Katru dienu nākas atbildēt uz jautājumiem pa telefonu vai sniegt konsultācijas interesentiem klātienē par vienu un to pašu jautājumu - nopirkām jaunus logus, bet tie raso, gaiss istabā piesmacis. Ko darīt? Glābiet!!!

Vispirms vajadzētu uzsvērt, ka ne logu ražotāji, ne profils, no kura izgatavots hermētisks logs, ne stikla pakete tādēļ nav vainīgi. Dažos gadījumos, ja logs ielikts nepareizi, var rasot atveres malas. Taču tā - atsevišķa tēma.

Logi parasti tiek mainīti uz hermētiskākiem - plastikāta vai koka - lai saglabātu siltumu, aizsargātos no caurvējiem un trokšņa, kas nāk no ielas. Mūsdienīgās tehnoloģijas nodrošina ļoti labus loga siltuma un trokšņa apslāpēšanas raksturojumus. Pasludinātie loga raksturojumi ir derīgi, kamēr logs ir hermētiski aizvērts. Taču ja logu atveram - visi rūpīgu izmēģinājumu rezultāti zaudē nozīmi. Tomēr logus virināt mēs esam spiesti, jo cilvēka organisms nav pielāgots dzīvot bez gaisa. Aizsargāt logus no rasojuma, sienas no pelējuma, pamainīt gaisu telpā pret svaigāku, novērst nepatīkamās smakas un mitrumu var tikai vēdinot telpas. Ļoti svarīgi ir tas, kā mēs vēdināsim telpas un vai tā vēdināšana patiešām būs efektīva. Tādēļ vajadzētu papētīt iespējamos mājokļa vēdināšanas veidus.

Mājokli var vēdināt divējādi - dabiski vai ar piespiedu vēdināšanas palīdzību.

Dabiskā vēdināšana patiešām būs pietiekoša dzīvojamās telpās, kur ir pareizi ierīkoti gaisa izvadīšanas kanāli. Dabiskā vēdināšana ir visvairāk izplatītais vēdināšanas veids pasaulē.

Lai vēdināšana strādātu, vispirms vajag ierīkot gaisa pieplūšanas ierīces, pēc tam dehermetizēt visas iekšdurvis, nozāģējot tām apakšu vai ierīkojot speciālu gaisa caurlaidīgu režģi tām apakšā. Nākamais solis ir vilkmes vēdināšanas kanālos (palīgtelpās) garantēšana dabiskā vai mehāniskā veidā. VĒDINĀŠANAI JĀNOTIEK PASTĀVĪGI, PAT TAD, JA IEKŠĀ NAV CILVĒKU (Par. Nr.1)

Attēls Nr. 1.

Dabiskajā vēdināšanā gaisam kustēties liek temperatūras atšķirība starp lauka temperatūru un temperatūru telpā, kā arī vējš. Vēl nozīme ir dūmeņa vai vēdināšanas kanāla augstumam. Bez šaubām, ja nav vēja un temperatūra vasaras laikā ir vienāda gan laukā, gan telpā, gaidīt gaisa kustību nav vērts. Brīnumu vēdināšanā nav. Vajadzētu atzīmēt, ka tādā laikā nedarbosies neviena dabiskās ventilācijas sistēma.

Vēdlodziņus var ierīkot ne tikai logos, bet arī sienās. (Attēls Nr. 2 un Attēls Nr. 3) Taču, ja runāsim par logos ierīkotajiem vēdlodziņiem, tad tie logam nekaitēs vairāk, nekā ierīkojot atveramu loga daļu.

Izvēloties vēdlodziņus, vajadzētu pievērst uzmanību to raksturojumiem vai gaisa caurlaidībai, ja ir fiksēta spiediena starpība. Aprēķināmais dabiskās vēdināšanas spiediens ir 10Pa. Vēdlodziņa caurlaidībai, ja ir aprēķināmā spiediena starpība, ir jāatbilst tai, kura ir noteikta būvniecības reglamentā. Praktiski būtu jāiztēlojas, ka gaisam telpā vajadzētu nomainīties aptuveni 0,8 reizes stundā. Tādēļ obligāti ir jāaprēķina istabas tilpums un tad jāpieskaņo vēdlodziņu daudzums, pamatojoties uz to raksturojumiem. Vislabāk būtu izvēlēties automātiskās darbības vēdlodziņus, kuri paši pieskaņo gaisa maiņu istabā, atkarība no istabas aizņemtības. Tādus vēdlodziņus pārvalda speciāli sensori, kuri ir jūtīgi pret mitruma izmaiņām telpas gaisā.

