Nu jau ir sen pagājis laiks, kad savrupmāju jumtiem bija tikai divi varianti - pagaidu (ruberoīda) vai pastāvīgs (šīfera vai cinkotā tērauda) segums. Nesiltinātie bēniņi starp jumtu un mansarda telpas sienām tika izmantoti kā bērnu vasaras mājiņa, kur visu nakti varēja klausīties lietū; dažkārt šeit glabāja traukus. Mūsdienīga pieeja telpu ierīkošanas jomā paredz, lai ikviens stūrītis mājā tiktu izmantoti racionāli. Gan demokrātiskās vasarnīcās, gan dārgās savrupmājās vairs nav vietas nekoptiem bēniņiem.

Iepriekš minētais nozīmē, ka aukstos bēniņus praktiski visur nomainīja siltinātie jumta segumi, bet mūsdienīgos jumta logus, kas pirms desmit gadiem vēl tika uzskatīti par greznību, tagad var ieraudzīt arī visnotaļ pieticīgās vasaras mājiņās. Taču mēģinājumi jaunus būvmateriālus izmantot kopā ar novecojušajām tehnoloģijām dažreiz mēdz būt ne pārāk veiksmīgi. Būvnieki dažos gadījumos pasūtītājam piedāvā ierīkot vienlaidu latojumu, telpu zem jumta nosiltināt ar minerālvati (tiesa, mūsdienās eksistē daudzi tās paveidi), bet zem Onduline seguma vai metāla dakstiņiem lielākai drošībai ieklāt veco labo ruberoīdu. „Pirms pieciem gadiem jūsu kaimiņa mājā esam tā darījuši, un līdz šim vēl viss kārtībā", saka darbu vadītājs.

Protams, šāds jumts visticamāk netecēs, taču apšaubāmi, ka mansardā zem tā mēs jutīsimies labi.

Kādreiz mansardus un bēniņus uzskatīja par palīgtelpām, kur varēja pa nakti izmitināt aizkavējušos ciemiņu. Mūsdienās tendences vienas ģimenes mājokļu projektēšanā ir mainījušās - gan dārgajos, gan demokrātiskajos mājokļos zem jumta ierīko privātu nama saimnieku zonu ar guļamistabām, bērnistabu un kabinetu. Ciemiņi tagad nakšņo pirmajā stāvā, dežūristabā pie viesistabas.

Mansardam var būt trīsstūrveida vai lauzta forma, simetriska vai asimetriska. Ja jumtam ir lauztas līnijas forma, mansarda apakšējo daļu ierīko stāvu (slīpums - 60-70 grādi), bet augšējo - lēzenu (15-30 grādi). Griestiem visaugstākajā punktā jābūt ne zemākiem par 2,5 metriem - šī ergonomikas prasība ir jāievēro, lai, dzīvojot mansardā, nebūtu nemitīgi jāierobežo savas kustības. Psiholoģiskā komforta sasniegšanai jumta logiem jāatrodas vismaz 0,9 m attālumā no grīdas. Ņemot vērā to, ka detaļu izvietojumu nosaka mēbeļu iekārtojums, tās montē jau pilnībā izbūvētajā mājā.

Kas tad notiek zem „piektās fasādes"? Vasarā „nepareizajā" mansardā ir ārkārtīgi sutīgs gaiss, bet ziemā stindzinoši auksti. Ja telpu zem jumta piedevām nepareizi nosiltina, tad drīzumā nākas cīnīties ar kondensātu - mitrām sienām un pilieniem no griestiem, kad tiek sakarsēta krāsns. Taču, ja telpās ar mitrumu vēl var cīnīties, kārtīgi vedinot istabas, tad zem jumta seguma „pīrāga" to ir tikpat kā neiespējami novērst, rezultātā mitrums neitralizē siltinātāju efektivitāti un iznīcina jebkuru spāru sistēmu, gan koka, gan metāla. Ja uz jumta regulāri sakrājas sniegs (kas nozīmē nepareizi izrēķināto konfigurāciju), bet māja netiek regulāri apkurināta, tad nokrišņi pakāpeniski pārtaps par ledus bruņām un izveidos bīstamas lāstekas.

Ziemā, lai izvairītos no krītošām lāstekām, gājējiem nākas staigāt pa ceļa braucamo daļu, nevis pa trotuāru. Nošļūcot lejup, ledus gabals var sabojāt blakus esošo piebūvju jumtus vai sasist pie mājas atstāto mašīnu.

