allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info [ Lithuania (LT, EN) ] | autoreviu.lt | visasverslas.lt

Būvniecību regulējošu normatīvo aktu saraksts

Jaunākie produkti

2008-07-04   TEREM

4-istabu ekonomiskā mājiņa atpūtai (280 m2) no divām daļām, piemērota divu ģimeņu dzīvošanai (katrā līdz 4 cilvēkiem).  vairāk »

2008-07-04   Pirts

43,7 m2 lielā pirts sešām personām.  vairāk »

2008-07-04   SHAJA

Paredzēta 4 personu izmitināšanai. Ideāli piemērota nelielai vasarnīcai ārpus pilsētas.  vairāk »

2008-07-04   TERRY 1

Māja sešu cilvēku ģimenes atpūtai. 7 istabas, sporta zāle.   vairāk »

2008-06-18   Dažādu veidu betona stabu, žogu un vārtu izgatavošana un uzstādīšana.

Dažādu veidu betona stabu, sētu, žogu un vārtu izgatavošana un uzstādīšana, kā arī kokapstrāde.   vairāk »

2008-04-18   Koka karkasu māju izgatavošana (AV INVESTHAUS SIA)

Koka karkasu māju izgatavošana   vairāk »

2008-04-18   Dzīvojamo ēku būvniecība Latvijā (AV INVESTHAUS SIA)

Mūsu galvenais partneris dzīvojamo ēku celtniecības jomā ir SIA “AVT Grupa”.  vairāk »

2008-04-16   Tvaika pirts Jūsu relaksācijai

Tvaika pirtis cilvēki ir lietojuši jau ilgi pirms mūsu ēras, tās ir pazīstamas daudzām tautām un pie vairāk dzirdētajām pieder romiešu pirtis caldarium, turku pirtis hamam, meksikāņu temascal, krievu baņa...   vairāk »

2008-04-07   Monobloks veselīgam mikroklimatam

Lai administratīvajās un industriālajās ēkās nodrošinātu mājīgu mikroklimatu, parasti izmanto pilnu aprīkojuma kompleksu: apkures sistēmas, velkmes iekārtas, gaisa attīrīšanas un sagatavošanas līdzekļus, kā arī kondicionēšanas sistēmas.  vairāk »

2008-04-07   Par gaisa apkures sistēmām

Pēc semināra "Inženierkomunikācijas ēkās un celtnēs" materiāliem  vairāk »

2008-04-02   Mobilās mājas no Holandes

Holandes mobilās mājas ir ātrs un ērts risinājums tiem, kas vēlas izvairīties no problēmām saistībā ar mājas būvniecību.   vairāk »

2008-04-02   Jaunums no Itālijas – ekskluzīvi itāļu apdares materiāli sienām un grīdai

SIA “Artprojects” ir ekskluzīvo sienu un grīdas apdares materiālu itāļu ražotāja „Ideal Work“ oficiālais pārstāvis Baltijas valstīs un Kaļiningradā.  vairāk »

2008-03-14   Tīra ūdens meklējumos

Lai kāds būtu ūdens – dzeramais vai tehniskais, – tam jābūt atbilstošā veidā attīrītam ne tikai, pirms tas tiks ieliets jums glāzē, bet arī jūsu veļas mazgājamai mašīnai.  vairāk »

2008-03-06   Elposim tīru veselīgu gaisu! Gaisa mitrinātāji "Venta GmbH".

Gaisa mitrinātāji "Venta GmbH".  vairāk »

2008-02-13   Kā salīdzināt dažādus siltuma sūkņus?

Tāpat kā citiem apkures veidiem, arī siltuma sūknim ir savas īpatnības.  vairāk »

2008-02-05   Jonu katli palīdz ekonomēt

Energoresursu cenu izmaiņas, jaunu apkures tehnoloģiju parādīšanās, kā arī paaugstināta uzmanība pret ekoloģijas jautājumiem mudina cilvēkus meklēt alternatīvus vai papildus variantus mājokļa apsildīšanai.   vairāk »

2008-02-05   Jonu katli STAFOR

Jonu katli STAFOR  vairāk »

