Comments: 0
Views : 1782
Stikla siena rada atvērtības un plašuma sajūtu
Drukāts
2007-06-28 17:02
Visitor rating 0.0 / Total 0.0
Pilsētās, īpaši Rīgā, no seniem laikiem dižciltīgo pilīs bija stikla sienas, ziemas dārzi, lieli logi un deju zāles.
Vairāk gaismas.
„Latvijā nav īpaši daudz saulainu dienu, mājas ziemeļu pusē esošajās istabās vienmēr pietrūkst gaismas, tādēļ nolēmām šeit būvēt stikla sienu, - par izvēli pastāstīja uzņēmējs Vītauts Plenta. Bez tam, stikla siena izskatās daudz skaistāk nekā logi.”
Pēc arhitekta M.Šaliamora apgalvojuma, stikls ir jauks materiāls. Noteiktu īpašību dēļ tas var tikt izmantots kā apdares materiāls vai pat mākslas darbs. „Runājot par stiklu, visbiežāk pasvītrojam tā dzidruma īpašības. Stikla izstarotā gaisma var būt matēta, caurspīdīga, krāsaina vai pat dažādās vitrāžās, - uzskaita arhitekts. - Lielisks stikla izstarojamās gaismas ietekmes piemērs uz garastāvokli - Svētā Vita katedrāle Prāgā. Nav svarīgi, vai laukā līst, vai ir apmācies, katedrāle iekšpusē caur krāsainu stiklu vienmēr plūst silta dzeltena gaisma, kas piešķir saules gaismas ilūziju.”
Saskarsme ar dabu
Stikla siena savās siltuma īpašībās nekad nepielīdzināsies mūra vai koka sienai, taču siltuma zaudējumus, pēc V.Plentas domām, kompensē estētiskais un garīgais komforts.
Pēc uzņēmējas Angeles Plentienes apgalvojuma, stikla siena, pirmkārt, rada ciešāku saskari ar dabu. „Atšķirībā no loga, stikla siena atver plašāku panorāmu, no jebkuras istabas vietas paveras jauks skats. Tā ir it kā dabas ritma novērošanas observatorija, - stāstīja sarunu biedre, - gan vasarā, gan ziemā, visu laiku tā priecē acis. Neizejot no istabas, varam ieraudzīt, kā izspraucas pirmie ziedi, vērot sniegputeņa rotaļu laukā, just dabas izmaiņas".
No pat grīdas līdz griestiem esošais stikls, pēc mājas saimnieku teiktā, rada iespaidu, it kā atrastos ārā, rītā dzerot kafiju vai vakariņojot, tas ļoti patīkami noskaņo.”No saules staru pārpilnības istabā slēpjamies ne tikai aiz aizkariem, bet arī izmantojam dabisko augu aizsegu, - teica A.Plentienė. - Blakus stikla sienai izveidojām veselu zaļo oāzi, kuras lapotne lieliski aizsargā telpas no pārkaršanas.”
Uzbūvējot māju dabā, pēc A.Plentienės vārdiem, kur apkārt ir daudz zaļuma un dzīvības, kaut viena stikla siena piešķirs tai vieglumu. Māja ar šauriem logiem kļūst par slēgtu telpu, kas atšķir no apkārtējās pasaules, bet stikla siena ir vārti uz to,” saka sarunu biedre. Pēc M.Šaliamora vārdiem, stikla siena vizuāli var ievērojami paplašināt mazu telpu plašumu, veidot iespaidīgus gaismas efektus, saskari ar dabu, izcelt ainavas priekšrocības.
Arhitektūras risinājumi
Arhitekts saka, ka šobrīd tiek izmantotas tikai aptuveni 10 proc. no visām stikla iespējām. „Projektējot stikla sienas vai starpsienas, vispirms jāņem vērā cilvēka būtība, viņa raksturs, ir pārliecināts M.Šaliamors. Stikla siena neder katram. Nevar likt lielus logus, stikla sienas, projektēt savienotas telpas tikai modes un prestiža pēc. Ja tas neatbilst jūsu dzīves veidam, jūsu mentalitātei, tāda māja var kļūt par cietumu.” Kā piemēru arhitekts minēja vienu japāņu avangardistu, kas konstruēja māju no stikla un tikai vienu mazu istabiņu kalponēm uztaisīja slēgtu. Galu galā tieši tā kalpoņu istaba kļuva par viņa istabu, bet lielā stikla māja par balastu.
Tautas paņēmiens
„Latvijā dzīvo noslēgta rakstura cilvēki, bet tas atstāj iespaidu uz māju arhitektūru – tiek būvēti augsti žogi, logus obligāti klāj aizkari un tamlīdzīgi. Sakarā ar šo apstākli stikla sienas nav īpaši populāras, skaidro V.Plenta. Rietumeiropā, īpaši dienvidu reģionos, gan maigā klimata dēļ, gan lielākas cilvēku atvērtības dēļ, stikla sienu ir ļoti daudz. Braucot no Beļģijas vai Holandes pa apdzīvotām vietām patīkami vērot atvērtas stikla konstrukcijas un, kas ir interesanti, cilvēki necenšas slēpt savas mājas ar iekšpuses aizkariem vai citādiem aizsegiem.”
