Suga un tehnoloģijas

Ar ko Jums asociējas vārds „koks"? Visticamāk, ar mežu, dabu, mājīgumu, dvēseles mieru. Protams - koks jau pats par sevi ir dzīvs. Tas elpo, slimo, alkst rūpju un uzmanības, tas dzīvo mums līdzās. Cilvēki savā apkaimē koku (apstrādāto un dabīgo) tiecas izmantot pēc iespējas vairāk: koka māja vai tikai koka apšuvums, grīda, lievenis, mēbeles, durvis, logi - visu nemaz nevar atcerēties. Koks ir visur. Taču, lai tas dzīvotu harmonijā ar mums, lai tas godam kalpotu mums daudzus gadus, meistari jau kopš senseniem laikiem novērtējuši zināšanas par to, kā pareizi apstrādāt koksni, ņemot vērā tās īpatnības atkarībā no sugas un plānotām funkcijām, izprast to, pilnveidot kokapstrādes materiālus un tehnoloģijas. Galvenais ir pārzināt, kādu sadzīves priekšmetu izgatavošanai piemērota konkrēta koka suga. „No sugas skata", taču sadzīvē koku izmanto pēc kokapstrādes tehnoloģijām.

Populārākās koka izmantošanas nozares cilvēka sadzīvē ir mēbeles un grīdas. Mazāk izplatīta ir koka mājokļu būvniecība. Protams, ir arī tādas mazas detaļas, kā lievenis, durvis, grīdlīstes u.c. Mūsdienās koka māja ar koka durvīm un logiem, ar koka grīdām, uz kurām izvietotas koka mēbeles, liekas nedaudz novecojusi, daudz vairāk piekritēju ir mājokļa noformēšanai ar kādu vienu vai dažām koka detālām. Mēģināsim noskaidrot, kāda koka suga ir vairāk piemērota vienam vai otram elementam, kā arī kādas mūsdienīgās kokapstrādes metodes koka kalpošanas laiku paildzina līdz pat dažiem gadsimtiem.

Kāda mēdz būt koksne?

Koka zāģēšanas veidus, koksnes vainas, apstrādes tehnoloģijas atstāsim profesionāļu ziņā, taču kokapstrādes ābeci mēģināsim iemācīties gan: tas ļaus orientēties sugas kvalitātes, dažādu sugu vērtīguma jautājumos, kā arī palīdzēs noteikt īpašības, kas atšķir koka sugas vienu no otras. 

Kvalitatīvākā koksne iegūstama ar radiālo zāģēšanu. Radiālā zāģēšana nodrošina šķēluma plaknes virzīšanos caur stumbra serdi. Šādi iegūtie dēļi ir viendabīgi krāsas un tekstūras ziņā, starpgredzenu intervāli ir minimāli. Radiālās zāģēšanas dēļi ir izturīgi pret ārējās vides ietekmi, praktiski netiek pakļauti deformācijām un ir raksturojami ar augstu nodilumizturīguma pakāpi. Šādu dēļu rukuma koeficients ir 0,19%, uzbriešanas koeficients - 0,2%. Šie rādītāji radiālās zāģēšanas materiāliem ir divreiz labāki, kā tangenciālās zāģēšanas dēļiem.

Radiālās zāģēšanas dēļu ieguve ir vien 10-15 procenti no kopējā apjoma, tādēļ tie ir diezgan dārgi. Vēl viens nosacījums augstākās kvalitātes dēļu iegūšanai - radiālās zāģēšanas lameles gadskārtu slīpuma leņķim pret skaldni jābūt 90-60 grādu, pus-radiālās zāģēšanas gadījumā slīpuma leņķim jābūt ne mazākam par 45 grādiem.

„Ekonomiskās klases" koksne iegūstama ar tangenciālo zāģēšanu. Tangenciālā zāģēšana nodrošina šķēluma plaknes iziešanu tālāk no serdes, pa pieskari pret stumbra pirmā gada gredzenu. Šādiem dēļiem raksturīga izteikta tekstūra un piesātināts gredzenu viļņveida raksts. Tangenciālās zāģēšanas dēļiem ir augstāki rukuma un uzbriešanas koeficienti, taču tie ir lētāki. No zāģēšanas tipa ir atkarīga iegādātā zāģmateriāla vai gatavā izstrādājuma tekstūra. Tekstūra ir koksnes šķiedru un kārtu veidotais dabiskais raksts, ko nosaka arī koka struktūras īpatnības. Tā var atšķirties atkarībā no kokšķiedru izvietojuma, gadskārtu redzamības, koksnes krāsu gammas, serdes staru skaita un izmēriem.

