Cilvēki jau sensenos laikos centās savu mitekli norobežot no apkārtējās vides. Iemeslu šādai piesardzībai vienmēr bijis pietiekoši daudz. Par pirmajiem aizsarglīdzekļiem kļuva ar ūdeni piepildīti grāvji un žogi. Sākotnēji tās bija visai vienkāršas sētiņas no pieejamiem dabas materiāliem, visbiežāk koka vai akmens. Attīstoties darba rīku sortimentam un keramikas mākslai, plašu popularitāti guva metāla un mūra žogi.

Nožogojums - viens no būtiskākajiem dārza un parka ansambļa elementiem - var būt izgatavots gan no metāla, gan arī no koka, mūra, dabīgā akmens vai dekoratīvo stiepļu tīkla ar PVC segumu. Izvēloties vienu no šiem materiāliem, apdomājiet, kā šāds nožogojums izskatīsies citu parka arhitektūras elementu fonā - vērā jāņem celiņi, puķu dobes, lapenes, dīķis vai alpinārijs u.c. Ja lielā dārza platībā iespējams ierīkot vienlaikus dažāda stila zonas, tad nelielā standarta izmēra zemesgabalā katrs elements ir ārkārtīgi pārskatāms, tādējādi viena vispārīgai koncepcijai neatbilstoša detaļa spēj viegli izjauks ainavas harmoniju. Lai zemesgabalu ar nevienmērīgu reljefu padarītu mājīgāku, kā arī nodrošinātu iespēju to izmantot pilnībā, laukumiņus izlīdzina un izbūvē balsta sieniņas, labāk no dabīgā akmens: tās izskatīsies visdabiskāk un izsmalcinātāk. Šādi norobežotais zemesgabals pavērs plašas iespējas dārza modelēšanai.

Iztēlojieties ainu: 1,5 metra attālumā no krāšņās akmens sienas atrodas veca sēta ar sarūsējušiem stabiem un stiepļu sietu. Sētas pamats vai stabi no akmens pilnībā izmainīs ārējo izskatu. Virs augstākās balsta sieniņas, kā arī dārza kāpnīšu vienā vai abās pusēs reljefa maiņas vietā drošības nolūkos tiek uzstādīts neliels nožogojums. Ļoti glīti izskatās un ilgi kalpo kaltie vai čuguna lietie rokturi, taču, ja tuvumā atrodas lauku stila guļbūve, tad tās apkaimē drīzāk iederēsies ar griezumu izrotātie koka rokturi. Ciešžogi ir obligāti, ja zemesgabalā ir mākslīgās vai dabīgās ūdenskrātuves un tiltiņi.

Dažādos laikmetos uzceltie žogi izmantojami vēl joprojām, pateicoties īpašam materiāla izturīgumam. Smalkie mežģīņveida režģi ar sarežģītu ziedu ornamentu un košu dekoru ir kā atskaņa no baroka stila uzplaukuma laikmeta (XVIII gadsimta pirmā puse - vidus). Lakoniski stingrie režģi ieturēti klasicisma tradīcijās. Modernais stils sevi pieteica XIX gadsimta nogalē. Tā koncepcija - grafiskums un dekorācijas, cilvēka smalkā harmonija ar apkārtējo dabu.

Žogi pie mums vienmēr bija cieņā. Vismaz skaita ziņā, ko gan nevar teikt par nožogojumu estētisko funkciju - tā gandrīz vienmēr tikusi atstāta novārtā. Arī mūsdienās, neraugoties uz milzu līdzekļiem, ko namīpašnieki iegulda neiedomājamo izmēru un formu nožogojumu uzcelšanā, šādas sētas tikai retos gadījumos priecē garāmgājēju acis.

Izsmalcināts žogs var kļūt par patiesu pamatu lepnumam, it īpaši, ja tas ir izgatavots no koksnes. Pamatīgs žogs ir viens no būtiskākajiem posmiem ceļā uz Jūsu mājokļa labiekārtošanu. Koka sētai ne vien jākalpo pēc iespējas ilgāku laiku, bet arī jāizskatās eleganti un glīti. Šāda žoga īpašnieks vienmēr būs cieņā, jo praktiskuma savienojums ar skaistumu vienmēr atstāj labu iespaidu uz līdzcilvēkiem.

Koks joprojām ir viens no populārākajiem materiāliem nožogojuma celšanai. Koka nožogojumi ir ne vien vienkārši uzstādīšanā, tie ir arī diezgan lēti un organiski iederas esošajā ainavā. Koka nožogojumu stili mēdz būt daudzveidīgi, gluži kā to funkcijas. Sētas augstumu un caurskatāmību izvēlas atkarībā no zemesgabala izvietojuma attiecībā pret debespusēm, kā arī saskaņā ar žoga funkcijām. Augstu mietu žogu izvieto vien dārza fasādes daļā vai ceļa malā, lai zemesgabalu pasargātu no putekļiem un trokšņiem. Vietā, kur zemesgabals robežojas ar kaimiņu zemi, žogam jābūt caurskatāmam, tas nedrīkst aizēnot svešus dārziņus.

