allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 7371

Aprēķini ventilācijas sistēmas izvēlei
Drukāts 2008-10-29 10:53  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Ventilācija, jeb citiem vārdiem sakot, vēdināšana, ir regulējamā, cilvēkam labvēlīga gaisa apmaiņa telpās. Bez ventilēšanas šodien neiztiek ne viena dzīvojamā vai biroja ēka, jo svaigā gaisa pieplūde ir vitāli nepieciešama ikvienam no mums. Nav noslēpums, ka skābekļa trūkums telpā negatīvi ietekmē ne vien cilvēka darbspējas, bet arī viņa veselību.

Dabiskās ventilācijas sistēmas, kas jau ir paredzētas ēkās, veidojas no gaisa kanāliem iekšsienās vai speciālajos ventilācijas blokos ar režģi virtuvēs un sanitārajos mezglos. Šīs sistēmas ir visiem labi zināmas, taču tām piemīt vairāki trūkumi - šo sistēmu darbība ir lielā mērā atkarīga no nejaušiem faktoriem (vēja virziena vai gaisa temperatūras), laika gaitā arī piesārņojas, negatīvi ietekmējot ventilēšanas kvalitāti. Pienesiet aizdegto svecīti pie ventilācijas režģa - ja liesmas nenovirzās, tad ir vērts nopietni apsvērt papildu ventilācijas ierīkošanas iespējas telpā.

Tie, kas vēlas nodrošināt komfortu telpās cauru gadu neatkarīgi no gada laika un klimata, labprāt ierīkos ventilācijas sistēmu, kuras galvenā funkcija būs gaisa apmaiņas (gan svaigā gaisa piegāde, gan izlietotā izvade) un optimālā komforta līmeņa nodrošināšana.

Protams, rodas arī jautājums, cik jaudīga sistēma jāiegādājas?

Ventilācijas sistēmas aprēķini nebūt nav no vieglākajiem, tiem nepieciešama individuālā pieeja. Nejauši piemirstie faktori var turpmāk izraisīt visas sistēmas nomaiņas nepieciešamību. Visas telpas ēkā varam iedalīt trīs grupās: tādas, kur jāpiegādā svaigs gaiss (darba kabineti, guļamistabas, bērnistabas u.c.); tādas, kur jānodrošina izlietotā gaisa uzsūkšana (ēdamistabas, virtuves, sanitārie mezgli, baseini) un jauktā tipa telpas (pagrabi, garāžas utt.).

Lai pareizi aprēķinātu ventilācijas sistēmas produktivitāti, vērā jāņem visi faktori, kas ietekmē siltuma un mitruma bilanci telpā. Varam izšķirt divas siltuma piegādes kategorijas:

- ārējās slodzes (kas nonāk no ārpuses)

- iekšējās slodzes (kas rodas tieši telpā).

Ārējo slodžu aprēķināšanai būs jārēķinās ar siltuma vadīšanu caur sienām, griestiem, grīdām. Ziemā iekštelpu gaisa temperatūra ir augstāka, nekā ārpusē, siltums plūst virzienā no telpas, turpretī vasarā temperatūra telpās ir mazāka, tādēļ siltums ieplūst iekšpusē.

Otrs faktors, kas ietekmē ārējo slodžu aprēķinus, ir saules enerģija. Turklāt vērā jāņem loga ailu iestiklošana, to orientācija pret debespusēm, iestikloto zonu izmēri utt.

Tāpat jāaprēķina gaisa plūsma no ārpuses (caur ventilācijas kanāliem, ailām). Ieplūstošā gaisa siltuma un mitruma parametri var svārstīties atkarībā no klimata faktoriem un gada laika.

Iekšējās slodzes rodas telpā, un to aprēķinā vērā jāņem dažādi faktori. Vispirms jānosaka telpas veids un funkcijas (dzīvojamās, biroju vai industriālās), jo katrai telpas tiek piemēroti dažādi gaisa apmaiņas kārtnības rādītāji. Šis parametrs norāda, cik reizes stundas laikā gaiss tiek pilnībā atjaunots. Dzīvojamās telpās šim ciparam jābūt vienādam ar 1(kas nozīmē, ka gaiss tiek atjaunots reizi stundā), savukārt birojos - vismaz 3.

Tālāk būs jāsarēķina siltuma daudzums, ko izdala elektroierīces. Birojos tie būs datori, printeri utt., dzīvojamās telpās - elektriskās plītis, ledusskapji, sildītāji u.c. Jāizrēķina arī siltums, ko nodrošina apgaismojuma ierīces.

Vēl viens būtisks faktors, kas noteikti jāņem vērā, ir cilvēku skaits, kas telpā uzturas.