Minētos trūkumus jumta konstrukcijā var novērst. Mansarda stāvu var aprīkot ar papildus ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām vai sildošo kabeli, kas nepieļaus apledojuma izveidošanos. Taču kāda jēga ir līdz ar savu mājokli apkurināt vēl ielu?

Problēma slēpjas nevis mansardos vai jumtu segumos, bet gan to konstrukcijā. Pareizās konstrukcijas izbūve ir vesela zinātne, kurai veltīts ne viens vien metodiskais līdzeklis. Ja šis darbs ir uzticēts būvniekiem, kas pieraduši izmantot novecojušās darba metodes, uzstājiet, lai viņi iemācās jaunākos sasniegumus. Ja speciālisti jūsu priekšā plātās ar diplomiem un sertifikātiem, un nevēlas izklāstīt procesa detaļas, attiecīgā literatūra ir jāizstudē pašam, gan paturot prātā, ka laika gaitā viss mainās. Ik gadu tirgū parādās aizvien jauni materiāli, kas savā starpā atšķiras fizisko un estētisko īpašību ziņā, kā arī prasa atšķirīgu pieeju montāžai. Protams, piegādātāji un ražotāji rīko seminārus būvniecības organizāciju pārstāvjiem, taču tas nav pamats domāt, ka visi darbuzņēmēji, ar ko jums nāksies sastapties, ir apmeklējuši lekciju kursu un pildījuši praktiskos darbus.

Taču ir vēl kāda lieta - jaunais nav vienmēr labi aizmirstais vecais. Neviens nezina, kā pēc desmit vai divdesmit gadiem uzvedīsies kārtējais jauninājums. Tajā pat laikā jauni jumtu seguma materiāli parādās pat biežāk kā fasādes vai iekšējās apdares materiāli, un arī pieprasījums pēc tiem ir lielāks.

Jumtu segumu mode

Pirms vairākiem gadu desmitiem kā galvenos materiālus jumta segumiem izmantoja azbestcementa šīferi un lokšņu tēraudu. Pēdējos gados vadošās pozīcijas ieņēma viļņveida loksnes ar bituma impregnēšanu (onduline, kā arī daudzi līdzīgi materiāli) un metāla dakstiņi ar polimēru pārklājumu. Praktiski visi darbuzņēmumi nu ir iemācījušies, kā jāstrādā ar šiem materiāliem, lai gan dažos gadījumos mācīties nācās no pašu kļūdām. Tradicionālā ruberoīda vietā zem segumiem ieklāj tvaiku un mitrumu izolējošos paliktņus. Ja tiek veidots viļņveida ventilējamais jumts, tad segumā jāparedz ventilācijas spraugas un kores. Taču tirgus nestāv uz vietas. Pavisam nesen populāri kļuva plakanie neventilējamie segumi bez gaisa spraugām. To ierīkošanai nepieciešams vienlaidu latojums un pārdomātā ventilācijas sistēma telpās virs tiem. Ir daudz labāk, ja visas šīs detaļas apdomā vēl būvniecības stadijā, nevis pēcāk sāk labot visas nepilnības.

Tagad par šī gada tendencēm. Mūsdienās, spriežot pēc kompānijas PROPLEKS datiem, modē atkal ir dakstiņi un dažādi jumta flīžu veidi - dabīgās māla flīzes, cementa-smilšu, lokanās, bituma u.c. Taču dakstiņu ieklāšanas veids mēdz atšķirties. Ja vēl pirms dažiem gadiem īpašas prasības šajā ziņā izvirzītas netika, jo standarta māla elementi tika glīti izkārtoti, līdzīgi kā flīzes ēdnīcā vai ķieģelis, tad tagad pieprasīts ir rakstains izkārtojums un daudzkrāsainās flīzes. Jumta flīžu ražotāju tirgū ir aizvien vairāk. Piemēram, Eiropas koncerns Ruuki. Taču, montējot flīžu segumu, vērā jāņem tā smagums, tādēļ nepieciešama ir nostiprināta spāru sistēma un vienlaidu latojums.