Viens no būtiskākajiem koka sētu trūkumiem ir to salīdzinoši neilgais kalpošanas laiks.

Koka žogam nepieciešama aizsardzība. Par tā izturīgumu jāparūpējas papildus. Jāatceras, piemēram, ka ēvelētie dēļi ne vien ilgāk kalpo, bet arī krāsu (vai piesūcināšanu) patērē krietni mazāk, nekā neapstrādātās virsmas.
Izvēloties žoga latojuma veidu, jāatceras, ka jebkurai metodei ne vien jāatbilst estētiskām prasībām, bet arī jāveicina nožogojuma izturīgums.

Augšējās dēļu malas tiek nogrieztas pa diagonāli vai noapaļotas ne vien skaistuma pēc, bet arī tādēļ, lai ūdens ātrāk notecētu no latu virsmas. Lai gan arī tas nav nekāds brīnumlīdzeklis - slīpā griezuma gadījumā palielinās virsmas platība, veicinot koksnes samitrināšanos šķiedrās, kas ir nevēlama parādība.

Tādēļ visas koka detaļas ir rūpīgi jāapstrādā ar antiseptiskiem līdzekļiem. Turklāt tas jāizdara vēl pirms sekciju nokomplektēšanas. Atliekot to uz vēlāku laiku, dēļu savienojuma vietas paliks neapstrādātas, tāpēc tajās ātri vien parādīsies pelējums un koksnes puve.

Intensīvāk noārdās latojuma apakšējā daļa, kas atrodas zemes tiešā tuvumā. Tieši tāpēc starp stabiem ieteicams ierīkot vismaz vienkāršāko ķieģeļu, betona vai akmens cokolu.

Citi nožogojumu veidi

Kombinētie, kas tiek uzslieti no dažādiem būvmateriāliem. Balsta stabi un cokols šādā žogā izgatavojami no izturīgiem materiāliem (akmens, betons, ķieģelis), bet laidumi aizpildīti ar koka vai cita veida sekcijām. Ķieģeļu stabu augšējā mala jāsargā no atmosfēras nokrišņu ietekmes: tā tiek apstrādāta ar cementa javu vai apdarīta ar betona flīzēm. Protams, lieliski izskatās arī betona uzgalis, kuru var izveidot jebkurā tīkamā formā.

No kāda vēl materiāla var izgatavot sētu?

No metāla tīkla. Metāla siets ir lētākais nožogojuma veids. Šāda žoga popularitāti veicināja ne vien tā cena, bet arī uzstādīšanas vienkāršums: to ir viegli uzstiept, piesist vai piemetināt pie koka, azbestcementa vai metāla caurulēm. Tā vietā, lai raktu bedres un betonētu stabus, var zemē izurbt 20-30 cm dziļās atveres 5 cm diametrā, bet tālāk caurules zemē vienkārši iesist. Protams, metāla caurule noteikti sarūsēs, taču krietni vien vēlāk par metāla sietu, kas pat pēc pieticīgākām aplēsēm kalpos vismaz 20 gadus. Lai tīkls nožogojumā būtu cieši piestiprināts, tā augšējā daļā ieteicams izlaist trosi. Viss iepriekšminētais sakāms arī par cinkotu žoga sietu. To nevajadzēs pat krāsot vai kādā citā veidā kopt.

Visbeidzot var iegādāties vai pasūtīt nožogojumu tīkla veidā, kas ir nostiepts metāla stūreņu rāmī. Šis variants gan nav īpaši saprātīgs - šāda tīkls maksās aptuveni tikpat, cik parastais metāla režģis. Parasti sekciju žogu izmanto īpašos gadījumos, piemēram, sporta laukumu nožogojumam.

Līdz ar cinkotu sietu, populāri ir arī tīkli ar polimēru segumu. Tie gan maksā divreiz vairāk par cinkotiem, taču arī kalpo vismaz 30 gadus. Parasti šādi tīkli ir patīkamā zaļā krāsā, un tie tiek pārdoti komplektā ar stabiem, stiprinājumiem, nostiepšanas ierīcēm, vārtiem un vārtiņiem. Protams, šāds žogs ir ātri uzstādams un neprasa īpašu apkopi, taču - tikai tādā gadījumā, ja polimēru segums nav bojāts transportēšanas vai uzglabāšanas gaitā (ikviens pamatīgs bojājums ir vieta, kur sāksies korozijas process).

Jāņem vērā, ka metāla konstrukcijas ir jākrāso regulāri, pretējā gadījumā tās sāks rūsēt. Zaļā krāsa, ko bieži izvēlas vasarnīcu žogiem, augu fonā neizskatās pievilcīgi. No estētikas viedokļa baudāmākas ir kontrastu krāsas - gaiši brūnā, dzeltenā, pelēkā.

Senajos laikos žogi vispirms bija aizsardzības līdzeklis. Mūsdienās žogam jābūt ne vien drošam un izturīgam, bet arī estētiski pievilcīgam.

Avots: NaDache.info