allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 1251

Ledus uz jumta un ne tikai
Drukāts 2010-03-02 22:23  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

1Ja iepriekšējos gados šāda problēma tikpat kā nebija aktuāla, tad šoziem kupenas un apledojums uz jumtiem izskatās atbaidoši. Bēdīgākais ir tas, ka šādam sniegam nebija sagatavojušies ne vien pilsētu komunālie dienesti (tie nekad nekam nav sagatavojušies), bet arī daudzi privātmāju īpašnieki. It kā tavs īpašums, kas uzcelts ar lielām pūlēm un tēriņiem, taču - nekā nebija: arī šeit mēdz uzpeldēt vieglprātība, kas citreiz noved pie dramatiskām sekām.

Kādas sekas var būt šādās situācijās? Sliktāk, protams, ir, ja sniega masīvs vai kāda milzīga lāsteka uzkrīt uz galvas. Ar ķiverēm droši vien pa ielu nestaigājam, tātad kaitējums veselībai pēc šāda trieciena ir garantēts. Ne tik bīstama, taču arī ne pārāk patīkama situācija ir tad, ja tiek sabojāts pie mājas atstātās mašīnas vējstikls vai jumts. Un labi vēl, ja mašīnas salonā neviena tajā brīdī nebūs. Taču iztērēt pamatīgu sumu remontam nāksies. Vārdu sakot, šādos laika apstākļos Jūsu īpašumā var risināties īstas „ledus cīņas".  

Dažkārt sniega radītā slodze var būt tik liela, ka jumta konstrukcija deformējas vai pat noārdās. Pēkšņa atkušņa gadījumā, vai bēniņos cirkulējošā siltā gaisa ietekmē, ledus bruņas vai sniega kupena uz jumta sāk kust, bet ūdens, kas līdz ar to rodas, atrod kādu caurumu un nokļūst mājā. Dažreiz bojājas ūdens izvades teknes vai plīst ūdens notekas caurules.

Vai šajā jomā ir kādi normatīvi? Ir gan! Un to prasības skar arī lielās snigšanas seku novēršanu. Parasti nav pieļaujama sniega kārtas uzkrāšanās uz jumta, ja tās biezums pārsniedz 30 cm, bet gaisa temperatūra ir zem nulles. Atkusnī sniegs no jumtiem jānotīra arī pie plānākas sniega segas.

Vienkāršās metodes

2

Sāksim ar profilaktisko pasākumu uzskaitīšanu, kas jāveic vēl pirms putenis uz jumta izveido milzu kupenas. Daži tālredzīgi namīpašnieki jumta segumu klāj ar īpašu līdzekli pret adhēziju, kas novērš apledojuma veidošanos. Pareizāk sakot, šo darbu pēc īpašnieka pasūtījuma veic profesionālie jumiķi, protams, ja atļauj jumta konstrukcija un veids.

Par profilaktisko pasākumu uzskatāma arī jumta konfigurācijas un jumta seguma materiāla izvēle. Piemēram, ja uz plakanā jumta no cementa-smilšu dakstiņiem kupenas var mierīgi augt, tad no slīpā jumta ar vara vai metāla dakstiņu segumu sniegs viegli noslīd. Tāpat ir jāparedz īpašie tiltiņi un kāpnes, lai atvieglotu jumta remontdarbus vai notīrīt to no apbirušām lapām un citām drazām. Ziemā tās noder sniega tīrīšanas darbos.

Speciālisti uzskata, ka viens no biežāk sastopamiem apledojuma cēloņiem ir nekvalitatīvā vai nepareizā jumta konstrukcijas montāža. Piemēram, ja nepareizi ierīkota siltuma vai hidroizolācija, tad lielo siltuma zudumu dēļ jumts apledo. Dažas montāžas kļūdas izraisa mansarda logu apledošanu.

Tomēr pasargāt sevi no dabas untumiem tikai ar pareizu jumta ierīkošanu nav iespējams. Ja sniegs uz jumta ir sakrājies, tad to var notīrīt ar parastākajiem rīkiem, piemēram, lāpstu. Visai vienkārša, taču efektīva metode cīņā ar minētajām sekām. Ar šādu metodi var novērst gan sniega lavīnu un lāsteku uzkrišanu kādam uz galvas, gan arī nepieļaut jumta tecēšanu.

