Parasti pirmoreiz uzmetot acis ēkai, mēs vispirms pievēršam uzmanību tās fasādei. Celtnes fasāde ir kā "cepure", pēc kuras "skata". Nodrošinot ēkas ārējā izskata pievilcīgumu, fasāde pilda arī vēl kādu svarīgu funkciju - tā pasargā māju no nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmes.

Nemitīgi pieaugošās prasības pret celtņu kvalitāti veicināja mūsdienīgo risinājumu ieviešanu jaunu, universālāku fasāžu sistēmu izgatavošanas un montāžas jomā - tā parādījās ventilējamās jeb nojumes fasādes.

Kas ir ventilējamā fasāde?

Ventilējamās fasādes struktūru veido aizsargājošs ekrāns no kāda apdares materiāla, zemapdares (jeb nesošās) konstrukcijas un siltinājuma, kas ir ierīkots starp sienu un apdari.

Ventilējamās fasādes galvenais elements ir gaisa sprauga starp aizsargājošo ekrānu un siltinājumu, kas gaisa spiediena svārstību rezultātā nodrošina ūdens tvaiku un atmosfēras mitruma izgarošanu no konstrukcijas virsmām. Gaisa sprauga arī samazina siltuma zudumus, jo gaisa temperatūra tajā ir aptuveni par 3-4 grādiem augstāka, kā ārpus ēkas.

Gaisa spraugai jābūt vismaz 20 mm lielai, taču tās izmērs nedrīkst pārsniegt 100 mm. Ja tā būs mazāka par 20 mm, tas var izraisīt siltinājuma samirkšanu, kas savukārt veicinās būtiskas siltumizolācijas raksturojumu izmaiņas, kā arī, palielinoties siltinājuma kopējai masai, var pat izraisīt konstrukcijas sabrukumu. Gaisa sprauga nekādā gadījumā nedrīkst būt noslēgta, gaisa plūsmai nedrīkst būt šķēršļi nedz virs, nedz zem fasādes.

Att.1. Ventilējamās fasādes shēma

1. Siena
2. Aizsargplēve
3. Karkass
4. Gaisa sprauga
5. Siltinājums
6. Pretvēja aizsardzība
7. Apdares materiāls

Ventilējamā fasāde pilda vairākas būtiskas funkcijas:

• Aizsargājošs ekrāns nodrošina ēkas estētiski pievilcīgo izskatu un pasargā sienas no nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un mehāniskās iedarbības. Turklāt ventilējamās fasādes ir ugunsdrošas un nav pakļautas termiskai deformēšanai.
• Ventilējamās fasādes fizikālās īpatnības ļauj sasniegt ievērojamu siltumefektivitāti, tādējādi nodrošinot stabilu komfortablu klimatu telpās gan ziemā, gan vasarā.
• Ventilējamā fasāde nodrošina papildus skaņas izolāciju - kā liecina rādītāji, šajās konstrukcijās tā ir divas reizes lielāka, salīdzinot ar parastām fasādēm. Jāpiebilst, ka jo biezāks ir skaņu izolējošais slānis un jo lielāka ir ventilējamās fasādes sistēmas masa, jo labāki ir ēkas skaņu izolācijas raksturojumi.

Zemapdares konstrukcija

Ventilējamās fasādes zemapdares jeb nesošā konstrukcija ir savdabīgs pamats no sienās nostiprinātiem balsteņiem, uz kuriem tiek iekārtoti nesošie profili, tādējādi veidojot karkasa sistēmu. Tad ar stiprināšanas elementu palīdzību uz profiliem tiek montētas apdares plāksnes vai loksnes. Sienas ārēja virsma tiek aprīkota ar siltinājumu. Zemapdares sistēmas var iedalīt divās grupās - vieglo metāla paneļu nostiprināšanai un masīvo paneļu - akmens, keramogranīts - stiprināšanai.

