Veicot darbus lielā augstumā, noteikti jāņem vērā ievērojams kritiena risks, tādēļ ir nepieciešams izvēlēties tādu tehnisko aprīkojumu, kas garantētu veicamā darba drošību. Tāpat traumatisma faktora mazināšanas nolūkos ieteicams veidot norobežojumus, ļoti svarīga ir arī individuālo drošības līdzekļu izmantošana, kā, piemēram, drošības jostas, kas tiek nostiprināts ar drošības trosēm.

Plakanie jumti

Veicot darbus uz jumtiem, kuru slīpuma leņķis ir mazāks par 15°, bet jumta mala ir vismaz 3,5 m virs zemes, jāierīko štatu laukumi, norobežojumi un citi drošības līdzekļi, kas novērsīs kritiena risku. Ja darbi tiek veikti labvēlīgos laika apstākļos, un jumta segums nav slidens, tad minētais augstums var sasniegt 5 m virs zemes. Kritiena augstums (3,5 vai 5 metri) tiek mērīts kā attālums no jumta virsmas, kur darbi tiek realizēti, līdz zemei. Ja iegūtie lielumi atšķiras, tad vērā jāņem lielākais rādītājs. Ja darba gaitā nav nepieciešams tuvoties jumta malai tuvāk par 2 metriem, norobežojumu vietā var izmantot brīdinošas zīmes spilgtās krāsās, plastikāta ķēdes, dēļu vai zāģmateriālu norobežojumus u.c. Nav ieteicams izmantot plastmasas brīdinošas lentes, jo tās nav pietiekoši drošas. Stingri aizliegts pārvietoties vai izvietot darba materiālus ārpus norobežotās teritorijas. Ja par norobežojumu kalpo parapets, tam jābūt vismaz 1 m augstam, kā arī jāatbilst vispārējiem noteikumiem attiecībā uz norobežojumiem.

Slīpie jumti

Gadījumos, kad jumta pamatne atrodas augstāk par 2 m no zemes, bet darbi tiek veikti augstumā, kas pārsniedz 5 m no zemes virsmas, tad pirms darbu uzsākšanas pie jumta pamatnes jāiekārto drošības līdzekļi. Šim nolūkam var tikt izmantotas sastatnes, turas vai norobežojošās malas, kuru augstums nedrīkst būt mazāk par 1 metru (no jumta virsmas).

Sastatnes, kuru darba virsma atrodas augstāk par 1,3 m no zemes vai pārseguma, jāaprīko ar margām vai apmalēm, kā arī jāizvieto tā, lai attālums līdz jumtas pamatnes malai nepārsniegtu 0,5 m. Pie jumta pamatnes tiek ierīkotas norobežojošās apmales, tīkli utt., kas pasargās cilvēku kritiena gadījumā. Atkarībā no jumta slīpuma leņķa, tiek izmantoti sekojošie aizsarglīdzekļi:

Jumta slīpuma leņķis ir lielāks par 15°:

Ja jumta virsma ir slidena, un pārvietošanās nav pietiekoši droša, līdz ar koka līstēm un dēļiem lietderīgi ir izmantot jumta kāpnes, neatkarīgi no augstuma, kurā darbi tiek veikti.

Jumta slīpuma leņķis ir lielāks par 34°:

Ja darbus veic augstumā, kas ir lielāks par 5 m no norobežojošajiem aizsarglīdzekļiem pie jumta pamatnes, ir nepieciešams izveidot papildus vienu vai vairākas apmales tā, lai vertikālais attālums starp darba zonu un izveidoto apmali nepārsniegtu 5 m. Ja nav iespējams nodrošināt drošu pārvietošanos pa jumta virsmu, tad , strādājot, obligāti jāizmanto jumta kāpnes.

Jumta slīpuma leņķis ir lielāks par 60°:

Šajā situācijā jāievēro tie paši ieteikumi, kā jumta slīpuma gadījumos virs 34°, vienīgā atšķirība būs tāda, ka vertikālais attālums starp darba zonu un izveidoto apmali nepārsniegs 2 m.

Drošības noteikumi īpaši stingri jāievēro, veicot jumta seguma darbus.

Ja attālums no jumta malas līdz tā pamatnei ir lielāks par 2 m, tad jāierīko tādi drošības līdzekļi, kas ievērojami mazinās kritiena risku būvmateriālu un būvatkritumu celšanas vietās.

Darbi pie jumta kores

Ja veicot darbus pie jumta kores (jumta velves ķieģeļu mūrējums, latojuma montāža, kores blīvētāja vai aizbāžņa nostiprināšana), rodas risks nokrist no 2 m augstuma, pie jumta kores ieteicams uzstādīt celtniecības sastatnes. Ja darbi veicami tādā attālumā no jumta kores, kas nepārsniedz 2 m, kritiena risks vērojami mazināsies, ja tiks ierīkotas aizsargapmales vai sieniņas.

