Metāla griešanu var veikt divējādi - ar mehāniskās (urbšana, zāģēšana, griešana ar šķērēm u.c.) un termiskās griešanas metodi, kas izslēdz fiziskā spēka pielietošanas nepieciešamību un pamatā izmanto kādas vielas strūklas ietekmi, piemēram, gāzes, ūdens utt. Šeit mēs aplūkosim  dažādus termiskās griešanas veidus.  

Lāzera griešana tiek veikta ar gaismas daļiņu jeb fotonu palīdzību. Lāzera stars tiek projicēts uz materiālu, fokusēts dažu centimetru attālumā no apstrādājamās virsmas, un tiek kontrolēts ar datora palīdzību.

Šādas metodes galvenās priekšrocības ir pietiekošs ekonomiskums, griešanas ātrums, iespēja iegūt dažāda veida rakstus un daudzveidīgās formas. Turklāt metāls netiek deformēts, bet griezuma līnija ir līdzena, bez ierobiem.

Taču šim griešanas veidam ir arī virkne trūkumu. Dažus materiālus nevar apstrādāt ar lāzeru. Piemēram, caurspīdīgs stikls izlaiž lāzera staru cauri, netiekot ietekmētam. Līdzīgas grūtības rodas arī, griežot vara vai misiņa izstrādājumus, kuriem raksturīga spīdīga virsma. Metāls nedrīkst būt biezāks par 20-25 mm. Lāzers nevar tikt izmantots, ja temperatūra ir zem nulles vai tuvu tai.

Plazmas griešana ir augstvērtīga metāla griešanas tehnoloģija, kuras pamatā ir saspiests elektriskais loks - to ietekmē gāze (skābeklis, slāpeklis, ūdeņradis vai argons), kas, uzsildoties, jonizējas un sadalās pozitīvi un negatīvi uzlādētajos lādiņos. Plazmas plūsma, sasniedzot desmitiem tūkstošu grādu augstu temperatūru, izkausē metālu un tā sakausējumus un likvidē izkausēto masu, kuras vietā paliek līdzena un gluda griezuma līnija.

Šī metode ir īpaši vērtīga, griežot nerūsējošos tēraudus un krāsaino metālu, to ir vērts izmantot arī metālisko detaļu masveida ražošanā. Tas ir arī viens no pieņemamākajiem kvalitātes un cenas ziņā. Plazmas griešana ļauj ātri un viegli sagriezt metālu, kas ir līdz 50 mm biezs. Jāatzīmē arī šādas metodes universalitāte, kas ļauj ar vienu aprīkojumu griezt dažāda veida metālus.

Plazmas griešanas būtiskākais trūkums ir malas izstrādājuma malas izkausēšana, kas tad sacietē un var saplaisāt turpmākajā metāla liekšanas procesā. Lai no tā izvairītos, dažreiz pietiek atgrātēt izstrādājuma malas. Vēl viens trūkums ir ievērojams trokšņu līmenis, veicot griešanu.

Ūdensstrūklas griešana tiek veikta ar šķidruma strūklas palīdzību, kas ar lielu ātrumu tiek raidīta no īpašas sprauslas ar nelielu diametru (0,08-0,5 mm). Tādējādi tiek radīts spiediens, kas pārsniedz materiāla izturīguma līmeni un realizē griešanu.

Ir divi ūdensstrūklas griešanas veidi - griešana ar ūdeni (jeb hidrogriešana) un hidroabrazīvā griešana (ūdenim tiek piemaisītas abrazīvās daļiņas, kas veicina strūklas noārdošās īpašības un ļauj sagriezt arī cietos un grūti apstrādājamos metālus, pat ja izstrādājums ir ļoti biezs (līdz 200 mm).

Ūdensstrūklas galvenā priekšrocība ir tas, ka strūkla neietekmē materiāla fiziski mehāniskās īpatnības, bet tā malas netiek pakļautas termiskai cietēšanas, jo griešanas procesā radītais siltums praktiski nekavējoties tiek neitralizēts ar ūdeni.

Ūdensstrūklas griešanas metode ir salīdzinoši nedārga un pieejama metode, kas ļauj izgriezt sarežģītā profila detaļas ar jebkādu rādiusu, nodrošinot griežamās virsmas augstu kvalitāti. Trūkumi savukārt ir diezgan iespaidīgs enerģijas patēriņš un konstruktīvās spējas - strūklai jābūt raidītai ar ļoti augstu spiedienu, kas jānodrošina, neraugoties uz to, ka dažreiz reālie tehniskie raksturojumi neatbilst norādītajiem. Tāpat var atzīmēt sprauslas neizturīgumu un tās izgatavošanas problēmas.

Skābekļa griešanā izmantota tiek metāla spēja degt skābekļa strūklā. Vispirms ir jāuzsilda griešanas vieta (uzsildīšanas temperatūra ir atkarīga no metāla veida), jo tikai pēc tam skābekļa strūkla griezīs metālu, paralēli likvidējot veidojošos oksīdus. Šādu metodi parasti izmanto, griežot tērauda izstrādājumus, kuru biezums ir no 1 līdz 300 mm.

Skābekļa griešana tiek veikta ar speciālo metināšanas degli ar papildus ierīci skābekļa padevei. Atkarībā no tā, kāda gāze tiek izmantota metāla uzsildīšanai, tiek izšķirta acetilēna-skābekļa, ūdeņraža-skābekļa, benzīna skābekļa u.c.veida griešana.

Kā priekšrocības varam minēt jebkāda veida griešanas operāciju veikšanas iespējas, nelielas aprīkojuma un apkopes izmaksas, kā arī iespēja sagriezt līdz pat 300 biezu metālu.

Šīs metodes būtisks trūkums ir tas, ka iespējama ir tikai oglekļa tēraudu griešana; griešana ir diezgan nekvalitatīva; bieži apdeg malas, malu nelīdzenumu dēļ ir nepieciešams papildus veikt mehānisko apstrādi, griežot metālu, kas ir biezāks par 30 mm, griezuma līnija var būt diezgan plata - 3 mm.

Metāla griešana ar elektriskās erozijas metodi balstās uz materiāla virskārtas noārdīšanu elektrisko lādiņu ārējās iedarbības rezultātā. Elektriskā lādiņa, kura kanālā veidojas plazma ar augstu temperatūru, ietekmē notiek metāla uzsildīšana, izkausēšana un daļējā izgarošana. Šī metode ļauj griezt biezas metāla loksnes (līdz 4000 mm), vai arī vairākas plānākas loksnes kopā, to raksturo augsta griešanas precizitāte. Šīs metodes trūkums ir griešanas neliels ātrums.

ACA.LV