Cilvēki ar izelpojamo gaisu izdala ļoti daudz ūdens, kurš tā arī paliek gaisā, ja netiek vēdināts. Tie tvaiki, ja rodas atbilstoši apstākļi, vēl pārvēršas ūdenī (raso logi, sienas kļūst mitras). Loga rasošana ziemas laikā ir ļoti atkarīga no telpas iekšējās temperatūras vispār un no loga stikla temperatūras. Ja relatīvais mitrums telpas gaisā ir RH=70% un t = +20^oC, tad loga stiklam, kas iesilis tikai līdz 14^oC, jau rodas draudi kļūt no iekšpuses mitram. Gaiss, kas iekļūst caur vēdlodziņu, ierīkoto hermētiskajā logā, un plūstot telpas iekšienē iziet tā saucamo termisko barjeru, kad sasilis tas ļoti ātri kļūst sauss. Sausāks gaiss nokļūstot telpā "atšķaida" mitro gaisu telpā, kā rezultātā rasas punkta temperatūra kļūst zemāka, t.i., loga stikls var būt aukstāks, bet rasa neradīsies. Visos gadījumos tiek rekomendēts, lai zem logiem būtu kaut neliels apkures radiators. Siltais gaiss, kas nāk no radiatora, apmazgā loga stiklu, aiznesdams informāciju par mitrumu vēdlodziņa sensoram. Tādā veidā vēdlodziņš atvērsies plašāk un ielaidīs vairāk svaiga gaisa, kas neļauj telpas gaisā un uz vēsākām virsmām rasties pārmērīgam mitrumam. Siltais konvekcijas gaiss uzlabo svaiga gaisa izplatīšanos telpā, tādēļ telpas tiek vēdinātas efektīvāk.

Vēl viens svarīgs faktors, kuram vajadzētu pievērst uzmanību - tas ir trokšņa slāpēšana. Ir daudz vēdlodziņu modifikāciju, kuras domātas tikai gaisa ielaišanai telpā, taču tas ir tas pats, kas atvērts vai nehermētisks logs. Izvēlēties vēdlodziņus ar troksni slāpējošām īpašībām un no tā loga īpašības kļūs tikai labākas, jo nevienam logam, kad to atveram, nav trokšņa slāpētāja.

Ja izvēlējāties vēdlodziņus, kas tiek ierīkoti logos, tad ziniet, ka to samontēšanas metodika un tehnoloģija ir tāda, lai pēc iespējas mazāk atvērtu hermētiskā profila kameras un sabojāt loga stingrību. Patiešām neizjutīsiet lielāku apkures patēriņu tādēļ, ka vēdlodziņi ir ierīkoti logos vai sienās (logi nekļūs aukstāki). Taču vajag atcerēties, ka vēdināšana vispār visos gadījumos ir siltuma enerģijas zaudēšana. Jautājums viens - cik daudz tās enerģijas zaudējam, ja ir tā vai cita vēdināšanas sistēma? Cits loģisks jautājums - ja ar vienu sistēmu ieekonomējam vairāk siltuma, tad cik gan vajag investēt, lai to ierīkotu? Cik maksās ekspluatācija? Kad vēdināšanas sistēma atmaksāsies? Uz šiem jautājumiem var atbildēt tikai pamatīgi iepazīstoties ar mājas vai dzīvokļa projektu un veicot aprēķinus. Tādēļ nekad nevajag paļauties paviršai reklāmas pārliecināšanai. Balstieties uz faktiem un skaitļiem.

Vēl nedaudz ekonomijas. Daudzi pasūtītāji, būvējot māju, ietaupa ierīkodami neatveramus, vitrīnu logus. Ierīkojot vēdlodziņu tādā logā tiek ietaupīti aptuveni 50 Ls. Vajag atzīmēt, ka vēdlodziņa ierīkošana vitrīnas logā ir divreiz dārgāka nekā atveramā. Bez tam, tur vajag izmantot vairāk komplektējošo detaļu. Taču tas vienalga ir lētāk, nekā atveramas loga daļas ierīkošana.

