Fasādes kopšanas pamatprincipi
Drukāts
2008-06-18 10:17
Vispārīgie ieteikumi
Lai cik izteiksmīga un glīta ir Jūsu nama fasāde, bez pienācīgās apkopes tā ātri vien zaudēs savu pievilcīgo izskatu: tieši šī mājokļa zona ir visvairāk pakļauta atmosfēras nokrišņu iedarbībai un netīrumiem.
Pirms mēs aplūkojam dažādu fasāžu veidu galvenos kopšanas principus, precizēsim dažas nianses. Vispirms jāatzīmē, ka fasādes kopšanas jēdzienā (it īpaši, ja runa iet par paša spēkiem veicamo tīrīšanu, neiesaistot uzņēmumus, kas sniedz profesionālos klīninga pakalpojumus) galvenokārt ietver apdares materiālu kopšanu, jo tikt līdz fasādes iekšējām konstrukcijām lielākoties ir sarežģīti vai pat neiespējami.
Otrkārt, mūsdienu tirgū tiek piedāvāts tik plašs fasādes apdares materiālu un to paveidu klāsts, ka nepietiek vien izmantot vispārīgo informāciju par konkrētā apdares veida kopšanu - ikvienā gadījumā jāievēro tieši Jūsu materiāla ražotāja sniegtās instrukcijas un ieteikumus, tiem jābūt noteicošiem fasādes mazgāšanas un tīrīšanas darbos. Informācijai šajā rakstā drīzāk ir vispārīgo ieteikumu raksturs.
Visbeidzot, ja nejūtaties drošs par saviem spēkiem un zināšanām, fasādes tīrīšanu labāk uzticēt profesionāļiem, kuru rīcībā parasti ir ne tikai nepieciešamo tīrīšanas līdzekļu klāsts, bet arī viss vajadzīgais aprīkojums. Ja tomēr esat izlēmis tīrīšanu veikt paša spēkiem, sākumā nelielā, maz pamanāmā apdares zonā notestējiet tīrīšanas līdzekļa darbību, kā arī pārbaudiet izmantojamā aprīkojuma mijiedarbību ar materiālu (birstes, sūkļi, šļūtenes u.c.). Neveicot šādu pārbaudi, Jūs riskējat iegūt neprognozējamu galarezultātu - nodilis apmetums, izmainījusies akmens krāsa un citas nepatīkamas parādības. Tāpat jāatceras, ka fasādes tīrīšanas darbus ieteicams veikt, ja gaisa temperatūra pārsniedz 5ºС, pretējā gadījumā tīrīšanas līdzeklis var izkalt vēl pirms nomazgāšanas.
Dažādu fasādes virsmu kopšana
1. Dabīgā akmens, keramogranīta, ķieģeļa kopšana
Neraugoties uz to, ka dabīgs akmens pēdējā laikā zaudē savas pozīcijas apdares materiālu sarakstā, daudzi to izvēlas, uzskatot akmens fasādes apdari par prestiža pazīmi. Uzsākot dabīgā akmens virsmas tīrīšanu, jāņem vērā, ka nepareizi izvēlētā tīrīšanas līdzekļa komponenti var reaģēt ar akmens komponentiem, veicinot nevēlamās akmens ārējā izskata izmaiņas. Dabīgā akmens šķirnes lielākoties slikti panes skābju iedarbību. Tādi akmens veidi, kā dolomīts, marmors, travertīns, kā arī visas kaļķi saturošās akmens šķirnes, jātīra tika ar sārmainiem vai neitrāliem līdzekļiem.
Turpretī granīts un slāneklis ir mazāk jūtīgi šajā ziņā, tādēļ tos var tīrīt arī ar vājiem skābju šķīdumiem.
Neapstrādātā akmens veidiem, kā arī keramogranītam un ķieģelim piemīt labas skābju izturības īpašības, līdz ar to šādu virsmu mazgāšanai var izmantot vājos skābju šķīdumus. Papildus reizi 5-7 gados šādu fasādi ieteicams pārklāt ar hidrofobo segumu.
Dažos gadījumos namīpašnieks sastopas ar nepieciešamību restaurēt akmens fasādi, jo uz akmens virsmas rodas acij netīkamas švīkas un nodilumi. Mūsdienu tirgus piedāvā lielisku risinājumu šādām situācijām - ir izgudroti speciālie restaurēšanas līdzekļi, kas spēj atjaunot ne vien akmens faktūru, bet arī tā mehāniskās īpašības, turklāt remonta vieta absolūti nav redzama uz pārējās virsmas fona.
Vēl viena problēma, ar kuru nākas sastapties, izmantojot akmeni un ķieģeli par fasādes apdares materiāliem, ir sāls izdalījumi. Sāls izdalās baltās uzkārtiņas veidā, kas rodas apdares materiālā un mūrjavā esošo šķīstošo vielu izdalīšanās rezultātā uz virsmas. Šo procesu lielā mērā veicina arī tādi faktori, kā bieža virsmas mitrināšana, lēna mitruma iztvaikošana, kā arī zemās temperatūras brīdī, kad tika veikti apdares darbi.
Likvidēt sāls izdalījumus ar ūdens un birstes palīdzību visbiežāk vairs neizdodas. Ūdens nokļūst sienas iekšpusē un ārpusē „izvelk" nākamo sāls porciju. Savukārt birstes, jo īpaši no metāla, noārda materiāla virsmas segumu. Atmosfēras ietekmē šķīstošie sāļi kļūst par nešķīstošiem. Šādus savienojumus vairs ir iespējams likvidēt tikai ar speciāliem līdzekļiem. Tādā gadījumā fasādes tīrīšanai jāizmanto īpašie tīrīšanas līdzekļi, kas noņem sāls un kaļķakmens nogulsnes, kā arī atmosfēras nokrišņu pēdas, neietekmējot materiāla ārējo izskatu un nebojājot tā struktūru. Tīrīšanas līdzekļus uz sienas virsmas klāj ar birsti vai valnīti, uzgaida 10-30 minūtes, bet tad pārpalikumus nomazgā ar ūdeni.
