Pēc divām ar sniegu pārbagātām ziemām daudzi ēku īpašnieki ir nopietni sākuši aizdomāties par vecā jumta seguma nomaiņu.

Par to, kā izvēlēties piemērotu jumta segumu un kam būtu jāpievērš uzmanība to uzsākot, padomus sniedz lielākā slīpo jumtu ražotāja - Monier - celtniecības partneruzņēmumi Latvijā.

Latvijas ēku jumtiem pēdējos gados ir bijis jāiztur daudzu dabas untumu pārbaudījumi. Iepriekšējā vasarā spēcīgs vējš norāva segumu aptuveni pusotram tūkstotim jumtu, no kuriem lielākā daļa bija „vieglie" skārda un vecie šīfera jumti. Ziemā jumtus pārklāja bagātīga sniega sega : dažu jumtu konstrukcijas sniega slodzi neizturēja un iegruva. Šie nedaudzie piemēri uzskatāmi pastāsta par to, kam būtu jāpievērš uzmanība atjaunojot jumtu, lai tas kalpotu ilgi un bez nepatīkamiem pārsteigumiem.

Ja esiet nolēmuši mainīt veco jumtu, noteikti apsekojiet jumta konstrukciju un tās stāvokli. Bojātās koka detaļas var apmainīt pret jaunām vai papildus atbalstīt konstrukciju, lai tā izturētu iespējamo dabas stihiju radīto slodzi.

Atjaunojot jumta segumu, ēku īpašnieki bieži vien izmanto iespēju un jumtu arī nosiltina. Ja jumta konstrukcijā izmantotas spāres ar šķērsgriezumu 5x15cm, sanāk izmantot 15cm biezu siltinājuma vati. Ja vēlaties iegūt ļoti labu siltumizolācijas rezultātu, varat arī nomainīt spāres, lietojot 5x20cm izmēra kokmateriālus, kas ļaus jums siltināt jumtu jau ar 20cm vati. Spāres ir ieteicams uzstādīt ar soli 60cm - tādējādi iespējams izvairīties no vates piegriešanas.

Šādai spēcīgai jumta konstrukcijai pie jumta slīpuma 30-45 grādi, attālumi starp spāru atbalstiem var sasniegt pat 5 metrus.

Protams, jāatceras, ka katrs jumts tomēr ir atšķirīgs un ar savām īpatnībām. „Jebkurā gadījumā cilvēkiem, kuri nolēmuši atjaunot jumtu, iesaku griezties pie šīs jomas lietpratējiem, lai tie novērtētu konstrukcijas patreizējo stāvokli un vajadzības gadījumā izstrādātu tās pastiprināšanas projektu", pastāstīja Monier partneris celtniecības jomā Māris Ozols no uzņēmuma Ozolmāris.

„Siltinātam jumtam ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizu pamatnes klājumu (zemsegumu), kas līdzīgi elpojošam sporta apģērbam ļauj iztvaikot no mājas liekajam mitrumam, tādā veidā pasargājot koka konstrukciju no sapūšanas.

Šādi „elpojoši" zemsegumi šobrīd ir pieejami ļoti plašā klāstā un par dažādām cenām: ir difūzijas plēves, kas maksā zem 1,- Ls/m², taču iespējams izvēlēties arī kādu no labākajām plēvēm par apm. 2,- Ls/m² ar iestrādātu papildus līmlenti hermētiskai lokšņu savienošanai, kas ļauj jumtam nodrošināt arī vienmērīgu pretvēja aizsardzību. Jāskatās arī, lai izvēlētais jumta zemseguma materiāls ir stingrs un izturīgs, nepārplīstu jumta uzstādīšanas darbu gaitā. Lētas un ne pārāk izturīgas plēves vēlāk var gadīties mainīt, radot papildus izdevumus, jo jumta segums, latojums un distances latiņas jānoņem un pēc tam atkal jāatliek atpakaļ vietā", piebilda Vitauts Zulmanis no SIA Jumtdari.

