allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 629

Viena no ēkas energoaudita metodēm - termovīzija
Drukāts 2008-06-04 12:55  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Pirms uzsākt Jūsu mājokļa fasādes rekonstrukciju vai jebkādu siltināšanas jautājumu risināšanu, ļoti svarīgi ir veikt rūpīgu analīzi, kas ļaus noteikt ekspluatējamo telpu siltuma zudumu apjomu. Kur vērojami lielākie siltuma zudumi, kā var ietaupīt uz siltuma patēriņa, ko varēs līdzēt nama rekonstruēšana - atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs rast energoaudits.

Īpaši aktuāls siltināšanas jautājums ir pēcpadomju valstīs. Lielie dzīvojamie masīvi, kas celti vēl Padomju Savienības laikos, vairs neatbilst pieaugušām ēku energoefektivitātes prasībām. Turklāt arī ilgs ekspluatācijas laiks būtiski ietekmējis to stāvokli. Daudzos gadījumos daudzdzīvokļu namu iemītnieki novēro tādu problēmu, kā ūdens iekļūšana paneļu iekšpusē neblīvo savienojumu vietās. Tas būtiski mazina ēkas termiskās pretestības spējas un palielina siltuma zudumu apjomu. Siltuma zudumu apjomu pieaugumu veicina arī nokrišņi. Lietus, tāpat kā minētajā gadījumā, iekļūst paneļu korpusā, dažkārt nonākot arī dzīvojamās telpās. Tas var veicināt kondensāta rašanos uz iekšējām virsmām, pelējumu, paneļu izsalšanu. Izdevumi uz šādu telpu apkurināšanu pieaug vairākas reizes.

Arī jaunbūvju iedzīvotāji nevar būt droši par savu mājokļu energoefektivitāti: veicamo darbu kvalitāte bieži vien ir apšaubāma. Rezultātā arī jaunuzceltie mājokļi ir tikpat pakļauti bojājumu riskam, kā vecās mājas. Jauno dzīvokļu vērtīgums tādējādi nenovēršami krītas. Privātmājās, neraugoties uz šķietamo saimnieku iespēju kontrolēt būvniecības kvalitāti, rodas līdzīgas problēmas.

Siltumapgādes tirgus situācija patlaban nosaka nepieciešamību pat turīgam privātīpašniekam aizvien palielināt izdevumus apkurei. Speciālisti prognozē vēl lielāku siltumenerģijas avotu sadārdzinājumu turpmākā nākotnē, līdz cenas sasniegs pasaules līmeni. Turklāt nama īpašnieks vairs nevarēs mierīgi sēdēt un paļauties uz līdzekļiem, ko būs ieguldījis materiālu iegādē un mājokļa būvniecībā. Problēmas ignorēšana draud ar jaunām investīcijām mājoklī. Telpu iekšējā siltināšana nav efektīva un samazina derīgo platību. Agrāk vai vēlāk namīpašnieks izšķirsies par labu ārējai mājokļa renovācijai, kas nozīmē aizvien jaunus finanšu ieguldījumus.
Pēcpadomju valstīm jābūt īpaši prasīgām siltuma zudumu novēršanas jautājumos: tieši šeit gada laikā tiek novērotas būtiskas temperatūru svārstības.

Rietumos jau sen praktizē energopases. Dažās ES valstīs tās izmanto jau ap 10 gadiem. Krievijas likumdošana kopš 2003.gada paredz sadaļas „Energoefektivitāte" piemērošanu ikvienam ēkas projektam, šajā sadaļā ietilpst arī energopase. Eiropas Savienības Direktīva par ēku enerģijas patēriņu nosaka obligāti veicamo energoauditu un energopasu izveidi mājām, kuru kopējā platība pārsniedz 1000 m2. Arī privātīpašnieki noteikti novērtēs šāda dokumenta nozīmīgumu: tas ļaus turpmāk ietaupīt uz apkures rēķiniem, tātad arī palielināt īpašuma tirgus vērtību. Tāpēc nav svarīgi, ko īpašnieks iesāks ar māju, kurai izstrādāta energopase - vai viņš tajā dzīvos, izīrēs vai pārdos. Ieguvums jebkurā no variantiem ir acīmredzams.
Energopase ir energoaudita variants, individuālā ēkas enerģijas patēriņa uzskaite. Tā ietver precīzu informāciju par nama siltumaizsardzību, tās enerģijas patēriņu. Tāpat apstiprina, vai mājas energoefektivitātes rādītāji atbilst normas lielumam. Pasē tiek norādīta mājas enerģētiskās efektivitātes kategorija. To nosaka atkarībā no siltuma enerģijas patēriņa uz platības kvadrātmetru. Šobrīd ir izstrādāta vienota pases forma, lai gan vēl pavisam nesen Vācijā tika izmantoti aptuveni 30 šī dokumenta varianti.
Energopasi aizpilda trīs kārtās: izstrādājot ēkas projektu, nododot to ekspluatācijā un ekspluatācijas gaitā (vēlams, lai vērtējamā ēka tiktu izmantota vismaz gadu). Pēdējo kārtu sauc par energoauditu. Auditu veic neatkarīgās akreditētās kompānijas, atkarībā no tā rezultātiem ēkai piešķir energoefektivitātes klasi un sniedz ieteikumus šī rādītāja uzlabošanai.
Energoauditu sāk ar datu ievākšanu par mājokļa siltumenerģijas aprīkojumu. Jābūt norādītiem sienu, durvju, logu u.c. siltumtehniskajiem raksturojumiem, tādēļ tiek mērītas ēkas apkurināmās platības, noteikta logu ailu platība, ņemta vērā ārējo nožogojumu struktūra un sastāvs, aprēķināta to reducētā pretestība siltuma pārejai. Tāpat tiek ievākti dati par ēkas inženiersistēmām un ierīcēm, kas patērē enerģiju, noteikta apkures sistēma, katla nominālā un faktiskā jauda, automātiskās regulēšanas metodes, karstā ūdens apgādes sistēmas pieslēgšanas shēma. Ja karstā ūdens piegādes sistēma ir centralizēta, veic papildu izmeklējumus. Ir arī nepieciešams izpētīt iekšējo mikroklimatu telpās.
Jāatzīmē, ka uz iepriekšminētā procesa var ietaupīt, atrodot visus nepieciešamos datus objekta tehniskajā dokumentācijā, taču tā rīkoties nav ieteicams. Tur atrasto datu precizitāte lielākoties varētu būt labāka, tādējādi tie nespēj veicināt energoefektivitātes palielināšanos. Piemēram, izvēloties mājas katlu, precīzi jāzina siltuma zudumu apjoms, jo cipars, kas ir norādīts uz katla, ir paredzēts vien ideāliem apstākļiem. Vai esat tik drošs par savu mājokli?