Vēl kāda svarīga informācija par gatavu koka produkciju - tā tiek iedalīta vairākās šķirnēs:

• šķirne „Elite" (koksnes vainas nav pieļaujamas) 
•  „А" šķirne (pieļaujami ne vairāk kā divi dzīvie zari uz tekošo metru)
•  „B" šķirne (pieļaujami nedzīvie un krītošie dažādu diametru zari un sveķkabatas).

Koksnes vainas ir dabiski radušās dažādu koka zonu nepilnības, kas pazemina tā kvalitāti un ierobežo tā izmantošanas iespējas. Par defektiem dēvē sagataves, transportēšanas, šķirošanas, krautņošanas un apstrādes laikā mehāniski radušos vainu. Izplatītākās vainas - šķiedru slīpums jeb greizšķiedrainība, māzerainums, kabatas, serde, izliekums, nobīdītā serde, dubultā serde, sānsausums, ieaugums, vēzis, viltus kodols, koksnes plankumainība, iekšējā aplieva, mitruma ielāsme.

Koksnes cietība vispirms ir atkarīga no koka sugas, kā arī no koka augšanas nosacījumiem, mitruma faktoriem u.c. .Vienas sugas ietvaros rādītāji var ievērojami atšķirties. Parasti mēdz norādīt vidējos Brineļa cietības parametrus procentos attiecībā pret ozolu. Ozola relatīvā cietība tiek pieņemta par 100%.

Ar izturīgumu saprot koksnes spēju pretoties sairumam mehānisko slodžu ietekmē. Tā ir atkarīga no esošās slodzes virziena, koka sugas, blīvuma, mitruma, vainām un tiek raksturota ar izturīguma robežu - spriedzi, kas spēj koksni noārdīt.
Elementārās zināšanas par koksni palīdzēs izvēlēties kvalitatīvākos koka izstrādājumus. Galvenais ir saprast, kas tas ir par koku un kam to var izmantot.

Koka mājas

Kopš senseniem laikiem cilvēki būvē koka mājokļus - no baļķiem, brusas vai dēļiem. Pēdējais modes kliedziens - no baļķiem celtās elitārās savrupmājas. Augstākās klases mājokļi šajā grupā ir kvalificēto meistaru roku darbs, taču tas ir ekskluzīvs pakalpojums, masveida būvniecībā izmanto apaļo jeb kalibrēto baļķi. Baļķis tiek fiksēts iespīlēšanas ierīces statnē, bet spole ar griešanas instrumentu rotē ap baļķa asi. Rezultātā iegūst ideālās formas cilindru ar visā garumā vienādiem parametriem. Kādreiz izmantotās iespīlēšanas ierīces pieļāva ass sašķobi un baļķa virsmas sagrozi, kā dēļ nebija iespējama kvalitatīva mājokļa komplektācija. Šādus baļķus var viegli noteikti vizuāli, kā arī pēc zemās cenas. Apaļo baļķu priekšrocība ir sarežģītāko apstrādes operāciju pārnešana no būvlaukuma kokapstrādes cehā, no kurienes celtniecībā nonāk jau gatavās detaļas, ko atliek vien rūpīgi sakomplektēt. Apaļā baļķa parametri tiek precīzi ievēroti, kas nodrošina iespēju aizvietot detaļas un veidot sarežģītās konstrukcijas. Tāpēc mājoklis no apaļiem baļķiem var būt neparasts, oriģināls, tajā var realizēt pārdrošākās fantāzijas.

Daži meistari uzskata, ka šādi apstrādāts baļķis zaudē augšējo, blīvo koksnes kārtu, kas negatīvi ietekmē baļķa izturīgumu un tā siltumizolācijas spējas. Taču tā tomēr nav. Baļķa šķērsgriezumu veido gandrīz koncentriski riņķi no blīvām (ziemas) un irdenām (vasaras) kārtām. Vasaras kārtas nodrošina koka dabīgo siltumizolāciju, kas aizpilda dobumus starp ziemas kārtām. Blīvās kārtas turpretī pilda savdabīgās armatūras funkcijas, kas baļķim nodrošina cietību. No mizas tuvojoties kodolam, attālums starp ziemas gredzeniem pakāpeniski palielinās, taču gredzenu parametri gandrīz nemainās. Lai gan apstrādes procesā patiešām daži gadskārtas gredzeni tiek nogriezti, šķērsgriezumā to paliek pietiekoši daudz. Turklāt griezes instruments sablīvē un saplacina koksnes vadu audus, kā rezultātā izveidojusies sveķu virskārta kavē ūdens iekļūšanu. Tādējādi nepieciešamās izturīguma un siltumizolācijas pakāpes jautājums drīzāk ir saistīts ar apaļā baļķa diametra izvēli.
Ja koka suga ir pareizi izvēlēta, koksne apstrādāta ar īpašām ugunsizturīgām un bioloģiski izturīgām vielām, ja mājoklis ir celts uz kvalitatīvi ieliktā fundamenta, tā jumta segums ir nodrošināts pret nokrišņiem, bet ap māju ir kvalitatīvs bruģējums - ēka kalpos gadu simtiem.

