Agri vai vēlu teju ikvienam cilvēkam rodas ideja - varbūt iegādāties kādu mājdzīvnieku? Neatkarīgi no tā, vai tas ir Jūsu bērnības sapnis vai vēlme izdabāt bērnam, vientulība vai drošības apsvērumi, jebkurš no iemesliem, kādēļ mājā iemitinās vēl kāda dzīva dvēsele, ir pamats no cita viedokļa aplūkot savu ierasto dzīves ritmu un mitekli.

Jebkurā gadījumā jauna mājinieka parādīšanās prasa rūpīgu pagalma (sētas, mājas) sagatavošanu, jo Jūsu mājoklis nu būs arī Jūsu mīluļa mājvieta.

DZĪVOKLĪ

Ja Jūsu dzīve rit lielpilsētā, ja Jūs reti izbraucat pie dabas, un 90% sava laika pavadāt 40-60 m2 plašajā sērijveida dzīvoklī, neraizējieties!„Mājokļa jautājuma" dēļ nav vērts sev un savam bērnam liegt iespēju baudīt mājdzīvnieka sabiedrību. Viņš tikai ir ļoti jāmīl, kā arī jau iepriekš jāizplāno sava dzīvokļa interjers, apdare un noformējums.

Ar „mazgabarīta" kustoņiem viss ir vienkārši. Bruņurupucim nav nepieciešamas jebkādas dzīvokļa pārkārtošanas: galvenais, lai ir dārzeņi (bruņurupucis mīl sātīgi paēst) un uzmanība (tam tīk arī glāsti, pieskārieni, ļoti patīk, ja ar viņu sarunājas). Kāmīši, jūras cūciņas un citi grauzēji dievina paslēpes (ir vērts būrī ierīkot kādu speciālu iekārtu) un prasa biežu skaidu nomaiņu būrī (kustoņi dažkārt var radīt nepatīkamas smakas).

Bieži vien interjers (lieli ziemas dārzi, mājas oranžērijas, dažkārt bibliotēkas un kabineti) mudina saimniekus iegādāties kanārijputniņus, papagaiļus, zivtiņas vai reptiļus. Nepašaubāmi ļoti harmoniski izskatās būris ar kanārijputniņu (to gan nedrīkst izvietot caurvējā un karstā vietā) ziemas dārzā. Arī terārijs lieliski iederēsies stūrītī ar eksotiskiem augiem. „Iesaistot" putnus, zivtiņas un reptiļus interjerā, jāatceras galvenais - viņi šeit dzīvo ne tikai rotājumam, dzīvniekiem ir nepieciešama uzmanība, rūpīga kopšana, zināmi līdzekļi veterinārai apkopei un kvalitatīva barība.

Ja mājoklī (dzīvoklī) mīt kaķis vai suns, tad viss ir krietni sarežģītāk. Plānojot remontu vai noformējot savu mājokli, jāņem vērā krāsas: sienām, mīkstām mēbelēm pēc krāsas un plankumainuma jābūt līdzīgām Jūsu mīluļa spalvas krāsai (tad spalvas nebūs tik pamanāmas) vai jākontrastē ar to (tad tās var uzreiz pamanīt un noņemt).

Ir labi, ja mīkstās mēbeles ir aprīkotas ar noņemamiem pārvalkiem (labāk gaišās krāsās) - tā mēbeles būs vieglāk uzturēt kārtībā. Savukārt no gaišajiem toņiem paklājos gan labāk izvairīties. Izvēloties grīdas segumu, ir vērts ņemt vērā mājdzīvnieku esamību - labāk, ja tiek izmantotas koka, linoleja vai flīžu grīdas. Tās būs vieglāk mazgāt. Savukārt uz tumšās krāsas grīdas švīkas no nagiem būs pamanāmākas. Izvēloties tapešu līmi, vērā jāņem tā ekoloģiskums un netoksiskums (kustoņiem patīk dažkārt pamieloties ar kādu tapešu fragmentu). Tas pats sakāms arī par apdares materiāliem.

