Kāda krāsa būs vispiemērotākā Jūsu mājoklim? Veikalos šobrīd ir pārstāvēti daudzi laku un krāsu grupas izstrādājumi, kas sava starpā atšķiras tehnoloģisko, ekspluatācijas un dekoratīvo īpašību ziņā. Ļoti svarīgi ir arī tas, kādiem darbiem paredzēts izmantot krāsu - ārdarbiem vai iekšdarbiem.

Mūsdienu celtniecības krasa ir sarežģīts daudzkomponentu sastāvs. Tajā ietilpst plēves veidotājs (saistviela, kas nodrošina krāsas plēves veidošanos uz krāsojamās virsmas), pigmenti, pildītāji, šķīdinātājs, kā arī dažāda veida piedevas - cietinātāji u.c.

Kā saistvielu parasti izmanto alkīda sveķus (alkīda un eļļas krāsas), ūdens polimeru dispersijas - stirolu - akrilātu, butadiēna stirolu, polivinilacetātu (ūdens dispersijas), šķidro stiklu jeb zinātniski izsakoties, nātrija un kālija silikātu (silikāta krāsas), silikona sveķus, pernicas (uz to bāzes veido eļļas krāsas), lakas (emaljas krāsas) u.c.

Alternatīva interjeram

Krāsām, ko izmanto interjerā, jābūt vispirms ekoloģiski drošām - ar krāsotam virsmām mājiniekiem jāsaskaras ik dienu un ik stundu.

Videi visdraudzīgākās krāsas ir ūdens dispersijas krāsas. Šādu krāsu saistošā viela tiek atšķaidīta nevis ar neveselīgu organisko šķīdinātāju, bet gan ar ūdeni. Tieši ūdens dispersijas krāsas speciālisti iesaka izmantot uz lielām platībām - sienām, grīdām, griestiem, starpsienām utt. Izmantot alkīda un eļļas krāsas interjerā arī var, taču nelielos daudzumos, piemēram, krāsojot logu rūtis, metāla caurules un apkures radiatorus.

Ūdens dispersijas krāsām piemīt virkne priekšrocību. Piemēram, pēc uzklāšanas tās ļoti ātri izžūst - stundas-pusotras laika (salīdzinājumam: eļļas un alkīda krāsas smērējas vēl vismaz diennakti). Ūdens dispersijas krāsu izmantošanas spektrs ir ļoti plašs. Tās var viegli uzklāt iepriekš gruntētam betonam, ģipškartonam, apmetumam, kokam un pat metālam.

Ir jāņem vēra tas, ka ūdens dispersijas krāsu īpašības un to cena lielā mēra ir atkarīga no tā, kādus polimērus tajā izmanto par saistvielām. Lētākie ir uz polivinilacetātu bāzes izgatavotie sastāvi (PVA). Šādas krāsas labi turas uz virsmām, praktiski neizbalē, taču baidās no mitruma. Tādēļ to izmantošana ir iespējama tikai sausās telpās.

Butadiēna stirolu dispersijas gluži otrādi atšķir ūdensizturīgums. Taču tas ir mazāk izturīgas pret gaismu un laika gaita dzeltē.

Par zelta vidusceļu ūdens dispersijas krāsu sortimenta uzskatami sastāvi uz akrila dispersijas bāzes. Tiem piemīt universālas īpašības un augsti ekspluatācijas rādītāji, taču tie ir daudz dārgāki par „kolēģiem" .

Visus šķīdinātājus, ko izmanto krāsu izgatavošanas procesā, var iedalīt šķīdinātajos un atšķaidītājos. Šķīdinātājs izšķīdina saistvielu un reizē samazina krāsas stigrību. Atšķaidītājs turpretī tikai samazina stigrību (kāds tieši atšķaidītājs ir nepieciešams vienā vai otrā gadījumā, parasti tiek norādīts uz etiķetes).

Raksta sākumā esam minējuši, ka interjerā saprāta robežās var izmantot arī alkīda un eļļas krāsas (abi veidi tiek izgatavoti uz alkīda sveķu bāzes). Šeit neaplūkosim smalki šādu sastāvu raksturojumus - to apspriedīsim vēlāk, fasādes darbiem veltītajā sadaļā. Minēsim tikai, ka izmantojot šādas krāsas iekštelpās, ir jāparūpējas par drošību: istabas, kurās tiek veikti krāsošanas darbi, uz laiku ir jānoizolē (to var izdarīt, cieši aizslēdzot durvis un ar lupatām aizdarot spraugas).

Arvien lielāku popularitāti šobrīd gūst multikrāsas (mozaīkas)  uz sintētisko sveķu ūdens dispersijas bāzes.

