Greenpeace ikvienā virtuvē

Ja mūsu virtuvi aplūkosim kā pasaules modeli, tad par sava veida Greenpeace varam droši uzskatīt tvaiku nosūcēju. Šī vienkāršā konstrukcija virs plīts tieši ietekmē gaisu virtuvē, proti, tā tīrību. Tvaiku nosūcējs gaisu atbrīvo no kvēpiem, dūmiem, deguma un citām nepatīkamām smakām. Tas arī ļoti ātri un klusi likvidē tvaikus, kas rodas ēdiena gatavošanas procesā. Tvaiku nosūcējs bez tam ir arī nozīmīga interjera detaļa. Iegādājoties tvaiku nosūcēju, virtuvei piedēvēsim pabeigtības izjūtu. Mēs paši varam noteikt, kāds būs „šo smaržu piliens"- ass vai maigs, viegls vai smags, saldens vai svaigs. Kā iekļaut tvaiku nosūcēju mūsdienīgās virtuves interjerā, kā pareizi izvēlēties un ierīkot (un turpmāk arī ekspluatēt) šo tehnikas brīnumu - par to visu šīsdienas sarunā.

Kādu Jums izmēriņu?

Plānojot virtuves iekārtojumu un izvēloties plīti, neatliksim tvaiku nosūcēja izvēli līdz pēdējam brīdim. Plašā konstrukciju klāstā vispirms pievērsīsimies tvaiku nosūcēju izmēriem (vēl jo vairāk tādēļ, ka šie rādītāji vistiešāk ietekmē piekaramo skapju gabarītus un vizuālo izskatu). Pieņemams ir variants, kad iekārta izmēra ziņā atbilst plītij, taču vēl labāk, ja nosūcējs būs nedaudz lielāks. Tad tā virsma spēs pilnībā uzsūkt visus izveidojušos tvaikus, nodrošinot virtuvē tīru un svaigu gaisu. Sadzīvē lietojamo tvaiku nosūcēju standarta izmēri - 50, 60, 70, 90, 100 un 120 cm. Izmantot nosūcēju, kas ir mazāks par vārāmo virsmu, speciālisti neiesaka iekārtas neefektivitātes dēļ. Nauda šajā gadījumā tiek burtiski izmesta vējā.   

Otra būtiskā nianse -attālums vārāmās virsmas, kādā ierīkosim nosūcēju. Protams, vērā jāņem arī mājinieku augums (īpaši namamātes), taču pastāv arī īpašas drošības normas. Minimālais attālums no plīts līdz nosūcēja malai, gāzes plītīm ir 65 cm, elektriskajām plītīm - ne mazāk par 47 cm. Tas gan ir minimālais pieļaujamais attālums. Drošākai konstrukcijas funkcionēšanai gāzes plītīm eksperti iesaka ievērot 80-85 cm attālumu (jo zemāk atrodas nosūcējs, jo lielāks ir tauku aizdegšanās risks, tiem sakrājoties nosūcēja filtrā), elektriskajām plītīm - 65-70 cm. Kopējais virtuves interjers jāplāno saskaņā ar šiem cipariem. 

Jo jaudīgāks, jo labāks?

Nākamais svarīgākais parametrs ir nosūcēja produktivitāte. Mēs taču vēlamies, lai piedūmotais gaiss nekavējoties tiktu novērsts? Gaisa attīrīšanas ātrumu virtuvē nosaka nosūcēja produktivitāte (jeb tās jaudīgums). Ar šo rādītāju apzīmē kubikmetru skaitu, ko stundā spēj apstrādāt tvaiku nosūcējs. Nepieciešamo produktivitāti viegli aprēķināt paša spēkiem: virtuves platību reizinām ar griestu augstumu un iegūto skaitli reizinām ar 12 (šis cipars atspoguļo gaisa atjaunošanās pakāpi stundā saskaņā ar sanitārajām prasībām). Tādējādi iegūstam nepieciešamo nosūcēja produktivitāti. Piemēram, virtuves platība ir 10 m2, griestu augstums -2,7 m. Rēķinam: 10 m x 2,7 m x 12 = 324 m3/stundā. Šī arī būtu vidējā produktivitāte, kas ir piemērota tieši šajā virtuvē. Taču arī šim vidējam lielumam ir vērts pierēķināt zināmu rezervi. No kā tā veidojas?

