allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info [ Lithuania (LT, EN) ] | autoreviu.lt | visasverslas.lt

Būvniecību regulējošu normatīvo aktu saraksts

Jaunākie produkti

2008-07-17   Pārdošanā industriālās ēkas kopā ar zemi.

Pārdod nekustamo īpašumu: - divstāvu ēku  vairāk »

2008-07-04   TEREM

4-istabu ekonomiskā mājiņa atpūtai (280 m2) no divām daļām, piemērota divu ģimeņu dzīvošanai (katrā līdz 4 cilvēkiem).  vairāk »

2008-07-04   Pirts

43,7 m2 lielā pirts sešām personām.  vairāk »

2008-07-04   SHAJA

Paredzēta 4 personu izmitināšanai. Ideāli piemērota nelielai vasarnīcai ārpus pilsētas.  vairāk »

2008-07-04   TERRY 1

Māja sešu cilvēku ģimenes atpūtai. 7 istabas, sporta zāle.   vairāk »

2008-06-18   Dažādu veidu betona stabu, žogu un vārtu izgatavošana un uzstādīšana.

Dažādu veidu betona stabu, sētu, žogu un vārtu izgatavošana un uzstādīšana, kā arī kokapstrāde.   vairāk »

2008-04-18   Koka karkasu māju izgatavošana (AV INVESTHAUS SIA)

Koka karkasu māju izgatavošana   vairāk »

2008-04-18   Dzīvojamo ēku būvniecība Latvijā (AV INVESTHAUS SIA)

Mūsu galvenais partneris dzīvojamo ēku celtniecības jomā ir SIA “AVT Grupa”.  vairāk »

2008-04-16   Tvaika pirts Jūsu relaksācijai

Tvaika pirtis cilvēki ir lietojuši jau ilgi pirms mūsu ēras, tās ir pazīstamas daudzām tautām un pie vairāk dzirdētajām pieder romiešu pirtis caldarium, turku pirtis hamam, meksikāņu temascal, krievu baņa...   vairāk »

2008-04-07   Monobloks veselīgam mikroklimatam

Lai administratīvajās un industriālajās ēkās nodrošinātu mājīgu mikroklimatu, parasti izmanto pilnu aprīkojuma kompleksu: apkures sistēmas, velkmes iekārtas, gaisa attīrīšanas un sagatavošanas līdzekļus, kā arī kondicionēšanas sistēmas.  vairāk »

2008-04-02   Mobilās mājas no Holandes

Holandes mobilās mājas ir ātrs un ērts risinājums tiem, kas vēlas izvairīties no problēmām saistībā ar mājas būvniecību.   vairāk »

2008-04-02   Jaunums no Itālijas – ekskluzīvi itāļu apdares materiāli sienām un grīdai

SIA “Artprojects” ir ekskluzīvo sienu un grīdas apdares materiālu itāļu ražotāja „Ideal Work“ oficiālais pārstāvis Baltijas valstīs un Kaļiningradā.  vairāk »

2008-03-14   Tīra ūdens meklējumos

Lai kāds būtu ūdens – dzeramais vai tehniskais, – tam jābūt atbilstošā veidā attīrītam ne tikai, pirms tas tiks ieliets jums glāzē, bet arī jūsu veļas mazgājamai mašīnai.  vairāk »

2008-03-06   Elposim tīru veselīgu gaisu! Gaisa mitrinātāji "Venta GmbH".

Gaisa mitrinātāji "Venta GmbH".  vairāk »

2008-02-13   Kā salīdzināt dažādus siltuma sūkņus?

Tāpat kā citiem apkures veidiem, arī siltuma sūknim ir savas īpatnības.  vairāk »

2008-02-05   Jonu katli palīdz ekonomēt

Energoresursu cenu izmaiņas, jaunu apkures tehnoloģiju parādīšanās, kā arī paaugstināta uzmanība pret ekoloģijas jautājumiem mudina cilvēkus meklēt alternatīvus vai papildus variantus mājokļa apsildīšanai.   vairāk »

2008-01-29   Matrači no dabīgiem materiāliem

AS “Elbeka”, kas ilgu laiku nodarbojās ar tradicionālo matraču izgatavošanu, ir uzkrājusi vērtīgu pieredzi un profesionālās zināšanas materiālu īpašību un tehnoloģisko risinājumu jomā.   vairāk »

2008-01-14   Sekciju garāžu vārti LPU 40

42 mm biezās vārtu LPU 40 sekcijas aizpildītas ar freonu nesaturošu putu poliuretānu.   vairāk »

