Mūsdienās tiek izmantoti sekojoši metāla griešanas veidi: mehāniskā griešana, štancēšana, segmentu griešana, griešana ar lentzāģi, skābekļa/acetilēna gāzes griešana, plazmas griešana, griešana ar lāzeru, elektroerozijas griešana un augsta spiediena hidroabrazīvā griešana.

• Metāla lokšņu mehāniskā griešana ir ātrākais un lētākais metāla plākšņu un garenās formas metāla detaļu izgatavošanas veids. Metodes trūkumi: ierobežots jaudīgums, kas ir atkarīgs no iekārtas raksturojumiem un īpašībām. Būtiskas ir mehāniskās deformācijas un pamanāms materiāla malu slīpums;
• Mehāniskā štancēšana nodrošina precīzu detaļas atkārtošanu, lielu darba efektīvu, iespējamas dažādas konfigurācijas. Ņemot vērā iekārtas uzstādīšanas izmaksas, šis metāla griešanas veids ir pieņemams tikai sērijveida izstrādājumu ražošanā, kopumā tam ir diezgan šaura specializācija;
• Segmentu griešana ar revolverspiedni - ir viens no ātrākajiem veidiem iegūt 6 mm biezu izstrādājumu, izmantojot arī citus instrumentus. Priekšrocības: praktiskums, elektroniskā vadība ar datoru. Trūkumi: relatīvi augsta cena, ir nepieciešams plašs dažādu instrumentu klāsts.
• Griešana ar lentzāģi - kvalitatīvs, ātrs un lēts metāla griešanas veids. Pie metodes trūkumiem pieskaitāmi ierobežoti materiāla gabarīti un iespēja realizēt tikai taisno izzāģējumu.
• Griešana ar skābekļa/acetilēna gāzi - veids, kā manuāli atdalīt smagās metāla loksnes vai sagataves. Tiek izmantota tikai melno metālu griešanas darbos brīdī, kad degšanas temperatūra nav sasniegusi kušanas temperatūru. Ļoti zema kvalitāte, kas izraisa nepieciešamību ieguldīt papildus līdzekļus turpmākai apstrādei, liels ir arī materiālu patēriņš.
• Lāzera griešana - ierobežotā jaudīguma un sarežģītās stara fiksācijas dēļ ar šo paņēmienu var griezt noteiktā biezuma metāla loksnes: tēraudu līdz 25 mm, nerūsējošu tēraudu līdz 12 mm. Tas der, piemēram, cauruļu griešanai. Liels griešanas ātrums, šaurs izzāģējums, visas datorvadības priekšrocības. Trūkumi - ārkārtīgi augstas aprīkojuma izmaksas, turklāt īpaši nozīmīga ir materiāla spīduma intensitāte. Lāzera griešanu nevar izmantot darbos ar leģētu tēraudu. 
• Elektroerozijas griešana ir ļoti lēns griešanas veids, taču tas spēj nodrošināt precīzu izzāģējumu un var būt izmantots arī leģētā tērauda griešanai.
• Viens no jaunākajiem metāla griešanas veidiem ir augsta spiediena hidroabrazīvā griešana. Tas ir universāls veids, kā apstrādāt ne vien visus zināmos metālus 100 līdz 150 mm biezumā, bet arī citus izplatītus materiālus - granītu, marmoru, stiklu, koksni, gumiju. Lai gan aprīkojums un tā apkope ir salīdzinoši dārgas procedūras, novērtējot izzāģējuma kvalitāti, vērtību, ātrumu un jaunās iespējas, var apgalvot, ka šī metode atbilst ikviena lietotāja vēlmēm.

Par dzīvā ūdens dabisko spēju sadalīt cietās virsmas cilvēce zina jau kopš seniem laikiem. XX gadsimta sākumā cilvēki sāka izrādīt nopietnāku interesi par iespējām izmantot šo ūdens spēku. Taču kā metāla griešanas līdzekli to sāka izmantot tikai 1940.gadā dzelzs rūdas ieguvei. Tajā laikā nevienam pat neienāca prātā, ka jau pavisam drīz šis dabas spēks kļūs par galveno metāla apstrādes līdzekli dažādās ražošanas sfērās.

Par vienu no šīs tehnoloģijas pamatlicējiem kļuva amerikāņu kompānija "Flow", pasaules līdere metāla griešanas jomā ar hidroabrazīvo strūklu. Uzņēmums tika dibināts 60.gadu sākumā kā augsta spiediena sūkņu ražotājs. Viena no pirmajām ražošanas ierīcēm, kas tika paredzēta metāla griešanai, izmantota 1971.gadā bērnu autiņbiksīšu ražošanā. "Flow" ātri vien aptvēra tirgus pieprasījumu uz šo tehnoloģiju, tāpēc apvienojot zinātnes sasniegumus ar industriālo tehnoloģiju, piedāvāja jau gatavo produkciju, kas bija vērsta uz dažādām ražošanas sfērām, sākot ar pārtikas produktu ražošanu un beidzot ar aviācijas un kosmonautikas nozarēm.
1980.gadā "Flow" laboratorijā tika pirmoreiz sagriezts tērauds. 1981.gadā tika patentēta specializētā hidroabrazīvās strūklas galviņa. Tādējādi "Flow" spēra izšķirošo soli, apvienojot ūdeni ar hidroabrazīvo materiālu, kas arī ļāva sasniegt vēl vērienīgāku jaudu. Šī tehnoloģija ļāva sadalīt ne vien metālu, stiklu un akmeni, bet arī citus grūti apstrādājamos materiālus, un kas ir īpaši svarīgi, šī tehnoloģija vēl joprojām spēj nodrošināt materiālu griešanu ar īpašu precizitāti, izvairoties no kaitējuma nodarīšanas apkārtējai videi.
Saskaņā ar 2001.gada statistiku, visā Eiropā tika izmantoti ap 1200 veiksmīgi funkcionējošo griešanas iekārtu. Starp tām 4 eksemplāri atradās Igaunijā, pa 2 Lietuvā un Latvijā, 50 Somijā, 80 Zviedrijā un 10 Polijā.  