Vidējam produktivitātes rādītājam pierēķina vēl 30%, ja virtuve ir apvienota ar viesistabu, savukārt ja nosūcējs ir aprīkots ar sarežģītās konstrukcijas gaisa vadu, tad uz katru tā līkumu klāt pierēķina vēl 10 procentus. Produktivitātes rezervē ieteicams vēl 10-20% iekļaut darba intensitātes nodrošināšanai - nav ieteicams nosūcēju nepārtraukti darbināt ar pilnu jaudu (lielāks būs gan trokšņu līmenis, gan dzinēja darba režīms). Labāk iegādāties nedaudz jaudīgāku (lielākas produktivitātes) nosūcēju, taču to darbināt vidējā režīmā. Ārkārtas situācijā jaudīgāks nosūcējs ātrāk pieveiks asās smakas, piemēram, no piedegušās gaļas.

Taču nepievērsīsimies arī otrai galējībai. Ja virtuve nav liela un nav apvienota ar viesistabu, nav vērts pirkt pārāk jaudīgu nosūcēju. Nauda tiks atkal izmesta vējā. Vadošie ražotāji patērētājiem sarūpējuši produktivitātes ziņā optimālos nosūcējus - no 400 līdz 1000 kubikmetriem stundā. Nosūcēja darba jaudīgumu regulē ar ātrumiem - parasti iekārta ir aprīkota ar 2, 3 vai 4 ātrumiem. „Mazie apgriezieni" var tikt izmantoti gaisa vispārējai attīrīšanai, kā arī ēdiena gatavošanas procesā. „Lielie apgriezieni" palīdzēs attīrīt gaisu ārkārtas situācijās (liels piedūmojums, kvēpi utt.)

Ārpus vai iekšpus?

Dosimies tālāk. Izvēloties nosūcēja konstrukciju, īpašu vērību veltīsim tās konstrukcijas veidam. Arī to priekšā pateiks virtuves iekārtojums. Ir divi principiāli atšķirīgi nosūcēju veidi:

- uzsūcošais (izvades) nosūcējs (kas ēdiena gatavošanas gaitā radušos tvaikus un smakas izvada ārpus telpas);

- filtrējošais nosūcējs (kas absorbē gaisu ar tvaikiem un to attīra ar speciālo filtru palīdzību, pēc kā gaiss tiek atkal izvadīts telpā - recirkulācijas režīms). Šāds risinājums gan ir pieņemams tikai tad, ja nav iespējas tvaikus izvadīt ārā.

Vairums speciālistu uzskata, ka nosūcējam virtuvē jādarbojas pēc uzsūkšanas principa. Šajā gadījumā izlietotais gaiss caur speciālo atveri nonāk ārā vai ventilācijas šahtā (ja to pieļauj ēkas konstrukcija). Filtrējošie nosūcēji (kurus pareizāk būtu saukt nevis par nosūcējiem, bet gan attīrītājiem), izlietoto gaisu izvada cauri filtriem un atstāj to virtuvē. Aprēķini liecina, ka filtrējošo nosūcēju efektivitāte ir par 30 procentiem mazāka.

Taču priekšrocības un trūkumi piemīt abiem konstrukcijas veidiem. Uzsūcošo nosūcēju ir daudz sarežģītāk ierīkot, tam papildus būs jāiegādājas dažādas speciālās ierīces - gaisa vadus, pretnoplūdes ventiļus u.c., taču tas ir vienkāršāks un efektīvāks lietošanā. Ierīkot filtrējošo nosūcēju ir krietni vieglāk, taču tajā nepieciešams regulāri mainīt filtrus, tas arī neatīra gaisu tikpat efektīvi.

Izvades modelis: kas nepieciešams?

Par uzsūcošo nosūcēju trūkumu parasti uzskatāma smaku iekļūšanas iespēja virtuvē caur atveri. Lai izvairītos no šādām situācijām, ieteicams izmantot speciālos ventiļus. Tie neļauj smakām, kukaiņiem un skaņām no ventilācijas šahtām nonākt virtuvē. Ventilis sastāv no divām kustīgām vērtnēm, un to parast ierīko gaisa vada pamatnē. Pēc elektriskā motora iedarbināšanas vērtnes tiek atvērtas, nodrošinot netraucētu gaisa noplūdi no virtuves. Pēc nosūcēja izslēgšanas vērtnes tiek aizvērtas, noslēdzot ventilācijas atveri.

