LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm"

                                                                                        (prot. Nr.13 20.§)

                                                                                       Izdoti saskaņā ar

                                                                                      Būvniecības likuma

                                                                                    2.panta ceturto daļu

Šie noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm".

Ministru prezidents                           A.Bērziņš

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs              V.Makarovs

                                                                                       Apstiprināts ar

                                                                                      Ministru kabineta

                                                                                     2001.gada 27.marta

                                                                                     noteikumiem Nr.142

Latvijas būvnormatīvs LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm"

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šis būvnormatīvs nosaka būtiskās prasības būvēm, to daļām un konstrukcijām (turpmāk - būves) būvniecības stadijā un ekspluatācijas apstākļos.

2. Projektējot un būvējot būves, tajās, ievērojot ekonomiskos apsvērumus, paredz un iebūvē būvizstrādājumus, kas atbilst paredzētajai funkcijai un lietošanas mērķim.

3. Būves projektē un būvē tā, lai normālas ekspluatācijas apstākļos visā ekonomiski pamatotā ekspluatācijas (dzīves cikla) laikā, ņemot vērā prognozējamās iedarbes uz būvēm, tās atbilstu šajā būvnormatīvā noteiktajām būtiskajām prasībām. Konkrētus prasību līmeņus atsevišķiem būvju tipiem nosaka Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti.

II. Mehāniskā stiprība un stabilitāte

4. Būves projektē un būvē tā, lai, tās ekspluatējot pilnā aprēķina slodzē, neizraisītu avārijas situāciju ar šādām sekām:

4.1. visas būves vai tās atsevišķu daļu sabrukumu;

4.2. ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas;

4.3. citu būvju, to daļu un elementu, iekārtu vai savienojumu (montāžas mezglu) bojājumus nesošo konstrukciju deformācijas dēļ;

4.4. bojājumus, kas ir neproporcionāli to izraisītajam cēlonim.

III. Ugunsdrošība

5. Būves projektē un būvē tā, lai ugunsgrēka vai avāriju gadījumā:

5.1. tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju;

5.2. ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos (rašanos) un izplatīšanos būvē;

5.3. neradītu uguns izplatīšanās draudus blakus esošajām būvēm;

5.4. būvē esošie cilvēki varētu būvi operatīvi atstāt, tikt evakuēti vai izglābti citādi;

5.5. neradītu neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai un nodrošinātu iespēju efektīvi veikt ugunsdzēsības un glābšanas pasākumus.

IV. Higiēniskums, nekaitīgums cilvēka veselībai un videi

6. Būves projektē un būvē tā, lai tās neapdraudētu nedz pašā būvē, nedz blakus esošajās būvēs un to apkārtnē esošo cilvēku veselību, īpaši šādu faktoru iedarbības dēļ:

6.1. toksisku gāzu izplūde;

6.2. bīstamu vielu daļiņu vai gāzu klātbūtne gaisā;

6.3. bīstama radiācija;

6.4. ūdens vai augsnes piesārņošana vai saindēšana;

6.5. dūmu, notekūdeņu, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;

6.6. paaugstināts mitrums būvēs, to atsevišķos elementos vai uz atsevišķām virsmām.

V. Lietošanas drošība

7. Būves projektē un būvē tā, lai būves ekspluatācijas un remonta laikā tās lietotājiem neizraisītu:

7.1. kritienus;

7.2. sadursmes;

7.3. slīdēšanu;

7.4. apdegumus;

7.5. elektrotraumas;

7.6. ievainojumus no eksplozijas.

VI. Aizsardzība pret trokšņiem

8. Būves projektē un būvē tā, lai trokšņi tajās vai to apkārtnē ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē gulēt, atpūsties un strādāt.

VII. Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija

9. Būves, kā arī to apsildīšanas un ventilācijas iekārtas projektē, izgatavo un būvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus un iedzīvotāju (lietotāju) prasības.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs                                 V.Makarovs