgās caurulēs.
Ja plānojat caurules izmantot ierīkojot vadus gruntsgabalā, atcerieties, ka tie sargās kabeli no mehāniskiem bojājumiem, bet ne no mitruma. Tiesa, par to nevajadzētu ļoti uztraukties, jo pats kabelis tiek ražots hermētisks. Pirms nokļūšanas tirgū, kabelim 12 stundas jāatrodas ūdenī, bet pa to tiek laista lielāka nekā nosacītā strāva. Velkot kabeli, vajadzētu parūpēties par tā padziļinājumu. Kabelim vajadzētu būt ierīkotam zem grunts sasalšanas robežas, jo citādi grunts kustība, sasilstot un sasalstot, var to pārraut. Tāpat nevajadzētu klāt kabeli ūdenī, vienīgi, ja tas tiek vilkts caurulēs, papildus tās hermetizējot. Kabeli nevajadzētu nostiept, lai saglabātos tā īpašība sarauties un izplesties, ja nu vienīgi klāt kabeli, kas ir izturīgs pret mehāniskajām slodzēm.


Instalācijas plāna saskaņošana
Pirms kabeļa klāšanas būtu lietderīgi saņemt kompetentas iestādes atļauju. Protams, parasti par tādām atļaujām nekas nerūpējas, taču, ja slikti klātā kabeļa dēļ izcelsies ugunsgrēks vai notiks kāda cita nelaime, apdrošināšanas sabiedrības, bez tādas atļaujas var atteikties segt zaudējumus.


Praktiski padomi
1. Ja tiek vilkta pastāvīgā instalācija, ir lietderīgi izmantot kabeli no atsevišķām dzīslām. Tas ir izturīgāks pret koroziju salīdzinājumā ar daudzvadu kabeli, un to ir vieglāk notīrīt pirms pieslēgšanas.
2. Ozona iedarbībā laukā esošā gumija kļūst veca un tajā rodas plaisas. Tādēļ saulainās vietās neizmantot kabeļus ar gumijas pārklājumu. Labāk vajadzētu izvēlēties „bruņotu” kabeli vai klāt to zem zemes.
3. Ja ir liels sals, polivinilhlorīds var sašķelties, tādēļ laukā labāk vajadzētu izmantot kabeļus ar polietilēna pārklājumu.
4. Polietilēns var nepatikt ugunsdzēsējiem, tādēļ telpās vajadzētu izmantot stabilizēto ugunsdrošo polietilēnu.
5. Kabeļus ar svina apvalku vajadzētu klāt vasarā. Kad uzsalst, liecot pret aukstumu neizturīgu kabeli, apvalkā var rasties mikroplaisas.
6. Paaugstinātas ugunsbīstamības vietās ir lietderīgi izmantot kabeli ar ugunsizturīgu apvalku.
7. Ja kabelis tiks vilkts ūdenī, vajag izmantot speciālu marku, kas paredzēts izmantošanai mitrā vidē. Tiesa, tādi kabeļi ir tikai ar vienu dzīslu, tādēļ gribot pieslēgt sūkni vai strūklaku, vajadzēs izmantot divus kabeļus vai pameklēt dārgāku alternatīvu.
8. Ja kabelis tiks klāts pa ugunsnedrošiem materiāliem (piemēram, koka māju), tam ir jābūt ugunsdrošam vai tādam, kas neveicina degšanu. Starp citu, tādus kabeļus var izmantot arī citās vietās.
9. Tāpat vajag zināt, kāds ir spriegums tīklā un cik fāzes tiks izmantotas jūsu gruntsgabalā. Ja 220 V un 1 fāze – pietiks divu vai triju dzīslu kabeļa, ja 380 un 3 fāzes – tad nepieciešams triju dzīslu vai četru dzīslu kabelis. Dzīslu skaits tiek norādīts apzīmējumā.

Plakans divu un triju dzīslu kabelis. Šķērsgriezums no 0,75 mm2 līdz 4 mm2, spriegums – 380 V. Polivinils, hlorīda izolācija. Tiek izmantots apgaismojuma un spēkratu montēšanai, ja pastāv neelastīga atvērtā instalācija.

Spēka kabelis – alumīnija dzīslas (1–4), šķērsgriezums no 2,5 mm2 līdz 50 mm2, polivinils, hlorīda izolācija, polivinilhlorīda apvalks. Tiek izmantots kā sausās, tā arī mitrās vietās.

Kabelis – vara daudzvadu dzīslas, gumijas izolācija, gumijas apvalks. Tiek izmantots tur, kur vajag pastiprinātas elastības kabeli.

Spēka kabelis – vara dzīslas (1–4), Šķērsgriezums no 1 līdz 50 mm2, polivinilhlorīda izolācija, polivinilhlorīda apvalks. Tiek izmantots sausās un mitrās vietās.

Vienas dzīslas vara vads – Šķērsgriezums no 0,5 līdz 95 mm2, nosacītais spriegums no 380 līdz 660 V. Polivinilhlorīda izolācija. Tiek izmantots iekšējai instalācijai.

ACA.LV