Energoaudita populārākā metode ir termovīzija, kas nodrošina ēkas siltumaizsardzības kvalitatīvo pārbaudi. Tās realizēšanas izmanto „termovizoru".
Termovizors ir sava veida kamera, kas objektus filmē infrasarkanā starojuma vidē. Šī ierīce ļauj reālā laikā iegūt siltuma sadales ainu objektā ar precizitāti līdz 0,1 °С. Ir dažādi termovizoru modeļi, taču tos visus vieno analoģisks darbības princips. Mūsdienu termovizoru konstrukciju veido digitālā ierīce, kas spēj uztvert objektu infrasarkano starojumu un noteikt temperatūru vai pārveidot to vizuālā siltuma lauku sadalīšanas ainā. Virsmu siltuma laukus tādējādi iegūstam krāsainā attēla veidā, kur krāsas gradācijas atbilsts temperatūras gradācijai. Gaišākie apgabali apzīmē lielāko siltuma zudumu vietas.

Organizācijai, kas uzņemsies „filmēšanu", jābūt ne vien atbilstošam aprīkojumam, bet arī speciālistiem, kas spēj veikt šādu darbu un izstrādāt nepieciešamo analīzi. Komandas rīcībā, kas veiks auditēšanu, jābūt arī siltuma plūsmas pārveidotājam, termoelektriskajam termopārveidotājam, pirometram un būvkonstrukciju mitruma mērītājam, termoEDS digitālajam mērītājam, anemometram. Speciālistiem, kas veiks rūpīgu analīzi, ne vien jāpārvalda nepieciešamās prasmes un iemaņas siltuma audita jomā, bet arī jāorientējas būvniecības nozarē.

Termovizorus plaši izmanto militārā jomā, tādēļ gadījumā, ja ierīces ražotājvalsts ir ASV vai Japāna, jāsaņem atbilstošu šo valstu institūciju atļauja. Izvēloties ierīci būvniecības objektu termovizuālajai kontrolei, īpaša uzmanība jāpievērš mērāmo temperatūru diapazonam: augšējai robežai jābūt vismaz 100°С, bet apakšējā nedrīkst būt mazāka par -20°С. Termovizoru cenas ir diezgan augstas, tādēļ termovīziju veic specializētie uzņēmumi. Tikai retos gadījumos auditu veic tikai ar vienu iekārtu. Būvniecībā, kad iet runa par ekspluatācijā nododamās ēkas analīzi, defektu noteikšanai ir ārkārtīgi liela nozīme. Vienkāršā materiālu (konstrukciju) aizvietošana ar citu ne vienmēr ir iespējama. Izpētes gaitā nepieciešams precīzi noteikt ēkas siltumaizsardzības līmeni. Audits ne vien palīdzēs gūt precīzu ēkas siltumizolācijas ainu, bet arī nepieciešamības gadījumā būs lielisks pierādījums darbuzņēmēja paviršībai. Runa nav tikai par ēkas siltuma zudumiem, jāatzīmē arī mājokļa ekspluatācijas laiks un dzīves komforts.  