2008-01-29   Matrači no dabīgiem materiāliem

AS “Elbeka”, kas ilgu laiku nodarbojās ar tradicionālo matraču izgatavošanu, ir uzkrājusi vērtīgu pieredzi un profesionālās zināšanas materiālu īpašību un tehnoloģisko risinājumu jomā.   vairāk »

2008-01-14   Sekciju garāžu vārti LPU 40

42 mm biezās vārtu LPU 40 sekcijas aizpildītas ar freonu nesaturošu putu poliuretānu.   vairāk »

2008-01-14   Sekciju garāžu vārti Eco Therm

Vārti EcoTherm tiek izgatavoti no karstā cinkojuma tērauda divsienu sekcijām.   vairāk »

2008-01-14   Paceļami-pagriežamie vārti Berry

Paceļami-pagriežamie vārti Berry tiek izgatavoti no augstākās kvalitātes viensienas tērauda skārda.  vairāk »

2008-01-14   Hörmann garāžu vārti

Hörmann garāžu vārti izgatavoti saskaņā ar jaunā ES normatīva EN 13241-1 prasībām, kas nodrošina augstu izstrādājuma drošības pakāpi un ilgu kalpošanas laiku.   vairāk »

2007-11-12   C2 cietinātāji, kuru pamatā ir mazas, labi reaģējošās litija molekulas.

C2 cietinātāji, kuru pamatā ir mazas, labi reaģējošās litija molekulas.  vairāk »

2007-07-20   Gudrā māja

Piedāvājam jaunākās tehnoloģijas TRUMP ELECTRONICS DOMINTELL sistēmām "gudrā māja" no Beļģijas kompānijas “TRUMP Electronics“.  vairāk »

Asa_logo_top
Asa_logo_bottom
  Parakstīties
uz jaunumiem
  IKS, UAB Informācijas
atjaunošana
Kā izmantot
sistēmu
Sazinieties
ar mums

Menu:

 
 

Būtiskās prasības maģistrālo cauruļvadu projektēšanai un būvdarbu veikšanai

Izvietots: 2007-04-24 16:05  Atjaunots: 2007-04-24 16:08

Būtiskās prasības maģistrālo cauruļvadu projektēšanai un būvdarbu veikšanai
2007-04-24 16:01

2.1. Vispārīgās prasības

8. Maģistrālos cauruļvadus projektē, būvē un pārbauda saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi), šajos noteikumos, būvnormatīvos un piemērojamos standartos noteiktajām prasībām, lai, ievērojot lietošanas instrukcijas un paredzētos lietošanas apstākļus, maģistrālā cauruļvada darbība visā tā darbināšanas laikā būtu droša un neapdraudētu cilvēku veselību, dzīvību, vidi un citas sabiedrības intereses.
9. Par jaunbūvējamo maģistrālo cauruļvadu (maģistrālie cauruļvadi, kuru būvdarbi uzsākti pēc šo noteikumu spēkā stāšanās) atbilstību šajā nodaļā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgs galvenais būvuzņēmējs saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem.
10. Izvēloties maģistrālā cauruļvada trasi, ievēro šādus apsvērumus:
10.1. sabiedrības, kā arī to darbinieku drošība, kuri apkalpo maģistrālo cauruļvadu, vai citu personu drošība, kuras atradīsies tā tiešā tuvumā;
10.2. vides aizsardzības jautājumi;
10.3. citu būvju atrašanās maģistrālā cauruļvada tiešā tuvumā;
10.4. trešo personu darbība;
10.5. ģeotehniskie, hidrogrāfiskie un korozijas apstākļi;
10.6. prasības maģistrālā cauruļvada būvniecībai, lietošanai un tehniskajai uzraudzībai;
10.7. normatīvajos aktos un tās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktās prasības, kuras teritorijā notiks cauruļvada būvniecība;
10.8. perspektīvās attīstības iespējas.