Pēc M.Šaliamora vārdiem, tautas mentalitāte ir cieši saistīta ar vēsturiskajiem apstākļiem. „Drošība veicina atklātību, bet bailes, briesmas - noslēgšanos, apgalvo sarunu biedrs. Krētā nebija pilsētas sienas, bet mājas tika būvētas pašā jūras krastā. Tāda Krētas iedzīvotāju izvēle pamatojas uz drošību, jo viņi dzīvoja salā, bet flote tajā laikā bija visspēcīgākā pasaulē. Latviešu vēsturiskā ievainojamība veidoja mūsu slēgto sienu, piļu arhitektūru".
Greznumlieta
Stikla caurspīdīgums, pēc M.Šaliamora apgalvojuma, ir ļoti labi izmantojams telpas izjūtas un saskarsmes ar apkārtējo pasauli izveidošanai. „Tas sniedz tādu komforta sajūtu, it kā atrastos dabā, un tajā pašā laikā arī norobežojies no tās, domās dalījās arhitekts. Dienā mēs piedalāmies ainavā, bet vakarā paši kļūstam par televizora ekrānu. Gribēdami vairāk gaismas un tajā pašā laikā neaizskart savu privātumu, varam izmantot matētu stiklu.
Pēc V.Plentas vārdiem, stikla siena pēc cenas un ekspluatācijas izdevumiem var tikt pieskaitīta pie luksusprecēm. Tās būvniecība ir divas trīs reizes dārgāka par parastas sienas būvniecību, bez tam, palielinās siltuma patēriņš un vismaz divas reizes gadā nākas saukt logu tīrīšanas firmu.
No karstajiem saules stariem stipri sakarst telpas, tādēļ loga ārpusē obligāti jāierīko no auduma izgatavoti jumtiņi - markīzes. Stikla sienas platība ir daudz lielāka nekā loga, tātad žalūziju vai citu loga aizsegu arī vajadzēs vairāk. Taču, pēc mājas saimnieku teiktā, stikla sienas priekšrocības atsver tās cenu. „Ja projektētu māju otru reizi,” apgalvo V.Plenta, „būtu vairāk stikla sienu. Tagad, kad māja ir pabeigta, nav vērts to graut un likt stikla sienas, kaut arī tehnoloģiski tas ir iespējams.”
Stikla siena, pēc sarunu biedru pārliecības, ļauj izmantot vides sniegtās privilēģijas un izdaiļot mājas interjeru un ārpusi.
ACA.LV
Līdzīgus rakstus lasiet sadaļā Interjers un Iekšējā apdare
Vairāk gaismas.
„Latvijā nav īpaši daudz saulainu dienu, mājas ziemeļu pusē esošajās istabās vienmēr pietrūkst gaismas, tādēļ nolēmām šeit būvēt stikla sienu, - par izvēli pastāstīja uzņēmējs Vītauts Plenta. Bez tam, stikla siena izskatās daudz skaistāk nekā logi.”
Pēc arhitekta M.Šaliamora apgalvojuma, stikls ir jauks materiāls. Noteiktu īpašību dēļ tas var tikt izmantots kā apdares materiāls vai pat mākslas darbs. „Runājot par stiklu, visbiežāk pasvītrojam tā dzidruma īpašības. Stikla izstarotā gaisma var būt matēta, caurspīdīga, krāsaina vai pat dažādās vitrāžās, - uzskaita arhitekts. - Lielisks stikla izstarojamās gaismas ietekmes piemērs uz garastāvokli - Svētā Vita katedrāle Prāgā. Nav svarīgi, vai laukā līst, vai ir apmācies, katedrāle iekšpusē caur krāsainu stiklu vienmēr plūst silta dzeltena gaisma, kas piešķir saules gaismas ilūziju.”
Saskarsme ar dabu
Stikla siena savās siltuma īpašībās nekad nepielīdzināsies mūra vai koka sienai, taču siltuma zaudējumus, pēc V.Plentas domām, kompensē estētiskais un garīgais komforts.
Pēc uzņēmējas Angeles Plentienes apgalvojuma, stikla siena, pirmkārt, rada ciešāku saskari ar dabu. „Atšķirībā no loga, stikla siena atver plašāku panorāmu, no jebkuras istabas vietas paveras jauks skats. Tā ir it kā dabas ritma novērošanas observatorija, - stāstīja sarunu biedre, - gan vasarā, gan ziemā, visu laiku tā priecē acis. Neizejot no istabas, varam ieraudzīt, kā izspraucas pirmie ziedi, vērot sniegputeņa rotaļu laukā, just dabas izmaiņas".
No pat grīdas līdz griestiem esošais stikls, pēc mājas saimnieku teiktā, rada iespaidu, it kā atrastos ārā, rītā dzerot kafiju vai vakariņojot, tas ļoti patīkami noskaņo.”No saules staru pārpilnības istabā slēpjamies ne tikai aiz aizkariem, bet arī izmantojam dabisko augu aizsegu, - teica A.Plentienė. - Blakus stikla sienai izveidojām veselu zaļo oāzi, kuras lapotne lieliski aizsargā telpas no pārkaršanas.”