Nosūcēja montāža prasa lielu precizitāti un profesionalitāti. Tā ierīkošanā jāievēro īpaša piesardzība. Savukārt gaisa vada montāžas gaitā (ja iekārta tiek darbināta izvades režīmā), tad uzmanība jāpievērš šādām detaļām:

- gaisa vadam jāsastāv no iespējami īsākām un taisnām daļām;

- gaisa vadu līkumu skaitam jābūt pēc iespējas mazākam;

- ja ir nepieciešams mainīt gaisa vada virzienu, tad jāizmanto lielāka rādiusa līkums;

- gaisa vada iekšējai virsmai jābūt pēc iespējas gludākai.

Mūsdienās īpaši izplatīti ir gofrētie elastīgie gaisa vadi. Taču to iekšējā virsma nav īpaši gluda, bet nepietiekošās alumīnija folijas cietības dēļ tie „trokšņo" arī nelielu darba apjomu gadījumā. Labāk izmantot apaļās vai taisnstūrveida biezsienu PVC caurules, kas locījumu vietās neveido krokas.

Ļoti būtiska ir nosūcēja produktivitātes atbilstība izvadkanāla diametram. Izvadkanāla diametra standarta rādītāji ir 100,120 un 150 mm. Gaisu izvadošā kanāla diametram jābūt pēc iespējas lielākam (it īpaši izmantojot jaudīgākus nosūcējus), tad jaudas zudumi gaisa izvadei būs minimāli, bet nosūcēja darbība maksimāli efektīva. Ja ir nepieciešams mainīt kanāla šķērsgriezumu, jāizmanto īpašie savienojumi, turklāt jāatceras, ka mainīt šķērsgriezuma diametru var tikai par vienu pakāpi - nedrīkst 150 mm vietā ierīkot 100 mm. Jo tuvāk konstrukcijai ir veidots sašaurinājums, jo mazāki būs jaudas zudumi, tādēļ savienojumu parasti montē nosūcēja izvades atlokā.

Ja nu tomēr iekšpusē

Ja nav iespējas virtuvē ierīkot uzsūcošo nosūcēju, tad filtrējošais modelis būs neaizvietojams. Tas ir elementārs montēšanā un īpašu vērību prasa vien attiecībā uz izlietoto materiālu, proti, ogles filtru nomaiņu.

Visi nosūcēji ir aprīkoti ar tā dēvēto tauku filtru. Tas absorbē primāros raupjos piemaisījumus. Gan uzsūcošajās, gan filtrējošajās iekārtās šis filtrs no alumīnija vai nerūsējošā tērauda ir regulāri jāmazgā - trauku mazgājamā mašīnā (atsevišķi no traukiem) maigā režīmā vai pārslaucot ar speciālo salveti. Tad filtrs vienmēr paliks spīdīgs un neradīs aizdegšanās risku, it īpaši ja nosūcējs tiek ierīkots zemākajā pieļaujamajā līmenī virs gāzes plīts.

Ja nosūcējs tiek darbināts recirkulācijas režīmā, un gaiss atkal nonāk virtuvē, tad papildus būs vajadzīgs vēl viens, ogles, filtrs. Tā ir apaļā vai taisnstūrveida kasete, kas tiek aizpildīta ar smalkām aktīvās ogles granulām ar 3-4 mm lielo graudu. Tikko iegādātais nosūcējs parasti nav aprīkots ar ogles filtru, tas ir jāpērk atsevišķi. Ir modeļi, kas ar ogles filtriem ir aprīkoti jau pirms pārdošanas. Taču tos var darbināt arī uzsūkšanas režīmā. Ja recirkulācijas modelī ogles filtrs ir nepieciešamība (tieši tas absorbē smakas, lai gan nebūt ne 100%), tad uzsūcošā nosūcēja darbībā tas vairāk ir traucēklis - filtrs aizšķērso ceļu gaisa strūklai, mazinot nosūcēja produktivitāti par 25-30 procentiem.

