Koks vēl joprojām ir vispieprasītākais būvmateriāls. Jādomā, ka nav vērts atkal pārskaitīt visas koksnes priekšrocības, jo tās visiem jau sen ir zināmas. Mēs centīsimies izskaidrot, kā iespējams pagarināt koka izstrādājumu mūžu. Nav nekāds noslēpums, ka izmantojot koka būvmateriālus, sākotnēji ir jāveic atbilstoša apstrāde. Koks kārtīgi jāapžāvē, tad jāimpregnē un tikai pēc tam to drīkst gruntēt vai krāsot.

Šodien smalkāk izpētīsim koka impregnēšanas procesu, kas ir viens no svarīgākajiem sagatavošanas posmiem pirms izstrādājuma ekspluatācijas sākuma.
Impregnēšana nozīmē izstrādājuma (šajā gadījumā koksnes) piesūcināšanu ar aizsarglīdzekļiem. Impregnēšana nodrošina koksnes ilgizturību, pasargā no mitruma, netīrumu, kaitēkļu u.c. iekļūšanas utt. Noteikti jāimpregnē dārza mēbeles, izstrādājumi, ko paredzams izmantot ārā, grīdas un citi izstrādājumi no koka, kam nepieciešama īpaša aizsardzība.

Kādas tad būtu impregnētās koksnes priekšrocības? Vispirms jāatzīmē, ka kalpošanas laiks pieaug vairākās reizēs - koks ir droši pasargāts no potenciāliem noārdīšanas faktoriem: mitruma, pelējuma, parazītiem, sēnītes, kaitēkļiem u.c. Otrkārt, apstrādātai koksnei piemīt spēja pretoties mitrumam, kas savukārt samazina koksnes uzbriešanas un deformēšanās efektus. Treškārt, palielinās arī karstumizturīguma raksturojumi. Impregnētā koksne tāpat raksturojama ar gludāku struktūru un glītu ārējo izskatu.

Impregnēšanas tehnoloģijas

Mūsdienās par efektīvāko uzskatāma vakuuma impregnēšanas tehnoloģija. Šī koksnes apstrādes metode nodrošina impregnēšanas līdzekļa dziļu iekļūšanu materiālā. Koksne tiek ievietota autoklāva kamerā, no kuras sākotnēji tiek izpumpēts gaiss. Tad kamerā tiek nogādāts impregnants, kas hidrauliskā spiediena ietekmē aizpilda koksnes poras. Pēc kāda laika kamerā atkal veidojas vakuums, kas veicina līdzekļa pārpalikumu likvidēšanu. Procesa beigu posmā spiediens kamerā tiek pielīdzināts atmosfēras spiedienam, turklāt impregnants pateicoties spiedienu starpībai aizpilda koka šūnas. Šādas impregnēšanas metodes realizācijai nepieciešams speciāls aprīkojums, tādēļ to parasti izmanto rūpnīcās.

Vēl viens impregnēšanas paņēmiens - koksnes piesūcināšana kontrasta vannā. Gadījumā, ja koksnes aplievas mitrums nepārsniedz 30%, izmanto metodi, kas paredz sākotnēju koksnes ievietošanu tvertnē ar līdz 98 ˚С uzsildītu aizsarglīdzekli, kur to atstāj uz dažām stundām. Tad manipulāciju atkārto, bet šoreiz jau vannā ar atvēsinātu aizsarglīdzekli. Mitrās koksnes apstrādāšanai izmanto augstās temperatūras vannas ar perlolatumu (apmēram 130 ˚С). Šajā gadījumā mitrums, ko satur koksne, ātri vien iztvaiko. Tad izstrādājumu ievieto vannā ar aukstu impregnantu. Šī metode nodrošina gan koksnes impregnēšanu, gan arī kaltēšanu. Vēlāk koksni 2-3 dienas uzglabā noliktavās. Arī šī metode prasa speciālo aprīkojumu. 

Impregnēt koksni var arī paša spēkiem. Protams, šāda veida impregnēšana nebūs tikpat efektīva, kā minētās metodes, taču līdz ar regulāru apkopi un profilakses pasākumiem spēs nodrošināt kvalitatīvu aizsardzību pret agresīvajiem faktoriem.

Vienkāršu līdzekli, kas koksni spēj pasargāt no sēnītēm vai puves, iespējams pagatavot patstāvīgi: 5 litros verdošā ūdens izšķaida 950 g parastās vārāmās sāls un 50 g borskābes. Ar šo līdzekli izstrādājums rūpīgi jāapstrādā, īpašu vērību veltot plaisām un nelīdzenām vietām. Šo līdzekli var izmantot arī sēnītes skartajās vietās.

