1. pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apbūve — noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums;
2) būvatļauja — Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus;
3) būve — būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija;
4) būvekspertīze — profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;
5) būveksperts — sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi;
6) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana;
7) būvētājs — fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem;
8) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);
9) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);
10) būvinspektors — valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības;
11) būvizstrādājums — ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē;
12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;
13) būvniecības dalībnieki — fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;
14) būvnormatīvi — visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju;
15) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā;
16) būvprojekts — būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums;
17) būvuzņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus;
18) būvuzraugs — fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus;
19) inženierkomunikācija — ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem;
20) (izslēgts ar 10.03.2005. likumu);
21) patvaļīga būvniecība — būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus;
22) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);
23) Vispārīgie būvnoteikumi — Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums;
24) pasūtītājs — nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība;
25) tehniskie noteikumi — konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības;
26) būvvalde — pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;
27) vides pieejamība — iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai;
28) būvamatniecība — būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam “Par amatniecību”;
29) arhitekta prakse — sertificēta arhitekta patstāvīga profesionāla darbība;
30) būvprakse — sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība;
31) trešā persona būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, apdrošinātā darbinieku vai personu, kas uz cita līguma pamata veic būvdarbus apdrošinātā labā, apdrošinātāju un pārējos būvniecības dalībniekus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.1997., 07.03.2002., 27.02.2003., 10.03.2005. un 25.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2006.)
2. pants. (1) Šis likums nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā.
(2) Šis likums attiecas uz visu veidu būvēm.
(3) Būvniecību regulē šis likums, Civillikums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.
(4) Šā likuma izpildei Ministru kabinets izdod Vispārīgos būvnoteikumus, būvnormatīvus un citus normatīvos aktus.
3. pants. (1) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).
(2) Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos reglamentē likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālais plānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.
(3) Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisko kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu:
1) stiprību un stabilitāti;
2) ugunsdrošību;
3) drošību lietošanā;
4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;
5) energoefektivitāti;
6) akustiskās prasības.
(07.03.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. un 25.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2006.)