allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info [ Lithuania (LT, EN) ] | autoreviu.lt | visasverslas.lt

Būvniecību regulējošu normatīvo aktu saraksts

Jaunākie produkti

2008-07-17   Pārdošanā industriālās ēkas kopā ar zemi.

Pārdod nekustamo īpašumu: - divstāvu ēku  vairāk »

2008-07-04   TEREM

4-istabu ekonomiskā mājiņa atpūtai (280 m2) no divām daļām, piemērota divu ģimeņu dzīvošanai (katrā līdz 4 cilvēkiem).  vairāk »

2008-07-04   Pirts

43,7 m2 lielā pirts sešām personām.  vairāk »

2008-07-04   SHAJA

Paredzēta 4 personu izmitināšanai. Ideāli piemērota nelielai vasarnīcai ārpus pilsētas.  vairāk »

2008-07-04   TERRY 1

Māja sešu cilvēku ģimenes atpūtai. 7 istabas, sporta zāle.   vairāk »

2008-06-18   Dažādu veidu betona stabu, žogu un vārtu izgatavošana un uzstādīšana.

Dažādu veidu betona stabu, sētu, žogu un vārtu izgatavošana un uzstādīšana, kā arī kokapstrāde.   vairāk »

2008-04-18   Koka karkasu māju izgatavošana (AV INVESTHAUS SIA)

Koka karkasu māju izgatavošana   vairāk »

2008-04-18   Dzīvojamo ēku būvniecība Latvijā (AV INVESTHAUS SIA)

Mūsu galvenais partneris dzīvojamo ēku celtniecības jomā ir SIA “AVT Grupa”.  vairāk »

2008-04-16   Tvaika pirts Jūsu relaksācijai

Tvaika pirtis cilvēki ir lietojuši jau ilgi pirms mūsu ēras, tās ir pazīstamas daudzām tautām un pie vairāk dzirdētajām pieder romiešu pirtis caldarium, turku pirtis hamam, meksikāņu temascal, krievu baņa...   vairāk »

2008-04-07   Monobloks veselīgam mikroklimatam

Lai administratīvajās un industriālajās ēkās nodrošinātu mājīgu mikroklimatu, parasti izmanto pilnu aprīkojuma kompleksu: apkures sistēmas, velkmes iekārtas, gaisa attīrīšanas un sagatavošanas līdzekļus, kā arī kondicionēšanas sistēmas.  vairāk »

2008-04-02   Mobilās mājas no Holandes

Holandes mobilās mājas ir ātrs un ērts risinājums tiem, kas vēlas izvairīties no problēmām saistībā ar mājas būvniecību.   vairāk »

2008-04-02   Jaunums no Itālijas – ekskluzīvi itāļu apdares materiāli sienām un grīdai

SIA “Artprojects” ir ekskluzīvo sienu un grīdas apdares materiālu itāļu ražotāja „Ideal Work“ oficiālais pārstāvis Baltijas valstīs un Kaļiningradā.  vairāk »

2008-03-14   Tīra ūdens meklējumos

Lai kāds būtu ūdens – dzeramais vai tehniskais, – tam jābūt atbilstošā veidā attīrītam ne tikai, pirms tas tiks ieliets jums glāzē, bet arī jūsu veļas mazgājamai mašīnai.  vairāk »

2008-03-06   Elposim tīru veselīgu gaisu! Gaisa mitrinātāji "Venta GmbH".

Gaisa mitrinātāji "Venta GmbH".  vairāk »

2008-02-13   Kā salīdzināt dažādus siltuma sūkņus?

