Pēc sastāva un ražošanas veida ķieģeļus iedala keramiskajos un silikāta:

- keramiskos iegūst, dedzinot mālu un tā maisījumus;
- silikāta ķieģeļi sastāv no 90 procentiem smilšu, 10 procentiem kaļķakmens un neliela daudzuma pielikumu. Maisījums tiek karsēts autoklāvā, bet ne dedzināts krāsnī. Pateicoties pigmentiem, silikāta ķieģeļi var būt jebkurā krāsā.

Pēc nozīmes keramiskie ķieģeļi iedalās celtniecības un apdares ķieģeļos. Celtniecības ķieģeļi tiek izmantoti iekšējām rindām, vai ārsienām, kur tie tiks apstrādāti ar apmetumu. Šo ķieģeļu sānā var būt ģeometrisks zīmējums ( lai labāk notiktu savienošanās ar javu) Apdares ķieģeļi - viendabīgas krāsas, ar divām līdzenām fasādes virsmām. To vidū visbiežāk ir tukšumi, tādēļ siena no tādiem ķieģeļiem ir siltāka. Apdarei tiek izmantoti faktūras (ar reljefu zīmējumu) un figūrķieģeļi. Krāšņu kurtuvei tiek izmantoti šamota ķieģeļi, kas ir izgatavoti no ugunsdroša māla. Tie iztur temperatūru, kas ir augstāka par 1000 grādiem. Šamota ķieģeļu krāsa ir dzeltenīga, bet struktūra - graudaina. Ķieģeļu krāsa visvairāk ir atkarīga no māla sastāva. Vairākums māla veidu pēc dedzināšanas iegūst klasisko ķieģeļu krāsu - sarkani ķieģeļi. Retāk sastopami dzeltenas, aprikožu, vai baltas krāsas keramiskie ķieģeļi. Dažreiz tiek izmantoti pigmentu pielikumi. Piemēram, brūnus ķieģeļus iegūst tikai ar pigmentu palīdzību.

Pēc tukšumu daudzuma ķieģelī tos iedala caurumotajos ķieģeļos un ķieģeļos ar pilnu vidu. Jo vairāk tukšumu (to vari būt vairāk nekā 50 %), jo ķieģelis "siltāks". Ja izmanto caurumotos ķieģeļus, sienu var veidot plānāku, bet siltuma izolācija no tā necietīs. Caurumainā ķieģeļa masa ir mazāka, tādēļ ir mazāka slodze uz pamatu - tas ir to pluss. Taču ir arī grūtības. Mūrējot tādus ķieģeļus, caurumi var aizpildīties ar javu un ķieģeļi kļūs aukstāki. Ja grib no tā izvairīties, labāk izvelēties ķieģeļus, kuru tukšumiem ir mazāks diametrs, bet javu izmantot valkanāku.

Tehniskais raksturojums

Marka - ķieģeļa stipruma rādītājs. Rāda, kādu slodzi 1 cm² ķieģeļa var izturēt. Daudzstāvu māju celtniecībā tiek izmantoti ķieģeļi, kuru marka nav zemāka par 150. Bet kotedžas celtniecībai var pietikt arī 100.

Aukstumizturība

Tiek mērīta ciklos. Standarta izmēģinājumu laikā ķieģelis uz 8 stundām tiek iegremdēts ūdenī, pēc tam uz 8 stundām tiek ielikts saldējamajā kamerā - viens cikls. Tā dara tik ilgi, kamēr sāks mainīties ķieģeļa raksturlielumi (masa, stiprums u.c.).

Rekomendē izmantot ķieģeļus, kuru aukstumizturība ir ne mazāk par 35 cikliem. Taču optimālāko ķieģeļu marku un aukstumizturību izvēli labāk uzticiet speciālistam.

ACA.LV