Ogles filtrs maksā apmēram 10-12 dolāru, un to nepieciešams mainīt ik pēc 3-4 mēnešiem. Ierīkot nosūcējā drīkst tikai to ogles filtru, kas ir minēts iekārtas pases datos. Ogles pulvera apjomam jāatbilst ventilatora uzsūkšanas jaudai. Absorbējošās gaisa strūklas ātrums nedrīkst pārsniegt 0,6-0,8 m/s. Ja tas būs lielāks (kas var gadīties, ja tiek ierīkots nepietiekoši blīvs filtrs), tad „aromāti" spēs izkļūt tam cauri, nenosēžoties uz aktīvās ogles granulām. Filtram paliekot netīram, nosūcēja darba efektivitāte krītas, tā darbība kļūst skaļāka. Speciālisti to sauc par „putekļu sūcēja" efektu.

Daži modernākie nosūcēju modeļi par nepieciešamību nomainīt filtru Jums signalizēs ar skaņu vai gaismu. Nav ieteicams ogles filtra nomaiņas indikatoru „noņemt" manuāli pirms tiek veiktas attiecīgās operācijas: šādā gadījumā pastāv ugunsgrēka risks, jo filtrs absorbē arī tauku daļiņas.

Trokšņi mēdz būt dažādi

Vēl viens parametrs, ko bieži vien ignorē namamātes, taču kas arī nosaka nosūcēja cenu un kvalitāti, ir tā trokšņu raksturojums. Proporcija ir vienkārša - jo jaudīgāks ir nosūcējs, jo tas ir skaļāks. Mūsdienās ražotāji ir iemācījušies maksimāli samazināt šo trūkumu. Īpaši jaudīgus nosūcējus montē ārpus virtuves. Taču sadzīvē šāds paņēmiens tiek izmantots reti, un ar troksni nākas sadzīvot. Cik lielā mērā?

Nosūcēja galvenais trokšņu avots ir ventilatora elektriskais motors. Inženieri motoru mēģina noslēpt - ievieto to skaņu absorbējošajā korpusā, iemontē vibrāciju slāpējošās starplikas, kas novērš motora saskarsmi ar nosūcēja korpusu. Pateicoties dažādām konstrukciju īpatnībām mūsdienīgo nosūcēju trokšņu parametrs svārstās 30 līdz 60-62 dB robežās (saruna metra attālumā), kas ļaut tos uzskatīt par klusiem. Dažkārt ražotāji mānās, iekārtas etiķetē norādot maksimālo produktivitāti , bet trokšņu līmeni min iekārtas darbināšanai minimālajā ātrumā. No otras puses, mēs visbiežāk arī izmantojam tos mazākos apgriezienus.  

Dizais

Kad esam iepazinuši svarīgākos tehniskos rādītājus, aplūkosim nosūcēju modeļu dizainu un daudzveidīgumu. Nosūcēja dizainu tāpat noteiks mūsu virtuves iekārtojums un parametri. Hi-tech vai retro stils? Iebūvētais jeb salas tipa?

Ir dažādi nosūcēju veidi:

- iebūvētie (integrētie) nosūcēji tiek iemontēti piekaramajā virtuves skapītī tā, lai gaisa vads tiktu tajā apslēpts. Redzama vairs ir tikai apakšējā nosūcēja daļa ar izvelkamo vai stacionāro apakšējo paneli. Pateicoties šādai konstrukcijai, iebūvētie nosūcēji ir pieticīgs un funkcionāls interjera elements. Izvelkamais panelis palielina gaisa uztveršanas virsmas platību un atvieglo iekārtas ekspluatēšanu. Dažreiz šādus nosūcējus dēvē arī par daļēji integrētajiem.

- dekoratīvie. Visplašākā kategorija: ir gan kamīnu (kupolu) nosūcēji, gan hi-tech stila iekārtas (parasti - precīzās līnijas un daudz ugunsizturīgā stikla), retro stila nosūcēji (ar dekoratīvām koka apmalēm). Ir arī ļoti oriģinālie nosūcēji. Piemēram, mūsdienīgo Vario paneļu komplektā ietilpst galda virsmā iebūvējamais nosūcējs. Šāda konstrukcija ļauj savākt izgarojumus tieši tur, kur tie rodas - katla līmenī. Kad nosūcējs netiek darbināts, to var atkal noslēpt virsmā.

