Cilvēki dzīves lielāko daļu pavada telpās - mājās, darbā vai veikalos. Apmēram 20 stundas diennaktī mēs ieelpojam gaisu, ko izgaro mēbeles un daudzveidīgie būvniecības un apdares materiāli. Nav nekāds brīnums, ka cilvēka veselība vispirms ir atkarīga no mājokļa mikroklimata, bet ēku, it īpaši dzīvojamo, interjeru ekoloģiskums, būtiski ietekmē organisma stāvokli.

Foto: Germiss Preikitas

Regulāra vedināšana un telpu uzkopšana ir ļoti svarīgi nosacījumi veselīgā mikroklimata radīšanai, taču to efekts var būt minimāls, ja māja ir celta no nekvalitatīvajiem materiāliem, bet telpu apdarē izmantota lēta sintētika. Šeit neiet runa tikai par tapetēm, linoleju vai laminātu, bet arī sienu nesošām konstrukcijām un no īpašnieka acīm slēptajiem tehniskajiem segumiem, membrānām un siltinātājiem. Labiekārtot veselīgu sadzīvi palīdzēs ekoloģiski tīri, parasti dabīgie materiāli.

Iekšpusē un ārpusē

Vai mākslīgi radītā vide būs dzīvošanai labvēlīga, ir atkarīgs no tās komponentu drošības - ēkas nesošo norobežojošo konstrukciju, apdares materiālu un dekora elementu, ventilēšanas un kondicionēšanas sistēmu, mēbeļu un sadzīves priekšmetu, tehnikas, trauku un pat telpaugu īpašībām. Bieži vien ēkas glītais veidols un šķietamais majestātiskums maskē nekvalitatīvos materiālus un tehnoloģiskos trūkumus, kas izraisa nelabvēlīgu mikroklimatu mājoklī un mājas ātrāku novecošanu.

Būvniecības tehnoloģijas nestāv uz vietas - parādoties jaunajiem materiāliem, vecie pazūd uz visiem laikiem, vispirms jau tie, kas ir kaitīgi veselībai. Nu jau pagātnē ir kancerogēnais azbests, smakojošais vinils un citi ķīmiskās rūpniecības sasniegumi. Šodien tie tiek izmantoti tikai tur, kur nekādi nevarēs kaitēt cilvēka veselībai. Mūsdienu būvmateriāli ir tehnoloģiski un ekoloģiski tīri. Izstrādājot jaunos materiālus, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta drošības aspektam - gan ekspluatācijas (materiāli nedrīkst izdalīt kaitīgās vielas nedz sadzīvē, nedz ugunsgrēka gadījumā), gan utilizācijas gaitā.

Patstāvīgi būvējot kotedžu, var rūpīgi piemeklēt materiālus un sekot darbus kvalitātei, taču, pērkot jau gatavu māju, nākas paļauties uz būvkompānijas garantijām.

Mājas ekoloģiskums kļūst aizvien svarīgāks faktors, izvēloties nekustamo īpašumu, tāpēc šobrīd būvnieki ņem vēra tirgus tendences un vienmēr uzsver drošu materiālu izmantošanu. Priecē arī tas, ka normatīvi par potenciāli kaitīgo vielu saturu un izdalīšanu kļūst aizvien bargāki.

Materiāli, ko izmanto mājas būvniecībā, nosacīti var iedalīt divās grupās. Pirmā ir apdares materiāli, ar ko mēs saskaramies nepārtraukti. Otrā grupa ietver materiālus paneļu iekšpusē, monolīta karkasa ārpusē, komunikāciju iekšpusē u.c., jeb citiem vārdiem sakot, materiālus, kas ir apslēpti mājas dzīlēs un it kā neietekmē cilvēka dzīvi.

Skaidrs, ka gaistošo vielu satura ierobežojumi vinila tapetēm ir bargāki, kā vinila saidingam.

Bīstamais remonts

„Nepareizā" remonta gadījumā pat ekoloģisks mājoklis var kļūt par sliktas pašsajūtas vai alerģiju cēloni. Parasti jaunā mājokļa apdarē un remonta laikā uzmanību vispirms vērš uz materiālu un darbu izmaksām. Ekoloģiskās drošības jautājumi diemžēl nav pirmajā vietā. Visiem spēkiem cenšoties ietaupīt, tiek iegādāti lētie materiāli, kas salīdzinoši reti ir ekoloģiski, tāpēc no šāda remonta būs vairāk sliktuma, kā labuma.

