Publicēts: Vēstnesis 68 28.04.2006

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

(prot. Nr.24 16.§)

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko

būvju drošumu"

4.panta septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1.  Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju (turpmāk - hidrotehniskās būves) valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pret trešo personu dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, un nosaka apdrošinātāja atbildības limitu.

2. Apdrošināšanas objekts ir A un B klases hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskā atbildība par tā darbības vai bezdarbības dēļ nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai, zaudējumiem trešās personas īpašumam un kaitējumu videi, ekspluatējot (lietojot un uzturot) viņa valdījumā esošās hidrotehniskās būves.

II. Apdrošināšanas līguma noslēgšana un apdrošinātāja atbildības limiti

3. Hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā (turpmāk - apdrošināšanas līgums) paredz šo noteikumu 2.punktā minēto zaudējumu atlīdzību.

4. Apdrošinātāja atbildības limits ir izmaksājamā maksimālā naudas summa tiešo zaudējumu kompensēšanai, kura noteikta attiecīgi vienam apdrošināšanas gadījumam un visam līguma darbības periodam. Kopējais atbildības limits par apdrošināšanas līguma darbības periodu drīkst būt vienāds ar atbildības limitu vienam apdrošināšanas gadījumam vai lielāks par to.

5. A klases hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu atsevišķi un par visiem apdrošināšanas gadījumiem kopā gada laikā nedrīkst būt mazāks par 500000 latu.

6. B klases hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu atsevišķi un par visiem apdrošināšanas gadījumiem kopā gada laikā nedrīkst būt mazāks par 50000 latu.

7. Hidroelektrostaciju kaskādei, kas apvieno vairākas hidrotehniskās būves, kurām ir viens valdītājs, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais limits tiek noteikts par visām kaskādes būvēm kopumā. Apdrošināšanas līgumā noteiktais atbildības limits par vienu hidrotehnisko būvi nedrīkst būt mazāks par noteikto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu.

8. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas hidrotehnisko būvju valdītājam ir pienākums atjaunot civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas minimālo limitu.

III. Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība

9. Trešā persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, tiklīdz tas iespējams, nekavējoties rakstiski paziņo hidrotehnisko būvju valdītājam par tā darbības vai bezdarbības dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

10. Hidrotehnisko būvju valdītājs nekavējoties, tiklīdz iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par jebkuru pret hidrotehnisko būvju valdītāju vērsto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību par zaudējumiem, kuru atlīdzināšanu paredz apdrošināšanas līgums, vai notikumiem, kas varētu būt par cēloni šādu pretenziju vai prasību izvirzīšanai.

11. Apdrošināšanas atlīdzību trešajai personai aprēķina apdrošinātājs, ņemot vērā trešajai personai nodarītos tiešos zaudējumus un šo noteikumu 14. un 15.punktā minētos gadījumus.

12. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties. Ja puses nespēj vienoties, apdrošināšanas strīdu izšķir likumā "Par apdrošināšanas līgumu" noteiktajā kārtībā.

13. Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un zaudējumu apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā norādīto viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu.

14. Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, nodarīts kaitējums videi, kā arī zaudējumi trešajām personām un kopējais zaudējumu apmērs pārsniedz apdrošinātāja atbildības limitu, zaudējumus atlīdzina apdrošinātāja atbildības limita apmērā, ievērojot šādu zaudējumu atlīdzināšanas sadalījumu:

14.1. zaudējumu atlīdzināšanai par videi nodarīto kaitējumu - 60 % no apdrošinātāja atbildības limita;

14.2. zaudējumu atlīdzināšanai par trešajām personām nodarīto kaitējumu vai bojājumiem - 40 % no apdrošinātāja atbildības limita.

15. Ja šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajā gadījumā zaudējumu apmērs ir mazāks par zaudējumu atlīdzināšanas sadalījumā noteikto, šos zaudējumus atlīdzina pilnībā, bet atlikušo summu izmaksā proporcionāli katra cietušā zaudējumu apmēram. Pārējos zaudējumus cietušie piedzen no hidrotehnisko būvju valdītāja vispārējā civiltiesiskā kārtībā.

IV. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzību, izmaksas kārtība un termiņi

16. Mēneša laikā no dienas, kad saņemts apdrošināšanas gadījuma pieteikums un zaudējumu apmēru apstiprinoši dokumenti, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Par pieņemto lēmumu 10 dienu laikā apdrošinātājs informē apdrošināšanas gadījuma pieteikuma iesniedzēju.

17. Apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātājs izmaksā 15 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

V. Hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pārvalde

18. Par apdrošināšanas līguma noslēgšanu vai atjaunošanu Valsts būvinspekcijai triju darbdienu laikā rakstiski paziņo hidrotehnisko būvju valdītājs, bet par apdrošināšanas līguma apturēšanu vai izbeigšanu - apdrošinātājs.

19. Hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir pēc Valsts būvinspekcijas būvinspektora vai Valsts vides dienesta vides inspektora pirmā pieprasījuma uzrādīt hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi.

VI. Noslēguma jautājumi

20. Šo noteikumu prasības neattiecas uz apdrošināšanas līgumiem, kuri noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

 21. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.jūniju.

 Ministru prezidents                                    A.Kalvītis

Ekonomikas ministra vietā -

izglītības un zinātnes ministre                   B.Rivža