2008-01-14   Sekciju garāžu vārti Eco Therm

Vārti EcoTherm tiek izgatavoti no karstā cinkojuma tērauda divsienu sekcijām.   vairāk »

2008-01-14   Paceļami-pagriežamie vārti Berry

Paceļami-pagriežamie vārti Berry tiek izgatavoti no augstākās kvalitātes viensienas tērauda skārda.  vairāk »

2008-01-14   Hörmann garāžu vārti

Hörmann garāžu vārti izgatavoti saskaņā ar jaunā ES normatīva EN 13241-1 prasībām, kas nodrošina augstu izstrādājuma drošības pakāpi un ilgu kalpošanas laiku.   vairāk »

2007-11-12   C2 cietinātāji, kuru pamatā ir mazas, labi reaģējošās litija molekulas.

C2 cietinātāji, kuru pamatā ir mazas, labi reaģējošās litija molekulas.  vairāk »

2007-07-20   Gudrā māja

Piedāvājam jaunākās tehnoloģijas TRUMP ELECTRONICS DOMINTELL sistēmām "gudrā māja" no Beļģijas kompānijas “TRUMP Electronics“.  vairāk »

2007-06-06   Kāpnes kā dzīvojamās telpas sastāvdaļa

No seniem laikiem kāpnes ir bijušas svarīgs, bieži vien dominējošs akcents ēkas interjerā un eksterjerā. No kāpņu dizaina – to formas un krāsu kombinācijas – lielā mērā bija atkarīga arī vispārīga ēkas arhitektūras un stila uztvere.  vairāk »

Asa_logo_top
Asa_logo_bottom
  Parakstīties
uz jaunumiem
  IKS, UAB Informācijas
atjaunošana
Kā izmantot
sistēmu
Sazinieties
ar mums

Menu:

 
 

Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi. Vispārīgie noteikumi un projektēšana

Izvietots: 2007-04-24 15:07  Atjaunots: 2007-04-24 15:09

Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi. Vispārīgie noteikumi un projektēšana
2007-04-24 14:59

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību.
2. Telekomunikāciju līniju (publisko un privāto telekomunikāciju tīklu kabeļu un gaisa vadu līnijas, tai skaitā radiotranslācijas un kabeļtelevīzijas tīklu kabeļi un vadi, kuri ieguldīti zemē, iekšējos un teritoriālajos ūdeņos vai kabeļu kanalizācijā, kā arī piestiprināti pie ēkām, būvēm vai stabiem), kabeļu kanalizācijas (kabeļu aku un cauruļu komplekss telekomunikāciju kabeļu izvietošanai zem zemes, tiltu un ceļu pārvadu konstrukcijās), ēku, torņu un antenu mastu (stacionāra būve, kas paredzēta radiokomunikāciju līdzekļu novietošanai) būvprojektēšanu veic Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) noteiktajā kārtībā.
3. Telekomunikāciju līnijās, torņos un antenu mastos drīkst uzstādīt iekārtas un materiālus, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegts atbilstības apliecinājums. Sabiedrības veselības aģentūras dienesti konkrētas prasības nosaka tehniskajos noteikumos.
4. Būvniecību regulējošie normatīvie akti neattiecas uz radiotelekomunikāciju antenu uzstādīšanu, ja antenas netiek stiprinātas pie ēku un būvju nesošajām konstrukcijām un netiek mainīta slodze uz tām.
5. Taksofonu kabīņu (specializēta kabīne, īslaicīgas lietošanas būve vai mazēka lauku apvidū sabiedrisko taksofonu novietošanai) un konteinertipa komutācijas un telekomunikāciju līniju pārraides iekārtu vai mobilo radiotelekomunikāciju bāzes staciju (īslaicīgas lietošanas būve vai mazēka lauku apvidū mobilo telekomunikāciju aparatūras novietošanai) būvprojektēšanu un būvdarbus veic Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā, kas noteikta īslaicīgas lietošanas būvēm un mazēkām lauku apvidū.
6. Satiksmes ministrija saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 113.punktu deleģē telekomunikāciju tīklu un iekārtu būvju būvatļauju izsniegšanas tiesības būvvaldei, kuras teritorijā atrodas attiecīgais būvobjekts.
7. Telekomunikāciju būvdarbu izpildītājs garantē ceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas atjaunošanu sākotnējā stāvoklī. Ceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas īpašniekiem nav tiesību pieprasīt veikt citus papildu darbus un palielināt darba apjomu.
8. Šo noteikumu izpildi kontrolē saskaņā ar Būvniecības likumu.
9. Telekomunikāciju tīklus ierīko un to būvniecību veic, ievērojot šo noteikumu pielikumos noteiktās tehniskās normas (1., 2. un 3.pielikums).