„Arī gadījumā, ja mājai bēniņus izlemjat nesiltināt, parasti iesaku tomēr zemsegumu ieklāt - to izdarot nākotnē varēsiet jebkurā laikā nosiltināt jumtu no iekšpuses un izmantot radušās telpas kā apdzīvojamas.

Turklāt zemseguma izmantošana ievērojami pagarina koka konstrukciju kalpošanas laiku", noslēgumā vēl piebilda Māris Ozols.

Kādu segumu izvēlēties jumta atjaunošanai? (Atbild Mārtiņš Ozoliņš no  SIA Brīze-M)
„Tas ir ļoti bieži dzirdams jautājums.

Pieņemot lēmumu, jāizvērtē visas jumta seguma īpašības - kalpošanas laiks, uzticamība, izskats un, protams, arī cena.

Iesaku katram pamēģināt sarēķināt to, cik izmaksās jumta atjaunošana ar dakstiņu segumu, kura garantijas termiņš ir 30 gadi, bet kalpošanas laiks ir ievērojami ilgāks kā „vieglajiem" jumta segumiem - dakstiņu jumts noteikti kalpos vismaz 100 gadus. Dakstiņu jumtam ir lieliskas īpašības - tas lietus laikā nerada troksni kā skārda jumts, stipri vēji to nespēj noraut kā „vieglos" jumta segumus, dakstiņu jumts izgrezno atjaunojamo ēku un ievērojami paaugstina tās vērtību.

Cilvēki maldīgi uzskata, ka dakstiņu jumtam nepieciešamas īpašas konstrukcijas. Tā nav tiesa. Jumta konstrukcija ir tāda pati kā citiem seguma materiāliem. Vislielāko svara slodzi jumtam rada sniegs, kura masa ir apmēram 160 kg/m². Slapjš sniegs var svērt arī 200 kg/m². Ja saskaitām dažādu jumta segumu slodzi ar sniega svaru un konstrukcijas masu, atšķirība ir niecīga : skārda jumta konstrukcijai jāiztur apm. 189 kg/m², šīfera ar mazām loksnēm jumta konstrukcijai apm. 207 kg/m², šīfera ar lielām loksnēm jumta konstrukcijai apm. 214 kg/m², bet dakstiņu jumta konstrukcijai jāiztur apm. 224 kg/m²."

Kādēļ savam jumtam izvēlēties dakstiņus? (SIA Dakstiņa Jumti, Andrejs Babrāns)
„Dakstiņi viennozīmīgi ir labākais jumta materiāls, jo ar tiem jumta ieklāšanu var paveikt ātri. Dakstiņi ir salīdzinoši maza izmēra, tāpēc, ja jumtam ir sarežģīta forma: vairākas skaldnes, daudzas izbūves un lauzumi, pēc uzklāšanas pāri paliek ļoti maz neizmantotu atgriezumu. Citiem materiāliem pārpalikumi ir ievērojami lielāki un to atkārtota izmantošana ir apgrūtināta. Ar dakstiņiem izbūvējot parastu divslīpju jumtu, materiāls vispār nav jāpiegriež. Veicot jumta renovāciju ar dakstiņiem, pielietojot kvalitatīvu latojumu, iespējams pat aps ēpt nelielus jumta konstrukcijas nelīdzenumus, ko ar citiem jumta materiāliem nepanākt. Ja ēku īpašnieki aprēķinātu, cik patiesībā izmaksā dakstiņu jumts, viņi redzētu, ka par izdevīgu cenu ir iespējams uz ilgu laiku iegūt drošu un skaistu jumtu. Neviens no mums nav tik bagāts, lai sev atļautos sliktas kvalitātes jumtu, kuru ir jālabo ik pēc 20-25 gadiem. Dakstiņu jumts kalpos vismaz četras reizes ilgāk. Pie tam - sarēķinot cik daudz izmaksātu jumta pārklāšana ar dažādiem segumiem, sanāk, ka dakstiņu jumts nebūt nemaksā vairāk kā skārda jumts."

Jumta seguma materialu salidzinajums
Jumta segumu salidzinošas izmaksas iereķinati tikai seguma pamatmateriali: rindu dakstiņi, skards, šifera plaksnes.

Telefons konsultācijām: 67629056
www.monier.lv