Mūsdienās namīpašniekam, kas nupat ierīkojis fasādi, tiek piedāvātas plašas iespējas tās apdarē: dažnedažādie saidinga veidi, apdares ķieģelis, keramogranīts, paneļi (šķiedru cementa paneļi, kompozītpaneļi, klinkera termopaneļi, metāla kasetes), stikls, kā arī laku un krāsu materiāli un apmetums.

Saidings

Vārds „saidings" amerikāņu angļu valodā apzīmē tehnoloģiju, kā fasādi apšūt ar kādu piekaramo materiālu. Saidings ir lielisks materiāls fasādes apdarei, ko izmanto ne vien jauno ēku apšuvei, bet arī veco objektu siltināšanai. Jebkurā gadījumā ēkas ārējais izskats kļūst elegantāks. Pie mums visbiežāk izmanto šādus saidinga veidus:

Vinila saidings radies XX gs. 60. gadu beigās. To veido aptuveni milimetru biezi polivinilhlorīda paneļi, kas imitē dēļu apdari. Saidinga faktūra visbiežāk atveido koksni. Krāsviela parasti tiek iekļauta materiālā vēl pirms tā formēšanas.

Salīdzinājumā ar citiem materiālu veidiem vinila saidings ir izturīgs pret ūdens, aukstuma, sniega un sāls ietekmi. Kvalitatīvs vinils nepūst, nelobās, nenoslāņojas, uz tā virsmas nepaliek arī skrāpējumi vai citu bojājumu pēdas, turklāt tas arī nav jākrāso. Pietiek vien ik gadu noskalot vinila virsmu ar ziepjūdeni, lai nomazgātu putekļus un atjaunotu svaigi nokrāsotā koka iespaidu. Par saidinga priekšrocībām uzskatāms arī fakts, ka tā montāžai nav nepieciešamas īpašas prasmes un iemaņas.

Vinila saidings ir lielisks naudas ieguldījums. Nama apdare ar vinila saidingu ir starp pirmajiem 10 projektiem, kas atmaksājas pilnībā. Vinila saidings ir izturīgs pret ārējās iedarbības faktoriem: mitrumu, mēreni skābo vai sārmaino vidi, temperatūras svārstībām. Turklāt tas ir ekoloģiski tīrs būvmateriāls.

Vinila saidinga paneļu forma mainās atkarībā no ražotāja. Saidinga paneļi parasti ir 300-400 cm gari un 20-25 cm biezi. Saidinga paneļiem vienā pusē ir caurumu virkne stiprināšanai ar naglām un sprostplāksnes izvirzījums, kas paneļus savieno savā starpā. No otras puses saidinga panelis ir ieliekts uz iekšpusi, šis ieliekums arī ir otra sprostplāksnes sastāvdaļa. Saidinga paneļi pamatam tiek piestiprināti ar naglām vai pašgriezošām skrūvēm. 

Vinila saidingu izgatavo ar ekstrūzijas metodi. Procesa būtībā ir izkausētā komponenta, kurš sastāv no vinila pulvera un nepieciešamajiem piemaisījumiem, izspiešana caur profilējošo atveri, pēc izkaltēšanas saglabājot iegūto formu. Jāņem vērā tas, ka vinila saidingu iedala divās kategorijās: no vinila pulvera un otrreizējās pārstrādes PVC izgatavotu. Otrs variants tiek izmantots nolūkā mazināt pašizmaksu, taču eksperti uzskata, ka šādi iegūtā materiāla kvalitāte tomēr piekāpjas vinila pulvera saidingam.

Jau minēts, ka vinila saidings ir vienkāršs montāžas darbos un ērts ekspluatācijā visās fasādēs. Vinila saidinga montāžas pamatā ir elementāra paneļu aizsišana un nostiprināšana ar kokskrūvēm, naglām vai pašgriezošām skrūvēm. Vinila saidingu var montēt ne vien uz ventilējamo fasāžu metāla vai koka latojuma, bet arī tieši uz fasādes, ja vien to ļauj izmantojamais materiāls. Strādājot ar koka latojumu, koksne ir jāapstrādā ar antipirēnu un īpašiem antiseptiskiem līdzekļiem, kas to pasargās no pūšanas, pelējuma un paaugstinās ugunsdrošības līmeni.