Ja mājoklī dzīvo kaķis, viņš uzreiz jāpieradina pie vietas, kur tas varēs asināt nagus. Ja Jums ir žēl savas mēbeles un durvju kārbas, īpašs koka latojums vai oriģināls stabils īsts koka baļķis (meža gaisotnes elements mājoklī) var situāciju atrisināt. Vienā no istabām var veiksmīgi ierīkot gobelēnus - ciemiņi būs sajūsmā par Jūsu fantāziju, bet runcim būs lauciņš kāpelēšanai, kas pasargās aizkarus viesistabās un guļamistabās.

Ja dzīvoklī mīt suns, viņa vieta mājā ir rūpīgi jāizvēlas. Suns savā iecienītajā tepiķī (labi, ja krāsa un faktūra harmonizē ar vispārējo koridora interjeru) nevienam nedrīkst traucēt. Šī būs „viņa" vieta: šeit mājdzīvniekam jābūt drošībā. Suņa grīdsedziņai jābūt izgatavotai no tādiem materiāliem, kas pieļauj biežu tās mazgāšanu vai tīrīšanu. 

Kad mājā mīt mājdzīvnieki, ir ļoti būtiski pārdomāt arī istabas augu sugas. Daži ziedi mēdz būt ļoti kaitīgi dzīvniekam, tad ir jāapdomā to izvietošana kustonim nepieejamā vietā. Ir vērts izvietot arī podu ar iesēto zālīti.

Īpaša vērība jāvelta sadzīves ķīmijai: vannas istabā var ierīkot stilīgu skapīti, kur visa sadzīves ķīmija būs nepieejama gan bērniem, gan mājdzīvniekiem.

Pēdējā laikā ļoti bieži dzīvokļu īpašnieki iegādājas dekoratīvos trusīšus. Lielās sugas šādiem nolūkiem visticamāk nederēs, bet pundurtrusīti un vidējā lieluma dzīvnieku gan ir iespējams dzīvoklī izmitināt. Labākā vieta trusītim ir dārzs (atceraties par to vasarā), taču arī dzīvoklī viņa dzīvi par padarīt patīkamu. Tiek ražoti speciālie būri, kas ir īpaši piemēroti trusīšu audzēšanai. Būrim jābūt ietilpīgam, to nav ieteicams izvietot karstā vietā (pie radiatoriem, saulē), caurvējā vai pie durvīm. Labākas variants - vēsa mierīga vieta.

BALKONS

Izvietot ietilpīgu būri vai mini sprostu var arī uz dzīvokļa balkona. Galvenais noteikums - sprosts nedrīkst tikt atstāts lietū, savukārt saules stariem tas jāsasniedz ierobežotā daudzumā - trusim tādejādi būs iespēja gan atpūsties ēnā, gan pasildīties saulītē. Sprostu var izgatavot no koka un apvilkt ar metāla tīklu (30 x 30 cm lielām šūnām). Sprosta sānu un aizmugurējās sieniņas tiek izgatavotas no dēļiem, kas cieši, bez spraugām pieguļ viens otram. Lai trusīši nevarētu sevi savainot, dēļus ieteicams nolīdzināt un apdarīt ar lokšņu tēraudu. Jumtu nosedz ar papi, un vienā no sānu malām ierīko durvis, lai sprostā varētu ienākt cilvēks, piemēram, lai būri iztīrītu. Ja savam mīlulim vēlaties nodrošināt vairāk brīvības, tad būri uz balkona var izvietot tā, lai kustoņi varētu iznākt ārā no tā - uz balkona grīdas tad uzstāda slīpu dēli ar šķērsām piesistām latām.