Grīdas

Cilvēces lielākā daļa mitinās pilsētās, lielākās vai mazākās. Lai gan dažiem no mums pieder mājas ārpus pilsētām (piemēram, koka), daudzi tomēr iztiek ar dažiem desmitiem kvadrātmetru pilsētas dzīvoklī. Savu ligzdiņu ikviens vēlas iekārtot pēc iespējas mājīgāku, tādēļ bez koka grīdām neiztiksim.

Ekoloģiskums, skaistums un augstas estētiskās un praktiskās īpašības piemīt parketam. Parketa veidu klāsts ir pietiekams - mūsdienīgāko variantu (atkarībā no koksnes apstrādes veida) vidū ir:

• gabalparkets (ļauj maksimāli efektīvi izmantot grīdas seguma ģeometriju rakstu visdažādāko dizaineru ieceru realizēšanai)
• masīva dēlis (ir lielāks par gabalparketu, raksturojams ar gludāku virsmu un augstu pretestību mehāniskajai iedarbībai)
• parketa dēlis (dabīgā parketa aizvietotājs ar trīsslāņu struktūru, kas traucē koksnes izplešanos vai saraušanos, mainoties mitruma līmenim);
• laminēts parkets (ir ārkārtīgi populārs grīdas segums, ir ļoti praktisks, elementārs kopšanā un vizuāli tikpat kā neatšķiras no īstā koka parketa).

Sīkāk aplūkosim masīva dēļu izgatavošanas principus. Vispirms jāatzīmē, ka tās ir sen zināmās, taču piemirstās grīdas, veidotās pēc jaunām tehnoloģijām (tagad modē ir novērtēt dabīgo un senlaicīgo). Otrkārt, masīva dēļu grīda ir droša, „nopietna" un arī kalpo ilgi, turklāt tieši masīva dēlis meistaram apzīmē plašu darba lauciņu gan koka sugas izvēles, gan izstrādājuma apstrādes tehnoloģijas, gan ieklāšanas kvalitātes ziņā.

Īpaši elegants ir masīva dēlis no venge koka (Āfrikas melnkoka). Īstenībā tas ne vienmēr ir koši melnā krāsā, dažreiz vērojami pelēcīgi vai brūni toņi. Venge koksne ir smaga, droša un izturīga pret spiedienu un izliekumu. Tās poras satur daudz minerālu un eļļainu vielu, kas apgrūtina koka apstrādi, tajā skaitā arī lakošanas darbus. Katrā gadījumā ar eksotisko koku sugām jāuzmanās: jāņem vērā arī tas, ka augšanas nosacījumi šādiem kokiem varēja būt neparasti.

Masīva dēļa izvēlē noteicošais ir izmērs, kas ir gan priekšrocība, gan arī trūkums. Priekšrocība -ja istabas platība atļauj, grīda atbildīs mājokļa gabarītiem, trūkums - veikt būvdarbus ar šādiem izmēriem ir visai sarežģīti. Masīva dēlis garumā var sasniegt 1,2- 2,4 metrus, bet platumā - 10-15 cm. Runājot par biezumu, jāuzsver, ka populārākie ir 18-22 mm biezie dēļi (salīdzinājumam - saliekamais parkets ir ap 15 mm biezs). No parastām dēļu grīdām masīva dēli atšķir izciļņi un gropes, kas ļauj dēļiem cieši piekļauties viens otram. Tā saucamās derīgās kārtas (kārtas starp dēļa augšējo virsmu un gropi) biezums masīva dēlim ir krietni lielāks, nekā saliekamajam parketam, tāpēc tas arī kalpo ilgāk. Pareizi ieklājot šādu dēli un veicot regulāru apkopi, par grīdas nomaiņas problēmu var nedomāt vismaz turpmākos 100 gadus.