Tāpat kā citiem apkures veidiem, arī siltuma sūknim ir savas īpatnības.  vairāk »

2008-02-05   Jonu katli palīdz ekonomēt

Energoresursu cenu izmaiņas, jaunu apkures tehnoloģiju parādīšanās, kā arī paaugstināta uzmanība pret ekoloģijas jautājumiem mudina cilvēkus meklēt alternatīvus vai papildus variantus mājokļa apsildīšanai.   vairāk »

2008-01-29   Matrači no dabīgiem materiāliem

AS “Elbeka”, kas ilgu laiku nodarbojās ar tradicionālo matraču izgatavošanu, ir uzkrājusi vērtīgu pieredzi un profesionālās zināšanas materiālu īpašību un tehnoloģisko risinājumu jomā.   vairāk »

2008-01-14   Sekciju garāžu vārti LPU 40

42 mm biezās vārtu LPU 40 sekcijas aizpildītas ar freonu nesaturošu putu poliuretānu.   vairāk »

2008-01-14   Sekciju garāžu vārti Eco Therm

Vārti EcoTherm tiek izgatavoti no karstā cinkojuma tērauda divsienu sekcijām.   vairāk »

2008-01-14   Paceļami-pagriežamie vārti Berry

Paceļami-pagriežamie vārti Berry tiek izgatavoti no augstākās kvalitātes viensienas tērauda skārda.  vairāk »

2008-01-14   Hörmann garāžu vārti

Hörmann garāžu vārti izgatavoti saskaņā ar jaunā ES normatīva EN 13241-1 prasībām, kas nodrošina augstu izstrādājuma drošības pakāpi un ilgu kalpošanas laiku.   vairāk »

2007-11-12   C2 cietinātāji, kuru pamatā ir mazas, labi reaģējošās litija molekulas.

C2 cietinātāji, kuru pamatā ir mazas, labi reaģējošās litija molekulas.  vairāk »

2007-07-20   Gudrā māja

Piedāvājam jaunākās tehnoloģijas TRUMP ELECTRONICS DOMINTELL sistēmām "gudrā māja" no Beļģijas kompānijas “TRUMP Electronics“.  vairāk »

2007-06-06   Kāpnes kā dzīvojamās telpas sastāvdaļa

No seniem laikiem kāpnes ir bijušas svarīgs, bieži vien dominējošs akcents ēkas interjerā un eksterjerā. No kāpņu dizaina – to formas un krāsu kombinācijas – lielā mērā bija atkarīga arī vispārīga ēkas arhitektūras un stila uztvere.  vairāk »

Asa_logo_top
Asa_logo_bottom
  Parakstīties
uz jaunumiem
  IKS, UAB Informācijas
atjaunošana
Kā izmantot
sistēmu
Sazinieties
ar mums

Menu:

 
 

Standartizācijas likums 14.10.98

Izvietots: 2007-02-13 16:39  Atjaunots: 2007-02-13 16:41

Standartizācijas likums 14.10.98
2007-02-13 16:39

 

spēkā esošs no 11.11.1998

Publicēts:Vēstnesis 317/320 28.10.1998


   Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2004.gada 31.martam.
   Grozījumi: 20.06.2001. likums (L.V., 6.jūl., nr.105;
                                  Ziņotājs, 2001, nr.15)
              18.03.2004. likums (L.V., 31.marts, nr.50;
                                  Ziņotājs, 2004, nr.8)
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Standartizācijas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums reglamentē standartizācijas principus, uzdevumus, organizatorisko sistēmu un finansēšanas kārtību, kā arī standartu klasifikāciju.

2.pants. Standartizācija ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt vispārīgus un daudzkārt piemērojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai un tādējādi radīt nosacījumus optimālai sakārtotībai noteiktā jomā.

II nodaļa
Standartizācijas principi un uzdevumi

3.pants. Standartizācijas principi ir šādi:

1) atklātība, visu ieinteresēto pušu iesaistīšana standartizācijā un lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz kopēju vienošanos;

2) brīvprātīga piedalīšanās standartizācijā un brīvprātīga standartu piemērošana;

3) orientācija uz tehnikas sasniegumiem;

4) orientācija uz visas sabiedrības interesēm;

5) atbilstība starptautiskajām un reģionālajām standartizācijas prasībām.

