Izvēlējies zemes gabalu un saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, cilvēks māju celt sāk no pamatiem. Katrai privātmājai pamatus aprēķina arhitekts. Viņš, pamatojoties uz mājas plānu un grunts pētījumiem, palīdz izvairīties no kļūdām.

Obligāti jāveic grunts pētījumus

Galvenās kļūdas, liekot pamatus, rodas neizpētītās grunts dēļ. Pamatiem ir jābūt stipriem, jo tiem ir jāiztur visa ēka. Bieži gadās redzēt sašķēlušās mūra mājas sienas. Tas notiek nosēdušos pamatu dēļ. Ja vēlas izvairīties no tādiem pārsteigumiem, vajag aprēķināt mājas svaru un grunts izturību.

Katram materiālam, kā apgalvo speciālisti, smiltīm, mālam vai smilšmālam, ir konkrētas izturības īpašības, tādēļ obligāti ir jāveic grunts izpēte. Atkarībā no tā, vai māja ir karkasa, mūra vai koka, atšķiras to konstrukcijas svars. Nosakot grunts izturību, var uzzināt, kādu svaru tā var izturēt. Projektētājs, veicis aprēķinus, nosaka ne tikai vietu, kurā vislabāk atbalstīt pamatus, bet arī nepieciešamo pamata padziļinājumu. Ja aprēķini veikti neprecīzi, māja sāks nosēsties un būs šķība.

Izolācija un drenāža

No grunts izpētes rezultātiem kļūst skaidrs, kādā augstumā atrodas gruntsūdeņi. Ja zemes gabalā gruntsūdeņi atrodas augstu, bet cilvēks vienalga grib pagrabu, izveidot labu izolāciju, pēc speciālistu domām, ir grūti. Ja grib izvairīties no mitruma, ieteicams ne tikai labi izolēt sienas un grīdas, bet arī samontēt drenāžu, kura novada gruntsūdeņus uz sāniem. Agrāk cilvēki bieži cēla mājas paši un vēlāk cieta no pastāvīgi mitrā pagraba. Mūsdienās vajadzētu vadīties nevis pēc vectēvu metodēm, bet pakonsultēties ar profesionāļiem. Mājas projektētājam vajag jau iepriekš paredzēt iespējamās problēmas un atrast izeju.

Pamatu tipi

Ir triju tipu pamati: ieurbtie, pāļveida un lentveida. Mūsdienu celtniecības tempi ir strauji, tādēļ celtnieki ievēro, ka populārāki kļūst urbtie pamati. Tie visbiežāk tiek likti, ceļot privātmājas, īpaši karkasveida. Tādi pamati tiek ierīkoti ļoti ātri un ir izturīgi. Zemē tiek izurbts caurums, kurā ielaiž armatūras karkasu un iepilda ar betonu.

Ja mājās grib pagrabu, tad tiek likti saliekamie lentveida, no blokiem montētie pamati. Pamata izturības nodrošināšanai tiek likta pamata plāksne, bet uz tās tiek montēti bloki. Ja grunts nav izturīga, pamatu vajadzētu kombinēt - uz ieurbtiem pamatiem likt lentveida pamatus.

Viens no izturīgākajiem pamatu veidiem - pāļveida pamati. Zemē 10-12 metru dziļumā tiek iesisti pāļi, kuri rada ne tikai balstu, bet arī sablīvē grunti. Dažās vietās ieurbtie pamati attiecīgu grunts īpašību dēļ nevar nodrošināt izturību, tādā gadījumā tiek iedzīti pāļi, taču tādi pamati ir diezgan dārgi.

Projektējot māju, vajag jau pirms tam izlemt, kāda tā būs, un aprēķināt pamatu izturību, jo vēlāk var būt par vēlu. Ja uzcēluši mūra māju, vēlāk gribēsit pie tās uzcelt piebūvi, liela varbūtība, ka sienas atšķirīgās pamatu izturības dēļ sāks plaisāt. Tādā gadījumā vajadzētu rakt dobi līdz pamata apakšai un ievilkt armatūru uz jau esošā pamata. Ja tiek likti urbtie pamati, vajadzētu savienot monolītās pamatu sijas. Ja pagrabā esat izdomājuši ierīkot baseinu, vajadzētu pirms tā ierīkošanas labi apdomāt, jo var neizturēt pamata konstrukcija. Pamati tiek aprēķināti noteiktam dziļumam. Bet baseins atrodas vai zemāk, vai arī pamatu līmenī.

Svarīgākais - laba izolācija

Cilvēks, kurš jau vairāk nekā desmit gadus cieš no mitruma pagrabā, ieteica īpaši parūpēties par labiem izolācijas materiāliem. „Savu māju cēlu vēl pārmaiņu laikos, kad bija grūti dabūt labus izolācijas materiālus," stāstīja sarunu biedrs, "Celtnieki pamatus izolēja ar smērējamu bitumu, bet darbu veica slikti. Tagad katru pavasari pagrabā krājas ūdens, birst apmetums. Gatavojos apkalt pagraba sienas ar plastikāta apdares līstēm, lai kaut daļēji atrisinātu problēmu. Ja māja tiek plānota ar pagrabu, jābūt labai ūdens un siltuma izolācijai."

Ja jau uzceltās mājas pamats laiž ūdeni, inženieri celtnieki iesaka klāt iekšējo hidroizolāciju, bet tas ne vienmēr palīdz. Izeja - pamatus pēc kārtas zem katras sienas no ārpuses atrakt un ierīkot izolāciju no pamatu ārpuses. Tāda procedūra, īpaši ja jau ir sakārtota mājas apkārtne, nav pati izdevīgākā.

Pēc celtnieku domām, tagad hidroizolācijas materiālu spektrs ir ļoti plašs: uz bituma pamata ražoti līmējami, smērējami, ruļļu materiāli, plastikāta membrānas un sintētiski ģeotekstila materiāli, apsildīšanai izmantojamie - polistirēns un putu polistirēns. Akmens vate uzsūcošo īpašību dēļ tiek izmantota tikai virszemes pamata daļas apsildīšanai.

Sasalums- milzīgs spēks

Celtnieki iesaka liekot pamatus labi aprēķināt sasaluma zonu. Ja tā būs aprēķināta neprecīzi, pavasarī mājas sienas var stipri sašķiebties. Zemes sasalšanas spēks izveido milzīgu uz augšu novirzītu virzes spēku, tādēļ liekot pamatus, cilvēki raka līdz „labai gruntij", kura ir ne kas cits, kā neaizsalstošā grunts zona.

Katras grunts sasalšanas līmenis ir dažāds: smiltis - līdz 1,20 m, māls vai smilšmāls - līdz 1,50 m.

                                                                                                            ACA.LV