PAGALMĀ

Ideāla Jūsu mīluļa mājvieta varētu būt dārzs Jūsu nama pagalmā. Šeit var izvietot gan būrus trušiem un grauzējiem, kur jaunais mājinieks mitināsies saulainā laikā, gan mājiņas suņiem vai lielo sugu trušiem, kur dzīvnieki uzturēsies cauru gadu. Daba ir labākais mājdzīvnieka mājokļa „noformējums". Jums un Jūsu kustonim ir paveicies, ja Jūsu īpašumā ir māja ārpus pilsētas vai vasarnīca. Taču arī pagalmā (dārzā) jāievēro īpaši noteikumi, kas ļaus pareizi ierīkot mājvietu dzīvniekam.

Ja runa iet par suni (kas ir „galvenais" dzīvnieks lauku mājā, mūsu draugs un sargs), tad neko labāku par sprosta būvi izdomāt nevar. Nevajag uzskatīt, ka tādējādi Jūs cietsirdīgi suni dzenat laukā, gluži otrādi - svaigs gaiss sunim nāk tikai par labu, vien jāpadomā, kā to pasargāt no caurvējiem. Tāpēc svarīgi ir pareizi izvēlēties vietu sprostam. Vērā jāņem sekojošie faktori:

• vietai jābūt sausai (labāk nelielā augstienē);
• no izraudzītās vietas jābūt pārskatāmam gandrīz visam zemes gabalam un ieejai namā. Suns centīsies tos kontrolēt, sargājot Jūs un Jūsu ģimeni. Turklāt tas ļaus Jums un sunim uzturēt nemitīgu kontaktu.
• sprosts jāizvieto tā, lai vaļējā daļa ziemeļu rajonos ir orientēta uz dienvidiem, dienvidu rajonos - uz dienvidaustrumiem vai dienvidrietumiem; vidējā platuma grādos - dienvidaustrumiem. Pat dienvidu rajonos nedrīkst izvietot sprostu ar fasādi uz ziemeļiem.
• labi, ja blakus sprostam aug liels krūms vai koks, kas nodrošinās patīkamu vēsumu vasaras tveicē, pasargās arī no vēja un putekļiem. Ideālā gadījumā dienvidos labāks ir kupls koks, ziemeļu rajonos - augsts, biezs krūmājs.

Sprostam jābūt ietilpīgam, tajā noteikti jāatrodas suņa būdai. Būdas izmērs - optimāls, taču ne pārāk liels (kas ir īpaši būtiski aukstā laikā). Būdai jābūt pietiekoši lielai, lai suns varētu mierīgi ienākt, apgriezties un apgulties. Būdas jumtu labāk ierīkot noņemamu (tā būdu būs vieglāk uzkopt, bet nepieciešamības gadījumā tas atvieglos arī veterinārārsta darbu), plakanu vai ar nelielu slīpumu (suņi mīl jumtu izmantot kā novērošanas punktu). Būdā var izvietot guļvietu (to izgatavo kā nedaudz piepaceltu dēļu klāju, taču ne vienlaidu), matraci (izgatavo no izturīgā brezenta atkarībā no būdas izmēra, ideāls pildījums - suņiem ļoti veselīgas griķu sēnalas).

PAREIZAS SPROSTS

Grīdai sprostā jāpiemīt nelielai siltumvadītspējai, ūdensnecaurlaidīgumam un izturīgumam, pie sānu sieniņām fasādes virzienā tai jābūt nedaudz slīpai. Grīda var būt betona, asfalta, koka (spundētie dēļi - vismaz 35 mm biezas grīdas latas, kvalitatīvi nolīdzinātas, bez lokmalām, izkrītošiem zariņiem, puves pazīmēm. Nedrīkst izmantot kodola dēļus).