Situāciju veicina „ labās dzīves" stereotipi - joprojām daudziem no mūsu tautiešiem kvalitatīvā remonta jēdziens tiek saistīts ar tā dēvēto eiro remontu, kam gan ir maz kopīga ar eiropiešu patieso gaumi. Pēc nerakstīta standarta remonta laikā tiek montēti plastmasas logi un metāla durvis, tiek ieklāti sintētiskie grīdas segumi (lamināts vai kovrolīns), sienas tiek aplīmētas ar polivinilhlorīda tapetēm, kā arī tiek iekārtoti piekaramie vai uzstiepjamie griesti. Tas viss izskatās ļoti glīti un gaumīgi. Remonts parasti maksā dārgi, tādēļ rodas vēlme samazināt izdevumus, visbiežāk uz tehnoloģiju ievērošanas rēķina. Pēc remonta tiek iegādātas jaunās mēbeles, kas budžeta sektorā praktiski vienmēr tiek izgatavotas tikai no kokskaidu plāksnēm un pārklātas ar plēvi. Rezultātā mākslīgo materiālu kokteilis kļūst par toksisko vielu avotu - formaldehīds, fenols, akrilāti, ftalāti, benzols un citas vielas, kas lielas koncentrācijas gadījumā var izraisīt dažādas slimības - no alerģijas līdz astmai un ļaundabīgiem audzējiem. Degšanas gadījumā plastmasas var pārvērst mitekli gāzes kamerā, lai gan daudzi no būvniecība izmantotajiem materiāliem nav degoši.

Polimēri un kompozīti nav bīstami, ja tiek pirkti tikai kvalitatīvi materiāli ar ekoloģiskuma sertifikātiem. Dažkārt labāk izvelēties dabīgos materiālus. Taču arī tradicionālie materiāli, kļūstot vairāk tehnoloģiski, šodien ir piedzīvojuši būtiskas izmaiņas.

Koks ir ekoloģiski nevainojams materiāls. Taču tas bieži tiek pakļauts nopietnai apstrādei, kuras gaitā tiek piesūcināts ar dažādiem līdzekļiem, kas novērš pūšanu un degšanu, arī tiek pārklāts ar lakām un vaskam. Īpaši rūpīgi tiek apstrādāts koks, ko izmantos ārā vai mitrās telpās. Rezultātā koksne, lai gan saglabā savu struktūru, vairāku īpašību ziņā sāk līdzināties polimēriem.

„Ekoloģiski" nebūt nenozīmē „ dārgi", lai gan mākslīgie materiāli bieži vien izmaksā mazāk. Koka logi ar stikla paketēm nav daudz dārgāki par metāla vai plastmasas logiem. Parketu vai dēļu masīvu var atrast par pirmās šķiras lamināta cenu. Griestu balsināšana ir lētāka, kā piekaramie griesti. Sienu apdare ar plastmasas paneļiem nebūs lētāka par ģipškartonu, stikla magnezītu vai tapetēm. Krāsotās sienas mūsmājās ir nepelnīti aizmirstas, lai gan labs dizaineris spēs tās padarīt ne mazāk dekoratīvas, kā ar tapetēm aplīmētās. Papīra tapešu ornaments nav tik košs, kā vinila zīda grafika, taču sienas, kas ir ar tām pārklātas, elpo, nodrošinot veselīgāku mikroklimatu telpā. Optimālās mēbeles ir no koka, metāla vai stikla, nevis kokskaidu plātnēm. Arī audumus un paklājus labāk iegādāties dabīgos, nevis sintētiskos. Bērni ir jūtīgāki pret polimēru izdalīšanos, tāpēc remontējot vai labiekārtojot bērnistabu, labāk izvairīties no mākslīgajiem materiāliem.

Dabīgo materiālu ekoloģiskumu ir viegli iznīcināt - piemēram, pietiek vien nokrāsot parketa grīdu ar lēto laku. Šķīdinātāja tvaiki tās sastāva var sakairināt acis vai izraisīt ādas slimību. Alkīda, eļļas, emaljas krāsas ilgi žūst, nepatīkami smako un bieži izraisa galvassāpēs vai alerģiju, tādēļ mājai labāk izvēlēties veselīgākas ūdens emulsijas krāsas.

Slēptie noslēpumi

„Ķīmija" ir kaitīga, dabīgā koksne mēdz pūst... ko lai dara? Ir jāievēro tehnoloģijas un jāizvēlas materiāli, kas ir saņēmuši ekoloģiskuma sertifikātus, neatkarīgi no to sintētiskuma pakāpes. Tāpat ir noderīgi palūkoties, ko būvniecībā izmanto mūsu ziemeļu un rietumu kaimiņi, kā viņi būvē mājas. Skandināvijā ekoloģijai tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, tādēļ visi jaunie būvmateriāli iziet obligātu sertifikāciju. Somijas ekoloģiskuma standarti ir pat stingrāki, kā ES - šeit neizmanto pat plastikāta logus vai vinila saidingu.