Masīva dēļu parketa krāsu izvēles klāsts neierobežojas tikai ar dabisko gammu. Ir daudzi paņēmieni, kā izmainīt jau apstrādātā dēļa toni. Piemēram, šobrīd aktuāla ir „nolietojusies" grīda, kas it kā atspoguļo laika vēsmas. Lai iegūtu šādu virsmu, dēli noberž, lai uz tā izveidotu nelīdzenumu. Kopumā tiek radīts iespaids, ka grīda tikusi daudz un bieži izmantota. Tad dēli nolako vai pārklāj ar eļļu - un nu tas ir gatavs ieklāšanai. Ja interjers ir ieturēts hi-tech stilā, kurā laika gaitā novecojis parkets absolūti neiederas, oriģināls risinājums varētu būt ar metālu inkrustēts masīva dēlis. Visbiežāk šim nolūkam izmanto misiņu vai bronzu. Cits apstrādes veids ir krāsošana ar mērdenēm vai eļļām. Ar šīs vienkāršās procedūras palīdzību parastais parkets var tikt nokrāsots baltā, pelēkzilā vai koši melnā krāsā. Krāsu palete ir pietiekoši plaša. Uzņēmumi, kas šādus pakalpojums sniedz, piedāvā ap 60 krāsu variantiem. Vēl viens seguma ieklāšanas veids vairāk ir piemērots tiem, kas vēlas eksotisko koku sugu grīdu, taču to nevar atļauties augstās cenas dēļ. Šādā gadījumā var iegādāties ozola parketa dēli un pārklāt to ar speciālu, pēc nepieciešamības ietonētu eļļu. Vizuāli šāda grīda neatšķirsies no eksotiskā koka, taču naudu izdosies ietaupīt līdz pat 70 dolāru par kvadrātmetru. Piemēram, dabīgā venge parkets izmaksās ap 200 dolāru par kvadrātmetru, bet ar eļļu apstrādātais ozols - 90-130 dolāru atkarībā no koksnes šķirnes.

Tikuši pie jaunieklātā masīva dēļu parketa (esam pārliecināti, ka uz tā ietaupīt pat nemēģināsiet, jo šāds koks jānovērtē augsti), nedrīkst aizmirst arī kārtīgu apkopi: liela nozīme ir telpas mitrumam un temperatūrai. Koka saglabāšanai lieliski noder eļļa. Parketu eļļas ir līdzekļi, kuru bāzi veido dabīgās augu eļļas un vasks. Atšķirībā no lakas šāds segums neveido polimēru aizsargplēvi. Tā darbības princips ir nedaudz savādāks - tas iekļūst dziļi koksnē (ap 2 mm), dezinficē to, pasargā no sēnītes rašanās, novērš pūšanu, savā ziņā „konservējot" koksnes virskārtu. Eļļām ir vairākas priekšrocības - tās ir ekoloģiski tīras (ideāli piemērotas alerģijas slimniekiem), otrkārt, ja montāžas vai ekspluatēšanas gaitā tiks bojāti lakotās grīdas dēļi, tos nāksies pārslīpēt no jauna, kas nozīmē arī visu mēbeļu iznešanas un grīdlīstu noņemšanas nepieciešamību. Izmantojot eļļu, procedūra ir vienkāršāka - traumēto apgabalu var nolīdzināt un atkārtoti pārklāt ar eļļas kārtu, nekādā ziņā neaiztiekot istabas iekārtu. Turklāt arī robeža starp jauno un veco kārtu nebūs pamanāma, ko ir neiespējami sasniegt, strādājot ar laku.

Koksnes veidi

Kad sākam plānot, kādu tad parketu vēlamies iekārtot savās mājās, ir vērts iepazīt koku sugu daudzveidību, ko izmanto parketa izgatavošanai. Ir gaišās, dzeltenās, rozā, sarkanās, brūnās un tumšās koku sugas. Bet par visu pēc kārtas.