Jebkurš nopietns vinila saidinga ražotājs savu materiālu apgādā ar montāžas instrukciju un rekomendācijām gan attiecībā uz vienkāršākajiem elementiem, gan sarežģītāko montāžas mezglu tipveida risinājumiem.

Metāla saidings ir gari un viegli 120-130 mm biezi paneļi. Tos izgatavo no cinkotā tērauda, tērauda ar polimēru segumu un dažādas krāsas alumīnija. Metāla saidingam mēdz būt gluda vai profilēta virsma.

Starp metāla dizaina priekšrocībām - ilgizturīgums (kalpošanas laiks, kura gaitā materiāla īpašības nemainās ir 50 gadi), izturīgums pret uguni, atmosfēras nokrišņu, ultravioletā starojuma ietekmi, izplūdes gāzēm un sārmiem, skābēm un šķīdinātājiem. Metāla saidinga izmantošanas temperatūra ir no - 50 līdz + 800ºС, turpretī vinila saidingam šis rādītājs ir no -50 līdz +50ºС. Tas ir izturīgs pret mehānisko iedarbību, ir ekoloģiski drošs un vizuāli pievilcīgs.

Alumīnija un tērauda saidinga paneļu malā ir ierīkotas pagarinātas atveres, kas nodrošina siltuma izplešanās iedarbības kompensāciju. Saidinga paneļu galos ir iedobumi blakus paneļu ievietošanai. Paneļu apakšējās plāksnēs - atveres kondensāta izvadei.

Līdz ar standarta metāla saidinga paneļiem tiek ražoti papildus komplektējošie elementi - fasona profili. Tos iespējams izgatavot arī pēc rasējumiem atkarībā no klienta vēlmes. Metāla saidingu montē uz koka vai metāla apakškonstrukcijām. Dažkārt izmanto speciālus savienošanas elementus, taču tas nozīmē montāžas darbu sadārdzināšanos.

Tērauda saidingu drīkst montēt cauru gadu, jo tas krietni vien labāk panes temperatūras svārstības. Taču šāda veida saidings vinilam piekāpjas plastiskuma ziņā. Ja alumīnija panelis ielieksies, to nāksies nomainīt, jo tas vairs neatgūs sākotnējo formu. Alumīnija un tērauda saidinga cenu starpība nav liela, taču plastmasas izstrādājumu cenu tā pārsniedz teju divas reizes. 

Metāla saidingu plaši izmanto sabiedrisko ēku apdarei (tirdzniecības paviljoni, kafejnīcas), kā arī objektos, kur ir paaugstinātas prasības pret ugunsdrošību, korozijizturību, izturīgumu pret agresīvo vidi.

Alumīnija saidings ir nedārgs un kvalitatīvs materiāls ar labām dekoratīvām īpašībām, ko izmanto gan privātmājās, gan industriālās ēkās. Saidinga paneļu svars ir ļoti minimāls (1,7 kg/m²), kas ļauj tos izmantot arī daudzstāvu ēku apdarē.

Alumīnija saidings nav degošs materiāls, tas nerūsē, ir viegls, tam ir ilgs ekspluatācijas laiks. Šāda veida saidinga paneļus vai nu pārklāj ar polimēru segumu, kas imitē koksni, vai nokrāso. Alumīnija saidings ir izturīgāks par vinila, taču piekāpjas tērauda izstrādājumam. Uzstādīt šādu saidingu ir sarežģītāk, kā vinila, bet vieglāk, kā tērauda; alumīnija saidings pieļauj vieglāku dažādu arhitektūras elementu izpildi. Vēl viena alumīnija saidinga priekšrocība - paaugstināta korozijizturība.

Alumīnija saigiņa paneļus papildina komplektējošās detaļas vai aksesuāri: sākotnējais profils, F- un J-kanāli, kas noslēdz profilu, ārēji un iekšēji stūreņi un alumīnija vēja dēļi.