Īpaša uzmanība jāpievērš arī sienām. Vismaz vienai sprosta sienai jābūt režģotai, nodrošinot sunim plašu skatu. Nav pieļaujams par norobežojumu izmantot tīklu, jo suns var sabojāt zobus, mēģinot to pārkost, tāpat suns ar ķepām var „izdauzīt" pīto tīklu. Latojuma norobežojumam citi varianti kā caurules netiek izskatīti. Ieteicamais solis - 100 mm lielām sugām, 50 mm nelielām. Visiem metāla elementiem jābūt kvalitatīvi piemetinātiem un nolīdzinātiem. Nav pieļaujami atnadži uz metāla elementiem (durvis, barotava, cauruļu savienojumi u.c.). Visiem metāla elementiem jāiziet pilns krāsošanas cikls - tie jānotīra no rūsas, jānogruntē, jāpārklāj ar emalju ar karstās krāsošanas metodi. Nedrīkst izmantot cinkotās caurules un cauruļu pulvera segumu, ja nav pārliecības par to nekaitīgumu. Iegādājoties sprostu, pārbaudiet, vai metāla detaļas ir gruntētas. Citu sienu norobežošanai var izmantot dažādus materiālus - plakano šīferi, metāla profilēto klāju, apdares dēļus. Sienu koka elementi nedrīkst nonākt saskarsmē ar augsni.

Segums. Segumam var izmantot jebkāda veida jumtu segumus - profilēto klāju, metāla dakstiņus, mīkstos segumus, Onduline u.c. Vēršam uzmanību uz to, ka jumta izgatavošanā nedrīkst izmantot naglas.

Barotava. Sprosta frontālā daļa parasti tiek aprīkota ar durvīm un barotavu. Barotavu izvieto 200-300 mm attālumā no grīdas, tā ir aprīkota ar pagriešanas mehānismu un aizbīdni fiksācijai slēgtā stāvoklī. Šāda barotava ļauj suņu barošanu veikt ne tikai īpašniekam (piemēram, saimnieka prombūtnes laikā).

Durvīm jāveras tikai un vienīgi uz sprosta iekšpusi. No ārpuses tā jāaizslēdz ar drošu bultu. Ieteicams ierīkot piekaramas atslēgas.

Montējot sprostu un turpmāk to ekspluatējot, arī ievērojam dažas prasības:

• nav pieļaujams sprostu vai suņa būdu iekārtot vietās, kur no būvju jumtiem var noslīdēt sniegs vai ledus (izņemot būves, kas ir aprīkotas ar īpašām aizsargkonstrukcijām).
• nedrīkst pieļaut peļķu veidošanos zem sprosta un būdas;  
• jānodrošina lietus, sniega kušanas un notekūdeņu izvadīšanu no sprosta vai būdas ierīkošanas vietas;  
• sprostu ieteicams uzstādīt uz līdzenas un cietas virsmas;
• izvairāties no sprosta ierīkošanas ēkas ziemeļos, ieteicams, lai sprostā nedaudz nokļūst arī saules gaismas;
• pirmo reizi vienu vai divus mēnešus pēc ekspluatācijas sākuma, bet tālāk divas reizes gadā (septembrī un aprīlī) jāpārbauda bultu savienojumi, nepieciešamības gadījumā tie jānostiprina. Tāpat būdās jāpārbauda stūru savienojumi.
• reizi gadā durvju un barotavas eņģes jāieeļļo ar krēmveida ziedi (litolu, solidolu);
• nedrīkst pieļaut sprosta balstu iesēšanos grantī. Balstiem izmanto balsta pamatnes, taču tāpat regulāri jāpārbauda balstu tehniskais stāvoklis un nepieciešamības gadījumā tie jāmaina.
• ik pavasari jāpārbauda sprosta balsti. Nedrīkst pieļaut balsta kājiņu nokari. Spraugu var likvidēt ar balsta pagriešanu ar uzgriežņu atslēgu;
• tāpat pavasarī ar līmeņrādi pārbaudiet, vai sprosts nav sašķobījies. Ja izmaiņas ir ļoti būtiskas (vairāk par 3 cm), jāveic pasākumi sprosta izlīdzināšanai. Tas var būt novērojams, sprostus ierīkojot uz necietām pamatnēm. Izlīdzināšana jāveic, regulējot balsta kājiņas un izvietojot plātnes.
• reizi ceturksnī, sākot ar otro ekspluatācijas gadu, pārbaudiet koka elementu stāvokli. Īpašu uzmanību -pievērsiet grīdām, jo tieši grīda tiek ekspluatēta agresīvākā vidē - atceraties, ka grīdas no skuju koksnes kalpo 7-8 gadus;
• koksnei raksturīgas spējas mainīt mitruma līmeni, tādēļ iespējama ir koka elementu neliela deformēšanās paaugstinātā mitruma ietekmē. Veikt sprosta mitro uzkopšanu nav ieteicams biežāk par reizi vai divām mēnesī. Būdas uzkopšanu tāpat ieteicams veikt reizi vai divas reizes mēnesī.
• aprīļa pirmajā pusē būdas iekšējie stūri jāapstrādā ar līdzekļiem pret ektoparazītiem, sākotnēji novācot drazas. Suņa sprosta dezinfekcija jāveic reize mēnesī vasarā un reizi ceturksnī ziemā, dezinficēšanu veic ar 3% kreoliņa, lizola vai formalīna šķīdumu.
• pirms dezinficēšanas rūpīgi jānotīra sprosta teritorija no barības atliekām, kauliem utt. Pēc dezinficēšanas suns nedrīkst tikt ielaists būdā līdz pilnīgai šķīduma izžūšanai.