Gaišās:

• ozols. Eiropā ļoti iecienīta, klasiskā koka suga; eksistē vairāk par 200 tās paveidu, pat sarkanozols. Ozola koksne ir viens no tiem gadījumiem, kad koks „elpo" ļoti atturīgi, piebriestot un saraujoties ļoti minimāli. Materiāls ir vienlīdz skaists klasiskās un baltās koksnes variantā, gan kodinātās melnās koksnes gadījumā. 
• kļava. Izsmalcināts materiāls gaišām parketa grīdām, kas veido efektīvi kontrastējošo fonu tumšām mēbelēm. Kļavas parkets ir gandrīz balts, ar vāju dzeltenu tonējumu. Gaiss un dienas gaisma toni pakāpeniski sablīvē līdz krēmkrāsai.
• skābardis. Bērzam radniecīga suga, raksturīga greizšķiedrainība, kas traucē tā kvalitatīvai apstrādei. Parkets no šīs smagās „sīkstās" koksnes ir spožā pērļu baltā krāsā (vai kūstošā sniega krāsā) ar smalkām smilškrāsas šķiedrām.
• osis. Ir cietāks par dižskābardi un ozolu. Oša parkets ir patīkamā krējuma krāsā, ļoti vingrs, tādēļ to bieži izmanto sporta būvju celtniecībā. Cietības pakāpe - 4,0 - 4,1 HB. Osis aug ne tikai mērenā klimata joslā, tas sastopams arī Amerikā un pat Japānā.
• bambuss. Lielisks parketa materiāls. Tas nav koks, bet gan graudaugs, tā stublājs ir ciets salms, kas garumā sasniedz 40 m un ir ap 30 cm diametrā. Šāds parkets ir ļoti izturīgs, labi panes slodzes, spēj pretoties klimata izmaiņām. Linu krāsas bambusa latu viendabīga, blīvā, tāda kā emaljētā, virskārta ir izrotāta ar nedaudzām izplūdušām līnijām (vietās, kur atradās stublāja mezgli) un virkni tumšu, īsu bultiņu - kapilāru. Bambusa slīpēšanai nepieciešamas profesionālās iemaņas.

Dzeltenās:

•  tīks. Šo koku īpaši iecienījuši kuģu būvētāji. Ar tā koksni ieklāj visu mūsdienīgo dārgo jahtu klājus. Šis materiāls praktiski netiek pakļauts pūšanai (tāpat kā lapegle -lapegles pāļi ir īpaši populāri Venēcijā) pateicoties tam, ka tīka šķiedras ir bagātas ar eļļainām vielām. Rezultātā koks tikpat kā neuzsūc mitrumu un nedeformējas.
• kambalas koks (itāļu nosaukums - Iroko). Ar to bieži aizvieto tiku, jo kambalas koks tikpat labi panes mikroklimata izmaiņas un augstu mitruma līmeni. Koka izcilā izturīguma cēlonis meklējams tā augšanas vidē: kambala aug Āfrikas tropu joslā un ir pieradusi pie ekstremāliem mitrās tveices apstākļiem. Krāsas ziņā tā ir līdzīga tīkam, taču ir nedaudz dzeltenāka. Raksturīgs izsmalcināts viļņveida raksts un kārtu robežas dzintara krāsā.
• olīvkoks. Tiek iegūts Eiropas dienvidos un piegulošos Āzijas reģionos. Nobriedusī koksne ir bālā dzintara krāsā, dažkārt ar sarkanīgu nokrāsu. Ir dabiski izrotāta ar tumši oranžām zigzagu dzīsliņām, kas ir līdzīgas jūras viļņu atspīdētiem saules stariem uz jahtas korpusa. Materiāls ir ļoti blīvs (850 - 950 kg/m3), tam ir plāna tekstūra, tādēļ to var viegli noslīpēt, rezultātā iegūstot glītu, gludu virsmu.

Rozā:

• bumbierkoks. Pieder pie rožu dzimtas. Ir maigā, taču piesātinātā rozā krāsā. Bumbiera smalka tekstūra ir gandrīz nemanāma. Gadskārtu gredzeni ir vāji izteikti. Cietības pakāpe - vidējā.
• ķirsis. Tāpat ietilpst rožu dzimtā. Rozā krāsa ir raksturīga arī izstrādājumiem no ķirša (dažkārt vairāk kafijas tonī, dažkārt - pērļu tonī). Pateicoties šīm īpašībām ķirsis ir iecienītākais materiāls noformētāju vidū.
• dižskābardis. Tumšā koksne ir viegli griežama un slīpējama, labi padodas krāsas izlīdzināšanai speciālās siltuma apstrādes gaitā, kas koksnes krāsu maina līdz siltam brūngani rozā tonim. Gaišāku koksni iekļauj gaišo sugu kategorijā, piezīmējot, ka tas ir „gaišais dižskābardis".
• alksnis. Tikpat kā netiek deformēts žāvēšanas procesā, tādēļ alkšņa parkets ir stabils un izturīgs pret mitruma līmeņa svārstībām. Šī koka suga nav īpaši cieta, turklāt nespēj pretoties kaitēkļu un sēnīšu vairošanai, taču tiek novērtēta tās elegantā, neatkārojama bāla apelsīnu - zemeņu krāsa. Piemīt ļoti smalka struktūra, kas tomēr netraucē parketa rožu zeltainam spīdumam. Spīdums paliks arī tad, kad koksne laika gaitā kļūs tumšāka.

