3.7. Ventilācijas kameras

166. Ventilācijas iekārtas un citas gaisa apstrādes iekārtas izvieto ventilācijas kamerā. Ventilācijas kamera no pārējām telpām ir atdalīta ar ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža ir EI-60, ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir R-60, un ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža ir EI-30.
167. Ventilācijas iekārtas atļauts izvietot uz ēku jumtiem.
168. Publiskas lietošanas ēkās ventilācijas iekārtas atļauts izvietot ārpus ventilācijas kamerām, ja ventilācijas iekārtas apkalpo tikai vienu telpu, izņemot sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas telpas.
169. Ja ventilācijas iekārtas apkalpo tikai vienu ugunsdrošības nodalījumu un ir tajā izvietotas, iekārtas nav jāizvieto ventilācijas kamerā, izņemot sprādzienbīstamas telpas.
170. Gaisa pieplūdes iekārtas un gaisa nosūces iekārtas parasti izvieto vienā ventilācijas kamerā.
171. Gaisa pieplūdes ventilatorus un gaisa nosūces ventilatorus, kuri apkalpo sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas telpas, izvieto atsevišķās telpās.
172. Ventilācijas iekārtām, vēdināšanas, gaisa kondicionēšanas un apkures sistēmu iekārtām, kuras apkalpo sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas telpas, kā arī sprādzienbīstamu maisījumu vietējām nosūces iekārtām iekārto sprādziendrošu aizsardzību.
173. Ventilācijas kameras sprādzienbīstamības vai ugunsbīstamības kategoriju pielīdzina to telpu sprādzienbīstamībai vai ugunsbīstamībai, kuras attiecīgā kamera apkalpo.
174. Sprādzienbīstamu telpu ventilācijas sistēmu iekārtas izvieto atsevišķā ventilācijas kamerā, šo sistēmu ventilatori un elektroiekārtas ir sprādziendrošas.
175. Ja ventilācijas kamera apkalpo telpas, kurām ir dažāda sprādzienbīstamība vai ugunsbīstamība, ventilācijas kameras sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategoriju nosaka atbilstoši bīstamākajai kategorijai.
176. Ventilācijas kamerās nedrīkst izvietot cauruļvadus, kuros ir viegli uzliesmojošas un degošas vielas vai gāzes.


3.8. Ventilācijas sistēmas vadība

177. Ventilācijas sistēmas apgādā ar automātiskās vadības, elektrokomutācijas un elektriskās piedziņas iekārtām.
178. Automatizācijas līmeni nosaka tehnoloģiskās prasības un ekonomiskais pamatojums. Automatizācijas sistēmas, kas atbilst standartam LVS ENV 1805-1, LVS ENV 1805-2, LVS ENV 13154-1 un LVS ENV 13154-2, uzskatāmas par atbilstošām šī būvnormatīva prasībām. 179. Automatizācijas, elektriskās komutācijas un elektriskās piedziņas sistēma nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:
179.1. gaisa apstrādes procesu, gaisa sildīšanas, dzesēšanas, mitrināšanas, recirkulācijas, siltuma un aukstuma utilizācijas vadība;
179.2. elektrodzinēja aizsardzība;
179.3. ūdens kalorifera aizsardzība pret aizsalšanu, kontrolējot ūdens un gaisa temperatūru;
179.4. ventilācijas sistēmu automātiska izslēgšana, izņemot ventilācijas sistēmas, kas nosūc dūmus, vai sistēmas, kas rada virsspiedienu kāpņu telpā, liftu šahtās, gaiteņos bez dabiskā apgaismojuma vai ugunsdrošības vējtveros, ja saņemts signāls no automātiskās ugunsdzēsības signalizācijas vai dzēšanas sistēmas par ugunsgrēka izcelšanos.
180. Ja ēkas automātiskās vadības sistēma atbilst standartam LVS ENV 13321-1 un LVS ENV 13321-2, tā uzskatāma par atbilstošu šī būvnormatīva prasībām.


3.9. Ventilācijas sistēmu montāža

181. Ventilācijas sistēmas montē atbilstoši akceptētam tehniskajam projektam un ievērojot piemērojamos standartus.
182. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas komisionē un nodod ekspluatācijā atbilstoši standartam LVS EN 12599 un LVS ISO 10780.
183. Ventilācijas sistēmas iedarbina pēc to pārbaudes un salīdzināšanas ar būvprojektu un pēc elektrotīkla parametru pārbaudes.
184. Ventilācijas sistēmu aerodinamiskās ieregulēšanas un gaisa apstrādes iekārtu siltuma un aukstuma apgādes sistēmu hidrauliskās ieregulēšanas rezultātus apkopo protokolos. Pamatojoties uz protokoliem, sastāda sistēmas pasi.
185. Par ventilācijas sistēmas komisionēšanu sastāda protokolu. Protokolam pievieno šādus dokumentus (valsts valodā):
185.1. autoruzraudzības kārtībā koriģēts tehniskā projekta rasējumu komplekts un detalizētie rasējumi;
185.2. uzstādīto iekārtu pases un lietoto materiālu sertifikāti;
185.3. segto darbu akti;
185.4. sistēmas aerodinamiskās un hidrauliskās ieregulēšanas protokoli un pases;
185.5. automātiskās regulēšanas un elektriskās komutācijas sistēmu shēmas;
185.6. sistēmas lietošanas apraksts un drošības tehnikas instrukcijas;
185.7. protokols par to, ka personāls ir apmācīts ekspluatēt sistēmu.
186. Pēc pasūtītāja pieprasījuma trokšņa mērījumus veic atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 22.maija noteikumiem Nr.214 “Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās un teritorijās”, izmantojot LVS EN ISO 3744 standarta metodiku.