Ēkas izpēte sākas ar tās konstruktīvo shēmu - pamatu, gaismas caurlaidīgo konstrukciju, jumta elementu izvērtēšanu. Tad ēka tiek apsekota un tiek noteikta norobežojošo konstrukciju pieejamība termovīzijai. Sagatavošanas darbu gaitā speciālisti izvēlas natūras testu metodiku. Metodika nosaka termovizuālās izpētes secību. Dažādos uzņēmumos tā var atšķirties. Ārējo virsmu termovizuālos mērījumus veic ziemā vai pārejas periodos saskaņā ar valstī pieņemtām normām. Gadījumā, ja nav pieejama projektēšanas tehniskā dokumentācija, to veic, kad gaisa temperatūras starpība ārā un iekštelpās ir ne mazāka par 15ºС. Mērījumi jāveic, kad nav nokrišņu, miglas, piedūmojuma, salnas, virsmu tiešas ietekmēšanas ar saules stariem. Tāpat pētāmās virsmas nedrīkst atrasties tiešā saules staru ietekmē vismaz 12 stundas pirms mērījumu veikšanas sākuma.

Termovizuālās kameras ierīkošanas vietu izvēlas tā, lai objekta virsma atrodas tiešās redzamības zonā mērīšanas leņķī. Apbūves plānā atzīmē izraudzītos mērīšanas punktus. Objektu fotografē, reģistrē norobežojošo konstrukciju bojājumus, arī vietas, par kurām dati būs jāprecizē. Paralēli ēkas ārējo virsmu termovizuālajai fotografēšanai tiek reģistrēti arī meteoroloģiskie apstākļi - tiek mērīta gaisa temperatūra, vēja ātrums un virziens. Mērījumus veic arī iekštelpās, nosakot gaisa temperatūru, kustīgumu un mitrumu. Tad nosaka norobežojošo konstrukciju termisko pretestību un siltuma plūsmas blīvumu.

Kad mērījumi ir pabeigti, iegūtās termogrammas apstrādā un salīdzina ar aprēķinu datiem. Parasti labs speciālists pēc šiem rezultātiem spēj noteikt vietas, kur ir sliktākā siltumizolācija, dažādi defekti nekvalitatīvās konstrukciju montāžas vai nepareizo risinājumu dēļ.

Termovīzija pēdējā laikā kļuvusi par neatņemamu energoaudita sastāvdaļu. Piemēram, Maskavā kopš 2000., bet Sanktpēterburgā kopš 2003.gada spēkā ir reģionālās būvniecības normas, kas nosaka, ka nododot ēku valsts komisijas apsekošanai, norobežojošo konstrukciju termovizuālās apsekošanas akts ir obligāti iesniedzams dokuments.

Jūsu mājokļa uzbūves kvalitāte ir tieši proporcionāla kontrolei pār to. Papildus vērtējumu ieviešana tikai veicinās būvdarbu kvalitāti.

Rietumos pirmās naftas krīzes laikā 1973.gadā tika atzīta enerģijas taupīšanas nozīme, kā rezultātā dažādi tiek stimulēti enerģijas patēriņa mazināšanas pasākumi. Dānijā, piemēram, apkures izmaksas izdevās mazināt par 40%. To palīdzēja sasniegt gan veco ēku rekonstruēšana, gan jauno objektu kvalitātes veicināšana. Lai noteiktu objektus ar īpaši augstu siltuma zudumu līmeni, tika izmantota termovizuālā filmēšana. Ja pagaidām Rietumu piemērs vēl nav plaši apgūts pie mums, tad jādomā, ka tas ir tikai laika jautājums.


Kategorijas: Fasādes, Fasāžu siltināšanas un apdares materiāli

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

1 2 3 4 5 ... 10

Cegielnia CERAMSUS

Pogolewo Małe 34a, Brzeg Dolny
Tālrunis:+48-71-3195496, E-pasts:

BOLIX

BOLIX - viens no vadošajiem celtniecības ķīmijas ražotājiem Polijā. Ul. Stolarska 8, Żywiec
Tālrunis:+48-33-4750644; +48-33-4750646, Mob. tālrunis:+48-606-775374, E-pasts:[email protected]

SILTS NAMS SIA

Lāčplēša iela 116-1, Rīga
Tālrunis:+371-67-220082, +371-27-071740, E-pasts:[email protected]

KRIMELTE LATVIA SIA

Silikona un Akrila hermētiķi. Penosil Piedrujas 7, Rīga
Tālrunis:+371-67-702052, E-pasts:[email protected]

QUICK - MIX

Maisījums klinkera ieklāšanai, flīžu līme, hidroizolācija +48-71-3927223, Rawa Mazowiecka
Tālrunis:+48-71-3927225 , E-pasts:[email protected]

VABEN SIA

Dabīgais akmens! Granīts, marmors, dolomīts... Katlakalna 11d, Rīga
Tālrunis:+371-67-248319, E-pasts:[email protected]

DECOSTONE SIA

Kr.Barona iela 130, Rīga
Mob. tālrunis:+371-29-693172, E-pasts:[email protected]

ODERENA, IĮ

Palemono g. 171, Kaunas
Tālrunis:+370-37-430092, Mob. tālrunis:+370-606-11808, E-pasts:[email protected]

1 2 3 4 5 ... 10