3

Kuram tad jāveic mehāniskā tīrīšana? Namīpašnieks, protams, var veikt to arī paša spēkiem, taču šāds alpīnisms nav drošs. Ir jāparedz drošināšanas virves, un vispār būtu vēlama zināma pieredze šajā jomā. Tāpēc, ja ir iespējams, labāk izmantot profesionāļu palīdzību. Ir specializētās tīrīšanas firmas, kuru darbinieku vidū ir attiecīgi sagatavotie speciālisti. To kontaktus var atrast teju ikvienā telefonu grāmatā. Speciālists piebrauks Jums ērtākajā laikā, noteiks darbu apjomu un sarežģītības pakāpi un tūlīt pat ķersies pie lietas. Jumtu tīrīšana var tikt veikta kā vienreizējais pakalpojums, gan arī kā regulāra apkalpošana - šajā gadījumā Jums vairs ne par ko nebūs jāuztraucas, un ikviena dabas kataklizma sekas tiks operatīvi novērstas.

Labi būtu tomēr nokontrolēt šo speciālistu darbu. Vispirms jāpieprasa rūpīgu visu lāsteku likvidēšanu, kas sagādā galvenās briesmas mūsu veselībai. Mehāniski nosist lāstekas nav efektīvi, jo jaunās izaug ļoti ātri. Galvenais ir rūpēties par to, lai ūdens teknes būtu pilnībā atbrīvotas no ledus - tad ūdens viegli notecēs no jumta un pat atkušņa gadījumā jumta malas neizdaiļos lāsteku žogs.

Sarežģītie jumti

4

Jāsaka, ka no parastā divslīpņu jumta sniega kupenas noslīd patstāvīgi, un apledojums uz tiem veidojas reti. Cita lieta ir sarežģītie jumti ar dažāda veida arhitektūras brīnumiem un vairākiem mansarda logiem. Par to parunāsim atsevišķi.

Vistrauslākās vietas ir divu slīpņu apakšējo daļu savienojuma vietas, kā arī garās zonas, kurās jumts piekļaujas augstākas būves sienai. Šajās vietās noteikti krājas sniegs, kas vēlāk izkūst, un ūdens sāk meklēt iespējas izsūkties cauri jumta konstrukcijai.

Bīstamākas šajā ziņā ir jumti ar nelielu slīpuma leņķi - pat nelielas snigšanas rezultātā šeit noteikti krājas sniegs.

Bieži vien rodas problēmas arī ar mansarda logiem. Jebkurš izvirzījums sniegam nozīmē šķērsli, kas traucē tam brīvi slīdēt uz leju. Tātad palielinās risks, ka šajā vietā izveidosies kupena vai apledojums. Savas problēmas ir arī uz jumtiem, kuros bēniņi tiek apsildīti. Ja bēniņi ir auksti, tad jumts visā tā platībā ir vienādi auksts, savukārt, ja tie tiek sildīti, tad karnīze noteikti būs aukstāka par pārējo platību. Tieši tādēļ šī vieta apaug ar ledu, kas traucē kūstošajam sniegam notecēt no jumta.

Ko var ieteikt šādā gadījumā? Ja jumtu tīra speciālisti, jāpieprasa minēto vietu rūpīgu atbrīvošanu no sniega - no kores sniegs arī pats noslīdēs. Izvirzītie mansarda logi arī jāuzmana, taču labāk ir jau laikus parūpēties par savu drošību, proti, logi jāmontē līdz ar jumta segumu, lai sniegam nebūtu pie kā pieķerties. Runājot par temperatūras svārstībām starp karnīzi un mājas silto kontūru, šeit var izmantot tādus paņēmienus, kā rūpīga jumta siltināšana un ventilācijas atstarpes veidošana starp jumtu un hidroizolāciju. Tas būtiski samazinās jumta apsildīšanu no apakšas, rezultātā samazināsies notecēšanas risks.

Pretapledojuma sistēmas

Jau sen šajā frontē radīts īpaši jaudīgs ierocis - elektriskās pretapledojuma sistēmas. Nevar teikt, ka jauninājums šobrīd tiek viscaur izmantots, šeit pie vainas gan mūsu inerce, gan arī šo sistēmu neefektivitāte noteiktajos laika apstākļos. Taču daudzi šīs sistēmas jau izmanto, un vairumā gadījumu visnotaļ veiksmīgi.