Sarkanās:

• Doussie. Iegūstama Rietumāfrikas tropu joslā, ir ārkārtīgi izturīga pret ārējās vides iedarbību. Ir sarkanā un dzeltenā koksne. Sarkanai koksnei piemīt eleganta rozā krāsas gamma. Pat nelielas zonas parastajā parketā, kas veidotas no šī vai kāda cita eksotiskā koka, grīdai nodrošinās neatkārtojamu krāšņumu, tikai nebūtiski palielinot tā vērtību.
• Kempas. Iegūstams Āzijas dienvidrietumos. Diezgan cieta koksne (ap 4,0 HB). Raksturīgas košas, sulīgas krāsas no zeltaini sarkanās līdz tumši oranžai. Viendabīga un blīva (800 kg/m3) koksnes struktūra ir izturīga pret nodilumu un slodzēm, taču viegli deformējas mitruma ietekmē - nepieciešams ir stabils mikroklimats.
• Padouk. Aug Kamerūnā, Nigērijā, Angolā, Gvinejā un Zairā. Materiāla estētiskā vērtība ir tās koši sarkanā vai koraļļu krāsa, kas laika gaitā paliek tumšāka un piesātinātāka.
• Jarra. Ir viens no vairāk kā 500 eikalipta paveidiem. Masveidā tiek audzēts Austrālijas piekrastē, interesanta ir koksnes krāsa - visu toņu sarkanā, sākot ar zemeņu krāsu līdz tumšajam ķiršu tonim. Laika gaitā Jarra parkets paliek tumšāks, bet tā krāsa kļūst vēl košāka un sulīgāka. Ļoti cieta (6,0 HB) un blīva (820 - 850 kg/m3) koksne, ko „nemīl" kaitēkļi. Kā visus citus blīvus un cietus kokus, Jarra var viegli slīpēt un pulēt.
• mahagonijs. Aug Centrālajā Amerikā, tā paveids, kas aug Āfrikā, tiek dēvēts par Zipo. Nobriedusī koksne ir sarkanīgi brūna, ar brīvu, daudzveidīgu šķiedru rakstu. Parketa virsma ir stabila un blīva, vidēji cieta, labi padodas apstrādei (slīpēšanai, pulēšanai).

Brūnās: 

• Merbau. Aug Malaizija, Indonēzijā, Filipīnās. Šīs eksotiskās koka sugas krāsa - sarkanais okers ar brūnganām un dzeltenīgām dzīsliņām. Merbau parketa grīdā lieliski saskan ar ozolu (krāsas un fizikāli mehānisko īpašību ziņā). Laika gaitā gaišās dzīsliņas pazūd, un parketa krāsa kļūst viendabīga.
• Sucupira. No Amazones krastiem. Kaitēkļiem tā nepatīk, arī apstrādāt šādu koksni ir sarežģīti, taču viegli pulēt un slīpēt. Sucupira krāsa - šokolādes aveņu krāsa ar dzeltenīgām dzīsliņām.
• Jakaranda. Parketa ražošanā ir pārstāvēts ar savu radinieku palisandru, kas kopš seniem laikiem ticis izmantots mūzikas instrumentu, mēbeļu un krāsainā parketa izgatavošanai neparastās koka serdes krāsas dēļ - no tumši sarkanās līdz šokolādes brūnai ar plūmju krāsas stariem. Palisandrs ir smags un izturīgs, lieliski pulējams. Taču nav neaizvietojams - imitācijai veiksmīgi izmanto kodināto ozolu, tonēto alksni vai bērzu.
• riekstkoks. Žāvēšanas gaitā nekādu plaisu vai deformēšanos, blīvums - 600-650 kg/m3. 
•  Kumaru. No Dienvidamerikas vai Amazones baseina. Smagāks un cietāks par ozolu, skābardi un Doussie koku, arī par Sucupira. Piemīt 1100 kg/m3 blīvums un 5,9 Brineļa cietība. Kumaru parkets ir zelta krāsā ar tumšām gareniskām šķiedrām - neatvairāmi skaists. Diemžēl nav izturīgs pret slodzēm un mikroklimata izmaiņām.
• Lapacho. Ir tikai viens trūkums - var sašķobīties žūstot, taču no tā var izvairīties, telpā ievērojot atbilstošu mitruma režīmu. Šī subtropu suga (900 kg/m3 un 5,9 HB) ir lieliski piemērota parketam. Lapacho krāsa - sudrabainā olīvkrāsa ar tumšām līnijām un gaišiem plankumiem.