4.pants. Standartizācijas uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt cilvēka dzīvības, veselības un vides aizsardzību;

2) veicināt preču un pakalpojumu brīvu kustību;

3) veicināt valstu sadarbību;

4) nodrošināt produktu un sistēmu saderību;

5) racionāli izmantot resursus;

6) nodrošināt patērētāju interešu aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2001.)

III nodaļa
Standartizācijas organizatoriskā sistēma

5.pants. Valsts politiku standartizācijas jomā realizē Ekonomikas ministrija.

6.pants. (1) Standartizācijas norisi koordinē Nacionālā standartizācijas padome.

(2) Nacionālā standartizācijas padome ir konsultatīva institūcija, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets un darbību organizē Ekonomikas ministrija.

(3) Nacionālās standartizācijas padomes personālsastāvu pēc ekonomikas ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.

(4) Nacionālās standartizācijas padomes galvenie uzdevumi ir šādi:

1) piedalīties valsts politikas izstrādē standartizācijas jomā;

2) izskatīt un iesniegt apstiprināšanai valsts standartizācijas programmas;

3) sekmēt ieinteresēto institūciju līdzekļu piesaisti valsts standartizācijas programmu realizācijai;

4) pārraudzīt valsts standartizācijas programmu realizāciju;

5) piedalīties ar standartizāciju saistītu likumu un citu normatīvo aktu izstrādē;

6) veicināt sadarbību ar starptautiskajām standartizācijas institūcijām.

7.pants. (1) Standartizāciju Latvijā veic:

1) sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" (turpmāk -- Nacionālā standartizācijas institūcija);

2) nozaru standartizācijas institūcijas;

3) standartizācijas tehniskās komitejas;

4) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(2) Nacionālās standartizācijas institūcijas statūtus apstiprina ekonomikas ministrs.

(3) Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ieteikuma izveido nozaru standartizācijas institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu un 18.03.2004. likumu)

8.pants. (1) Nacionālā standartizācijas institūcija un nozaru standartizācijas institūcijas atbilstoši starptautiskajiem standartizācijas principiem:

1) nosaka standartizācijas procedūras;

2) izveido standartizācijas tehniskās komitejas.

(2) Šā likuma izpratnē standartizācijas procedūra ir standartizācijas veikšanai nepieciešamo darbību secība.

(3) Nacionālā standartizācijas institūcija un nozaru standartizācijas institūcijas, kas ir attiecīgo starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju locekles, glabā, uztur un papildina starptautisko standartu fondu.

9.pants. Nacionālās standartizācijas institūcijas galvenās funkcijas ir šādas:

1) organizēt Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu un starptautisko standartu adaptāciju standartizācijas tehniskajās komitejās;

2) reģistrēt kā Latvijas nacionālos standartus tos standartus, kurus noteiktā kārtībā ir izstrādājušas vai adaptējušas standartizācijas tehniskās komitejas;

3) izdot un publicēt Latvijas nacionālos standartus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

4) nodrošināt standartu un citu ar tiem saistīto dokumentu fondu veidošanu un informācijas izplatīšanu standartizācijas jomā;

5) nodrošināt Latvijas nacionālo standartu un citu ar tiem saistīto dokumentu fondu uzturēšanu, glabāšanu un papildināšanu;

6) piedalīties starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju darbā;

7) nodrošināt regulāru sadarbību ar Eiropas Savienības institūcijām starptautisko saistību izpildei saskaņā ar šā likuma 9.1 pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu)

9.1 pants. Nacionālā standartizācijas institūcija sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām:

1) paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas standartizācijas institūcijām (Eiropas Standartizācijas komitejai, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai, Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajām standartizācijas institūcijām) par standartizācijas plānā iekļautajiem objektiem, attiecībā uz kuriem ir paredzēts sagatavot vai grozīt nacionālos standartus, izņemot gadījumus, kad nacionālie standarti pārņem identiskus vai līdzvērtīgus Eiropas vai starptautiskos standartus;

2) pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to un Eiropas standartizācijas institūcijas par standartizācijas plānu (standartizācijas institūcijas darbības programma, kurā minēti objekti, attiecībā uz kuriem tiek veikta standartizācija) vai tā atsevišķu daļu;

3) iesniedz Eiropas Komisijai un Eiropas standartizācijas institūcijām pēc to pieprasījuma visus standarta projektus (dokuments, kurš ietver noteikta objekta tehniskos parametrus un kuru paredzēts pieņemt saskaņā ar standartizācijas procedūru), kādi tiek izplatīti publiskai apspriešanai un komentēšanai.

(18.03.2004. likuma redakcijā)

10.pants. Nozaru standartizācijas institūcijas veic standartizāciju atsevišķā nozarē.

11.pants. Standartizācijas tehniskās komitejas izstrādā standartus un ir atbildīgas par standartizāciju noteiktās jomās.

IV nodaļa
Standarti, to veidi un piemērošana

12.pants. (1) Standarts ir attiecīgas institūcijas apstiprināts dokuments, kurš izstrādāts, pamatojoties uz kopēju vienošanos, ietver vispārīgus un daudzkārt piemērojamus noteikumus, norādījumus vai dažādu veidu darbību vai to rezultātu raksturojumu un kura mērķis ir optimāli sakārtot noteiktu jomu.

(2) Latvijas standarti iedalāmi šādi:

1) Latvijas nacionālie standarti;

2) Latvijas nacionālā standarta statusā adaptēti un noteiktā kārtībā reģistrēti starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju standarti;

3) atsevišķu nozaru, institūciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) standarti.

13.pants. (1) Standartu piemērošana ir brīvprātīga.

(2) Ministru kabinets var noteikt obligāti piemērojamus Latvijas nacionālos standartus. Standartizācijas principus, uzdevumus un organizatorisko sistēmu militārajā jomā nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu)

14.pants. (1) Starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju standarti, kas adaptēti Latvijas nacionālā standarta statusā, var būt noformēti arī attiecīgās standartizācijas organizācijas oficiālajā valodā.

(2) Obligāti piemērojamiem Latvijas nacionālajiem standartiem ir jābūt tulkotiem valsts valodā.

15.pants. (1) Nacionālajai standartizācijas institūcijai ir tiesības izdot un publicēt noteiktā kārtībā reģistrētus Latvijas nacionālos standartus.

(2) Starptautiskos standartus līgumos noteiktajā kārtībā izplata Latvijas standartizācijas institūcijas, kas ir attiecīgo starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju locekles.

V nodaļa
Standartizācijas finansēšana

16.pants. Standartizāciju finansē no valsts budžeta, juridisko un fizisko personu iemaksām un no ieņēmumiem, kas gūti par standartizācijas jomā sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

17.pants. (1) No valsts budžeta finansē:

1) Nacionālās standartizācijas institūcijas uzturēšanas izdevumus;

2) standartu informatīvās bāzes aktualizāciju un papildināšanu;

3) Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu reglamentētajā sfērā;

4) starptautisko standartu adaptāciju reglamentētajā sfērā;

5) dalības maksu starptautiskajās standartizācijas organizācijās.

(2) Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu nereglamentētajā sfērā finansē juridiskās un fiziskās personas, kas ir ieinteresētas šos standartus lietot.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.281 "Standartizācijas noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.).

2. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" pārveidojama un piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.jūlijam. Līdz bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" pārveidošanai par sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" un ierakstīšanai komercreģistrā standartizāciju saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu veic bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts".

(18.03.2004. likuma redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 18.03.2004. likuma redakcijā)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 98/34/EC un 98/48/EC.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents                                   G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 28.oktobrī