Zemapdares sistēma ir ļoti sarežģīta konstrukcija, kurai jāpiemīt pietiekamai nesošai spējai (tai jāspēj izturēt apdares, siltinājuma un pašas masu), jāatbilst visām prasībām (jābūt izturīgai pret koroziju, jānoslēpj sienu nelīdzenums, jāļauj ātri un viegli veikt montāžas darbus u.c.), tādēļ visi aprēķini un projektēšana tiek veikti, ievērojot ēkas augstumu, izvietojumu, būvmateriālu veidu utt.

Apdares materiāli

Ventilējamās fasādes dārgākais elements ir apdares materiāli, kuru vērtība var sastādīt vairāk par pusi no visas sistēmas izmaksām .

Mūsdienās būvmateriālu tirgū tiek piedāvāti daudzveidīgi apdares izstrādājumi, kas ir speciāli piemēroti fasādes sistēmu aizsargājošiem ekrāniem. Starp tiem populārākie:

• cementšķiedru plāksnes, kas ir izturīgas pret atmosfēras parādībām un ir pārklātas ar aizsargājošu dekoratīvu slāni;
• dabīgā akmens vai keramogranīta plāksnes;
• profilētās loksnes (metāla loksnes to cietības palielināšanai ieveido viļņu formā);
• apjomīgās fasādes metāla plāksnes vai kasetes, kas tiek izgatavotas katrai ēkai individuāli. Dažādas formas un krāsas;
• kompozītmateriālu plāksnes, kas ir pietiekoši cietas, triecienizturīgas, kā arī izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem un spiedienu;
• stikla apdares izstrādājumi (krāsotās necaurspīdīgās stikla plāksnes, armētais stikls)

Siltinājums

Ventilējamās fasādes montāžā izmantojamajam siltinātājam jābūt pietiekoši blīvam - 80 kg/m3 - 100 kg/m3, jo laika gaitā vēja ietekmē nepietiekoši blīva siltumizolācija var tik izārdīta, kas izraisīs fasādes siltumizolācijas īpašību mazināšanos. Siltinājuma funkcijas ventilējamās fasādēs parasti pilda minerālvate. Siltinājumam jāatbilst ugunsdrošības prasībām, tam jāpiemīt tādām īpašībām, kā izturīgums, ilgs kalpošanas laiks, izturīgums pret gaisa plūsmu ietekmi, kā arī siltum- un skaņas izolējošie raksturojumi.

Ventilējamās fasādes montāža

Plāksnes tiek ierīkotas ar redzamas vai neredzamas stiprināšanas metodēm. Vienkāršākais un lētākais ir redzamās stiprināšanas veids, kad plākšņu stiprināšanas šuves ir saskatāmas. Šāda stiprināšanas metode bieži tiek izmantota, pildot darbus vismaz 4-5 m augstumā.

Att. 2. Redzamais stiprinājums

Lai plāksnes nostiprinātu ar neredzamās stiprināšanas metodi, stiprināšanas detaļas tiek ievietotas gropēs, kas ir izvietotas apdares izstrādājumu iekšpusē. Tādējādi stiprināšanas šuve ir mazāk pamanāma. Šī metode izmaksā vairāk un pārsvarā tiek izmantota ēkas apakšējos stāvos.

Att.3. Neredzamais stiprinājums

Priekšrocības un trūkumi

Jau minēto priekšrocību sarakstu var papildināt arī ar to, ka ventilējamās fasādes ilgi kalpo, neprasa remontu un īpašu apkopi, tāpat arī ekspluatācijas izdevumi nav nesamērīgi lieli. Var atzīmēt arī iespēju veikt fasādes darbus jebkurā gada laikā, montāžas darbi ir viegli un ērti, savukārt apdares materiālu daudzveidība paver plašas iespējas pārdrošo arhitektu un dizaineru ideju realizēšanai.

Par trūkumiem uzskatāma relatīvi augsta cena, kas gan tiek ar uzviju atpelnīta ar ilgu kalpošanas laiku. Ventilējamās fasādes ierīkošana jāuztic profesionāļiem, tikai tad fasāde priecēs vismaz 30-50 gadus.

Aca.lv