Vislielākais jumta ienaidnieks - uzkrājies mitrums. Ja vēlas jumtu ar ilgu mūžu, nepieciešams atbilstoši iekārtot visus jumta konstrukcijas slāņus.

Slāņi

"Svarīgi atbilstoši ierīkot visus slāņus, kuri nodrošina ilgmūžīgu jumta ekspluatāciju, - pastāstīja speciālists. - Slīpa jumta struktūra līdzīga daudzslāņainai sviestmaizei: no iekšpuses tiek piestiprināts apdares slānis, virs tā - tvaika izolācija, tiek klāts termiskais materiāls, virs tās tiek stiprināta vēja un ūdens izolācija - difūzā vai antikondensācijas plēve, tad tiek kaltas gareniskās brusas, kas formē ventilācijas gaisa spraugu, latas un visbeidzot augšējais jumta segums".

Katrs slānis, pēc speciālistu domām, veicot savu funkciju, nodrošina cita slāņa efektivitāti. Ja tvaika izolācija nepietiekoši aizturēs tvaikus, kas izveidojas cilvēku darbības rezultātā (pārtikas gatavošanas, mazgāšanās un tml.), tad sasnieguši aukstu virsmu, šie tvaiki kondensēsies par ūdeni. Ūdens, nokļūstot siltumizolācijā, samazina siltumu izolējošās īpašības. "Svarīgi zināt, - pievērsa uzmanību sarunu biedrs, - ka koks nevar pieskarties ar visu virsmu pie betona, mūra vai metāla pamata bez papildus ventilācijas līdzekļiem. Ceļot koka balsta kolonnu uz betona vai metāla virsmām, savienojuma vietās kokā tiek izgriezti ventilācijas dobumi. Ja to neizdarīsim, tad atšķirīgu materiālu fizisko īpašību dēļ var uzkrāties mitrums un sākties koksnes iršanas procesi. Lai koka konstrukcijas nepelētu, paspārne ir jāvēdina".

Izolācijas plēves

Ja paspārne ir apsildīta, pēc speciālista domām, obligāti ir jāierīko tvaika izolācija. Tvaika izolāciju vienmēr ierīko virs vidējā slīpā jumta apdares slāņa. Tā tiek ierīkota tāpēc, lai no iekšienes nākošie tvaiki atšķirīgās seguma slāņu materiālu temperatūras dēļ nekondensētos termoizolācijas slānī. Mitrs apsildīšanas slānis zaudē savas īpašības.

Šobrīd visbiežāk tvaiku izolācijai izmanto polietilēna plēvi. Virs siltumizolācijas klājamas vēja un ūdens izolācijas plēves. Šīs plēves ir domātas aizsardzībai pret ārējiem faktoriem - mitrumu un vēju. Difūzā plēve ir īpaša ar to, ka specialā auduma dēļ no iekšpuses tā izlaiž tvaiku, bet no virspuses tā ir mitrumu necaurlaidīga. Ja siltumizolācijā būs sakrājušies tvaiki, tie izdalīsies caur šo plēvi, taču mitrums iekšpusē nenokļūs. Starp difūzo plēvi un jumta virsējo segumu tiek atstātas ventilācijas gaisa spraugas. Difūzā plēve aizsargā no mitruma, kurš uzsūcas caur jumta pamata segumu. Tāpat var notikt, ja lietus laikā pūš stiprs vējš, ziemā var sapūst zem jumta sniegu, kurš kūstot samitrinās apakšā esošās konstrukcijas.

Siltumizolācija

Jumta siltināšanai visbiežāk izmanto akmens vati vai polistirēnu, agrāk cilvēki klāja perlītu, tiek izmantotas arī pakulas. Pakulas - ekoloģisks un lēts materiāls, kurš paliek pēc linu pirmreizējās apstrādāšanas. "Taču pakulas ir smagākas par citiem siltināšanai izmatojamajiem materiāliem, - pastāstīja speciālists. - Bez tam, tie ļoti patīk pelēm. Karojot ar grauzējiem, tiek piebērti kaļķi, bet tas jau nav ekoloģisks materiāls".