Taču sāls izdalījumus vieglāk ir novērst, nekā vēlāk likvidēt. Viens no efektīvākajiem profilakses pasākumiem ir virsmas hidrofobizācija jeb apdares virsmas impregnēšana ar īpašu līdzekli, kas nokļūst noteiktā dziļumā materiāla porainā struktūrā (no 5 mm līdz dažiem cm), mainot materiāla poru un kapilāru mitrināmības pakāpi. Hidrofobie līdzekļi materiālu padara nemirkstošu, neveidojot uz tā virsmas plēvīti, tādējādi neietekmējot tā tvaikcaurlaidības rādītājus. Citiem vārdiem sakot, šādi apstrādātais materiāls ne vien novērš mitruma ietekmi, bet arī „elpo".
Līdz ar sāls izdalījumu novēršanu, hidrofobo līdzekļu izmantošanai ir vēl virkne citu pozitīvo iezīmju. Fasāde neizmirkst, līdz ar to tā ir mazāk pakļauta netīrumiem, mazāk pelē, saglabā vairāk siltuma un nenoārdās aizsalšanas - atsaldēšanas ciklu ietekmē aukstā gada laikā. Daži ražotāji piedāvā tādus hidrofobos līdzekļus, kas akcentē akmens vai ķieģeļu virsmas krāsu.
2. Apmesto un krāsoto virsmu kopšana
Šādu virsmu kopšanai lietderīgāk izmantot neitrālos līdzekļus. Izmantot birstes darbu gaitā nav ieteicams, jo tās var mehāniski sabojāt krāsu vai apmetumu, kas vēlāk var sākt atslāņoties. Šādas virsmas parasti tīra ar augsta spiediena ūdens strūklu, pirms tam virsmu apstrādājot ar tīrīšanas līdzekli, kam ļauj iedarboties noteiktu laiku. Ja fasāde ir tik netīra, ka neitrālie līdzekļi un ūdens vairs nespēj līdzēt, tad ieteicams fasādi nokrāsot vēlreiz.
Vispār, jo blīvāka ir krāsas faktūra (kas parasti ir atkarīgs no saistvielas tipa), jo izturīgāka tā ir pret dažāda veida netīrumiem, tādējādi tā ir retāk jāmazgā.
3. Saidinga kopšana
Ja sarežģīta fasādes kopšana nav priekš Jums, tad vinila saidings ir tieši tas, kas Jums vajadzīgs. Šis materiāls ir ārkārtīgi vienkāršs kopšanā - pateicoties materiāla īpašībām, netīrumi tikpat kā nepaliek uz tā virsmas. Esošos traipus viegli nomazgā ar šļūteni un neitrālo mazgāšanas līdzekli. Tiek pieļauta arī birstu un abrazīvo pulveru izmantošana ārkārtas gadījumos. Savukārt organiskos šķīdinātājus saturošie līdzekļi, tauku noņemšanas līdzekļi, tīrs hlors un šķīdinātāji var sabojāt vinila saidinga virsmu, tādēļ no šādiem līdzekļiem ir jāizvairās.
Koka vagondēlis ir prasīgāks kopšanas ziņā - tam nepieciešama regulāra krāsošana un apstrāde ar līdzekļiem pret kukaiņiem.
Savukārt metāla saidingam līdz ar regulāro mazgāšanu (ar ūdeni un jebkādu mazgāšanas līdzekli) ir nepieciešami papildus kopšanas pasākumi. Metāls atšķirībā no koka un vinila ir pakļauts korozijai, tādēļ tas regulāri jāapstrādā ar īpašiem pretkorozijas līdzekļiem. Rezultātā metāla saidings nerūsēs arī pēc daudzām mazgāšanas reizēm.
4. Alumīnija kompozītpaneļu kopšana
Šiem paneļiem raksturīgs izturīgums pret netīrumiem, turklāt tie, tāpat kā vinila saidings, spēj pašattīrīties. Taču ik pa laikam tie jāmazgā ar mīksto sūkli. Turklāt jāizvairās no sārmu saturošo līdzekļu, piemēram, kālija hidroksīda, kaustiskās sodas vai nātrija karbonāta, kā arī dziļās attīrīšanas līdzekļu - Vim, Ajax, Imi u.c. - izmantošanas. Tāpat paneļus nevar mazgāt uzsildītus (virs 40°С) - tā var sabojāt virsmu.
5. SPU paneļu kopšana (siltumizolācijas materiāls, kas no abām pusēm apdarīts ar metāla loksnēm)
Plāno lokšņu tērauds ar krāsotu virsmu, ko izmanto SPU paneļos, bieži vien ir jūtīgs pret dažāda veida netīrumiem (skābju lietus ietekmē veidojošies sēra, hlora un slāpekļa savienojumiem, kā arī pret sāli, dubļiem un kvēpiem).
SPU paneļu krāsotās virsmas ieteicams mazgāt ar ūdeni un mīksto birsti. Nopietnākus netīrumus var noņemt ar līdzekļiem krāsoto virsmu mazgāšanai. Ārkārtas gadījumos ieēdušos netīrumus var likvidēt ar vaitspirtā izmērcēto drāniņu. Mazgāšanu ar ūdens strūklu var veikt, ja tās spiediens nepārsniedz 50 bar.