Ķieģelis

Apdares ķieģeli, kā izriet no nosaukuma, izmanto ēku apdarē. To dažkārt dēvē arī par fasādes ķieģeli. Standarta izmēri neatšķiras no parastā ķieģeļa parametriem - 250x120x65 mm. Apdares ķieģelis parasti ir dobjš, kas ļauj sasniegt augstus siltumtehniskos rādītājus. Pilnķieģeli apdarē izmanto krietni vien retāk. Apdares ķieģelim jābūt termiski izturīgam un arī vizuāli jāizskatās pievilcīgam. Ķieģeļa krāsa parasti ir viendabīga. Fasādes pusē virsmai obligāti jābūt ideāli gludai, bez plaisām un noslāņošanās. Šo būvmateriālu izgatavo no augstas kvalitātes māliem ar īpašiem piemaisījumiem, kas ļauj iegūt dažādus krāsas tonējumus - sākot ar balto līdz tumši brūnam vai melnam. Krāsa var būt viendabīga vai arī raiba, krāsai saplūstot ar citu.

Apdares ķieģeli izgatavo pēc Eiropas mūsdienīgākās augsta spiediena presēšanas tehnoloģijas no kaļķakmens, cementa un krāsvielām. Dažkārt kaļķakmens vietā kā bāzi izmanto granītu vai marmoru, tādēļ apdares ķieģelis ir blīvāks, praktiski neuzsūc mitrumu, ir ļoti izturīgs pret bojājumiem un salu. Tā ārējā virsma imitē dabīgo akmeni.

Neapšaubāma priekšrocība fasādes ķieģelim ir iespēja to izmantot ne vien jauno ēku celtniecībā, bet arī restaurācijas darbu gaitā. Jāpiebilst, ka apdares ķieģelis, pateicoties tā unikālām īpašībām, var tikt izmantots arī kā ietvju bruģis, kā arī fundamenta, sienu un žogu ierīkošanā. Ar apdares ķieģeli apstrādā arī viesistabas, kamīnzāles, priekšnamus un virtuves.

Keramogranīts

Šis materiāls pēdējā laikā kļūst aizvien populārāks fasāžu apdarē. Zemās porainības dēļ, ko izdodas panākt, izmantojot speciālās ražošanas tehnoloģijas, keramogranītam piemīt ļoti zema ūdens absorbcijas spēja (mazāk par 0,5%), kas nodrošina lielisku salizturību. Tas labi panes dabas untumus, bet vizuāli spēj konkurēt ar tādām „cēlām" akmens šķirnēm, kā marmors, granīts, onikss, jašma. Tā priekšrocības salīdzinājumā ar dabīgo akmeni ir acīmredzamas - keramogranīta virsma ir ideāli viendabīga, bez traipiem un plaisām, kas raksturīgi dabīgam akmenim. Keramogranīts ir absolūti ekoloģisks materiāls, turpretī akmens atkarībā no tā izcelsmes vietas var būt kaitīgo radioaktīvo izstarojumu avots.

Šķiedru cementa paneļi

Šķiedru cementa paneļi jeb fibrocementa paneļi ir augstas kvalitātes ugunsizturīgs un ugunsdrošs materiāls ēku ārējai apdarei, ko izgatavo no izejvielām uz cementa bāzes ar šķiedru piemaisījumu. Šo paneļu veidu visbiežāk izmanto kā apdares materiālu ventilējamo fasāžu sistēmās. Šķiedru cementa paneļi par 80-90% sastāv no cementa, armēšanas šķiedras un minerālpiemaisījumiem. Betonu ar azbesta šķiedrām pastiprināja vēl XX gs. sākumā. Mūsdienās līdz ar fibru izmanto arī sintētisko šķiedru un speciālu sārmizturīgu stiklšķiedru. Krievijā par bāzes materiālu parasti izmanto azbestu, bet Rietumos - sintētiskās šķiedras. Šādas plāksnes nedeg un ir ekoloģiski tīras. Tās ir salizturīgas, nepūst, nebaidās arī no korozijas, UV-starojuma un skābju lietiem. Plāksnes nelaiž cauri mitrumu, izolē skaņu, ir triecienizturīgas. Fasādes paneļi uz cementa bāzes apvieno betona izturīgumu un paneļu daudzfunkcionalitāti.

Paneļus mēdz slīpēt no vienas vai abām pusēm, impregnēt, tās var krāsot ar akrila krāsām, bet var arī krāsot un apdarīt uz vietas.  

