Visbiežāk flīzes klāj uz līdzenas, ar plānu javas kārtiņu apstrādātās grīdas, cementa un kokskaidu plātnēm, taču var līmēt flīzes arī uz finiera, vinila vai pat vecā keramiskā seguma (šajā gadījumā virsma gan vispirms jānogruntē). Neatkarīgi no tā, uz kādas virsmas flīzes tiek līmētas, tai ir jābūt kārtīgi attīrītai. Tāpat jāpadomā arī par labu apgaismojumu.

Virsmas sagatavošana

Sagatavošanās

Flīzes izskatīsies glīti, ja ikvienas flīzes izkārtojums būs kārtīgi apdomāts. Ar auklas palīdzību jāiezīmē līnija, vispirms no istabas garākās sienas vidusdaļas, pēc tam no īsākās sienas vidusdaļas. Rezultātā iegūsiet divas krustojošās līnijas, kas istabu sadalīs 4 daļās.

Ja pamatne ļoti labi absorbē mitrumu, tā ir jānogruntē. Gruntējums izveidos plēvi, kas regulēs mitruma izsūkšanos zem līmes un nodrošinās saķeri ar virsmu, ja tā nav pietiekoši cieta. Tas ir īpaši svarīgi strādājot ar virsmām, kuru sastāvā ir ģipsis.

Pēc virsmas izlīdzināšanas un gruntēšanas jāpievēršas hidroizolācijai. Tas ir īpaši svarīgi mitrās telpās. Hidroizolācija tāpat neļaus plaisām pamatnē iespaidot apdares materiālus.

Parasti hidroizolācija tiek klāta divos posmos. Sākumā sienu un grīdas savienojuma vietā tiek līmēta lente, kas novērš šuvju deformēšanos, ja siena „izkustēsies". Tad jāieklāj hidroizolācijas kārta. Tikai pēc tam var uzsākt flīžu ieklāšanu.

Flīžu vieta

Pamēģiniet vadoties pēc divām novilktajām līnijām izkārtot flīzes uz grīdas. Piemeklējiet tām labāko vietu. Dažos gadījumos līnijas nāksies pabīdīt, lai atrastos vietiņa visām flīzem. Izvairieties no situācijām, kad flīze pie sienas jānogriež no visām malām. Tas pārāk kritīs acīs un izskatīsies neglīti.

Līme

Vienu kvadrātmetru lielais laukums istabas centrā (starp auklām) jāieziež ar līmi. Līmi uzmanīgi ieklājiet ar špakteli.

Atkarībā no flīžu tipa, virsmas, uz kuras tās tiek līmētas, un turpmākās ekspluatācijas nosacījumiem (ēkas iekšpusē vai ārpusē), tiek izvēlēta piemērota līme. Ieklāšanas tipu nosaka ekspluatācijas faktori, kā arī izstrādājuma formāts.

Ikvienam flīžu tipam izmanto atšķirīgu līmi. Dažas der keramisko flīžu sienām, citas - keramiskām grīdu flīzēm, vēl citas - akmens flīzēm, stikla mozaīkai. Izvēloties speciālo līmi, ir visas iespējas cerēt, ka tuvākajā nākotnē flīzes neatlīmēsies. Ir arī universālā līme, taču labāk tomēr izvēlēties specializēto.

Klājot flīzes uz stabilas, cietas un ūdens necaurlaidīgās koka virsmas, speciālisti iesaka izmantot līmi, kas uzlabo saķeri un elastīgumu. Tāpat līmei var piejaukt elastīgo emulsiju.

Sausā līme tiek iebērta vēsā, tīrā ūdenī un maisīta tik ilgi, līdz nepārvēršas viendabīgajā masā. Ja līmes ir daudz, to samaisa ar elektrisko sajaucēju, mazo apjomu gadījumā maisīt var manuāli. Uz iepakojuma vienmēr tiek norādīts, cik ilgi līme jāmaisa, un cik ilgā laikā tā ir jāizlieto.

Atkarībā no ekspluatācijas veida visas līmes var tikt sadalītas divās grupās - āra darbiem un iekšdarbiem. Līdz ar šādu vispārīgo sadalījumu tiek izšķirtas arī līmju apakšgrupas, piemēram, ķīmiskajās rūpnīcās vai ēdiena ražotnēs, kur vienmēr novērojams kontakts ar agresīvo ārējo vidi, baseinos un rezervuāros, kur līmi nemitīgi iespaido ūdens un kurus apmeklē daudz cilvēku, tiek izmantotas īpašas līmes.