- salas tipa. Ja virtuves platība atļauj, plīti var izvietot tās centrā, izveidojot sava veida salu. Tas ir ļoti ērti, jo saimniece var darboties jebkurā plīts pusē. Nosūcējs virs šādi izvietotās plīts tiek piestiprināts pie griestiem un dēvēts par salas tipa nosūcēju. Teleskopiskā caurule, kas šajā gadījumā ir konstrukcijas nesošais elements, nebūt nenozīmē, ka iekārtu var darbināt tikai uzsūkšanas režīmā. Recirkulācija ir iespējama arī šajā variantā, taču gaiss virtuvē tiek izvadīts caur atverēm caurules sānu daļā.

- tradicionālie. Šādiem nosūcējiem raksturīgs plakans korpuss, tie tiek montēti tieši pie sienas vai zem jebkura virtuves skapīša virs plīts. Tiek ražoti ar vienu vai diviem motoriem. Standarta (tradicionālie) nosūcēji var tikt darbināti gan filtrēšanas režīmā, gan tiekot pieslēgtiem pie gaisa vada. Gaisa labākai uztveršanai šādiem nosūcējiem parasti tiek aprīkoti ar izvelkamo stikla plāksni;

- stūra. Šādu nosūcēju izmanto tad, kad plīts atrodas virtuves stūrī.

Daudzi ražotāji atkarībā no dizaina sākuši nosūcēju konstrukcijās izmantot gaisa uztveršanas principu visā perimetrā. Izgarojumi sākotnēji ieplūst centrālajā panelī un tad tiek absorbēti caur spraugām nosūcēja perimetrā. Iekšpusē darbību uzsāk ogles un tauku filtrs. Ir pierādīts, ka šāds gaisa absorbēšanas princips ļauj par 10% palielināt tauku uzsūkšanu un par 10% mazināt troksni nosūcēja darba gaitā.

Ekspluatēšana

Ir vēl dažas nianses, ko namamātes bieži vien uzskata par galveno faktoru. Tas ir tvaika nosūcēju apgaismojums un konstrukciju vadība. Maģiskais (gandrīz kosmiskais) apgaismojums nereti vien pārsteidz ar savu krāšņumu. Vienkāršie modeļi tiek aprīkoti ar parastām kvēlspuldzēm, dārgākas iekārtas - ar halogēna vai neona lampām. Ir nosūcēju modeļi, kas tiek izgaismotas, tiklīdz virtuvē kāds ienāk, turklāt, gaisma kļūst aizvien spožāka, cilvēkam tuvojoties plītij.

Arī nosūcēju funkciju vadība mēdz būt atšķirīga. Ir dažādi iekārtas darbināšanas veidi: slaideri (slīdkontakti), parastie taustiņi, Soft touch taustiņi, kas pēc nospiešanas klusu noklikšķina (kā, piemēram, videomagnetofons), sensori, kura īpatnība ir jebkādu kustīgo detaļu neesamība- iedarbināšanai pietiek vien pieskarties zīmējumam vadības panelī, lai nepieciešamā funkcija tiktu ieslēgta. Jau ierasta ir nosūcēja tālvadība ar pults palīdzību. Aizvien biežāk modeļi tiek aprīkoti ar taimeri. Tas ir ļoti ērti, ja nepieciešams steidzami aiziet - nosūcējs turpinās strādāt, bet taimeris pēc laiciņa iekārtu izslēgs.

Vadības elektroniskās sistēmas nosūcējus apgādāja ar „māņu orgāniem". Dažos modeļos tiek izmantota automātisko sensoru tehnoloģija AST (Automatic Sensor Technology). Nosūcējam ir trīs sensori: siltuma, temperatūras un mitruma. Siltuma sensors (sarkanās līnijas) nostrādā, palielinoties temperatūrai plīts riņķu zonā, temperatūras sensors (dzeltenās līnijas) uzrauga temperatūru telpā un zem nosūcēja, bet mitruma sensors (zilās līnijas) izmēra gaisa mitrumu ēdiena gatavošanas zonā. Sensoru sistēma ļauj pilnībā atteikties no iekārtas jaudīguma manuālās regulēšanas, tā pati regulēs plīts darbu un iztvaikojumu intensitāti.

Daži ražotāji nosūcējos sākuši iebūvēt ne vien televizorus, bet arī „meteo" funkciju - nosūcēja tablo redzēsiet laika prognozi reālajā laikā. Šķidro kristālu displejā tiek atspoguļoti parametri, ko pārraida ēkas ārpusē ierīkotā „meteo stacija" - tablo tiek fiksēti dati par temperatūru, spiedienu un citiem klimata faktoriem.