Šķiedru cementa plāksnes ir izturīgas pret atmosfēras faktoru ietekmi un no tehniskā viedokļa neprasa nekādus aizsargsegumus. Parasti šķiedru cementa plāksnes ir pelēcīgā krāsā, tādēļ tās krāso tīri estētikas nolūkos. Betona virsmu krāsas un krāsošanas metodes visbiežāk ir piemērotas arī šķiedru cementa paneļiem. Tos var krāsot gan pirms montāžas, gan arī pēc. Krāsai tiek izvirzīti virkne nosacījumu, starp kuriem galvenā ir krāsas sārmizturība. Krāsai tāpat jālaiž cauri ūdeni tvaiki.
Šķiedru cementa plāksnes izmanto gan jauno ēku būvniecībā, gan veco objektu renovācijas darbos. To var izmantot ne tikai sienu, bet arī balkonu un cokolu apdarē. Paneļus var komplektēt ar speciālajiem montāžas elementiem un aksesuāriem: logu notekām un ailsānēm, ārējo un iekšējo stūru plāksnēm ārējiem u.c. Izvēloties plāksnes, vērā jāņem statiskās un dinamiskās slodzes, kā arī iekšējie spriegumi. Paneļu stiprināšana tiek veikta ar skābjizturīgām naglām vai skrūvēm pie koka vai metāla karkasa. Šuves hermetizējas, turklāt horizontālās šuvēs vienmēr izmanto ūdensnotekas, kas ļauj izvairīties no mitruma iekļūšanas. Paneļu griešanu parasti veic rūpnīcā, taču to var realizēt arī būvlaukumā.

Alumīnija kompozītpaneļi

Alumīnija kompozītpaneļi ir vēl viens apdares materiāls, ko plaši izmanto ventilējamo fasāžu sistēmās.

Alumīnija kompozītpaneļus veido divas alumīnija loksnes un plastmasas vai minerālais pildījums starp tām, Šāda struktūra materiālam nodrošina vieglumu, izturīgumu, elastīgumu un izturīgumu pret bojājumiem. Ķīmiskā un lakas/krāsas apstrāde virsmai nodrošina izturīgumu pret koroziju un pretestību temperatūras svārstībām. Pateicoties konstrukcijai, šādu paneļu kalpošanas laiks ir ārkārtīgi ilgs. Alumīnija kompozītpaneļus izgatavo apstrādātus ar lakām un krāsām plaša diapazonā, ar segumiem, kas imitē koksni, akmeni, ar hroma vai zelta smidzinājumu, ar pulētu segumu no nerūsējošā tērauda, vara, titāna - un arī tas vēl nav viss. Tādējādi kompozītpaneļi sniedz plašas dizaina iespējas. Tos var viegli apstrādāt mehāniski; jau izgatavošanas procesā tās tiek papildus pasargātas no bojājumiem - paneļus pārklāj ar īpašu plēvi, kas tiks noņemta pēc montāžas darbu veikšanas. Augstas kvalitātes segums ļauj paneļiem pašattīrīties no netīrumiem. Mazgājot, paneļus nav nepieciešams tīrīt ar agresīvām vielām.

Klinkera termopaneļi

Vēl viens fasādes apdares variants ir klinkera termopaneļi. Klinkers ir specifiskie slānekļa māli Vācijas ziemeļrietumos, kas tiek apdedzināti līdz pilnīgai saķepšanai. Klinkera ķieģeli ir izturīgi un labi panes atmosfēras ietekmi. Šai tehnoloģijai ir jau vairāk kā 200 gadu. Par tās trūkumu uzskatāma vien augsta cena. Klinkera flīzēm ir zemas ūdens absorbcijas spējas, augsta ķīmiskā un mehāniskā izturība, labi estētiskie rādītāji, kas neprasa papildus fasādes kopšanu. Klinkera paneļu būtībā ir klinkera flīžu iemūrēšana putupolistirola plāksnē. Paneļus pie sienu virsmas piestiprina ar dībeļiem vai pašgriezošām skrūvēm. Par klinkera paneļu priekšrocībām uzskatāmas augstas estētiskās īpašības, īsi ierīkošanas termiņi, sienu siltināšana un montāžas iespējas arī zemo temperatūru gadījumā.

