Visticamāk, izjaucot kādu salikto konstrukciju, kaut reizi esat saskāries ar šādu problēmu - ir jāizskrūvē bojātā kokskrūve ar vienkāršu vai krustveida gropi.

Kokskrūves var ieskrūvēt koksnē pateicoties vītnei. Montāžas vieglumu nodrošina asās rieviņas, kas nebojā koksnes iekšējās kārtas, nemazina to cietību un nepieļauj koksnes kārtu nobīdi, kas varētu notikt, stiprinot ar naglām. Kokskrūves stienis galā pakāpeniski sašaurinās un tiek apsegts ar asu uzgali, kas ieurbjas koksnē. Strādājot ar cietāku koksni vai gadījumā, ja kokskrūve ir liela diametra, pirms tam ar mazāka diametra urbi tiek izurbta atvere.

Tradicionālā prasība, kas tiek izvirzīta koksnes stiprināšanas elementiem, ir montāžas izturīgums. Taču laika gaitā, sakarā ar konstrukciju ekspluatāciju un remontu, tās var nākties izjaukt. Piemērs: sašķobījušās durvju eņģes, kas ir jāizlīdzina. Tās tiek stiprinātas ar kokskrūvēm, taču vienas „iestrēgušās" kokskrūves dēļ var rasties nopietnas problēmas. Vai esat piedzīvojis šādu situāciju?

Viena bojāta skrūve var sarežģīt remontu

Krustveida dobuma vietā nu ir izveidojusies bedrīte. Kā lai izskrūvē šādu kokskrūvi?

Iemesli var būt daudz un dažādi: kokskrūves brāķis, biežas izskrūvēšanas rezultātā bojāta atvere, bojāta vītne.

Acīmredzams kokskrūves vītnes defekts

Šīs kokskrūves vītne ir bojāta

Ierīkojot stiprināšanas elementus, kokskrūve var vienkārši salūzt atverē, ja tiek pārāk stingri pieskrūvēta, mēģinot nodrošināt montāžas izturīgumu. Šādos stiprinājumos slodze ietekmē kokskrūves. Tā rezultātā grope nosēžas, iestrēdzot koksnē, kas vēlāk izraisa problēmas kokskrūvju izskrūvēšanā. Tāpat izturīguma palielināšanai kokskrūvju atveres tiek pildītas ar līmi, hermētiķiem, mastiku, eļļas lakām, alabastru, kausēto kapronu. Tas viss apgrūtina izskrūvēšanu: stiprināšanas detaļa iesakņojas koksnē. Piemēram, koka laivu izgatavošanas gaitā tiek izmantota pagaidu dēļu fiksācija. Dēļi tiek savienoti ar kokskrūvēm, kas pēc līmes sacietēšanas tiek izņemtas. Taču līme „ieķer" arī kokskrūves vītni, tāpēc mēģinājumi to izvilkt ir titānisks darbs. Tiek bojāta gan atvere, gan vītne, bet, noņemot vītni, tiek bojāti arī stiprināšanas materiāli. Pat ja netiek izmantotas līmes, „nedarbu" var sastrādāt arī korozija: sarūsējusī metāla stiprināšanas detaļa var kļūt par „vienu veselumu" ar koksni.

Ko iesākt, ja dzelzs gabaliņš ir iestrēdzis, ja tā vītne ir tik ļoti bojāta, ka to nav iespējams izskrūvēt ar skrūvgriezi? Vai neko neesat dzirdējis par speciālo bojāto kokskrūvju izņemšanai domāto uzgali? Tieši ar to varēsiet viegli izņemt bojāto kokskrūvi.

Uzgaļu komplekts stiprināšanas elementu izņemšanai

Šādu izvilcēju jeb ekstraktoru priekšrocība ir tāda, ka to izmantošana ļauj nesabojāt ar kokskrūvēm savienotās detaļas un materiālus. Ekstraktori tiek izgatavoti no īpaši izturīgā rūdītā tērauda ar hromu un vanādiju. Tie ir paredzēti tieši bojāto kokskrūvju un skrūvju izņemšanai. Ekstraktora formu veido tērauda stienis ar kreiso cirpi priekšējā galā (konusa vai šķelta konusa formā). Otram instrumenta galam ir divi vai četri skaldņi, kas ļauj to noturēt elektriskā urbja turētājā.