Siltināšana, pēc speciālistu apgalvojuma, visbiežāk tiek likta starp spārēm. Katram materiālam ir sava siltuma pretestība. Termoizolācijas materiāla ražotājs vai pārdevējs norāda siltuma materiāla īpašības, pēc kurām izvēlas nepieciešamo šī materiāla slāņa biezumu.

"Zviedrijā reģistrējot uzceltu māju, tā tiek caurgaismota ar speciālu ierīci, kas fiksē siltuma noplūdes vietas, - teica sarunu biedrs. - Māju, kura neatbilst minimālajām likumos reglamentētajām normām, vienkārši neizdosies iereģistrēt. Latvijā cilvēkam pašam vajag rūpēties par kvalitāti. Ja grib izvairīties no celtnieku veiktā brāķa vai neapzinīgā darba, vajag darbus pieskatīt pašam vai algot darbu uzraudzības speciālistu".

Likumu robi

"Mājas jumta konstrukcija var tikt ražota no dažādiem atšķirīgiem materiāliem. Latvijā šobrīd tiek izmantotas koka spāres, koka kopnes ar dzelkšņainu plākšņu savienojumiem, metāla, dzelzsbetona, kombinētās, kompozīcijas, piekaramās konstrukcijas un daudzas citas", - nosauc sarunu biedrs.

Runādams par mājas konstrukcijām sarunu biedrs teica, ka liela problēma projektētājiem ir tā, ka šobrīd vēl nav dekretētas visas nepieciešamās projektēšanas normas. Projektētājs, projektējot jumta konstrukcijas no kompozīciju uzturošajām konstrukcijām, riskē, ka avārijas gadījumā viņam nebūs ar ko pamatot savu lēmumu.

"Šobrīd jau parādījusies dažāda skaidrojoša rakstura literatūra, - skaka speciālists, - taču dažām konstrukcijām oficiālu valsts apstiprinātu projektēšanas normu vēl nav".

Turošās konstrukcijas

Visbiežāk sastopamās dzīvojamo slīpo jumtu konstrukcijas - koka spāres, koka kopnes ar dzelkšņainu plākšņu savienojumu un metāla konstrukcijas. Kādu materiālu izvēlēties, nosaka projekta noteikumi. Viens no kritērijiem - attālums starp konstrukcijas atbalsta punktiem: ja attālums ir līdz 6 metriem, visbiežāk tiek izmantotas koka spāres, ja no 8 līdz 15 metriem - efektīvāk izmantot kopnes ar dzelkšņainu plākšņu savienojumiem, bet no 15 metriem, jau vajadzēs metāla konstrukcijas.

Lielāku par 9 metru starpbalstu noklāšanai var izmantot arī līmēta koka sijas, taču tas ir ļoti dārgi.

Koka kopnes ar dzelkšņainu plākšņu savienojumu, kā apgalvo speciālists, ne tikai ir lētākas, bet arī vieglākas, tādēļ tās ir vieglāk montēt.

Viens no interesantākajiem izplatīto jumta siju variantiem - kompozīcijas un kombinētās konstrukcijas. Kompozīcijas koka sijas ar gofrēta skārda sieniņu tiek ražotas koka brusā iegrieztajā spraugā ielaižot viļņainā skārda loksni. Tā tiek darīts tādēļ, ka stiepšanās un saraušanās spēki vispirms iedarbojas uz šķērsgriezuma malām. Ārpusē atstātā labas kvalitātes koksne iztur pamatspēku, bet vidū pietiek tērauda skārda loksnes, kas pārņem šķērsspēkus. Koka un metāla saskaņošana bieži sastopama arī citās kombinētās jumta konstrukcijās. Viens no piemēriem - koka un tērauda kopnes, kuru augšējā josta ir koka, bet apakšējā - plāns metāla velkošs elements. Koks efektīvi pielietojams pārņemot saspiešanas, bet metāls - stiepšanas spēkus. Metāla sijās taupot materiālus vai tehnoloģijas prasību dēļ (ventilācijas kanālu) var būt izgriezti dobumi.

ACA.LV