Lai precīzi izrēķinātu nepieciešamo ventilācijas sistēmas produktivitāti, būs jāpievērš uzmanība visiem siltumapmaiņas faktoriem, kam nepieciešama ļoti rūpīga pieeja. Tas īpaši skar aprēķinus biroju un ražošanas telpās. Šajā gadījumā būtu pat ieteicams vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem, kas ļaus izvairīties no kļūdām un nepilnībām aprēķinos. Dzīvojamo telpu ventilācijas sistēmu produktivitāti var aprēķināt paša spēkiem gadījumā, ja telpa nav liela, bet plānotais aprīkojums nav īpaši sarežģīts. Šim nolūkam būs vien jāsarēķina liekā siltuma daudzums, kas nonāk telpā.

Citiem vārdiem sakot, nepieciešamo rezultātu iegūsim, sasummējot trīs piegādājamā siltuma rādītājus:

1) siltuma pieplūde no ārpuses, uz temperatūru starpības rēķina iekštelpās un ārpus tām, kā arī saules enerģijas ietekmes dēļ. Šis cipars ir viegli aprēķināms pēc formulas:

L = h x S x q,

kur h ir telpas augstums, S - telpas platība, q - īpatnējā siltumietilpība, kas tiek noteikta atkarībā no telpas aizēnojuma (ja aizēnojums ir liels, tad tiek pieņemts rādītājs 3-W/m2, ja vidēji liels - tad 35 W/m2, ja telpas ir ļoti gaišas, tad 40 W/m2).

2) siltums no tehnikas, kas izvietota telpā (datori, elektriskās plītis, apsildes ierīces utt.), ko var aprēķināt, sasummējot pa 30% no katra priekšmeta jaudas.

3) arī lieko siltumu, ko izdala cilvēks telpā, nav grūti aprēķināt. Ir zināms, ka fiziski strādājošs cilvēks izdala apmēram 250W, bet tāds, kas nepiekopj aktīvu dzīves veidu - 100 W.

Saskaitot visus iegūtos ciparus, iegūsim nepieciešamo ventilācijas sistēmas produktivitāti. Lai izvairītos no kļūdām, kas var rasties, ja vērā netika ņemti vēl kāds siltuma avots, šī summa jāpalielina par 20%.

Līdz ar temperatūru vēl viens būtisks faktors ventilācijas sistēmas produktivitātes aprēķinos ir mitruma bilances aprēķins, kas atspoguļo lieko vai nepietiekošo mitruma līmeni telpā. Vērā tiek ņemti visi faktori, kas ietekmē mitrumu telpā, piemēram, mitrums, kas iztvaiko no atklātām ūdens virsmām (baseini, akvāriji).

Vēl viens mitruma avots telpā ir cilvēki. Pieaudzis cilvēks izdala apmēram 1,5 l ūdens tvaiku diennaktī. Arī telpaugi izdala mitrumu.

Tādēļ ļoti svarīgi ir ventilācijas sistēmu izprojektēt tā, lai telpā tiktu nodrošināta regulējamā gaisa apmaiņa.

Aprēķinātā ventilācijas sistēmas produktivitāte, kā arī minimālā ārgaisa temperatūra un vēlamā temperatūra iekšpusē tiek izmantota kalorifera jaudas izrēķināšanai, ko izmantos sistēmā gaisa uzsildīšanai aukstajā gada laikā. Dzīvojamās telpas ir vērts aprīkot ar elektriskajiem, biroju un ražošanas telpas - ar ūdens kaloriferiem. Kalorifera jaudas tipiskākie rādītāji dzīvokļiem ir no 1 līdz 5 kW, un no 5 līdz 50 kW birojiem. Vienkāršā formula, ko izmanto kalorifera jaudas aprēķinos, ir sekojoša:

Q = L x (T1 + T2) / 3,

kur L ir ventilatora jauda, T1 - minimālās ārgaisa temperatūras nominālvērtība, T2 - vēlamā temperatūra telpā. Piemēram, ka ventilācijas produktivitāte ir 1000 m3 stundā, T1 = - 15˚ C, T2 = 20˚ C,  tad kalorifera jauda ir 1000 х (15+20) / 3 = 12 kW.

Ņemot vērā visus iegūtos skaitļus, tiek piemeklēta ventilācijas sistēma ar atbilstošākajiem raksturojumiem. Jāvērš uzmanība arī uz tādām detaļām, kā ražotāja uzticamība, sistēmas ekonomiskums, atbilstība sanitārām un ugunsdzēsības normām u.c. Būtiska ventilācijas sistēmās ir arī automātika, kas var kontrolēt ieplūstošā gaisa temperatūru, mitrumu, kā arī izslēgt un ieslēgt sistēmu.


Kategorijas: Ventilācija un kondicionēšana, Teritoriju un ēku inženieriekārtas, Ventilēšanas, gaisa kondicionēšanas sistēmas un iekārtas, Telpu vēdināšanas, gaisa kondicionēšanas iekārtas

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

Polska