Tiek uzskatīts, ka veselībai draudzīgākais būvmateriāls ir koks,. Taču tas pūst un var viegli uzliesmot. Lai izvairītos no pūšanas, koksne ir vai nu jāizkaltē krāsnī tā, lai tā vispār vairs neabsorbē mitrumu, un nākotnē rūpīgi jāapseko konstrukcijas, vai arī jāpiesūcina koksne ar antiseptiķi, kura sastāvā ir kancerogēnais formaldehīds. Somijas būvnieki priekšroku dod pirmajam, veselīgākajam kokapstrādes veidam - šajā valstī ar antiseptiķi apstrādāta koksne netiek izmantota dzīvojamās telpās. Taču, lai koka māja bez šādiem konservantiem kalpotu ilgi, tai jābūt uzceltai ļoti kvalitatīvi, ievērojot visas tehnoloģijas. Paneļu, siltinātāja, vēja aizsardzības paneļu montāža u.c. prasa īpašu rūpīgumu. Mājokļu īpašniekiem jāraugās, lai koku neskar pelējums, jo „ ārstēt" šo kaiti ir visai grūti. Tādēļ ir nepieciešamas regulāras apsekošanas, tai skaitā arī sienu iekšpusē.

Kaitīgo vielu saturs telpu gaisā daudzkārt pārsniedz to saturu ielas gaisā. Tāpat cilvēks izelpo ūdens tvaikus (stundā sanāk apmēram 60 g ūdens) un ogļskābo gāzi. Tādēļ viena no svarīgākajām mūsdienu mājokļa sastāvdaļām ir apkures, piespiedu ventilēšanas un kondicionēšanas sistēmas. Pateicoties tām, gaiss telpā vienmēr būs svaigs un optimālas temperatūras. Šādās mājās arī n neraugoties uz mūsdienīgo materiālu sortimentu, ir ļoti viegli elpot, pat nav nepieciešamas vedināt telpas.

Ja nav iespējas ierīkot ventilāciju, tad ir vērts izmantot dažāda veida gaisa tīrītājus, jonizētājus un mazgātājus, jo alerģijas izraisa tieši gaisā esošie putekļi. Gaisa sausums, it īpaši apkures sezonas laikā, to padara nelabvēlīgu gan mums, gan telpaugiem. Protams, nav jāaizmirst arī par vedināšanu, jo parastais āra gaiss ir vairakkārt tīrāks par vistīrākās istabas gaisu. Ja telpā nav piespiedu ventilācijas, tad istaba jāvēdina ik pēc divām stundām, vismaz 15 min.

Kaitīgs ir arī telpu gaisa pārmērīgais mitrums: jau 70% ir patīkami baktērijām un pelējuma sēnītēm. Ja siltuma, mitruma un tvaiku izolācija ir ierīkota nepareizi, zem tapetēm, flīzēm un linoleja kondensējas mitrums, kas pēc laika veicina pelējuma rašanos.

Mūsdienās ūdensapgādes sistēmās plaši izmanto metāla un plastmasas vai polipropilēna caurules. Parasto plastikas pārklājums caurules iekšpusē nepatīk veselīgā dzīvesveida piekritējiem. Taču polimēru molekulas praktiski nenonāk mijiedarbība ar ūdeni, tāpēc šādas caurules var uzskatīt par drošām. Šajā zina kaitīgākas ir tērauda caurules, kas ātri rūsē, bet oksīdi daļēji izšķīst ūdeni, ko mēs dzeram. Lai novērtētu mājas atveseļošanas jomas progresu, atcerēsimies, ka vēl pirms dažiem gadu simtiem tikai izmantotas svina caurules, līdz ar to svina sāļi ir lēnām indējuši cilvēkus.

Rūpes par veselību nav tikai pareizais uzturs, sports, pastaigas svaiga gaisā. Ir svarīgi, lai arī māja, kurā dzīvo cilvēks, būtu „vesela". Būvniecība un remonts ļauj ne vien uzcelt un labiekārtot mājokli vai atsvaidzināt apdari, bet arī uzlabot tās mikroklimatu, dāvājot tās iemītniekiem labu pašsajūtu daudzu gadu garumā.

Izvēloties ekoloģiskus materiālus, nav vērts arī nonākt otrā galējībā, noraidot kādu materiālu sintētiskā komponenta klātbūtnes dēļ.

Mūsu priekšteči dzīvojuši tajā dabīgajā vidē, kas šobrīd tiek ļoti augstu vērtēta, taču mūsdienu lielpilsētu iemītnieku mūža garums ir daudz ilgāks, jo nebūt ne viss, ko sniedz daba, ir vērtīgs, un arī ne visi mūsdienu tehnoloģiju produkti ir kaitīgi.

Viktors FILIPOVS
 www.zagorod.spb.ru