Strauju hidroabrazīvās metāla griešanas popularitātes izaugsmi veicināja ne vien iepriekšminētie iemeslu, bet arī vēl citas priekšrocības:

• Materiālu gabarītus ierobežo vienīgi darbgalda izmēri; (iespējama dažāda detaļu izvietošana līdz 12 m), izmēru forma nav ierobežota;
• Vienādas izmaksas gan vienkāršā taisnā, gan sarežģītāku formu izzāģējumiem;
• Pietiekami ātra formas sagatave; izzāģējuma korekcija gan vienai detaļai, gan sērijām;
• Var griezt visu veidu tēraudu, tajā skaitā arī leģēto metālu, arī alumīniju, varu, titānu u.c. līdz pat 200 mm biezumam;  
• Pietiekoša izzāģējuma kvalitāte, kas ir atkarīga no griešanas ātruma, tādējādi nepieciešama tikai minimāla malu apstrāde. Izdevumi papildus apstrādei ir minimāli;
• Minimālais izzāģējuma platums (1-1,2 mm) un optimālais lokšņu detaļu izvietojums ļauj maksimāli samazināt dārgu metālu patēriņu;
• Lielisks jau izgriezto detaļu atkārtotais atveidojums;
• Precīza griešana pēc jau esošām sagatavēm, kas ir īpaši aktuāli lielo izmēru produkcijas izgatavošanai, kad ir nepieciešamas specializētās iekārtas metāla apstrādei, var pilnībā aizvietot virpošanas, urbšanas, frēzēšanas operācijas;  
• Materiālu nav iespējams iespaidot ar siltumu (materiāls var uzsilt līdz 60 - 70 C maksimāli) -  metāls nezaudē fizikālās īpašības. Tāpēc šī metode var tikt izmantota arī jūtīgo materiālu apstrādē, kā, piemēram, plastmasa, leģēts vai nerūsējošs tērauds u.c.;
• Griešanas process nekaitē apkārtējai videi (izņemot gadījumus, kad vidi apdraud pats materiāls vai tā atgriezumi), tādēļ ir atzīts par ekoloģiski tīru;  
• Ņemot vērā visas tehnoloģijas priekšrocības, var secināt, ka nelielais trūkumu skaits nav noteicošais faktors, kas ierobežotu šīs tehnoloģijas izmantošanu metālapstrādes jomā. Diezgan lielu griešanas pašizmaksu veido liels elektroenerģijas patēriņš, liels abrazīvā materiāla patēriņš, kā arī izdevumi aparatūras apkopei un aprīkojuma izmaksas; 
• Griešanu veic ar ūdens strūklu tieši pie ūdens virsmas, tāpēc praktiski neizbēgama ir samirkšana; 
• Sagatavju grūta piestiprināšana pie darbgalda un bieža nepieciešamība pēc papildus līdzekļiem veicina apstrādes izmaksu pieaugumu un aizņem ilgāku laiku. Augstas prasības tiek izvirzītas pret ūdens strūklas kvalitāti un abrazīvo materiālu.  

Baltijas valstīs pirmais augsta spiediena hidroabrazīvais aparāts pirmoreiz iedarbināts 2000.gadā. Mūsdienās izmanto divus šādu ierīču veidus. Ar to palīdzību ne vien veic metāla griešanu pēc industriālo apstrādes uzņēmumu pasūtījuma, bet arī sniedz pakalpojumus interjera un eksterjera ierīkošanas kompānijām, būvorganizācijām, mēbeļu ražotājiem, marmora un granīta apstrādes uzņēmumiem. Pakalpojumu bieži vien izmanto arī reklāmas plākšņu izgatavotāji un stikla apstrādes uzņēmumi. Elastīgā tehnoloģija un sarežģītās formas izzāģējums sniedz jaunās iespējas dažādu iekārtu projektētājiem, arhitektiem, dizaineriem u.c. Taču lielāko atzinību šis metālapstrādes veids joprojām saņem ražošanā.

Hidroabrazīvā griešana palīdz ne vien atrisināt ikdienas ražošanas problēmas, bet arī ietaupa laiku un naudu. Pārskatot visus griešanas veidus, to priekšrocības un trūkumus, varam apgalvot, ka hidroabrazīvā griešana pelnīti ieņem vadošās pozīcijas citu metālapstrādes veidu vidū, ko nosaka sekojošie faktori: 

• Siltums neiespaido materiālu (tas ir īpaši svarīgi viegli kausējamo metālu un jūtīgo materiālu gadījumos), kā tas notiek, izmantojot lāzeru vai plazmu;
• Tikpat kā nepamanāma krotes šuve, kas ir raksturīga citiem metāla griešanas veidiem;
• Viegli ļauj sagriezt metāla loksnes, biezākas par 30 mm, lai gan citiem metāla griešanas veidiem tas ir maksimālais biezums;
• Palielinoties metāla loksnes izmēriem, sākot ar 8 mm, griešanas ātrums kļūst vienāds ar lāzera griešanas ātrumu.

ACA.LV