1. Būvnormatīvs nosaka būvju (izņemot speciālās būves), to skaitā ēku, tehniskās apsekošanas darbu kārtību un saturu.
2. Būvju tehniskā apsekošana (turpmāk — apsekošana) ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss.
3. Speciālo būvju apsekošanas kārtību un saturu nosaka speciālo būvniecību regulējošie normatīvie akti un standarti.
4. Būvi apseko:
4.1. periodiski būves ekspluatācijas laikā atbilstoši tās izmantošanas veidam saskaņā ar būvju tehnisko uzturēšanu regulējošiem būvnormatīviem un standartiem;
4.2. pirms būves renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu projektēšanas, lai noteiktu būves bojājumu apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim, spēkā esošajiem būvnormatīviem un Latvijas nacionālajiem standartiem;
4.3. pirms būvdarbu atsākšanas (pēc pārtraukuma);
4.4. citos gadījumos, ja jānosaka būves tehniskais stāvoklis.
5. Apsekojot būves, ievēro Latvijas būvnormatīvus un Latvijas nacionālos standartus.
6. Būves apseko attiecīgajā jomā sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiskā persona (turpmāk — apsekotājs). Minētā persona ir atbildīga par apsekošanas kvalitatīvu izpildi.
7. Apsekošanas pamats ir būves vispārīga vizuālā apskate (turpmāk — apskate), kuras laikā fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus. Apskates rezultāti var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehniskajai izpētei (turpmāk — izpēte)
8. Ja nepieciešams precizēt apstākļus, papildus veic būves ģeotehnisko, topogrāfisko un hidroģeoloģisko apsekošanu.
9. Apsekošanas nosacījumus, pasūtītāja un apsekotāja tiesības, pienākumus un atbildību pasūtītājs un apsekotājs nosaka savstarpējā līgumā. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir apsekošanas uzdevums.
10. Apsekošanas uzdevumu sastāda apsekotājs kopīgi ar pasūtītāju vai Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” noteiktajā kārtībā nosaka plānošanas un arhitektūras uzdevumā.
11. Apsekošanas uzdevumā norāda objektā veicamo apsekošanas darbu apjomu un, ja nepieciešams, to detalizācijas pakāpi, kā arī apsekošanas gaitā izstrādājamos teksta, grafiskos, fotofiksācijas un citus materiālus.
12. Atkarībā no apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta specifikas izpētei lieto atbilstošas metodes:
12.1. veic ar apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta fiziskajām īpašībām saistītās darbības — veido atsegumus, šurfus vai urbumus, veic zondāžas, uzmērīšanu un fotofiksāciju, kā arī citas nepieciešamās darbības;
12.2. konstrukciju nestspējas noteikšanai izmanto kontroles mērinstrumentus, lieto speciālas materiālu nesagraujošās metodes un pārbauda materiālu stiprību laboratorijā;
12.3. konstrukciju ārdošo sēnīšu bioloģiskos bojājumus mūra un koka daļās nosaka, veicot paraugu mikoloģisko pārbaudi laboratorijā;
12.4. deformāciju novērtēšanai būves konstrukcijās veic plaisu attīstības dinamikas instrumentālos novērojumus (monitoringu);
12.5. konstrukciju detalizētai izpētei apseko segto konstrukciju defektus un bojājumus;
12.6. atsevišķas pārseguma zonas vai elementus pārbauda ar kontrolslogošanu. Pārbaudes rezultātus apkopo pārskatā;
12.7. apkures ierīcēm (krāsnīm, kamīniem, sildmūriem, virtuves pavardiem un to sastāvdaļām) nosaka tehnisko nolietojumu un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;
12.8. konstrukciju un materiālu ugunsizturības efektivitātes noteikšanai izmanto mērinstrumentus vai pārbauda materiālu paraugus laboratorijā;
12.9. ņem vērā ekspluatācijas organizāciju informāciju un izpildshēmas, kā arī inženiertīklu hidraulisko un siltumtehnisko pārbaužu materiālus.
13. Gāzes apgādes sistēmu, elektroapgādes sistēmu, ugunsdzēsības sistēmu, pretdūmu aizsardzības sistēmu, iezemējuma un zibensaizsardzības ietaišu, vājstrāvas ietaišu un liftu tehnisko izpēti veic specializētie dienesti atbilstoši savai kompetencei.
14. Lai veiktu detalizētu izpēti valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos, atsegumu, zondāžas, šurfu vai urbumu izdarīšanai nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja. Ja būves apsekošanas gaitā atklājas arhitektūras detaļas ar māksliniecisku vērtību, apsekotāja un pasūtītāja pienākums ir ziņot par to Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
15. Apsekošanas rezultātus apsekotājs apkopo tehniskās apsekošanas atzinumā (turpmāk — atzinums), kura paraugs noteikts šī būvnormatīva pielikumā. Ņemot vērā apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta specifiku un veikto apskati vai izpēti, aizpilda tikai atbilstošās atzinuma sadaļas vai papildina esošās sadaļas. Atzinumam var pievienot šādus apsekošanas gaitā izstrādātos materiālus:
15.1. konstrukciju apsekošanas kartogrammas (novietne, stāvu plāni, griezumi, fasādes);
15.2. uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu vai elementu (grunts, būvkonstrukcijas, inženierkomunikācijas, apdare) detalizētus apsekošanas zīmējumus;
15.3. fotoattēlus ar aprakstiem un komentāriem (būve, tās fragmenti, detaļas un raksturīgākie bojājumi, atsegumu detaļas);
15.4. specializēto dienestu sastādītos aktus un citus dokumentus (monitoringa rezultātus, laboratorijas analīzes, ekspertu atzinumus).
16. Atzinumu var papildināt atbilstoši šī būvnormatīva 11.punktā minētajam apsekošanas uzdevumam.