Tumšās:

• venge. Patlaban ļoti rets koks. Wenge kokam ir Āfrikas iedeguma vai biezā kakao krāsa ar melnām dzīsliņām. Ļoti ciets (850-950 kg/m3 un 4,2 НВ), labi panes spiedienu un izliekumu. Poras eļļainas, piesātinātas ar minerālvielām, kas apgrūtina koksnes apstrādi un lakošanu. Venge parkets interjeram piedēvē noslēpumainības sajūtu - kā no džungļiem.
• kodinātais ozols. Dziļi tonētā koksne tikusi novērtēta gadsimtiem ilgi pateicoties „melnādainam" šikam. Šis cēlais materiāls apvieno laiku, siltumu un akmens cietību.

Terase

Atsevišķs stāsts ir par koksni terasēm. Tā principiāli atšķiras no cita veida izstrādājumiem un tiek izmantota atklātām celtnēm, klājiem, piestātnēm, uzejām un verandām u. tml. Var būt ar gludu vai rievotu (pret slidenumu) virsmu. Biezums - 21-27 mm, platums - 90-145 mm, garums - no 2 līdz 6 metriem. Dažos terases dēļu profilos paredzētas gropes slēptai stiprināšanai.

Daži praktiski ieteikumi darbam ar koku, montējot un ieklājot terases dēļus:

• Pirms izmantošanas dēlim jādod laiks, lai koksne stabilizētos un aklimatizētos vietējiem mitruma un temperatūras apstākļiem.
• Jūsu klāja ilgākam mūžam ieteicams ieturēt gulšņu intervālu 40 cm, ja tiek izmantot 19-20 mm biezie dēļi un 60 cm - 27 mm biezajiem dēļiem. Atkarībā no projekta īsāku intervālu starp gulšņiem var izmantot, montējot dēļus ar diagonālās ieklāšanas metodi.
• Ierīkojot klāja dēļus, ieteicams atstāt 2-5 mm lielo spraugu starp dēļiem (atkarībā no dēļa platuma - no 100 līdz 150 mm) gaisa dabīgās cirkulācijas nodrošināšanai.
• Montāžas gaitā nozāģēto dēļa malu nepieciešams ātri un kvalitatīvi apstrādāt ar tīru vaska emulsiju, kas novērsīs plaisu un cita veidu defektu rašanos.
• Ar terases dēļiem no cietām koku sugām ieteicams strādāt ar parasto instrumentu (zāģi, frēzi, urbi u.c.), kam ir īpaši izturīga griešanas virsma. Koka cietības dēļ instrumentu kalpošanas laiks parasti krasi samazinās, īpaši urbjot un griežot koksni.
• Krāsotiem vai galvanizētiem tērauda stiprinājumiem ir īsāks darba mūžs, kā kokam, turklāt to korozija var negatīvi ietekmēt koksni. Ieteicams izmantot skrūves, naglas un citus stiprināšanas elementus ar pretkorozijas segumu.
• Koksnes blīvuma dēļ pirms skrūvju ieskrūvēšanas dēļa urbumi jāiegremdē.
• Ir dažādas terases dēļu montāžas metodes. Izplatīta ir stiprināšanas metode ar tiešu kokskrūves ieurbšanu gulsnī dēļa augšpusē. Pēc šādas ieklāšanas klājam ir „kniedēts" paskats.
• Terases dēļu dabīgās krāsas saglabāšanai var izmantot pigmentēto eļļas segumu ar aizsardzību pret ultravioleto staru ietekmi. Ja vēlaties, lai koks laika gaitā gūst pelēcīgi sudraba nokrāsu, eļļainos līdzekļus ieteicams izmantot tikai montāžas darbu gaitā.