2.2. Maģistrālo cauruļvadu projektēšana

11. Izstrādājot maģistrālā cauruļvada būvprojektu, analizē un novērtē ar attiecīgo transportējamo vielu saistītos riska faktorus, lai maģistrālā cauruļvada darbināšana būtu droša visā paredzamajā tā lietošanas laikā.
12. Izstrādājot maģistrālā cauruļvada būvprojektu, ievēro piemērojamos standartos noteikto stiprību un slodzes, kas atbilst paredzamajai lietošanai, transportējamās vielas īpašībām un citiem apstākļiem, kādos cauruļvads tiks lietots, īpaši ņemot vērā:
12.1. cauruļvada darbināšanas radītās slodzes (piemēram, iekšējais aprēķina spiediens un transportējamās vielas temperatūra, vibrācijas un turbulentās plūsmas, reakciju spēki un momenti, ko rada atbalsti, palīgierīces, cauruļvadi);
12.2. ārējās slodzes (piemēram, zemestrīce, ūdenstilpes hidrodinamiskās īpašības, augsnes un ledus iedarbība, ceļu un dzelzceļu satiksme, gaisa temperatūra);
12.3. būvniecības laikā radītās slodzes (piemēram, cauruļu pārvietošanas, metināšanas un montāžas slodzes (atbalstot, piespiežot, enkurojot, regulējot un iepriekš nospriegojot) un pārbaudes laikā radītie spriegumi);
12.4. iespējamo negadījumu un avāriju radītās slodzes (piemēram, uguns, eksplozija, transportējamās vielas strauja izplešanās, krītoši objekti).
13. Projektēšanā lieto piemērojamos standartos noteiktās metodes, kurās ir noteiktas attiecīgās robežvērtības, kā arī tādus drošības koeficientus, kur ņemta vērā šo noteikumu 12.punktā minēto slodžu vienlaicīgas iedarbības iespēja un neparedzētu kļūdu ietekme.
14. Lai nodrošinātu nepieciešamo maģistrālā cauruļvada stiprību, projektēšanā ievēro šādas prasības:
14.1. cauruļvads iztur spiedienu un slodzes, kas uz to iedarbojas darbināšanas laikā. Pieļaujamos spriegumus ierobežo ar drošības koeficientiem, ņemot vērā iespējamās kļūmes lietošanas apstākļos, kā arī izgatavošanas un darba apstākļus, aprēķinu formulas un materiālu īpašību atšķirības. Aprēķinot cauruļvada izturību, lieto metodes, kuras nodrošina augstas drošības robežvērtības, ievērojot šo noteikumu 2.3.apakšnodaļā materiāliem noteiktās prasības;
14.2. aprēķinos lietotās spiediena vērtības nav mazākas par maksimāli pieļaujamo spiedienu PS (turpmāk — spiediens PS), ar kādu tiek transportētas vielas, ņemot vērā iespējamās statiskās un dinamiskās slodzes. Spiedienu PS (bāros) projektētājs norāda projekta dokumentācijā;
14.3. aprēķina temperatūras nodrošina augstas drošības robežvērtības;
14.4. ņem vērā iespējamās slodžu kombinācijas, kas var rasties cauruļvadā paredzamajos lietošanas apstākļos;
14.5. spriegumu maksimālās vērtības nepārsniedz piemērojamos standartos noteiktās robežas;
14.6. stiprības aprēķinos izmanto vērtības, kas atbilst dokumentētos datos norādītajām materiālu īpašībām, ņemot vērā šo noteikumu 2.3.apakšnodaļā noteiktās prasības, un piemērotus drošības koeficientus;
14.7. lieto attiecīgos materiālu savienojumu koeficientus (arī atkarībā no nesagraujošās testēšanas metodes, savienotajiem materiāliem un paredzamajiem lietošanas apstākļiem);
14.8. būvprojektā paredz visus iespējamos faktorus, kuri var samazināt stiprību, koroziju, eroziju un materiālu nogurumu un ir samērojami ar cauruļvada paredzamo lietošanu;
14.9. ja aprēķinātais cauruļu sieniņu biezums cauruļu transportēšanas vai pārvietošanas laikā nenodrošina augstu telpisko stiprību, papildus veic pasākumus cauruļu stiprības nodrošināšanai, lai novērstu negadījuma draudus.
15. Maģistrālo cauruļvadu projektē un būvē tā, lai varētu veikt visas nepieciešamās pārbaudes un pārliecināties par tā pareizu un drošu lietošanu un augstu drošības līmeni. Būvprojektā norāda piemērojamos standartus, kas lietojami maģistrālā cauruļvada stiprības pārbaudē un novērtēšanā.
