Vilkme skurstenī, kurš labi darbojās, kļūst vājāka sakrājušos sodrēju dēļ vai vecos skursteņos sagāzušos ķieģeļu vai javas gabaliņu dēļ. Tas tiek noteikts vizuāli, apskatot skursteni un nolaižot skurstenī virvē piesietu svārstu – ja būs sagāzušies ķieģeļi, svārsts pret tiem atbalstīsies un zemāk nenolaidīsies. Dažreiz aizsprostojumu var izsist cauri lielā ātruma no augšas krītošais svārsts. Ja tādā veida aizsprostojumu izsist cauri neizdodas, tad vajadzēs izjaukt sienu un iztīrīt sakrājušos netīrumus.

Skursteni var iztīrīt arī ar apses malku. Apses degdamas rada ļoti stipru vilkmi, kas izstumj no skursteņa pelnus. Bez tam, apšu karstums – sauss un stiprs, tajā izžūst un sadeg darvas vielas, kas ir palikušas skurstenī pēc krāsns kurināšanas ar skujkoku malku.

Ja krāsns sieniņas nesakarst arī pēc ilgākas kurināšanas, ir iespējamas divas problēmas: a) skurstenis ir aizsprostots ar sodrējiem, b) no grīdas apakšas skurstenī caur plaisām krāsns pamatā iekļūst auksts gaiss. Ja sakarā ar sliktu vai nekvalitatīvu regulāciju kurināmais sadeg ne līdz galam, ar sodrējiem noklājas visas dūmu izejas kanāla sieniņas līdz pat skursteņa galam. Tajās vietās, kur to ir sakrājies visvairāk, sodrēji laika gaitā var aizdegties. Tādā gadījumā skursteni vajag iztīrīt, pārbaudīt krāsns dibenu un vajadzības gadījumā salabot plaisas.

Skursteni var iztīrīt ar senas un pārbaudītas metodes palīdzību. Galvenais instruments – birste, ko izvēlas atkarība no skursteņa formas un diametra. Dažreiz skursteņi ir tik nolietojušies, ka neko izdarīt jau nav iespējams un vajag no jauna pārmūrēt visu kanālu. Par laimi, to vajag darīt ne vienmēr, dažreiz pietiek ar remontu. Piemēram, vairāk kondensāta var sakrāties, ja skurstenis, tur, kur tas iziet virs jumta, ir par maz nosiltināts – tādā gadījumā pietiek, ka to papildus siltina. Slikta vilkme? Varbūt skursteņa virsma atrodas zemāk par jumta kori? Vajadzētu to pagarināt. Ja skurstenis ir metāla – lietderīgi ir uzlikt jumtiņu.

Skursteni var tīrīt arī mehāniskā veidā – rekomendē izmantot pie svārsta piesietu slotiņu, tā tīrīs arī skursteņa stūrus. Var izmantot ķimikālijas. Kurināmajā tiek sabērtas vielas, kuras degdamas izstumj no skursteņa laukā lielu sodrēju daudzumu. Viena no tādām vielām – akmens sāls. Protams, var izmantot arī sarežģītākas vielas (pa daļām, atkarība no masas): vara sulfātu, salpetri un sasmalcinātu kokosu attiecībā 7:5:2. Nevajag aizmirst, ka šis maisījums ir ļoti degošs un ar to vajag apieties ļoti uzmanīgi. Tīrīt skursteņus un dūmeņus izmantojot ķīmiskos maisījumus vislabāk vasara uzreiz pēc lietus vai tad, kad ir mitrs gaiss. Bez ierastā kurināmā krāsnī vai kamīnā tāpat var dedzināt kartupeļu mizas. No to nākošie dūmi tāpat sadedzina sodrējus.

Ja vēlaties, lai skurstenī neveidotos darvas sodrēji, vajadzētu izmantot mūsdienās ražojamos speciālos ķīmiskos maisījumus. Ja skursteņa tīrīšana nedod vēlamo rezultātu – krāsns arī turpmāk slikti silst vai nav vilkmes – vajag meklēt citus cēloņus.
Pa skursteni iziet karsta gāze, dažreiz – ar dzirkstelēm, un tas rada iespējamību izcelties ugunsgrēkam, īpaši tad, ja skurstenī rodas plaisas. Tādēļ skurstenī nevajadzētu būt caurumiem – visās šuvēm jābūt aizpildītām ar javu, un ierīkotu skursteni obligāti divas reizes ir jānobalsina ar kaļķiem vai krītu. Uz baltas virsmas vieglāk ievērot plaisas un no tām nākošos sodrējus. Ja vēlas, lai ķieģeļu skurstenis ilgāk un uzticamāk kalpotu, skurstenī vajag ielikt ieliktni.

ACA.LV