Interjers

Bieži vien izvēloties mājokļa ārējo apdari, daudzi lielu uzmanību pievērš vagondēlim, kas vairs nav vecais labais vasarnīcu vagondēlis, bet gan izstrādājums no vērtīgām koku sugām, kas paver jaunas iespējas telpu kvalitatīvai apdarei. Īpaši atlasīta, speciāli apstrādātā koksne ir ļoti skaista. Griesti un sienas no retajām koku sugām patiešām ir mākslas darbs, kas laika gaitā kļūst aizvien pievilcīgāks un vērtīgāks. Vagondēlis dzīvojamām telpām nodrošina eleganci, kas nav pakļauta modes vēsmām. Starp neapšaubāmiem plusiem ir arī komforts un laba akustika.

Ļoti kvalitatīvs ir lapegles vagondēlis. Salīdzinot ozola koksni ar lapegli, varam secināt, ka lapegle nav tik cieta, taču ir izturīgāka par ozolu. Pateicoties īpašam sveķu sastāvam lapegle netiek pakļauta kaitēkļu „uzbrukumam" un laika gaitā paliek vēl izturīgāka. Lapegles krāsu gamma - 12 toņi - pārsniedz ozola, dižskābarža, kļavas un oša krāsu sortimentu. Ekspluatācijas gaitā lapegles vagondēlis izdala fitoncīdus, kas nokļūstot cilvēka elpceļos, novērš saaukstēšanos un vīrusu saslimšanas, kā arī pozitīvi ietekmē nervu sistēmas darbību.

Tikpat izcils ir arī Kanādas ciedra vagondēlis. Tas ir ilgizturīgs, nepūst un ir viegli apstrādājams. Raksturīga neviendabīga brūngani rozā krāsa un raksts, kas sniedz neatkārtojamu kolorītu. Pārdošanā ir gan vaskots, gan nevaskots Kanādas sarkanā ciedra vagondēlis. Vaskots vagondēlis lieliski iederēsies priekšnamā, kabinetos, kā arī vannas istabās un virtuvēs (ja tiek nodrošināta atbilstoša ventilācija). Nevaskots vagondēlis izrotās telpas, kā arī iederēsies saunas vai pirts iekšējā apdarē. Ja ar sarkanā ciedra vagondēli apstrādāsiet garderobi, tajā nekad neiedzīvosies kodes.

Durvis

Daudz piekritēju ir koka durvīm - tieši pilnā komplektā: vērtne, kārba, apmales, blīvējums. Durvju izgatavošanai izmanto tikai rūpīgi atlasīto, ideāli izkaltēto koksni bez zarojuma.

Starptelpu durvju karkasu veido no kaltētās karstās presēšanas skuju koksnes, izmantojot īpaši izturīgas kokšķiedru plātnes. Durvju vērtne (durvju kustīgā daļa) var būt gluda, cieša, ar plakanu vai izvirzītu pildiņu, ko visbiežāk izgatavo no MDF un HDF plātnēm, kā arī no koka masīva. Masīva durvju vērtnēm parasti ir šāda konstrukcija: vērtni veido iekšējais karkass no skuju koku sugām ar šūnu pildījumu, kas vērtnei nodrošina īpašu izturīgumu un tās ģeometrisko parametru stabilitāti un nemainīgumu laika gaitā. Par gaumīgu risinājumu uzskata iespēju durvīm izmantotu koku pieskaņot (vienādās vai kontrasta krāsās) kokam, no kura izgatavots parkets.

Grīdlīstes

Tas, protams, ir sīkums, taču tieši šādi sīkumu veido mūsu mājokļa stilu. Runājot par grīdlīstēm, jāatceras - ir koka grīdlīstes un līstes no koka masīva un finierskaidām, kas parasti tiek izmantotas kopā ar parketa un lamināta grīdām. Šādas grīdlīstes konstrukcijas bāzi parasti izgatavo no priedes vai egles masīva, kas tiek pārklāta ar vērtīgāku koku sugu finierskaidām.

Grīdlīstes iespējams izgatavot arī tikai no masīva (ozola, oša, ķirša u.c.) Daži modeļi ir aprīkoti ar kanālu kabeļiem. Koka grīdlīstēm ir gan plusi, gan mīnusi. Neapšaubāma priekšrocība ir cēla izcelsme un ekoloģiskums, kā arī ilgizturīgums.

Trūkumu vidū ir augstās cenas, kuru rezultātā to parasti izmanto tikai ar dārgu grīdas segumu, piemēram, gabalparketu. Koka grīdlīstes visbiežāk vienkārši pielīmē pie līdzenas, tīras un sausas sienas.