16. Ja jānosaka cauruļvada sieniņu stāvoklis, lai pārliecinātos par maģistrālā cauruļvada drošību, konstrukcijā paredz piemērotus līdzekļus, kas ļauj droši un ergonomiski veikt nepieciešamās pārbaudes.
17. Maģistrālā cauruļvada konstrukcijā paredz līdzekļus, kas nodrošina:
17.1. izvairīšanos no hidrauliskiem triecieniem, korozijas, spiediena izmaiņām un citiem bīstamiem efektiem visās cauruļvada darbināšanas stadijās;
17.2. drošu cauruļvada tīrīšanu, pārbaudi un apkopi.
18. Ņemot vērā paredzētos lietošanas apstākļus un lietošanas ilgumu, maģistrālā cauruļvada elementus konstruē ar piemērojamos standartos noteiktajām pielaidēm vai citādi aizsargā pret reakcijām, kas samazina konstrukcijas stiprību.
19. Ja maģistrālā cauruļvada lietošanas laikā ir paredzama tā elementu erozija vai korozija:
19.1. veic pasākumus, lai samazinātu eroziju vai koroziju (piemēram, uzstāda katodaizsardzību, palielina materiāla biezumu, lieto nepieciešamos aizsargpārklājumus);
19.2. paredz iespēju nomainīt potenciāli visvairāk skartos elementus.
20. Lai maģistrālo cauruļvadu varētu droši uzpildīt un iztukšot, konstrukcijā paredz īpašas ierīces vai iespēju pievienot šādas ierīces, īpaši aizsargājoties pret draudiem, ko var radīt nedroši savienojumi, kā arī:
20.1. uzpildīšanas laikā — pārpildīšana, virsspiediens, temperatūras pārmaiņas;
20.2. iztukšošanas laikā — nekontrolēta spiediena ietekmētu plūstošu vielu izplūšana, vakuums.
21. Maģistrālā cauruļvada ierīces, kas nodrošina vielu transportēšanu (pārvadi), projektē tā, lai spiediens cauruļvadā nepārsniegtu spiedienu PS.
22. Ja maģistrālā cauruļvada lietošanas laikā iespējama pieļaujamo parametru pārsniegšana, konstrukcijā paredz attiecīgas aizsardzības ierīces vai iespēju pievienot šādas ierīces.
23. Atkarībā no maģistrālā cauruļvada raksturojuma izvēlas šādas aizsardzības ierīces vai to kombinācijas:
23.1. drošības ierīces;
23.2. piemērotas signālierīces, kas dod iespēju uzturēt maģistrālā cauruļvada darbināšanas parametrus pieļaujamās robežās.
24. Drošības ierīces projektē un konstruē tā, lai tās nodrošinātu nepieciešamo aizsardzību, ja spiediens cauruļvadā pārsniedz spiedienu PS, kā arī lai būtu iespējams veikt šo ierīču apkopi un pārbaudi.
25. Apakšzemes maģistrālajiem cauruļvadiem projektā paredz tādu ieguldīšanas dziļumu, lai virszemes pārklājums nebūtu mazāks par būvnormatīvos un piemērojamos standartos noteikto.
26. Maģistrālajiem cauruļvadiem, kas šķērso autoceļus, dzelzceļus, ūdenskrātuves vai citus šķēršļus un objektus, projektā paredz tādu konstruktīvo risinājumu, kas nodrošina cauruļvada un šķērsojamā objekta drošību.
27. Projektējot maģistrālo cauruļvadu, ņem vērā nelabvēlīgos apstākļus, kas var rasties zemes nogruvuma, augsta gruntsūdeņu līmeņa, sala un atkušņu dēļ, un izstrādā attiecīgus aizsardzības pasākumus (piemēram, enkurošana, augsnes nelabvēlīgo faktoru stabilizēšana).
28. Izstrādājot maģistrālā cauruļvada būvprojektu, izvērtē transportējamās vielas īpašības un cauruļvada trases ietekmi uz cauruļvadu. Būvprojektā paredz šādus cauruļvada iekšējos un ārējos pretkorozijas aizsardzības pasākumus:
28.1. potenciālo korozijas avotu identifikācija un novērtēšana;
28.2. piemērotu materiālu izvēle;
28.3. korozijas samazināšanas pasākumi;
28.4. prasību noteikšana korozijas uzraudzībai un pārbaudēm.
29. Maģistrālā cauruļvada būvprojektā nosaka prasības cauruļvadu lietošanai, tehniskās uzraudzības metodēm un kārtībai, kā arī nepieciešamajiem mērīšanas līdzekļiem, ar kuriem nodrošina cauruļvadu tehniskā stāvokļa uzraudzību visā to lietošanas laikā.
30. Maģistrālā cauruļvada projektētājs:
30.1. nosaka skaitliskās vērtības, kas nepieciešamas cauruļvada būvprojekta aprēķiniem saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu;
30.2. nosaka materiālu īpašības saskaņā ar šo noteikumu 31.punktu un norāda prasības būvprojekta izpildē izmantojamiem materiāliem.