Šādi sastāvi ir īpaši tehnoloģiski, vienkārši lietošanā un ļauj iegūt plašu krāsu paleti. Tēlaini izsakoties, ar multikrāsu apstrādātas virsmas izskatās kā „ krāsa krāsā" - vienas krāsas kapsulas „peld" citā krāsa. Pateicoties komponentu struktūras īpatnībām, šīs sastāvdaļas nekad nesajauksies kopā. Kapsulu krāsa var būt pat ļoti oriģināla -  zeltaina, sudrabkrāsas, perlamutra u.c. Multikrāsas tiek uzklātas ar īpašu pulverizatoru. Augsta spiediena ietekmē, kas rodas pulverizatorā, kapsulas ar krāsu tiek izšļakstītas uz sienas, veidojot neatkārtojamus ornamentus.

Labākais variants koka fasādei

Parunāsim par fasādi. Fasāžu krāsas parasti iedala sastāvos koka un akmens virsmām. Aplūkosim tos atsevišķi.

Tradicionāli koksnes krāsošanai izmantotas eļļas vai alkīda krāsas. Tām piemīt augsta absorbētspēja, tās iekļūst dziļi koksnē, pēc izžūšanas veidojot blīvu, viendabīgu klājumu, kas efektīvi pretojas mitruma iekļūšanai.

Ar alkīda krāsām var krāsot arī metālu. Īpaši populāri ir pretkorozijas sastāvi, ko izmanto bez iepriekšējās metāla virsmu apstrādes ar pretkorozijas materiāliem. Mūsdienās pārdošanā pieejamas arī gēlveida alkīda krāsas, kas paredzētas vertikālo virsmu krāsošanai. Tās neatstāj notecējumus pat tad, ja tiek uzklātas biezā kārtā.

Taču uz sveķu bāzes veidotajiem līdzekļiem piemīt arī zināmi trūkumi.

Piemēram, mijiedarbības rezultāta ar gaisu krāsas plēves sacietēšanas process nebeidzas laika gaitā. Rezultāta krāsa ātri vien (apmēram pēc gada) zaudē elasticitāti, kas izraisa plēves plaisāšanu. Tāpat alkīda saistvielas ir pakļautas iznīcināšanai UF starojuma ietekmē. Tā iedarbības rezultāta krāsa izbalē, uz tās virsmas veidojas bālganie plankumi.

Šādi trūkumi nav raksturīgi krāsām uz ūdens akrilātu bāzes. Šie materiāli, kā jau tika minēts, ir pazīstami ar uzklāšanas tehnoloģiskumu, ātro izžūšanu un ekoloģiskumu. Taču attiecība uz fasādes darbiem tiem ir vēl kāda priekšrocība - augsta izturīguma pakāpe pret atmosfēras iedarbību un spēja ilgstoši saglabāt augstas estētiskās īpašības. Mūsdienu akrila materiāliem kalpošanas laiks līdz remontam var būt 15 gadi un vairāk.

Jāatzīmē, ka akrilātu krāsu tvaiku necaurlaidīgums ir augstāks, kā alkīda krāsām.  Tas ļauj efektīvi regulēt koksnes mitruma līdzsvaru. Turklāt akrilātu sastāvi praktiski nav pakļauti saules starojuma kaitīgai ietekmei un spēj gadiem ilgi saglabāt košu piesātinātu krāsu.

Tajā pat laika jāatceras, ka akrila materiāli slikti absorbējas. Tādēļ uz koka virsmas uzklātā krāsas kārta var atslāņoties, īpaši saulainajā pusē.

Lai izvairītos no alkīda un akrilātu materiālu trūkumiem, vadošie Eiropas ražotāji izstrādāja kombinēto koksnes krāsošanas shēmu. Darbs jāsāk ar sākotnējo virsmas apstrādi ar sastāviem, kas nodrošina dziļu koksnes antiseptisku piesūcināšanu (vislabāk ar alkīda saistvielu uz šķīdinātāja bāzes vai ūdens šķīdumā). Tad jāizmanto gruntēšanas līdzeklis uz alkīda saistvielu bāzes, kas iekļūst dziļi porās un aizpilda koksnes mikroskopiskās plaisas. Un tikai pēc tam ieteicams uzklāt vienu vai divas pret atmosfēras ietekmi izturīgos akrilātu materiālu kārtas, kas nodrošina ilgstošu seguma dekoratīvo un ekspluatācijas īpašību saglabāšanos.

Sargies, koksne!