Sistēmas pamatā ir sildošais kabelis, kas tiek ierīkots uz jumta, kā arī teknēs un ūdens notekas caurulēs. Pieslēgts elektrībai, tas uzsilst un izkausē sniegu un ledu, bet izveidojies ūdens notek ar cauruļu palīdzību. Sistēmā tāpat iekļauti siltuma regulētāji, komutācijas elementi kabeļa pieslēgšanai jaudai.

Sistēmas savā starpā atšķiras ar jaudīgumu. Jo lielāka ir jumta platība, jo garāks kabelis būs nepieciešams, jo lielāka būs tā jauda. Tāpēc pasūtot un montējot sistēmu, ir pareizi jāizrēķina kabeļa garums, lai nenāktos pārmaksāt. Aprēķinos jāņem vērā arī tas, vai jumts ir silts vai auksts.

Pretapledojuma sistēma var tikt vadīta gan manuāli, gan automātiski. Pēdējā gadījumā ārpusē tiek ierīkoti sensori, kas automātiski iedarbina vai atslēdz sistēmu pie noteiktas temperatūras. Automātiskā sistēma, protams, ir dārgāka, taču arī efektīvāka, jo var darboties arī saimnieku prombūtnē. Speciālisti iesaka izmantot pašregulācijas kabeļus, jo tie ir efektīvāki un tajā pat laikā ekonomiski izdevīgāki.

Pie mums ar šādu sistēmu ierīkošanu nodarbojas vairākas specializētās firmas. To pakalpojumi arī būtu jāizmanto, jo firmas, kas piegādā un montē šādas sistēmas tikai epizodiski, paralēli darbības pamatvirzienam, ne vienmēr nodrošina atbilstošo kvalitātes līmeni.

Ne mazāk aktuāla problēma šoziem ir arī apledojušie celiņi pie mājas. Ledus uz zemes var sagādāt ne mazāk raižu, kā uz galvas uzkritusī lāsteka.

Viens no veidiem, kā novērst celiņu apledošanu, ir analoģisks kabelis. Tas tiek ieklāts zem galvenajiem celiņiem pie mājas un var tikt iedarbināts manuāli vai automātiski. Tāpat vienmēr var piepalīdzēt šādai sistēmai un atkusnī ātri atskaldīt ledu. Lai gan, protams, ir labāk, ja celiņi tiek tīrīti tūlīt pēc sniega izkrišanas, kamēr vēl nav izveidojusies ledus kārta.

Ko iesākt ar lāstekām uz kokiem?

5

Snigšana pamīšus ar atkušņiem bieži vien veicina koka zaru apledošanu. Lielākās lāstekas saaugt uz kokiem tieši pie mājas - uz tiem nonāk ūdens no jumta. Lai izvairītos no šīs parādības, ir laicīgi jāatbrīvo koku zari no sniega.  Taču šķirties no skaitām kupenām uz zariem ne vienmēr gribās, it īpaši ja vasarnīca ir tālu un tā tiek apmeklēta tikai brīvdienās. Tuvāk pavasarim lāsteku kļūst aizvien vairāk, jo saule izkausē sniegu.

Problēmas sagādā ne tik daudz ledus, kā tā svars. Plāna ledus sega var kaitēt tikai plānākiem zariņiem, kas neapdraud koku kopumā. Taču, jo biezāks ir zars, jo vairāk sniega uz tā krājas. Milzu kupenas un apledojums uz zariem izraisa to nolūšanu.

Būtisku bojājumu gadījumā koks var aiziet bojā. Īpašam riskam ir pakļauti zari, kas aug horizontāli.

Papildus slodze palielina arī sala ietekmē veidojušos plaisu rašanos uz stumbra. Šajās plaisās viegli nokļūst mikrobi un kaitēkļi.

Ko iesākt, ja koks ir jau ledus kārtas klāts? Ja ledus nav daudz, tad jāuzgaida, līdz izkūst. Ar cirvi var nolauzt lielākās lāstekas. Taču jāuzmanās, lai nesabojātu mizu. Var zem stumbriem un koku horizontālajiem zariem ierīkot balstus. Taču ļoti uzmanīgi, jo sala laikā koksne ir ļoti trausla. Nekādā gadījumā nedrīkst sildīt zarus, lai paātrinātu ledus kušanu. Koks šajā gadījumā cietīs daudz vairāk, kā no lāstekām.

Staņislavs FRĪDS.


 www.zagorod.spb.ru

 


Kategorijas: Jumti, Tīrīšana, komunālie pakalpojumi

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

Daugavpils rajons

1 2