Ekstraktora konstrukcija:

• 1. tērauda stiebrs,
• 2. priekšējā daļa ar kreiso vītni,
• 3. gals ar skaldņiem.

Vītne ir nepieciešama, lai ekstraktoru varētu griezt pret pulksteņrādītāja virzienu, izskrūvējot kokskrūvi ar labējo vītni. Pirms tam kokskrūve tiek izurbta ar smalku urbi. Iekš kokskrūves tādējādi veidojas atvere, kurā ievietot ekstraktoru un pateicoties vītnei to nofiksēt. Procesu shematiski redzam attēlā:

Shēma.

• 1. Darbs ar urbi
• 2. Izvilkšana ar ekstraktoru

Autora zīmējums

Ja vēlamies izvilkt bojāto kokskrūvi, būs nepieciešami šādi instrumenti:

1. elektriskais urbis (ar mainīgo darbību, pulksteņrādītāja virzienā un pret to), taču derēs arī manuālā ierīce,
2. smalks urbis,
3. ekstraktors,
4. punktsitis,
5. āmurs,
6. spīles.

Ja kokskrūves vītne ir nolauzta, un ir palicis vien stiebrs, tas ar punktsiti nepieciešams izveidot konusa formas iedobumu, lai vieglāk strādāt ar urbi. Ar āmuru piesitiet punktsiti, taču ne pārāk spēcīgi, jo stieņa diametrs jau tā ir mazs, tādēļ nebojājiet to vēl vairāk. Punktsitim jāatrodas tieši pret stieņa centru.

Ja kokskrūves vītne ir nolauzta, ar punktsiti izveidojiet iedobumu

Ja kokskrūves galviņa ir vietā, taču bojāta ir tieši vītne, urbt var uzreiz. Urbim jāatbilst kokskrūves diametram. Ieteicamais urbja izmērs ir 1/16. Atcerieties, ka kokskrūves galā sašaurinās, tādēļ pietiek vien izurbt nelielu atveri tās vidū (apmēram trešdaļa no garuma). Pārliecinieties, ka neesat novirzījies no urbšanas taisnes, ka vienmērīgi urbta tiek tieši vidusdaļa.

No iekšpuses izurbiet kokskrūves stieni

Kad esat izņēmis urbi no kokskrūves, tā vietā turētājā ievietojiet ekstraktoru un noregulējiet urbja kustību pret pulksteņrādītāja virzienu. Ekstraktora izmēram jāatbilst skrūves lielumam.

Pēc urbšanas noregulējiet urbja kustību pret pulksteņrādītāja virzienu

Izurbtajā atverē ievietojiet ekstraktoru

Ievietojot ekstraktora vītņoto galu atverē, sākumā lēnām pagrieziet to pret pulksteņrādītāja virzienu, lai tas varētu „ieiet" skrūvē un ar vītnes palīdzību veidot gropi atverē. Pārliecinieties, ka tas ir labi nofiksēts un nostipriniet apgriezienus (tajā pat virzienā). Drīz vien skrūvi viegli izskrūvēsiet ārā.

Sākumā lēnie pagriezieni pa kreisi. Ieskrūvēšana

Spēcīgākajiem pagriezieniem izskrūvējiet skrūvi

Ekstraktoram jāgriežas pret pulksteņrādītāja virzienu

Darbs galā!

Ja vēlaties ekstraktoru izņemt no skrūves, stiprināšanas detaļu iespiediet spīlēs un pagrieziet ekstraktoru pa kreisi. Skrūve paliks spīlēs, bet instruments - urbja turētājā.

Kokskrūve tiek iespiesta spīlēs

Un tagad ekstraktors pa labi

...kokskrūve paliek spīlēs

Atcerieties, ka šādā veidā var izskrūvēt gan bojātās kokskrūves, gan parastās skrūves. 

Sagatavojis P.Šičevs