Turīgo cilvēku namos populārs ir vara segums. Šis metāls ir pārbaudīts gadsimtu gaitā - vara jumts var kalpot līdz pat 100-150 gadiem. Varam piemīt augsts izturīgums pret koroziju: laika gaitā uz tā virsmas veidojas plēve jeb patina, kas droši pasargā no lietus, sniega un karstas saules. Vara jumts praktiski nav jākopj, to nav nepieciešams tīrīt un krāsot. Turklāt varš ir ekoloģisks un veselībai nekaitīgs materiāls. Taču - vai ir jāatgādina, ka ar to drīkst strādāt tikai augsti kvalificētie jumiķi? Tādēļ nerunāsim par vara jumta trūkumiem - šis ir tieši tāds gadījums, kad lasītājs bez speciālās izglītības nespēs uzņemties būvdarbu vadītāja vai būvuzrauga funkcijas. Turklāt, ja reiz ir atradusies nauda tik dārgam materiālam, tad arī kvalificētie jumiķi nav nekāda problēma.

Īpaši jāuzver caurskatāmie stiklplasta segumi. Tie ir ne vien glīti, bet arī brīvi pieejami jebkuram namīpašniekam. Loksnes var būt gludas vai viļņotas, tās galvenokārt izmanto terasēm, nojumēm, lapenēm. Stiklplasta paneļi, kas ir no 0,8 līdz 1,5 mm biezi, no lietus pasargā nebūt ne sliktāk par ierastajiem jumtu segumiem - onduline, profilētām loksnēm, šīferu. Mūsdienās šādas loksnes izgatavo vairākas kompānijas, visbiežāk sastopamas tādas markas, kā Fibrotec, Eterus, Bituel u.c. Stiklplasts mēdz būt bezkrāsains vai tonēts. Protams, šādu lokšņu montāža nebūt nav vienkārša lieta. Ir stingri jāievēro latojuma solis saskaņā ar ražotāja ieteikumiem (tātad zem caurspīdīgā jumta jebkurā gadījumā atradīsies latas), bet viļņotām loksnēm nepieciešama stiprināšana caurskatāmo plastmasas paliktņu veidā zem ikviena viļņa. Ja tos montēt pēc vectēvu metodes - kā tradicionālo jumta segumu, tad konstrukcija ātri vien sabojāsies. Caurskatāmiem jumtiem sniega krāvumi ir bīstamāki, kā jebkāda cita veida jumtiem, savukārt spēcīgs vējš viegli noraus plastmasas jumtu.

Arī gaismas caurlaidīgie jumta seguma elementi kapitālajās būvēs mūsdienās ir tik populāri, kā nekad iepriekš. Tikai ja vēl pirms gada vai diviem tie bija standarta jumta logi, tad mūsdienās var mājoklī var izveidot gan ziemas dārzu, gan nosegto luktura tipa balkonu. Tā vairs nav vienkārša dārza lapene, tādēļ caurskatāmo jumtu ierīkošanā izmanto pamatīgākas konstrukcijas, piemēram, PVC profilu. Tas jākonstruē, jāizgatavo un jāmontē tikai un vienīgi atbilstošās specializācijas meistariem.

Tiem, kurus interesē vecie labie jumta logi, atgādināsim, ka tas nav nekāds deficīts. Populārākie joprojām ir demokrātisko zīmolu Velux un Fakro ražojumi. Tiem, kas jau būvē māju, taču vēl nav iesākuši telpu dizaina izstrādi, ieteicams pakavēties ar jumta logu ierīkošanu. To izvietojumu nosaka interjers, nevis otrādi. Izprotot šo faktu, jumta logu sistēmu ražotāji ir izstrādājuši montāžas tehnoloģiju, kas ļauj iestrādāt logu gatavajā segumā.

Laba jumta seguma noteikumi

Apkopojot šodienas ieskatu jumtu segumu un materiālu pasaulē, secinām, ka jumti var būt moderni un tradicionāli, siltināti un auksti, ventilējami un neventilējami, viegli un smagi, vienkārši, plakani un divslīpņu, kā arī sarežģītās un dažkārt pat dīvainās formas un konfigurācijas. Kādi tad ir pareizā jumta seguma noteikumi?

Pirmkārt, neatkarīgi no sarežģītības pakāpes un tā, vai tas ir gatavais tipveida projekts vai individuālais, jumta seguma konfigurācija jāizrēķina speciālistiem. Ir nepieciešams nodrošināt, lai jumts garantēti izturētu vēja un sniega slodzi, kas ir raksturīga mūsu reģionam. Uz sarežģīto konfigurāciju jumtiem nedrīkst sakrāties nedz sniega kupenas, nedz „komposta" kaudzes no pērnā gada skujām un lapām (ja tas tā regulāri notiek, pie vainas ir projektētāji). Ņemot vērā šos datus, kā arī materiāla ražotāja ieteikumus montāžai, tiek izstrādāta spāru sistēmas un jumta seguma „pīrāga" konstrukcijas.