Uzbūvējot māju dabā, pēc A.Plentienės vārdiem, kur apkārt ir daudz zaļuma un dzīvības, kaut viena stikla siena piešķirs tai vieglumu. Māja ar šauriem logiem kļūst par slēgtu telpu, kas atšķir no apkārtējās pasaules, bet stikla siena ir vārti uz to,” saka sarunu biedre. Pēc M.Šaliamora vārdiem, stikla siena vizuāli var ievērojami paplašināt mazu telpu plašumu, veidot iespaidīgus gaismas efektus, saskari ar dabu, izcelt ainavas priekšrocības.
Arhitektūras risinājumi
Arhitekts saka, ka šobrīd tiek izmantotas tikai aptuveni 10 proc. no visām stikla iespējām. „Projektējot stikla sienas vai starpsienas, vispirms jāņem vērā cilvēka būtība, viņa raksturs, ir pārliecināts M.Šaliamors. Stikla siena neder katram. Nevar likt lielus logus, stikla sienas, projektēt savienotas telpas tikai modes un prestiža pēc. Ja tas neatbilst jūsu dzīves veidam, jūsu mentalitātei, tāda māja var kļūt par cietumu.” Kā piemēru arhitekts minēja vienu japāņu avangardistu, kas konstruēja māju no stikla un tikai vienu mazu istabiņu kalponēm uztaisīja slēgtu. Galu galā tieši tā kalpoņu istaba kļuva par viņa istabu, bet lielā stikla māja par balastu.
Tautas paņēmiens
„Latvijā dzīvo noslēgta rakstura cilvēki, bet tas atstāj iespaidu uz māju arhitektūru – tiek būvēti augsti žogi, logus obligāti klāj aizkari un tamlīdzīgi. Sakarā ar šo apstākli stikla sienas nav īpaši populāras, skaidro V.Plenta. Rietumeiropā, īpaši dienvidu reģionos, gan maigā klimata dēļ, gan lielākas cilvēku atvērtības dēļ, stikla sienu ir ļoti daudz. Braucot no Beļģijas vai Holandes pa apdzīvotām vietām patīkami vērot atvērtas stikla konstrukcijas un, kas ir interesanti, cilvēki necenšas slēpt savas mājas ar iekšpuses aizkariem vai citādiem aizsegiem.”
Pēc M.Šaliamora vārdiem, tautas mentalitāte ir cieši saistīta ar vēsturiskajiem apstākļiem. „Drošība veicina atklātību, bet bailes, briesmas - noslēgšanos, apgalvo sarunu biedrs. Krētā nebija pilsētas sienas, bet mājas tika būvētas pašā jūras krastā. Tāda Krētas iedzīvotāju izvēle pamatojas uz drošību, jo viņi dzīvoja salā, bet flote tajā laikā bija visspēcīgākā pasaulē. Latviešu vēsturiskā ievainojamība veidoja mūsu slēgto sienu, piļu arhitektūru".
Greznumlieta
Stikla caurspīdīgums, pēc M.Šaliamora apgalvojuma, ir ļoti labi izmantojams telpas izjūtas un saskarsmes ar apkārtējo pasauli izveidošanai. „Tas sniedz tādu komforta sajūtu, it kā atrastos dabā, un tajā pašā laikā arī norobežojies no tās, domās dalījās arhitekts. Dienā mēs piedalāmies ainavā, bet vakarā paši kļūstam par televizora ekrānu. Gribēdami vairāk gaismas un tajā pašā laikā neaizskart savu privātumu, varam izmantot matētu stiklu.
Pēc V.Plentas vārdiem, stikla siena pēc cenas un ekspluatācijas izdevumiem var tikt pieskaitīta pie luksusprecēm. Tās būvniecība ir divas trīs reizes dārgāka par parastas sienas būvniecību, bez tam, palielinās siltuma patēriņš un vismaz divas reizes gadā nākas saukt logu tīrīšanas firmu.
No karstajiem saules stariem stipri sakarst telpas, tādēļ loga ārpusē obligāti jāierīko no auduma izgatavoti jumtiņi - markīzes. Stikla sienas platība ir daudz lielāka nekā loga, tātad žalūziju vai citu loga aizsegu arī vajadzēs vairāk. Taču, pēc mājas saimnieku teiktā, stikla sienas priekšrocības atsver tās cenu. „Ja projektētu māju otru reizi,” apgalvo V.Plenta, „būtu vairāk stikla sienu. Tagad, kad māja ir pabeigta, nav vērts to graut un likt stikla sienas, kaut arī tehnoloģiski tas ir iespējams.”
Stikla siena, pēc sarunu biedru pārliecības, ļauj izmantot vides sniegtās privilēģijas un izdaiļot mājas interjeru un ārpusi.
ACA.LV
Līdzīgus rakstus lasiet sadaļā Interjers un Iekšējā apdare
Kategorijas: Iekšējā apdare , Interjers, Sienu un griestu plākšņveida un gabalu apdares materiāli, Stikls un citi gaismas caurlaidīgi materiāli un izstrādājumi