1. Telpas ergonomika virtuvē

Virtuves galvenā funkcija kopš seniem laikiem bijusi un joprojām ir ēdiena gatavošana. Taču mūsdienu cilvēks šobrīd arī tik triviālai nodarbei cenšas pieiet radoši, tiecoties virtuvē izveidot ergonomisku un ērtu telpu.

Kā var raksturot patiešām ergonomisku virtuvi? Tā vispirms ir vieta, kur var „starp citu" gatavot ēdienu, un šis process ir vienkāršs un patīkams.

Mūsdienīgā sadzīves tehnika var būt iebūvēta dažāda stila virtuves mēbelēs. Trauku mazgājamās mašīnas un kafijas automāti, virtuves kombaini un tvaiku nosūcēji mūsdienās vairs netiek iegādāti atsevišķi, bet gan integrēti virtuves kompozīcijā vēl dizaina izstrādes stadijā. Tehnikai jābūt drošai un funkcionālai, jo virtuve ir vieta aktīvām norisēm un eksperimentiem. Virtuves aprīkojums ietver no grīdas un sienu blokus, pārtikas glabāšanas vietu, sagatavošanas galdu, „pavardu" un ēdamgaldu. 

2. Virtuves kompozīcijas dizaina noteikumi

Virtuves kompozīcijas dizaina zelta likums:

• plīts, izlietne un ledusskapis jāizvieto ne pārāk izstieptā trīsstūra galotnēs, pretējā gadījumā pieaugs lieko metru skaits, ko esat spiesti izstaigāt ēdiena gatavošanas gaitā.

Ir svarīgi virtuvē racionāli izplānot visu ražošanas procesu mijiedarbību. Sienas blokiem vairs nav noteicošā loma virtuves noformējumā, aizvien biežāk lielāka uzmanība tiek pievērsta salas tipa elementiem - darba blokiem ar brīvu piekļuvi no visām pusēm.

• Saimniekam - labrocim virtuves aprīkojums sākot ar ledusskapi un beidzot ar ēdamgaldu jāizvieto no kreisās puses uz labo, kreiļiem - otrādi, no labās uz kreiso.
• Lai izvairītos no problēmām ar mugurkaulu, virtuves galda darbvirsmai jābūt par 15 cm zemākai par jūsu rokas līmeni, kad tā ir taisnā leņķī saliekta elkonī.
• Virtuvē jānodrošina optimālie apstākļi darbam sēdus: regulējamais krēsls, izvelkamais dēlis, izbīdāmais bloks ar atvāžamu virsmu vai izbīdāmais skapītis - taburete. Šīs darba plaknes augstumam jābūt vienādam ar attālumu no grīdas līdz sēdošā cilvēka rokas elkonim.
• Augšējiem virtuves skapīšiem jāatbilst saimnieka augumam.
• Ļoti būtiska nozīme ir virsmu hermetizācijai, monolītumam - tas ir viens no pēdējiem sasniegumiem mūsdienu virtuvju noformējumā.
• Ne mazāk svarīgi ir pēc iespējas novērst smakas, pretējā gadījumā tās sajaucas, mazinot ēstgribu, tādēļ virtuvē ir jāierīko tvaiku nosūcēji virs plīts un zem griestiem, nodrošinot arī svaigā gaisa plūsmu.
• Ēšanas zona var atrasties virtuvē, viesistabā vai atsevišķā telpā. Ja ēdamgalds atrodas virtuvē, tas jāizvieto ne tuvāk par 120 cm no skapīšiem.
• Ir svarīgi nošķirt ēšanas un maltītes pagatavošanas zonas.
• Bāra letei jābūt ērtai stāvošam cilvēkam; tā ir piemērota ātrām brokastīm. Viesiem pie tās būs ērti, ja bāra krēsla augstumu var regulēt, bet virs letes ierīkots lokāls apgaismojums.

3. Materiāli mūsdienu virtuves mēbeļu izgatavošanai

Materiāli, ko izmanto mūsdienu virtuves mēbeļu ražošanā, priecē ar daudzveidību. Virtuves fasādes izgatavo no koka, ar emalju pārklātā MDF, kā arī tērauda, alumīnija, akrila un multipleksa.

Galda virsmas ražo no akmens vai alumīnija, tērauda, lamināta, marmora un granīta, flīzēm un pat betona.

Metāls ir izturīgs, taču viegli skrāpējams. Lamināts ir lētāks, taču nav „dzīvības" sajūtas. Dabīgais akmens ir izturīgs un skaists, taču uz tā paliek traipi no šķidrumiem. Mākslīgais akmens ir ļoti izturīgs, turklāt arī bojājumi uz šādām virsmām ir viegli novēršami.

Virtuves sienas parasti savieno ar galda virsmām, to apdarē izmanto alumīniju, nerūsējošo tēraudu, mākslīgo un dabīgo akmeni vai tradicionālās flīzes.

Kopš 90.gadu sākuma pakāpeniski vērojama atteikšanās no plastmasas un lamināta par labu kokam, akmenim un tēraudam. Šī tendence atbilst patērētāja vēlmēm mājās iekārtot profesionālo virtuvi, gluži kā restorānos.

4. Mūsdienīgās tendences virtuves interjeros

Mūsdienu virtuvei piemīt raksturs. Cilindriskās formas, NLO līdzīgās mēbeles mazina traumu risku, ir ergonomiskas un interesantas. Taču funkcionalitāte un precīzas arhitektūras formas virtuvēs vairāk raksturīgas jaunajai „virtuvju kultūrai", kur uzsvars tiek likts uz horizontālēm.