Tam, lai vēdināšana darbotos, obligāta ir ne tikai gaisa pieplūde, bet arī vilkme. Varam samontēt lielu daudzumu vēdlodziņu, taču, ja nebūs gaisa vilkmes vēdināšanas kanālos, cerēt, ka telpas vēdināsies, būtu naivi. Gaiss nevar cirkulēt caur to pašu atveri, caur kuru pieplūst. Taču, kā zinām, dabiskā vedināšana ir ļoti atkarīga no dabas apstākļiem.

Vislabākais veids, kā norobežoties no dabas faktoriem - ierīkot centrālo gaisa ventilatoru mājas bēniņos vai pagrabā, apvienojot visas palīgtelpu vēdināšanas šahtas. Tādā gadījumā ventilators darbojas pastāvīgi. Gaisa plūsmas tiek regulēti tikai ar vēdlodziņu un režģa šķērsgriezuma maiņas palīdzību. Gribētu pasvītrot, ka tas nav tas pats, kā ierīkot tradicionālo mehānisko vēdināšanas sistēmu vai rekuperācijas vedināšanas sistēmu. Tāds ierīkošanas veids ir daudz reizes lētāks. Var ierīkot jau apdzīvotā mājā vai dzīvoklī, nekaitējot apdarei. (Attēls Nr. 4)

Attēls Nr. 4.

Daudzi jaunie iedzīvotāji ir pārliecināti, kad vannas istabā vai WC ierīkojot mazu ventilatoriņu visas vedināšanas problēmas tiks atrisinātas. Taču tā nav. Vispirms, ventilatoriņi tiek importēti uz mūsu valsti no dienvidu vai siltākām valstīm. Tur parasti gaisa pieplūde ir ar vēdlodziņiem neierobežota, jo loga vietā visbiežāk ir tikai žalūzijas. Ventilatoriņi darbojas efektīvāk atvēsinot lielu gaisa daudzumu. Šodien daudzkur tiek praktizēta ventilatoriņu ieslēgšana kopā ar apgaismojumu attiecīgā telpā. Tas pēc principa ir nepareizi, jo telpu apgaismojums pavisam nav saistīts ar gaisa piesārņojumu. Parasti vannas istabas durvis ir hermētiskas (vēl nepareizs uzskats) un, ieslēdzot ventilatoriņu mazgājoties, tas strādā pa tukšo, jo gaisam nav no kurienes iekļūt iekšā, lai to varētu izvilkt. Teiksim, kad ierīkojāt ventilatoriņu ar taimeri vai ieslēgšanu, kas nav saistīta ar apgaismojumu, dehermetizējāt durvis, taču vēlamo efektu nevarat iegūt. Tas ir tādēļ, ka gaisa pieplūdi istabās ierobežo vēdlodziņi vai loga atvēruma stāvoklis. Ja atvērsim vēdlodziņus vai logus, lai pietiktu gaisa ventilatora produktivitātes apmierināšanai, sajutīsim, cik ātri istabās kļuva vēsi. Ja ventilatoriņš nedarbojas, nekas neveido vilkmi, vēdināšanas šahtas atvere ir pieblīvēta ar ventilatora korpusu un vēdināšana vispār nenotiek. Bet telpas vajag vēdināt pastāvīgi. Atsevišķu ventilatoriņu ierīkošana visbiežāk rada haosu vēdināmajā objektā un maz ko palīdz.

Ja vedināšanas objekts ir privātmāja vai vidēja lieluma dzīvokli, dabiskās vedināšanas sistēma parasti izmaksā aptuveni 400 Ls (ierēķinot ierīkošanas izmaksas). Ja izvēlēsieties vēdināšanas sistēmu ar mehānisku gaisa plūsmu, jums vajadzēs "izlikt" no 600 Lt līdz 1200 Ls, atkarībā no vēlamās modifikācijas.

Jebkurā gadījuma vislabāk ir sākt no projekta un tāmes sastādīšanas. Piedāvājam griezties firmās, kuras profesionāli nodarbojas ar dzīvojamā mājokļa vēdināšanu.

Beidzot vajadzētu pateikt, ka vēdināšana ir gandrīz pamata kritērijs, kas nosaka jaunas vai rekonstruētas ēkas ar jaunās paaudzes logiem un apsildītām sienām, kvalitāti. Uzlabojoties termiskajai - mitruma bilancei un samazinoties pārmērīgai gaisa vilkmei, profesionāli ierīkotajai vēdināšanas sistēmai vajadzētu patīkami pārsteigt iedzīvotāju ar saviem plusiem.

ACA.LV