Atsevišķā grupā iekļaujamas līmes lielām smagām apdares plātnēm fasādei vai telpu iekšējai apdarei. Šādai līmei jābūt īpaši iedarbīgai, izturīgai pret mitrumu un karstumu, tad nevajadzēs flīzes piestiprināt pie pamatnes manuāli.

Ideālie apstākļi līmēšanas darbiem ir +18 - +24°C. Var līmēt flīzes arī citas temperatūras gadījumā, taču jārēķinās ar iespējamām grūtībām.

Līmes kvalitāte var atšķirties. Tā ir atkarīga ne vien no līmes fizikālām īpašībām, bet arī no pamatnes un flīzēm, kā arī vides apstākļiem. Piemēram, cementa porainā virsma absorsbēs daudz vairāk līmes, nekā betona panelis, bet neglazētās plāksnes - vairāk, kā glāzētās. Ja telpā ir karsts gaiss, mitrums no cementa javas  vai mastikas iztvaikos ātrāk, tādēļ pamatne būs jāiziež ar lielāku līmes daudzumu, nekā pie normālās temperatūras.

Klājot flīzes sausā telpā, izmanto cementu un polimēru maisījumu (ar akrila dispersiju vai ar ūdenī atšķaidīto epoksīda sveķu piedevu), bet polimēru maisījumi tiek izmantoti tad, ja flīzes līmē mitrās industriālās telpās vai vietās, kur tās tiks pakļautas agresīvās vides iedarbībai.

Gaisa temperatūra. Darbu veikšanas laikā,  kā arī nākamajās divās dienās, līmes un plātņu temperatūra nedrīkst pārsniegt +10 С. Ziemā zemās temperatūras un gaisa mitrums var pagarināt līdzekļa izžūšanas laiku.

Instrumenti

Fližu ieklāšanai nepieciešama robainā lāpstiņa. Mazākām flīzēm derēs 10x10 cm lielā lāpstiņa ar robiem ik pēc 4 mm, vidēji lielām flīzēm (virs 25x25 cm) jāievēro 6-8 mm attālums starp robiem. Nepieciešamo instrumentu klāstā ir arī krusts (1-8 mm plats), špaktelēšānas nazis, kas ļaus sakārtot atstarpes starp flīzēm,  sūklis pārpalikumu noņemšanai. Lai nofiksētu flīzes stāvokli, būs nepieciešamas līmeņrādis. Neatkarīgi no tā, kādā veidā tiek veikta līmēšana, speciālisti iesaka izmantot krustveida sadalītajus. Ar to palīdzību tiek veidotas  vienādas atstarpes starp flīzēm, kuru platumam jāatbilst flīžu izmēriem. Ja flīze ir 300x300 mm liela, tad krustiņam jābūt vismaz 3 mm platam.

Flīžu ieklāšana

Grīda tiek pārklāta ar līmi, tad izlīdzināta

Līme vienmērīgi jāsadala uz pamatnes. Nepietiekams līmes daudzums vai nevienmērīga sadalīšana var mazināt saķeri. Rezultātā flīzes vai šuves var saplaisāt.

Flīzi ievieto precīzi iepriekš nozīmētajā vietā un piespiež.

Flīzes stāvokļa koriģēšanas laiks tāpat ir atkarīgs no līmes veida.

Nozares speciālisti ir izstrādājuši dažādas metodes ģeometriskās kārtības uzturēšanai. Var, piemēram, sienas apakšējā daļā uzzīmēt horizontālo līniju, proporcionāli tai pienaglot taisnu koka dēli, un flīzes būs salīmētas ideāli precīzi.

Standarta flīžu ieklāšana

Jāzina! Dažiem flīžu veidiem nepieciešams ievērot īpašu attālumu. Šādos gadījumos izmantojiet speciālos sadalītājus, lai atstarpes visos gadījumos būtu vienādas.

Viegli piespiežat flīzi pie līmes un vēlreiz grīdas virzienā. Kā orientieri izmantojies novilktās līnijas. Virzāties gar vienu no tām. Turpiniet darbu, līdz nebūs apstrādāta visa ar līmi noklātā platība.

Plāna, vienmērīga līmes kārta jāuzklāj uz virsmas, izmantojot špakteli ar līdzenu malu. Pēc tam tiek uzklāta vēl viena kārta, šoreiz biezāka, taču vietās, kur atradīsies flīze, virsma ar robainās lāpstiņas palīdzību tiek padarīta raupjāka.

Nav ieteicams apstrādāt uzreiz lielu platību, jo līmes labākās īpašības (atkarībā no pamatnes tipa) tiek saglabātas 10-15 minūšu laikā. Ieteicams vienmēr pārbaudīt, vai flīzi vēl var līmēt, ar pirkstu vai roku pieskaroties līmes kārtai: ja līme paliek uz rokas, tad līmēt vēl var, ja roka ir tīra, tad vecā līmes kārta ir jānoņem, jāuzklāj no jauna un tad jālīmē.