Pirms laku un  krāsu uzklāšanas koksnes virsma ir jāizkaltē, jāatbrīvo no netīrumiem un baktēriju kaitīgās darbības sekām. Prakse liecina, ka labākos rezultātus izdodas sasniegt, ja koksne tiek krāsota tūlīt pēc mehāniskās apstrādes - koksne ar „ vaļējām" porām.

Krāsot koksni, kas vairāk kā pusgadu tika pakļauta atmosfēras nokrišņu un ultravioleta iedarbībai, nav ieteicams, pirms nav veikta tās tīrīšana. Pretējā gadījumā laku un krāsu kalpošanas termiņš nepārsniegs vienu sezonu.

Koksne ir dzīvs materiāls, ar neatkārtojamo dabas tekstūru. Daudzi patērētāji uzdodas ar jautājumu: „ Kā viena vai otra krāsa ietekmēs koksnes izskatu, cik liela mēra tā mainīs koksnes dekoratīvās īpašības?" Šeit var izvēlēties lazēšanas materiālus (kas saglabā koksnes tekstūru pēc krāsošanas), vai pilnība nosedzošos. Taču ievērojiet - materiāli, kas saglabā tekstūras ornamentu, uz virsmas veido plānu plēvīti, kas nav īpaši izturīga pret ultravioleto starojumu. Rezultāta jau pēc 2-5 gadiem ir nepieciešama pārkrāsošana. Nosedzošās krāsas parasti veido biezāku plēvi, tādēļ kalpo krietni ilgāk - 8 līdz 5 gadiem.

Zīmējumi uz akmens

Ar akmens fasādēm ir domātas nevis granīta vai marmora sienas, bet parastās betona vai ķieģeļu virsmas, kas apdarītas ar dažādiem apmetumu veidiem vai apstrādātas ar smilšakmeni.

Praktiski visi akmens noārdīšanas mehānismi, kas ir saistīti ar fizisko, ķīmisko, bioloģisko un mehānisko iedarbību, kaut kāda veidā balstās uz mitruma iedarbību. Ūdenim nokļūstot akmenī uz robežas starp dažādiem celtniecības materiāliem, bet citreiz jau starp viena materiāla daļiņām rodas būtiska spriedze. Rezultāta uz sienām veidojas plaisas.

Vēl viens akmenim kaitīgs faktors ir minerālo sāļu iedarbība. Šie savienojumi var nokļūt iekšpus sienu materiāla, kura kapilāros augšup virzās grants mitrums, kas akmenī neitralizē saistvielas.

Ņemot vēra iepriekšminēto, akmens virsmu segumam pilnībā jālaiž cauru ūdens iztvaikojumi, lai to dziļākajos slāņos nekrājas ūdens.

Saistviela krāsās akmens virsmām var būt organiska un neorganiska. Tipiskākās izturīgas organiskās saistvielas ir stirēna akrila sveķi, kas ir izšķīdināti lakbenzīnā, un ūdens šķīstošie akrilātu un silikona sveķi. Labākā tvaiku caurlaidība piemīt neorganiskajiem produktiem, kuros ir ļoti neliels daudzums organisko saistvielu vai to vispār nav. Neorganiskajās krāsās un segumos galvenā saistviela ir kālija silikāts (silikātu krāsas).

Kopuma neorganiskās krāsas iz akmens fasādes turas ilgāk un labāk par organiskajām. Taču silikātu krāsas tajā pat laika neļauj gūt tikpat košas piesātinātas krāsas. Tādēļ dzīvespriecīgo fasāžu cienītājiem ir jāziedo seguma ilgmūžība.

Akmens fasādes sagatavošana krāsošanai lielā mēra atgādina darbus, ko veic pirms koksnes krāsošanas. Vispirms jāaizšpaktelē plaisas un bedres. Tad jāuzklāj gruntēšanas līdzeklis. Tas pasargās sienu no ārējās vides iedarbības līdz lakas un krāsas kārtas uzklāšanai, samazinās krāsas patēriņu un uzlabos tās adhēziju ar virsmu.

Tātad esam snieguši vispārīgās rekomendācijas laku un krāsu izvelē interjera un fasāžu darbiem. Ceram, ka tās ļaus Jums izmantos mūsdienīgās krāsas efektīvāk, taču nav vērts paļauties tikai uz paša zināšanām. Labāk lieko reizi pārjautāt pārdevējam, kam labāk piemērota kāda konkrēta krāsa, kādas ir tās īpašības, priekšrocības un trūkumu. Jo laiku un krāsu tirgus šobrīd ir ļoti plašs, un jo lielākas ir izvēles iespējas, jo vieglāk ir iegādāties kaut ko nepareizi.

Vadims ALEKSEJEVS

www.zagorod.spb.ru