Mūsdienās tirgum tiek piedāvāts liels daudzums dažādu katlu, kuri ir ražoti kā ārzemēs, tā arī mūsu valstī. Kādu katlu izvēlēties? Kā nekļūdīties un nepārmaksāt? Vislabāk katla izvēli būtu jāuztic speciālistam, kurš projektēs apkures un karstā ūdens piegādes sistēmu. Viņš nodrošinās visoptimālāko sistēmas elementu saderību, izvēlēsies katlu, kas derēs ekspluatācijai tajā telpā, kurā tas stāvēs, un paskaidros, kā saņemt visus nepieciešamos dokumentus. Tiesa, pēdējo lēmumu tomēr vajadzēs pieņemt pašiem.
Kam vajadzētu pievērst uzmanību izvēloties katlu? Vispirms vajadzētu padomāt, kurš no kurināmā veidiem jūsu rajonā būs pieejamākais un perspektīvākais. Nevajadzētu aizmirst, ka tie mūsdienīgie katli, kuros izmanto šķidro kurināmo vai gāzi, visu apkures sezonu strādās automātiskajā režīmā un jums nevajadzēs tērēt laiku to apkopei, izņemot profilakses darbus, kurus, protams, var veikt arī servisa dienesti. Ja katls būs paredzēts cietajam kurināmajam, tad periodiski vajadzēs tajā pielikt kurināmo.
Kad esat izlēmuši kādu tipu vēlaties, laiks izvelēties katla konstrukciju. Katls var būt: Ar vienu kontūru - paredzēts siltumnesēja, kas domāts tikai apkures sistēmai vai tikai karstam ūdenim, sildīšanai.

Ar divām kontūrām - tas der kā apkures sistēmas, tā arī ūdens sildīšanai.
Tad tiek vērtētas tādas lietas kā katla jauda, to nosaka projektētājs, nepieciešamie sistēmas siltumnesēja parametri, obligāta ir katla izdalītā siltuma regulācijas kvalitāte atkarībā no ārējās vides, materiāls, no kura ir izgatavots katls, tā svars, izmēri un cena.
Izvēloties katla kurināmā tipu, lietderīgi pakonsultēties ar rajona administrāciju un noskaidrot, kādi kurināmā veidi tiek izmantoti uz šobrīd konkrētajā rajonā, kā tiek risināts kurināmā piegādes jautājums un kādas ir perspektīvas uz pāris tuvākajiem gadiem (vai tiek plānots ievilkt gāzi un tml.).
Vislabāk, ja katls domāts kurināšanai ar viena veida kurināmo. Tādā gadījumā katla konstrukcija un tā krāsns būs visoptimālāk piemērota konkrēta veida kurināmajam, un katls strādās ar vislielāko LDK (derīgais darbības koeficients).
Ilgu laiku ideālākais kurināmā veids bija gāze - ekonomiskākais kurināmais, taču pastāvīgi paaugstinoties tās cenai, viennozīmīgi apgalvot nedrīkst, kā tās tas arī ir saglabājies. Gāzē ir mazāk sēra savienojumu, tādēļ gāze deg efektīvāk, citiem vārdiem sakot, sadedzinot nosacītu gāzes vienību, iegūstam vairāk lietderīgā siltuma telpu un ūdens sildīšanai, un degšanas produktos ir mazāk daļiņu, kuras piesārņo atmosfēru. Izmantojot šādu kurināmo uz katlu korozija neiedarbojas tā, kā tas notiek, izmantojot citus kurināmā veidus, tajos arī sakrājas mazāk sodrēju. Gāzes katlus vieglāk tīrīt (sodrēji) un darīt to vajag retāk. Tādiem katliem ir ilgāks mūžs, nav nepieciešams uzkrāt kurināmā rezerves, tādēļ nevajag papildus telpas, kur novietot kurināmo. Izmantojot gāzi, smaka rodas tikai avārijas gadījumā.