2.3. Kritēriji materiāliem, kurus izmanto maģistrālo cauruļvadu būvniecībā

31. Maģistrālo cauruļvadu būvē no materiāliem, kuri nodrošina attiecīgo funkciju izpildi visā paredzētajā lietošanas laikā vai līdz to nomaiņai un kuru ķīmiskās un fizikālās īpašības atbilst piemērojamos standartos noteiktajām prasībām.
32. Maģistrālā cauruļvada izgatavošanā izmantojamās caurules un to savienošanai paredzētos materiālus — metālu vai stiklšķiedras epoksīdu ar antistatiskās aizsardzības laminātu vai metāla lentes laminātu — izvēlas atbilstoši šādiem kritērijiem:
32.1. materiāls saglabā attiecīgās īpašības visos paredzamajos lietošanas un pārbaudes apstākļos;
32.2. materiāls ir elastīgs un izturīgs (ja īpašu apsvērumu dēļ tiek lietoti trausli materiāli, paredz pasākumus, lai novērstu šo materiālu plīsumus vai lūzumus);
32.3. materiāls ir ķīmiski noturīgs pret cauruļvadā esošajām vielām un tā ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas nepieciešamas drošai cauruļvada lietošanai, nemainās paredzamajā cauruļvada lietošanas laikā;
32.4. materiāls ir noturīgs pret eroziju, koroziju, uguni (liesmu) un citiem ārējās vides faktoriem;
32.5. materiāls ir piemērots paredzētajām apstrādes procedūrām;
32.6. materiāls nerada nevēlamus efektus savienojumā ar citiem materiāliem;
32.7. materiāls normālos lietošanas apstākļos neuzlādējas elektrostatiski (transportējot degošas un sprādzienbīstamas vielas).
33. Maģistrālā cauruļvada izgatavošanā izmantojamo materiālu (arī cauruļvadu iekšējo un ārējo virsmu pārklājuma materiālu) drošumu apliecina likumā “Par atbilstības novērtēšanu” un šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajā kārtībā.
34. Galvenais būvuzņēmējs veic pasākumus, lai nodrošinātu maģistrālā cauruļvada izgatavošanā izmantoto materiālu atbilstību būvprojektā noteiktajām prasībām. Par katru materiālu nepieciešami tā ražotāja sagatavoti dokumenti, kuros skaidri norādīta piegādātā materiāla atbilstība projektā noteiktajiem raksturlielumiem. Reglamentētajā sfērā lietotajiem materiāliem un būvizstrādājumiem nepieciešami saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” izsniegti atbilstības apliecinājumi, kas nepārprotami apliecina attiecīgo materiālu un būvizstrādājumu atbilstību būvprojektā noteiktajiem raksturlielumiem.