Ja Jūs esat trusīšu cienītājs, un Jums ir iespēja dārzā ierīkot viņiem sprostu, jāievēro šādi principi.

• sprostu iekārtojiet tā, lai trusis nepieciešamības gadījumā var paslēpties ēnā;
• jāseko, lai būris ir pasargāts no vējiem;  
• ziemā būrī jābūt vairāk salmu seguma (izņemot angoras trušus), kā vasarā;
• ilgstoši iestājoties aukstumam, jāraugās, lai būra priekšējā sieniņa papildus tiek aizslēgta ar papildus durtiņām, džutas maisu vai ko līdzīgu.
• stirpā salā būri var izvietot šķūnī (salos trusi nav ieteicams turēt ārā).  

FENŠUJ

Fenšuj cienītājiem, kas vēlas aktivizēt kādu mājokļa zonu, mājdzīvnieki var palīdzēt. Par ideālu tiek uzskatīta četru dzīvnieku atrašanās mājā (tīģeris, pūķis, fenikss un bruņurupucis), kas cilvēka mitekli pasargās no nelūgtiem viesiem (neatkarīgi no tā, vai tas ir nelaipns ciemiņš vai negatīvā enerģija). Taču neuztversim to burtiski - feniksa funkcijas var veikt jebkurš putns ar līdzīgu krāsojumu, tīģeri aizvietos kaķis, bruņurupucis vairs nav nekāds retums, bet ar pūķi gan ir sarežģītāk. Fenšuj noteikumi pieļauj tā aizvietošanu ar radniecīgu dzīvnieku, tātad, par pūķi var izmantot rāpuli ar zvīņām - čūsku, ķirzaku, tritonu.

Par laimi, fenšuj mācība neprasa īstu dzīvnieku klātbūtni mājā, tos pilnībā var aizvietot simboli, skulptūras (metāla, keramikas, stikla un akmens) vai grafiskie atveidojumi. Agresīvos dzīvniekus (tīģerus, lauvas, plēsējputnus) ieteicams izvietot ārpusē, pie ieejas dzīvoklī, tad tie simboliski pasargās māju un atbiedēs ļaunos garus. Dzīvoklī ķīnieši visbiežāk izmanto bruņurupuču (gudrības un ilga mūža simbols), trušu (raženums), pāva vai gaļa (panākumi un veiksme) un zivju attēlus (mērķtiecības un progresa simbols).

Aktivizēt visas dzīvokļa zonas vienlaicīgi nav jēgas, rezultāta no tādas stimulēšanas nebūs. Apdomājiet, kāda jūsu dzīves sfēra prasa steidzamu aktivizēšanu, un tad izvietojies augus un dzīvniekus (reālus vai simboliskus) attiecīgajās telpās.