Fasādes metāla kasetes

Fasādes kasetes tiek plaši izmantotas ventilējamo fasāžu sistēmās. Tie ir apjomīgi paneļi metāla konstrukcijas veidā ar ieliektām no četrām pusēm loksnēm. Fasādes metāla kasetēm var būt visdažādākie izmēri, krāsas un faktūras.
Fasādes kasešu priekšrocība ir to nelielais svars (salīdzinājumā ar keramogranītu vai fibrocementa plāksnēm), ugunsdrošība, kā arī neierobežota krāsu gamma un iespēja aizvietot atsevišķu elementu, ja tas tiek bojāts.
Rietumeiropas valstīs materiāls ieņem vadošās pozīcijas industriālo ēku apdarē.

Arhitektūras paneļi no augsta spiediena lamināta

Šis salīdzinoši jauns apdares materiāls ventilējamām fasādēm kļūst aizvien populārāks Eiropas valstīs. Plāksnes izgatavo no lamināta, kas apstrādes procesā zem spiediena iegūst fasādēm būtiskākās īpašības: ugunsizturīgumu, mitrumizturīgumu, salizturību, triecienizturību un nodrošināšanu pret krāsas izbalēšanu (aizsardzība pret ultravioleto starojumu). Lamināta paneļiem ir neliels svars, tie nav pakļauti korozijai, ir vienkārši montāžā, nebojājas.
Vairumā gadījumu lamināta paneļus izmanto nelielu fasādes zonu apdarē vai kādu atsevišķu detaļu akcentēšanai, piemēram, uz balkoniem.

Stikls

Fasādes apdare ar stiklu ir viens no viediem, kā ēkai piedēvēt prezentablu, mūsdienīgu skanējumu. Ja ēka sākotnēji tika iecerēta kā ventilējamās fasādes un apdares stikla kombinācija, tad iespējams sasniegt izcilus ekspluatācijas un estētiskos rezultātus. Ēkas apdare ar stiklu ļauj palielināt stiklojuma platību, tātad arī apgaismoto platību. Fasādes stikla krāsu un formu diapazons arī ir pietiekoši plašs, tādēļ par šī apdares materiāla priekšrocībām uzskatāms arī plašs darbības lauks dizaineriem. Tiesa gan, stiklojums reti tiek izmantots restaurēšanā. Fasādes stiklu var krāsot ar īpašu krāsu - stikla emalju. Tas ļauj arhitektam stikla fasādi ieturēt vienotā stilā pat tad, ja pārsegumu zonā tiek izmantoti necaurspīdīgie stikli.

Fasādes krāsa

Fasādes krāsošana acīmredzot ir lētākais apdares variants. Turklāt šāda alternatīva sniedz plašākas iespējas krāsas un faktūras izvēlē, nekā citi apdares materiāli.
Fasāžu krāsošanā lielākoties izmanto ūdens dispersijas fasādes krāsas. Tās nav toksiskas, nesmaržo, tiek raksturotas ar labu tvaikcaurlaidību (kas sienai ļauj elpot), ilgizturīgas, kā arī pārstāvētas ar plašu krāsu gammu.
Fasādes krāsām tiek izvirzīti ļoti augstas ekspluatācijas prasības, jo krāsotai virsmai nāksies nemitīgi pakļauties laika apstākļu ietekmei,. Piemēram, fasādes krāsai noteikti jābūt izturīgai pret UV-starojumu (īpaši izturīgas šajā ziņā ir akrila krāsas), tai jāpiemīt augstai tvaikcaurlaidībai, adhēzijai, izturībai pret mehāniskiem bojājumiem, krāsai jāspēj pretoties netīrumiem un atmosfēras faktoriem, kā arī jāiztur daudzkārtējās mazgāšanas.
Fasāžu krāsošanas darbiem nepieciešami īpašie apstākļi: gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par +5°С, mitrums - augstāks par 75%), darbus nevar veikts spēcīga vēja un tiešo saules staru gadījumā.