2.4. Maģistrālo cauruļvadu būvdarbu veikšana

35. Pirms maģistrālā cauruļvada būvdarbu uzsākšanas galvenais būvuzņēmējs:
35.1. sagatavo un saskaņo ar maģistrālā cauruļvada pasūtītāju (turp-māk — pasūtītājs) darbu veikšanas projektu. Projektā iekļauj:
35.1.1. maģistrālā cauruļvada būvniecības aprakstu, kurā minētas darba procedūras, prasības personālam un cauruļvada būvniecībā izmantojamām iekārtām;
35.1.2. vides un darba aizsardzības instrukcijas;
35.1.3. detalizētu darbu izpildes plānu katram maģistrālā cauruļvada būvdarbu posmam;
35.2. brīdina par plānotajiem būvdarbiem un informē par attiecīgajiem pagaidu pasākumiem un drošības apsvērumiem visus blakus vai tuvumā esošo objektu vai īpašumu valdītājus;
35.3. pirms darbu uzsākšanas pārbauda izmantojamo iekārtu un personāla atbilstību paredzamo darbu izpildei un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
35.4. nodrošina piemērotus apstākļus visu būvdarbos nepieciešamo materiālu un aprīkojuma piegādei un uzglabāšanai.
36. Maģistrālā cauruļvada trases sagatavošanas laikā galvenais būvuzņēmējs nodrošina:
36.1. visu normatīvajos aktos noteikto atļauju saņemšanu, lai uzsāktu attiecīgos trases būvdarbus (piemēram, rakšanas darbi, spridzināšana, satiksmes apstādināšana);
36.2. cauruļvada trases, apakšzemes objektu un attiecīgās gaisa līnijas marķēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī uzraudzību visā cauruļvada būvniecības laikā.
37. Galvenais būvuzņēmējs, lietojot piemērotu tehniku un procedūras, nodrošina maģistrālā cauruļvada būvprojekta pilnīgu izpildi saskaņā ar darbu veikšanas projektu, īpaši ņemot vērā šādus nosacījumus:
37.1. sastāvdaļu elementu sagatavošana (piemēram, pagaidu pievienojumu noņemšana) nerada defektus, plaisas vai materiālu mehānisko īpašību pārmaiņas, kas var mazināt maģistrālā cauruļvada drošību;
37.2. savienojošiem materiāliem un savienojuma zonām nav ārēju (virsmas) un iekšēju defektu, kuri varētu mazināt maģistrālā cauruļvada drošību;
37.3. savienojumi, kurus var atvienot, tikai izmantojot materiālu graujošās metodes (turpmāk — neizjaucamie savienojumi), atbilst minimālajām savienojamiem materiāliem noteiktajām prasībām (ja projekta aprēķinos nav noteiktas augstākas prasības);
37.4. neizjaucamos savienojumus metina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sertificēti metinātāji saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām procedūrām;
37.5. stiklšķiedras epoksīda cauruļu neizjaucamos savienojumus līmē speciālisti, kuru kompetenci attiecīgo procedūru veikšanā ir apstiprinājusi tā pilnvarotā institūcija, kura veic maģistrālā cauruļvada būvdarbu uzraudzību šo noteikumu 3.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;
37.6. neizjaucamo savienojumu nesagraujošos testus veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas laboratorijas;
37.7. materiālus, kuri ietekmē maģistrālā cauruļvada konstrukcijas drošību, apzīmē (identificē) un attiecīgos apzīmējumus saglabā visos būvdarbu posmos līdz maģistrālā cauruļvada nodošanai ekspluatācijā.
38. Maģistrālā cauruļvada būvdarbu laikā galvenais būvuzņēmējs kārto būvdarbu žurnālu saskaņā ar Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajām prasībām. Žurnālam pievieno un visā būvdarbu laikā saglabā šādus dokumentus:
38.1. informāciju par cauruļu savienošanas metodēm un procedūrām;
38.2. izpildrasējumus, shēmas un tehniskās specifikācijas;
38.3. materiālu un izstrādājumu atbilstības apliecinājumus;
38.4. testēšanas un pārbaužu pārskatus.
39. Maģistrālā cauruļvada būvdarbi un pārbaudes tiek veiktas tiešā pilnvarotās institūcijas uzraudzībā saskaņā ar būvnormatīvos, piemērojamos standartos un šo noteikumu 3.3.apakšnodaļā noteiktajām prasībām.
40. Maģistrālo cauruļvadu nodod ekspluatācijā saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 301-97 un piemērojamiem standartiem, pievēršot īpašu uzmanību:
40.1. cauruļvada attīrīšanai, kā arī norādījumiem par cauruļvada iekšpuses sausināšanu, ja transportējamās vielas specifikācijā noteiktas īpašas prasības;
40.2. iekārtu un aprīkojuma funkcionālajai pārbaudei;
40.3. būvdarbu tehniskajai dokumentācijai un pierakstiem;
40.4. maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības noteikumos noteiktajai cauruļvada lietošanas uzsākšanai.