Gāze ir pieejama nebūt ne visos rajonos, tādēļ, ja tuvākajā laikā rajonā, kurā atrodas jūsu māja, gāzes pievadīšana nav plānota, tad var ierīkot katlu šķidrajam kurināmajam. Šajā gadījumā vajadzēs papildus telpu, kurā novietot metāla vai plastmasas dīzeļdegvielas tvertnes, no 4 līdz 10 t., atkarībā no mājas lieluma un tā siltumizolācijas. Kurināmā rezerve sniedz noteiktu drošības sajūtu, taču kurināmā uzglabāšana ilgāk par gadu var veicināt tā ķīmisko un fizisko „novecošanos". Bez tam, lai arī cik hermētiskas būtu uzglabāšanas tvertnes, mājās vienalga būs jūtama kaut vai nestipra, tomēr specifiska smaka. Tvertnes var novietot ārpus mājas un ierakt zemē, taču šo darbu vajadzētu uzticēt speciālistiem, kuri montēs katlu, jo to veic tikai tādā gadījumā, ja to ļauj hidroģeoloģiskie apstākļi. Ja gruntsūdeņi būs tuvu virsmai, pavasarī tie var izskalot pustukšās tvertnes. Gruntī ierakto tvertņu hermētiskumu katru gadu vajag pārbaudīt un saņemt apstiprinājumu. No citiem aspektiem katlu, kuros izmanto šķidro kurināmo, ekspluatācija maz ar ko atšķiras no katlu, kuros izmanto gāzi, ekspluatācijas. Mūsdienās šķidrā kurināmā katli, kuros pirms sadedzināšanas kurināmais tiek sasildīts, ar savu efektivitāti maz ar ko atpaliek no gāzes katliem. Šķidrais kurināmais iztvaiko un sadeg jau tvaiku un gaisa maisījums. Tādu katlu iegadāties lietderīgi ir tikai tad, ja nav problemātiski dabūt šķidro kurināmo. Pretējā gadījumā atliek cietā kurināmā katli, kuru kurināšanai izmanto malku, zāģu skaidu briketes un akmeņogles. Tiesa, šajā gadījumā degšanas efektivitāte būs mazāka un atmosfērā tiks izmests vairāk kaitīgu daļiņu, nekā izmantojot gāzes vai šķidrā kurināmā katlus. Bez tam, vajadzēs papildus platību kurināmā uzglabāšanai un vajadzēs tērēt laiku, lai papildinātu katlu ar kurināmo.
Ja uzzināt, ka tajā rajonā, kur atrodas māja, pēc dažiem gadiem tiek paredzēts pievest gāzi, varat ierīkot kombinētu katlu. Skaidrs, ka tāds katls maksās vairāk nekā viena veida kurināmajam domātais katls, tas būs lielāks, vajadzēs papildus telpas kurināmā uzglabāšanai, samazināsies katla efektivitāte. Īpaši to var teikt par katliem, kuri ir pielāgoti visu triju veidu kurināmā izmantošanai, tādēļ optimālākais risinājums būtu iegādāties katlu, kurš paredzēts šķidrajam kurināmajam un gāzei, jo mūsdienīgajos katlos gandrīz vienādi var dedzināt abus šos kurināmā veidus. Tie modulē apaļu liesmu, kas atgādina horizontālu lāpu, tādēļ katlos, kas paredzēti šķidram kurināmajam un gāzei, ir cilindriska degšanas kamera, kuras sieniņās ir kanāli (izgatavoti no cieta metāla vai no diviem metāliem), kas uzņem uguns izdalīto un ar tām savienojušās degošās gāzes konvekcijas siltumu un nodod to pa sieniņām plūstošajam. Priekšējā noņemamajā sieniņā vai durtiņās ir atvere ar stiprinājuma elementu, uz kura, atkarībā no vajadzības, tiek montēts šķidrā kurināmā vai gāzes deglis, kas atbilst katla jaudai. Degļa montēšana nav sarežģīta. Tas tiek ielikts iedobumā, tiek noteikts degšanas kameras dziļums, un tad tas tiek piestiprināts. Gāzes vai mazuta līnija tiek pieslēgta pie degļa. Degļa armatūras blokā vajag ielikti divas dakšiņas. Tad pārbaudīt gāzes armatūras hermētiskumu un no gāzes vada vai šķidrā kurināmā līnijas izlaist gaisu. Elektrības vadi tiek pieslēgti caur dakšiņu ligzdām. Degļa ieslēgšanu, īpaši, pirmo reizi, ir jāveic speciālistam, jo tajā brīdī deglis tiek regulēts, lai tas atbilstu atmosfērā izmetamā piesārņojumu atļautajām normām.
Pārejot pie cita kurināmā veida, degli demontē un samontē citu degli, kas atbilst citam kurināmā veidam. Ēkas siltuma slodze ir atkarīga no āra gaisa temperatūras, kaut arī, ja slodze ir aprēķināta vai tai tuva slodze, katls strādās diezgan īsu laiku. Visu atlikušo laiku katls strādās aptuveni uz pusi no aprēķinātās slodzes. Būtu loģiski, ja palielinoties āra temperatūrai tiktu samazināta katla jauda, sakarā ar to samazinātos arī kurināmā patēriņš. Samazinot kurināmā patēriņu, var izmainīties kurināmā degšanas apstākļi, izmainīties liesmas augstums degšanas kamerā, un, kā sekas, samazināties katla LDK. Šīs savas konstrukcijas dēļ, šķidrā kurināmā un gāzes degļi var būt vienpakāpju, divpakāpju, paredzēti mazāka kurināmā daudzuma dedzināšanai, un modulējošie. Modulējošie degļi ļauj, mainot kurināmā un gaisa attiecību, mainīt jaudu atkarībā no siltuma vajadzības. Tas nodrošina pastāvīgu katla LDK un minimālu kaitīgo daļiņu koncentrāciju izdalāmajos dūmos, esot pastāvīgai siltuma slodzei.