Ar krāsu vien fasādes krāsošanas procesā neiztikt: virsma vairumā gadījumu vispirms ir jāsagatavo, kam nepieciešami būs vēl dažādi līdzekļi. Piemēram, pēc vecā seguma nodilušo zonu noņemšanas (ko parasti veic manuāli ar birstēm un skrāpjiem), veic virsmas remontu ar špakteļu palīdzību, tad likvidē pelējumu ar īpašiem šķīdumiem, pēc tam virsmu gruntē un tikai tad uzsāk krāsošanu.

Fasādes apmetums

Par vienu no lētākajiem fasādes apdares veidiem uzskatāms arī apmetums. To var izmantot gan celtniecībā, gan renovācijā, turklāt tas sniedz plašas iespējas faktūras un krāsas izvēles ziņā.
Dekoratīvie fasādes apmetumi līdz ar fasādes izrotāšanu veic aizsardzības funkcijas, veidojot kārtu, kas ir izturīga pret atmosfēras spiedienu, ultravioleto starojumu un mehāniskiem bojājumiem. Tiek uzskatīts, ka apmetums arī nodilst ātrāk par citiem fasādes sistēmas elementiem tādēļ, ka tas ir pirmais  šķērslis apkārtējās vides iedarbībai.

Fasādes apmetums uzlabo ēkas sienu siltumizolācijas īpašības. Apmetuma funkciju vidū ir arī iekštelpu mikroklimata uzturēšana, radioviļņu ekranēšana, aizsardzība no rentgena stariem, trokšņu izolēšana, restaurācijas darbi. Daudzus apmetuma veidus iedala atsevišķās grupās atkarībā no to funkcijām.

Apmetumi mēdz būt minerālie, akrila, silikāta vai silikona.

Minerālie apmetumi uz cementa bāzes tiek izšķīdināti ar ūdeni un sajaukti būvlaukumā, tādējādi prasot lielāku laika un līdzekļu ieguldījumu salīdzinājumā ar akrila krāsām. Minerālie apmetumi laika gaitā kļūst aizvien izturīgāki pateicoties karbonizācijas procesam. Tiem piemīt augsta tvaikcaurlaidība, taču salīdzinoši neliela pretestība mehāniskiem bojājumiem. Minerālie apmetumi tiek piedāvāti gaišās pasteļkrāsās.

Akrila sveķi, ko izmanto akrila apmetumos, materiālam nodrošina lielāku plasticitātes pakāpi, nelielu ūdens absorbciju, taču mazina tās tvaikcaurlaidību. Tas veicina ūdens uzkrāšanos zem apmetuma kārtas, kas izraisa daudzus fasādes bojājumus. Akrila apmetumiem raksturīga plaša krāsu izvēle, tie tiek izgatavoti gatavās masas veidā, kas tiek izjaukta tieši pirms uzklāšanas. Rezultātā samazinās darbu veikšanai nepieciešamais laiks.

Silikāta apmetumu pamatā ir šķidrais stikls. To sāka ražot pirms aptuveni simts gadiem. Fasādes, kas apstrādātas ar silikāta vai minerālo apmetumu lēnāk paliek netīras, taču to montāžā rodas papildu grūtības. Fasāde jāaizsargā ne vien apmetuma klāšanas gaitā, bet arī adhēzijas procesā.
Silikona apmetuma priekšrocības ir minerālo apmetumu īpašību apvienojums ar modificētiem sintētiskiem sveķiem. Silikona apmetumus raksturo ne vien lielāka izturība pret daudziem ķīmiskiem faktoriem (piemēram, izplūdes gāzes), bet arī tā dēvētais pašattīrīšanas efekts - silikona sveķi uzlabo ūdens tvaiku kustību, ierobežo ūdens absorbciju, pateicoties elektrostatiskā sprieguma neesamībai uzlabo dažāda veida netīrumu novēršanu. Silikona apmetumu var droši izmantot piesārņotajos industriālajos rajonos. Tiem ir plašs krāsu sortiments, augsta plasticitāte un adhēzija, kā arī izturība pret augstām temperatūrām.

Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka viennozīmīgi pareizā risinājuma fasādes apdarē nav. Izvēle jāveic saskaņā ar izvirzītajiem uzdevumiem un namīpašnieka vēlmēm.