Patlaban modē ir virtuves bez augšējiem skapīšiem, vai ar nedaudzajiem vieglajiem plauktiem.

Fasādes tiek atvērtas, viegli nospiežot, bet aizvērtas automātiski, turklāt tradicionālo rokturu vietā var būt vienkārši sprauga. Kopumā modē ir kontrastaino virsmu, viegluma un pamatīguma kombinācija.

Apakšējiem virtuves blokiem parasti nodrošina konstruktīvo vieglumu, izkārtojot tos uz augstām „kājiņām", dziļi iegremdējot cokolu vai vispār nostiprinot pie sienas, kas, starp citu, ir ļoti ērti kājām.

Viesistabas mūsdienās apvieno ar virtuvēm pat klasiskajos interjeros. Šāda apvienošana bieži vien ir praktiska, taču, ja virtuvē bieži gatavo maltīti, to labāk izolēt, jo nosūcējs ne vienmēr spēj pasargāt no smakām un mēdz būt par skaļu. Virtuves un viesistabas nošķiršanai izmanto stikla, koka vai plastmasas bīdāmās starpsienas.

Klasiskā stila virtuvju pasaulē vadošo lomu spēlē kantrī estētika ar klusu, ārpilsētas mājīgumu. Šādas virtuves krāšņumu akcentē vitrāžas, panno, mīkstās auduma kabatas un pārvalki.

Virtuvju noformējums mazos dzīvokļos un birojos galvenokārt tiek veikts ar dažādu pārveidojamo elementu un optimālās telpas izmantošanas metožu palīdzību. Atvāžamās galdu virsmas, darba virsmas pagarinājums zem loga, plaukti logu ailās, glabāšanas sistēmas zem griestiem un virs ēdamgalda palīdz iekārtot funkcionālu virtuvi pat nelielā platībā.

Pie mums virtuve jau sen veic arī ģimenes saskarsmes vietas funkcijas. Pēdējā laikā daudzi no mums nevēlas vai vienkārši nespēj gatavot ēdienu katru dienu, biežāk vienkārši uzsildot pusfabrikātus. Iespējams, nākotnē gan tvaiku nosūcēji, gan darba virsmas pazudīs, bet virtuves aizvien vairāk līdzināsies viesistabai.

Tendence tiekties pēc „līniju precizitātes" nošķir visu lieko: gāzes degļi izvietojas vienā rindā, izlietne, vārāmā virsma un iebūvējamā tehnika slēpjas zem atvāžamiem vākiem. Pat TV mēdz izvietot iebūvējamos skapjos, vai arī ierīkot izvelkamos krānus, paredzot iespēju paslēpt tos sienā. Dizaineru izstrādātās virtuves mēbeles šobrīd nebūt neatgādina standarta skapīšus, un jo mazāk telpa līdzinās virtuvei, jo mūsdienīgāka skaitās.

5. Krāsa un gaisma virtuves interjerā

Psiholoģiski virtuvē mums nav pieņemami tādi toņi, kā pelēks, rūsgani-brūns vai pārāk spilgti zaļš, rozā u.c. Smadzenēs tūlīt nonāk signāls - indīgi! Zemapziņā mēs daudz vairāk uzticamies dabīgo produktu krāsām.

Veselīgo ēstgribu un gremošanu veicina siltās koksnes krāsas, nogatavojusies sarkanā, oranžā, dzeltenā, kā arī terakota, kafijas, bēša, ziloņkaula krāsa, krēmkrāsa. Balts ir piemērots visos gadījumos, uz tā fona visi produkti izskatās lieliski.

Virtuvē apgaismotai jābūt gan darba zonai, gan ēdamgaldam. Apgaismošanā jāievēro mērs: ja gaismas ir par maz, mēs izjūtam slābumu un ēstgribas mazināšanos, ja gaismas ir par daudz - ātri vien nogurstam. Izvēlieties gaismekļus ar mīkstu, kliedētu gaismu, izvairieties no luminiscējošām lampām, kas sniedz nedzīvās pelēcīgi zilās gaismas efektu.

6. Pareizā virtuvē saskaņā ar Fenšuj

Pēc ķīniešu uzskatiem, virtuves vizuālais izskats atspoguļo ģimenes labklājības līmeni. Virtuve „baro" mūs, tādēļ fenšuj iesaka izvēlēties ne pārāk spilgtās dzeltenās un oranžās krāsas. Jāizvairās no sārtām, tumši zilām, citām košām krāsām. Virtuves interjerā ir jālīdzsvaro koks un metāls. Dabīgā gaisma nodrošina labāku enerģētisko avotu plūsmu un svarīgi ir nepiegružot virtuvi ar liekiem priekšmetiem un uzturēt darba virsmas tīras. Atvērtie plaukti un asie priekšmeti spēj negatīvi ietekmēt vispārējo labklājību, tādēļ nažus un dakšas labāk glabāt atvilktnē, bet plauktu vietā iekārtot iebūvējamos skapīšu ar durtiņām.

Ēdamistabu labāk izolēt no viesistabas un virtuves. Ēšana ir mierīgs process, un nekas nedrīkst to traucēt. Apgaismojumam jābūt mīkstam, bet krāsām - mierīgām un klusām. Izvairieties virtuvē no rupjās formas mēbelēm un smagnējiem aizkariem.

Materiālu sagatavoja Olgas Kondratovas dizaina studija