Pēdējā laikā pasaules tirgū ir parādījušies kombinēti degļi šķidram kurināmajam un gāzei. Šādā gadījumā katlā tiek montēts viens deglis, pie kura tiek pievienoti gāzes un šķidrā kurināmā kanāli. Nevajag mainīt degli, to tikai pārslēdz no viena režīma uz citu. Skaidrs, ka tāds deglis ir sarežģītāks un dārgāks nekā divi atsevišķi degļi, tādēļ tādu degļu mūsu tirgū vēl nav daudz.
Šķidrā kurināmā degļiem kurināmo padod sūknis, bet vēlāk izsmidzinātājs to izsmidzina. Tas lāšu veidā sajaucas ar gaisu, kuru degšanai nepieciešamajā daudzumā uz degšanas zonu atdzen ventilators. Aizdedzinot gaisa un kurināmā maisījumu, aizdegas aizdegšanās ierīce, un tālāk degšanas process notiek patstāvīgi. Šajā brīdī uguns liesma būs dzeltenā krāsā. Ja grib, lai liesma būtu gaiši zila, kurināmo vajag iepriekš pasildīt. Tajā brīdī kurināmā lāsītes iztvaiko, pārvēršoties tvaikos, un, sajaucoties ar gaisu, sadeg efektīvāk. Dūmos esošo kaitīgo daļiņu koncentrācija atbildīs pat pašām stingrākajām prasībām. Dažreiz tādus šķidrā kurināmā degļus sauc par zilās liesmas degļiem. Neskatoties uz to, ka uz šodienu tie ir dārgāki par tradicionālajiem, novērtējot to, ka efektīvas degšanas un ekoloģiskās normas kļūs stingrākas, modulējošos degļus ar iepriekšēju sasildīšanu gaida lieliska nākotne.
Tādiem gāzes degļiem kombinētos katlos ir ventilatora iepūšana, tie ir izturīgāki pret gāzes spiediena svārstībām gāzes padeves sistēmā, salīdzinājumā ar atmosfēras gāzes katlu degļiem, un darbojas, ja samazinās gāzes spiediens gāzesvadā līdz 70-80 mm. Lai taupītu enerģiju un uzlabotu degšanas efektivitāti, iekurot katlu, degļi tiek komplektēti ar gaisa aizbīdni ar servopievadu, kurš neļauj atdzist degšanas kamerai tajā laikā, kad deglis nestrādā. Katla aizdegšanas brīdī, vienmērīgi atveroties, aizbīdnis aizver ceļu pulsācijai un ļauj katlam pakāpeniski sasniegt darba parametrus.
Tā kā dedzinot šķidro kurināmo veidojas vairāk sēra savienojumu, kuri var kondensēties uz katla sieniņām, īpaši, ja ir zema ūdens temperatūra, siltumu uzņemošās kombinēto katlu virsmas šķidro kurināmo un gāzi izmantojošajiem katliem tiek ražotas no čuguna, uz kuru korozija iedarbojas mazāk nekā uz tēraudu. Tādēļ katls kļūst smagāks, un sakarā ar to, visi kombinētie katli tiek ražoti, lai tos varētu novietot uz grīdas. Pēdējā laikā daži ražotāji ir uzsākuši biometālisku katlu ražošanu ar divkāršām sieniņām. Biferāla karsēšanas virsma saistīta no diviem metāliem - čuguna un tērauda - izveidota no tērauda cilindra un tajā ieliktiem čuguna elementiem ar radiālām malām. Vidējais slānis no čuguna ir pagriezts pret karsto gāzi un ir paredzēts lielākai temperatūrai, nekā pret ūdeni pagrieztais tērauda cilindrs. Tādā veidā tiek slēgts ceļš gāzē esošo ūdens tvaiku kondensācijai, kondensāts nenosēdīsies uz karstās virsmas, tā tas tiek aizsargāts pret koroziju. „Aukstais starts" tādam katlam nekaitē, bet kopējais katla svars nedaudz samazinās.