Otrkārt, ikvienam jumta segumam (telpa zem jumta var būt ventilējamā un neventilējamā) jāparedz efektīvās ventilācijas iespēja zem tā esošajās telpām (tiek izrēķināta ar īpašām sarežģītām formulām). Savukārt jumta seguma pīrāgs nedrīkst uzkrāt kondensātu (tiek novērsts būvniecības stadijā, aprēķinot ventilācijas spraugas, izvēloties siltumizolējošos materiālus, plēves un membrānas).

Treškārt, mūsdienīgā kotedžas jumta seguma neatņemama sastāvdaļa, neatkarīgi no tā, vai tā ir pils, vai vasarnīca, ir ūdens izvadīšanas ierīces, kas pasargā fasādi, fundamentu un ap ēku esošo teritoriju no ūdens kaitīgās ietekmes. Jo sarežģītāks ir jumts, jo sarežģītāka būs ūdens noteku un vertikālās drenāžas sistēma, kas izskatās kā ūdens notekcauruļu komplekss, ar kura starpniecību ūdens tiek izvadīts no jumta. Mūsu reģionā priekšroka tiek dota platām caurulēm, jo šajā gadījumā mazāks ir ūdens sasalšanas, aizsērējumu un korķu izveides risks.

Un vēl kāds padoms. Lai cik pareizi ir ierīkots jumta segums, ir noteikti jāparedz kāpnes un balsti tā apkalpošanai un piekļuvei dūmvadiem un ventilācijas kanāliem, kā arī ūdensnoteku sistēmām.

Būvniecības normatīvi paredz smagos segumus (piemēram, dakstiņu), nodrošināt ar spāru sistēmām, kurās brusas diametrā nav mazākas par 70x150 mm, turklāt, spāru solim jābūt minimālam - ap pusmetru. Ja tiek plānots viegls jumta segums (ruļļa, viļņotās bituma loksnes), brusa šķērsgriezumā var būt mazāka - 50x150 mm, bet soli drīkst palielināt līdz 2 m. Jāņem vērā arī jumta slīpums. Skaidrs, ka uz jumta ar kori un slīpumu līdz 45 grādiem sniegs neuzkrāsies, un spāru slodze nebūs liela. Tāpēc spāru soli var droši palielināt. Ja jumts ir lēzenāks, spāru un latojuma soli (ja tas nav vienlaidu), nākas samazināt. Precīzu aprēķinu jums palīdzēs veikt speciālists.

Un visbeidzot, kur var saņemt informāciju par pareizo jumtu? Ja jūsu mājokli būvē pārbaudītā būvniecības organizācija, bet jautājumi par garantiju, konstrukcijas trūkumu novēršanu utt. ir iekļauti līgumā, tad uztraukumam it kā nav pamata. Taču arī rūdītie projektētāji un pārbaudītie būvnieki dažreiz kļūdās. Nekautrējieties uzdot jautājumus par spāru sistēmas izturīgumu, ventilāciju u.c. Jebkurā gadījumā nāksies iedziļināties problēmā: palasiet publikācijas portālā zagorod.spb.ru vai apmeklējiet specializētos forumus internetā.

Ja jums ir tipveida vai individuālais projekts, un jūs pats vadāt būvniecību un izvēlaties materiālus pats, tad noteikti būtu jāapmeklē vismaz viena (vēl labāk vairākas) kompānijas, kas tirgo jumtu segumus (tās var viegli atrast internetā). Pārdodot materiālu, firmas pārstāvis jums sniegs arī detalizētās instrukcijas montāžai, ko jūs nodosiet darbuzņēmumam - ražotāja ieteikumu neievērošana jums liegs tiesības saņemt garantiju. Jums jānoskaidro, kādi jumta segumi saskan ar noteikta veida membrānām, paliktņiem un siltinātājiem. Atcerieties, ka tikai šādi var samazināt kļūdu iespējas tik svarīgā lietā, kā jumta izbūve.

Filips URBANS

 www.zagorod.spb.ru