2. Projektēšana

2.1. Prasības telekomunikāciju kabeļu līniju projektu dokumentācijai
10. Vispārīgās prasības, kas jāievēro, sastādot telekomunikāciju kabeļu līniju (turpmāk – kabeļu līnija) projekta teksta lapu saturu un noformējot rasējumus, nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 202–01 “Būvprojekta saturs un noformēšana”, bet īpašās prasības nosaka šie noteikumi.
11. Ir divas projektēšanas stadijas – skiču projekta stadija un tehniskā projekta stadija.
12. Skiču projekts ietver šādas daļas:
12.1. projektēšanas uzdevums un tehniskie noteikumi;
12.2. esošā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;
12.3. projektējamā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;
12.4. projektējamā kabeļu līniju tīkla situācijas plāns mērogā no
M 1 : 2000 līdz M 1 : 10000;
12.5. projektējamās kabeļu līnijas trases situācijas plāns mērogā no
M 1 : 5000 līdz M 1 : 100000 (tikai kabeļu ieguldīšanai starp pilsētām);
12.6. projektā paredzēto veicamo darbu apjoma aprēķins;
12.7. labiekārtošanas (atjaunošanas) darbu risinājums mērogā M 1 : 500;
12.8. aptuvena materiālu specifikācija;
12.9. ieinteresēto organizāciju saskaņojumu saraksts un saskaņojumu kopijas.
13. Tehniskais projekts ietver šādas daļas:
13.1. projektēšanas uzdevums un tehniskie noteikumi;
13.2. esošā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;
13.3. projektējamā kabeļu līniju tīkla shēma un apraksts;
13.4. kabeļa ieguldīšanas shēma kabeļu kanalizācijā un kabeļu kanalizācijas kanālā;
13.5. tehniskie noteikumi, ko izstrādājušas ieinteresētās organizācijas un personas;
13.6. dokumenti, kas apliecina īpašumtiesības uz to zemesgabalu, kur tiek projektēts kabeļu tīkls;
13.7. projektējamās kabeļu kanalizācijas vai gruntī ieguldāmā kabeļa trases topogrāfiskais plāns ar sarkanajām līnijām un zemes īpašuma robežām mērogā M 1 : 500 vai M 1 : 1000 (atsevišķos gadījumos, piemēram, Vecrīgā – M 1 : 250). Plāns ir ar zemesgabalu kadastra numuriem un saskaņots ar visām ieinteresētajām organizācijām un zemes īpašniekiem atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām;
13.8. projektējamās kabeļu līnijas trases topogrāfiskais plāns kabeļu ieguldīšanai starp pilsētām vai apdzīvotām vietām;
13.9. projektējamā iekštelpu kabeļu līniju tīkla plāns, kas ir saskaņots ar visām ieinteresētajām organizācijām un ēku īpašniekiem atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām (mērogs netiek normēts);
13.10. projekta tāmju dokumentācija un izmantoto materiālu specifikācija;
13.11. labiekārtošanas (atjaunošanas) darbu lapa, kurā norādīts darbu apjoms;
13.12. šķērsgriezuma profils mērogā M 1 : 100 vai M 1 : 200, norādot cauruļu ieguldīšanas dziļumu, ja ceļa caurduri veic ar slēgto metodi;
13.13. upju šķērsgriezuma profils mērogā M 1 : 100 vai M 1 : 200, norādot cauruļu ieguldīšanas dziļumu, ja šķērso upes;
13.14. ieinteresēto organizāciju saskaņojumu saraksts un saskaņojumu kopijas;
13.15. speciālās drošības prasības, ja nepieciešams.
2.2. Īpašie projektēšanas nosacījumi
14. Būvprojekta saskaņošanas prasības nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.
15. Telekomunikāciju tīklu projektēšanā ievēro:
15.1. būvnormatīvu prasības;
15.2. normatīvos aktus, kas nosaka elektrodrošības prasības;
15.3. telekomunikāciju tīklu radīto elektromagnētisko lauku savstarpējo ietekmi.
16. Jebkura telekomunikāciju tīkla izstarotā elektromagnētiskā lauka intensitāte nedrīkst pārsniegt lielumus, kas noteikti obligāti piemērojamajos Latvijas nacionālajos standartos.
17. Projektējot jaunu telekomunikāciju tīklu, paredz tehniskus risinājumus, kas nodrošina piekļūšanu esošajiem telekomunikāciju tīkliem, to apkalpošanu vai demontāžu.
18. Projektā iekļauj zemējumu tehnisko risinājumu telekomunikāciju tīklu iekārtām, kuras nepieciešams sazemēt.