Dažiem kombinētajiem katliem ir iemontētas tvertnes - karstā ūdens akumulators. Tie modeļi, kuriem to nav, var tikt pievienoti pie atsevišķām bākām - akumulatoriem, kuri tiek ierīkoti blakus katliem vai, taupot telpu, zem tiem. lielu bāku - akumulatoru izmantošana nodrošinās ērtāku karstā ūdens padevi, bet var samazināt mājās siltumu, jo lielas bākas - akumulatora sasildīšanai izmantojot nelielu jaudu, vajadzēs vairāk laika un visu šo laiku katls būs atslēgts no apkures. Šajā gadījumā var gadīties, ka būs jāizdara tehniski ekonomisks pamatojums: vai izvēlēties katla jaudu atkarībā no faktiskajām karsta ūdens vajadzībām, bet izmantot katlus ar modulētiem degļiem, kuri nodrošina augsti LDK, ja ir maza slodze, vai izmantot atsevišķu karsta ūdens bāku - akumulatoru ar autonomu gāzes vai šķidrā kurināmā degļa sildīšanu.
Ierīkojot kombinētos katlus, vajadzēs paredzēt atsevišķu telpu kurināmajam. Tvertnes var būt no plastmasas, un metāla. Plastmasas tvertnes ir lētākas un vieglākas nekā metāliskas. Mūsdienīgajām tvertnēm ir speciāli SMP vārstuļi, kuri aizsargā no kurināmā smakas izspiešanās. Kurināmā padeves caurulē, degļa priekšā, obligāti jāieliek kurināmā filtrs. Tvertnes var tikt samontētas ārpus telpas vai var būt ieraktas zemē zemāk par sasalšanas līmeni (aptuveni 1,5 m). Tiesa, nevajag aizmirst, ka, ja ir zema temperatūra, kurināmā viskozitāte palielinās un kurināmā sūknis kurināmā pārpumpēšanai iztērēs vairāk enerģijas. Bez tam, dīzeļdegvielā esošais ūdens var sasalt un aizsprostot kurināmā padeves cauruli.
Katliem ir īscaurule, pa kuru izdalās dūmu gāze un pie kuras jābūt pieslēgtam dūmenim. Dūmejas tiek ražotas no nerūsējoša tērauda, bet tā kā dūmu gāzes temperatūra ir zema, uz dūmejas sieniņām var uzkrāties agresīvs kondensāts. Ēkā dūmeja papildus netiek apsildīta. Ārpus ēkas esošai dūmejai vajadzētu būt no nerūsējoša tērauda, ar divkāršām sieniņām, starp kurām būtu siltumizolācija. Ja siltumizolācija nav paredzēta, vajag ierīkot kondensāta izvadīšanu specialā bākā, kur to, pirms izliešanas kanalizācijā, būtu iespējams neitralizēt. Dūmejas diametrs, tā iekārtojums ēkā un augstums, atkarība no jaudas un kurināmā sadegšanas parametriem, ir jāizvēlas speciālistam un jāsagatavo dūmu izvadīšanas projekts. No dūmejas ir atkarīga vilkme katlā, kura nosaka degšanas procesa stabilitāti. Kļūdas, kas rodas ierīkojot dūmeju, var ne tikai apgrūtināt katla darbību, bet arī izsaukt avāriju, tādēļ pret šo jautājumu vajag izturēties atbildīgi.
Kombinētiem katliem ir iemontēts automātisks darba regulatora, kuru var papildināt ar elektroniskiem blokiem, teiksim, kas ļauj programmēt katla darbu atkarībā no apkures sistēmas režīma, automātisko ūdens temperatūras regulēšanu atkarībā no āra temperatūras un tml.
Respektīvi, kombinētie katli, ir paredzēti šķidram kurināmajam un gāzei, tie ir drošāki par gāzes katliem, jo pārtrūkstot gāzes padevei (tā var notikt, ja lielā aukstumā sasalst gāzes kondensāts) saimnieks veiksmīgi var izmantot citu kurināmo.
Vienīgais vājais posms kombinētajos katlos var būti pārtraukta elektrības padeve, jo apstātos kurināmā sūkņa darbība, ventilatora griešanās, nestrādātu aizdegšanas ierīce un automātiskās regulēšanas ierīce, un katls automātiski izslēgtos. Ja elektrības padeve atjaunotos, katls automātiski tiks aizdedzināts. Ja elektroenerģijas padeves nebūs diennakti vai ilgāk, radīsies draudi „aizsaldēt" apkures sistēmu un pašu katlu. Šajā gadījumā vislabākā izeja - mājās ierīkot papildus elektrisko ģeneratoru, kurš kā kurināmo varētu izmantot to pašu dīzeļdegvielu, bet tā spēkam būtu jāatbilst nepieciešamajam summārajai elektrības jaudai, vai arī ir jāparedz rezerves apkure, izmantojot cieto kurināmo.
Tātad, ļoti ieteicam pirms katla izvēlēšanās, izvērtēt visas minētās piezīmes, noskaidrot reālo situāciju ar viena vai otra kurināmā piegādes iespējam, un tikai tad izvēlēties katlu, kurš vismaz sildītu jūs ne vienu vien gadu.

ACA.LV