Ievērojot augstākminētos apsvērumus, jāatceras arī par nepieciešamību papildus nodrošināties pret cita veida negadījumiem - piemēram, ja zemāk ir izvietota armatūra, būvmateriāli, ir iekārtotas šahtas, kāpnes vai bedres, darbi tiek veikti, izmantojot tādus instrumentus, kas var apdraudēt veselību, piemēram, slīpēšanas mašīna, armatūras griešanas iekārta u.c. To pašu var piebilst arī par tādiem darba apstākļiem, kas veicina darba virsmas slidenumu, vai gadījumiem, kad meteoroloģisko apstākļu dēļ pārvietošanās darba zonā nav pietiekoši droša.

Taču ja veicamie darbi ir īslaicīgi, pietiek tikai ar kritiena risku novērsošiem pasākumiem.

Kritiena risks darbā uz nedrošām virsmām

Vecu ēku (pagrabi, noliktavas) restaurācijas darbus parasti sarežģī prasība atbilst mūsdienu standartiem, tai pat laikā tiecoties saglabāt ēkas kultūrvēsturisko nozīmi. Bīstama dzīvībai situācija var izveidoties ēkas "vecuma" dēļ, proti, gadījumā, ja konstrukcijas ir nolietojušās.

Darbuzņēmumos parasti strādā šaura profila speciālisti, kuriem nav lielas pieredzes darba drošības un veselības jautājumos. Tādēļ, tiecoties saglabāt ēku un vienlaicīgi nodrošināt strādājošo veselību, rūpīgi jāizstrādā veicamo darbu detalizēts plāns.

Dažos gadījumos jumtu segumam tiek izvēlēti ne pārāk izturīgi materiāli, kā, piemēram, eternīta jumta loksnes, šīferis, caurspīdīgo materiālu loksnes, kas pārklāj platību virs 0,46 m. Tādējādi montējot jumta segumu materiālus, rodas paaugstināts kritiena risks. Lai varētu droši veikt jumta segumu darbus, kā arī neapdraudēti pārvietoties darba zonā, jāierīko tiltiņi ar margām, bet to starpā jāievelk drošības tīkli. Īslaicīgus remontdarbus vai profilaktiskus darbus uz jumta segumiem var veikt droši un vienkārši, ja tiek izmantoti tiltiņi vai jumtu kāpnes. Acīmredzami veicot jumta segumu darbus, drošības tīkls nevar aizstāt citus aizsarglīdzekļus, jo nevar pilnībā nodrošināt vēlamo efektu, turklāt, krītot uz tīkliem, rodas iespēja aizķert arī citus priekšmetus, tādējādi gūstot traumas.

Drošības tīklus var aizvietot speciālais segums pret slidenumu, pateicoties kuram, pārvietošanās kļūst absolūti droša jebkādos laika apstākļos. Tas tiek montēts saskaņā ar ražotāja rekomendācijām. Vienmēr jāatceras tas, ka lai cik drošs ir pārsegums, laika gaitā un nokrišņu, vēja, temperatūras svārstību ietekmēts, tas var zaudēt savas īpašības.

Citi neizturīgi jumtu segumu veidi

Veicot darbus uz neizturīgajiem segumiem, piemēram, montējot latojumu vai strādājot pie jumta kores, kur izmantotais materiāls nav pietiekoši drošs, kritiena riska novēršanai ieteicams iekārtot pārsedzi. Veicot ēkas nojaukšanas darbus vai remontējot vecās ēkas, jāatceras, ka segums laika gaitā varēja kļūt mazāk izturīgs. Koka namu slīpie jumti tiek veidoti no koka kopnēm. Karkasa detaļas ar celtni tiek novietotas paredzētā vietā un nostiprinātas ar savienotājskavām, tādējādi veidojot izturīgu jumta karkasu. Šo darbu parasti veic namdari-jumiķi.

Novērots, ka, veicot darbus jumta iekšpusē, strādājošie ir pakļauti lielam riskam iekrist iekšā. Bieži vien jumiķi darbus veic, stāvot uz šaurām nestabilām spārēm, dažreiz pat pārvietojoties pa tām, lai noņemtu celtņa āķi vai noregulētu savienojumus. Aizsarglīdzekļu izmantošana šajā situācijā nav gluži praktiska, jo jumiķiem darba specifikas dēļ jānodrošina pārvietošanās iespēja. Drošības tīkli un citi drošības līdzekļi var novērst smagu traumu gūšanas iespējamību, taču nenodrošina strādājošo pret kritienu, kas var izraisīt smagas sekas, arī nāvi. Šīs nopietnās problēmas risināšanai var izmantot plaša profila aizsardzības sistēmas no alumīnija paklājiem un sastatnēm. Šādi paklāji tiek uzklāti uz nosiprinātām spārēm. Paklājiņš ir viegls, ātri montējams, ērts lietošanā un uzglabāšanā. Veidojot darba virsmu, paklājs netraucē dažādu darbu veikšanai - ūdensvada, ūdens noteces sistēmas ierīkošanai utt.

Līdz ar citām priekšrocībām, var uzsvērt paklāju īpašu izturīgumu un stabilitāti attiecībā uz klimata izmaiņām. Drošības tīklus var izmantot praktiski uz visiem jumtiem, novēršot iespējamos kritienus, un nodrošinot drošu pārvietošanos, tādējādi veicinot namdaru-jumiķu darba produktivitāti.

Aca.lv