Patlaban koksnes aizsarglīdzekļu tirgū ir virkne dažādu ražotāju, kas piedāvā preci visām iespējamām dzīves situācijām. Tādēļ, vēršoties pēc palīdzības pie pārdevēja, pēc iespējas smalkāk informējiet viņu par celtnes raksturu, koka izstrādājuma funkcijām, koka sugu u.c. Tas ļaus piemeklēt efektīvāko līdzekli, kas būs vislabāk piemērots Jūsu situācijā. Pirms līdzekļa uzklāšanas rūpīgi jāizlasa lietošanas instrukcija. Impregnēšanas līdzekļus ieteicams uzklāt vairākās kārtās (vismaz divās) uz sausu, labi notīrītu virsmu. Ja koksne ir mitra, pēc impregnanta iekļūšanas tajā ūdens bloķēsies izstrādājuma iekšpusē, veidojot ideālu vidi kaitēkļiem. Iepriekš krāsotās virsmas sākumā jānotīra no krāsas.

Impregnēšanas līdzekļi, kas plašā sortimentā pieejami tirgū, var būt ūdenī šķīstošie, kā arī uz eļļu vai organisko šķīdinātāju bāzes.

Ūdenī šķīstošos (sāļu) antiseptiskos līdzekļus izmanto koksnes apstrādei, kas ekspluatācijas gaitā netiks pakļauta mitrumam - tie ir mazāk izturīgi pret izskalošanu ar ūdeni. Uzklātie antiseptiskie līdzekļi uz ūdens bāzes uz virsmas veido aizsargplēvīti. Jāņem vērā, ka dažos no šīs kategorijas līdzekļiem ietilpst cilvēkiem un mājdzīvniekiem indīgās vielas, tādēļ pārdevējam ieteicams uzjautāt par antiseptiķa sastāvu. Impregnēšana ar ūdeni šķīstošiem līdzekļiem tiek veikta, koksni izmērcējot vai apsmidzinot.

Koka izstrādājumiem, kas atrodas zem klāja debess, ūdeni vai zemē, izmanto eļļu vai organiskos antiseptiķus. Tie uz virsmas tiek uzklāti ar otu. Jāatceras, ka organiskie līdzekļi koku iekrāso zaļā, bet eļļu - brūnā krāsā. Antiseptiķi uz eļļu bāzes nav ieteicams izmantot dzīvojamās telpās, jo tam raksturīga diezgan asa smaka un toksiskums.

Sāļu šķīdumi ar antipirēnu spēj uzlabot koka ugunsdrošības pakāpi. Antipirēns aizdegšanās gadījumā izdala nedegošās gāzes, kas skābekli nošķir no koka un, izkūstot, uz virsmas veido īpašu aizsargplēvi. Šādus līdzekļus uzklāj tāpat kā ūdens šķīdumus - ar iemērcēšanas vai apsmidzināšanas metodi.

Nobeigumā sniegsim dažus ieteikumus, kam jāpievērš uzmanība, vēloties paildzināt koka kalpošanas mūžu:

• Koksnes izvēle. Iegādājoties pirmās šķiras koksni, varat būt drošs, ka tajā ir minimāls mitruma līmenis, turklāt, visas veiktās darbības (kaltēšana, griešana, apstrāde) tika veikti saskaņā ar normatīvu prasībām. Atgādināsim, ka īpaši izturīgas pret pūšanu ir priede, ozols, osis, vidēji izturīga ir egle, ciedrs, dižegle, mazāk izturīgas koku sugas ir alksnis, apse, liepa.
• Aizsarglīdzekļa jeb impregnanta izvēle. Uzmanība jāpievērš ne vien aizsardzības īpašībām, bet arī impregnanta dekoratīvām funkcijām. Jāņem vērā, ka krāsu gamma, ko piedāvā ražotājs, ir ļoti nosacīta, jo rezultātā iegūtā krāsa ir atkarīga gan no koka sugas, gan izstrādājuma slīpēšanas kvalitātes, gan uzklātās kārtas biezuma.
• Laika apstākļi, uzklājot impregnantu. Cenšaties nesākt koksnes apstrādi tiešo saules staru ietekmē. Nav ieteicams impregnēšanu veikt arī lietainā vai vējainā dienā. Labākā izvēle būs skaidra, sausa diena bez vēja.

Profilakses nolūkos savu īpašumu rūpīgi apsekojiet vismaz reizi gadā. Piemērotākais laiks šādai pārbaudei ir pavasaris. Laicīgi pamanot un novēršot slimības sākumu, varēsiet ilgus gadus baudīt sava mājokļa, lapenes un citu koka būvju skaistumu un izturīgumu. Noteikt, vai ir nepieciešama atkārtota koksnes impregnēšana, var, uzpilinot ūdens pilienu uz koksnes virsmas. Ja ūdens iesūksies ātri, ir laiks veikt aizsardzības pasākumus.