Flīzes ar nelīdzeno apakšējo daļu, kas ir ražotas manuāli, uz loksnes nostiprinātā mozaīka un dažas sagrieztās keramiskās vai akmens flīzes ir papildus jāapstrādā ar līmes kārtu apakšējā daļā. Tas ļaus nodrošināt pilnīgu flīzes un pamatnes saķeri.

Līme tiek uzklāta uz flīzes apakšējās virsmas. Autora foto  

Virzāmies no centra. Autora foro

Tagad no istabas centra virzāties sienu virzienā, pieturoties pie līniju noteiktā virziena. Vispirms noflīzējiet vienu ostabas daļu, tad otru. Ļaujiet līmei nožūt.

Jāzina!

Pārbaudiet, vai visas flīzes ir vienā līmenī. Ja ir nepeiciešams, uz zemākās flīzes uzklājiet vairāk līmes. Ja grīdas segums tiks pakļauts lielām mehāniskām slodzēm vai temperatūras svārstībām, ir svarīgi nodrošināt, lai zem flīzēm nepaliktu neapstrādātās vietas.

Tiek apstrādāti stūri.

Flīžu ieklāšana vairākās zonās

Klājam tā, kā tika aprakstīts iepriekš, taču šajā gadījumā lielāka nozīme ir mērījumiem, lai nebūtu jāgriež daudz flīzes. No centra pa perimetru ieklājam vienas krāsas un izmēra flīzes. Tad sekos cita veida flīzes, ko arī klājam pa perimetru.

Līmējam sadalīšanas lenti. Autora foto.

Lai šuves starp flīzēm būtu vienādas, stūros izvietojam plastmasas krustiņus. Autora foto.

Pa perimetru līmējam citu izmēru un krāsu flīzes. Autora foto.

Grīda gatava. Autora foto.

Flīžu sagriešana

Redzamajās vietās līmējiet veselas flīzes, bet stūros un maliņās izkārtojiet sagrieztās. Kad flīze ir nedaudz iegriezta, to var viegli salauzt, atbalstot pret galda malu vai izmantojot plakanknaibles. Flīze jālauž gar griezuma līniju.

Ar mūsdienīgo instrumentu palīdzību sagriezt flīzes ir vienkārši, manuālās un elektriskās iekārtas flīžu sagriešanai atvieglos šo darbiņu.

Atzīmējam griezumu vietas. Autora foto.

Griežam. Autora foto.

Laužam. Autora foto.

Ja flīzē ir nepieciešams caurums, tā centrs tiek izdaudzīts ar āmuru no glāzētās virsmas puses. Velāk caurums tiek palielināts ar precīzajiem āmura piesitieniem. Ir svarīgi flīzi atbalstīt, lai caurums sitienu laikā nesaplaisā. Caurumu tāpat var izveidot ar speciālā zāģa palīdzību.

Špaktelēšana

Pēc flīžu pielīmēšanas ir nekavējoties jānoņem līmes pārpalikumi (ja līme ir kaut pa pusi šuves par daudz).

Aizpildītām spraugām jābūt vienāda lieluma, līdzenām, ir noteikti jāiztīra līme starp flīzēm, kas palika pēc presēšanas.

Šuves starp flīzēm uz sienas var aizpildīt dienu vai divas pēc pielīmēšanas, uz grīdas - pēc divām trim dienām. Pirms aizpildīt spraugas, tās jāsaslapina ar mitro sūkli. Svarīgi, lai spraugas tiktu aizšpaktelētas pēc tam, kad līme pilnība izžūs vai, ja tika līmēts uz vecās virsmas, tīrīšanas darbu laikā.

Sagatavotā masa ir dziļi un blīvi jāizkārto starp flīzēm ar špakteles palīdzību. Ja vēlaties aizšpaktelēto šuvi pasargāt no krāsas izbalēšanas vai vēl svaigās masas izskalošanas, nevajadzētu pārāk samitrināt šuvi. Aizpildot spraugas, keramiskās flīzes nedrīkst izslaucīt pilnīgi sausas, jo sausās daļiņas, tiekot ierīvētas špaktelēšanas masā, var ietekmēt tās krāsu.

Šuves pēc špaktelēšanas divas trīs dienas ieteicams regulāri mitrināt, apsmidzinot tās vai nomazgajot ar tīru ūdeni. Īstā krāsa parādīsies divas trīs dienas pēc izžūšanas.

Lai noslēptu šuves, uz flīzēm var salīmēt dekoratīvās lentes (ārējos vai iekšējos stūros) vai aizpildīt šuves ar elastīgo vielu (silikonu). Ja vēlaties palielināt apdares izturīgumu pret ūdeni un netīrumiem, pēc izžūšanas to var apstrādāt ar īpašu līdzekli.

Šuvju aizdare

Šuves lielā mērā ietekmē virsmas ilgmūžību. Sausie maisījumi ir paredzēti šuvju aizdarei, tas visbiežāk tiek izgatavotas no baltā cementa ar dabīgo aizpildītāju, modificētam ķīmiskām piedevām un pigmentu. Polimēru piedevas novērš plaisu rašanos, nodrošina vielas cietību un pretošanos mitrumam.

Jāzina! Mitrumizturīgums vēl nenozīmē, ka  materiālu var izmantot baseinā vai telpās, kurās paredzēts gatavot ēdienu. Šādos gadījumos jāizmanto uz epksīdu bāzes izveidotie maisījumi.

Struktūras šuves ir obligātas. Tās ir paredzētas sabīdes kompensācijai ēkas konstrukcijā. Tās tiek aizpildītas ar īpašo vielu un var tikt nosegtas ar speciālo profilu.

Perimetra šuves. Paredzētas visās vietās, kur sienas tiek savienotas ar grīdu. Šādu šuvju minimālajam platumam jābūt 8 mm. Suves paliek neaizpildītas ar elastīgo vielu. Tās var noslēpt zem grīdlīsdtes.

Spraugu aizdare

Jaunieklātajā kārtā izveidojušās spraugas var aizdarīt ar speciālajiem līdzekļiem. Mazās atstarpes starp keramiskām flīzēm un mozaīkas daļiņām aizpilda ar krāsaino masu. Šķidrumi aizpildīšanai tiek noteikti atkarībā no spraugas platuma, mehāniskās, ķīmiskās iespaidojamības, elastīguma. Šķidrums šauru, 1-4 mm, spraugu aizdarei  sastāv no mazākām daļiņām, tādēļ virsma paliek maigāka. Platām atstarpēm domātā masa parasti ir elastīgāka un izturīgāka. Šo masu ieteicams izmantot āra darbiem, siltinātajai grīdai vai baseinos.

Ražotāji parasti norāda, kur špakteli izmantot - sienu dekorēšanai, grīdai vai kā universālo spraugu aizdarītāju. Tāpat var izvēlēties dažādas špakteles krāsas, pieskaņojot to flīžu krāsai. Ieteicams izvēlēties flīzes un špakteli ar vienādu krāsas kodu un izgatavošanas datumu.

Apmesto vai karkasa sienu koriģēšanai, sienu un grīdas stūru savienojuma vietās vai spraugu aizpildīšanai starp sadales materiāliem, tiek izmantota speciālā špaktele šuvēm. Tā ir piemērota arī plato sienu apdarei vai grīdas sadalīšanai mazākās daļās.

Montāžas šuves. Šādas šuves tiek dēvētas par 3 mm šuvēm. Dažreiz tiek uzskatīts, ka flīzes šajā gadījumā cieši pieguļ viena otrai. Taču arī šādā veidā flīzes ir sadalītas ar 1,5 mm platām spraugām.

Pirms šuvju aizdares jāuzgaida līdz līme pilnībā izžūst. Šuvēm jābūt tīrām, bez putekļiem un netīrumiem. Šuvju aizdarei labāk izmantot kasīkli ar gumijas uzgali. Pēc uzziešanas jāpārliecinās, ka maisījums ir iekļuvis ikvienā šuvē, un pirms tas izkalst, ar mitro drāniņu jānoņem pārpalikumi. Tad flīzes jānotīra ar sauso drāniņu.

Šuvju mazgāšana

Virsma pilnībā jānomazgā ar piemēroto līdzekli.

Flīžu ieklāšana uz kāpnēm

 

Ieziežam pakāpienu ar līmi, izlīdzinam

Vienu pēc otras ieklājam flīzes  

Aplīmētās virsmas lietošana

Tas, kad apstrādātās virsmas varēs sākt lietot, ir atkarīgs no līmes, flīzēm un vides faktoriem. Ja izmantota standarta līme, tad pa grīdu varēs staigāt pēc vienas vai divām  dienām, taču nevarēs vēl skraidīt, strādāt vai kā citādi noslogot grīdu. Līdz tam būs jāuzgaida vēl trīs dienas, iesaka ražõtāji. Ja izmantota ātri žūstošā līme, tad pa grīdu varēs staigāt jau pēc 3 stundām. Pilnā mēra noslogot grīdu gan varēs tikai pēc divām nedēļām.