allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 2732

Būvniecības kļūdas
Drukāts 2009-06-10 07:33  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Mitrums

Vislielāko kaitējumu koksnei parasti nodara mitrums. Tas var būt ūdens, tvaiku vai ledus veidā, Slikti izkaltētais koks var sākt pelēt vai pūst - to veicina pelējuma un puvuma sēnītes. Sēnīšu sporas var tikt izplatītas ar vēja vai kukaiņu palīdzību. Labvēlīgo faktoru ietekmē tās sāk ātri vien attīstīties koka šūnās.

Pelējuma sēnīte nemazina koka izturīgumu, taču, piemēram, spēja absorbēt krāsu var būt mazāka noārdīto šūnu dēļ, un tas tūlīt arī būs pamanāms uz koksnes virsmas. Pelējuma sēnītes skarto koku nedrīkst lakot.

Ideālie apstākļi pelējuma sēnītes augšanai ir palielināts mitrums (20-40%) un temperatūra no +3 līdz 40°С. Labākais veids, kā koksni pasargāt no pelējuma sēnītes, ir izžāvēt to tā, lai mitrums ir mazāks par 20%. Uzglabāšanas un ekspluatēšanas gaitā jāseko, lai mitrums nepārsniedz šo līmeni. Ja zāģmateriālus sagatavo pavasarī, tad tie jāuzglabā vismaz 40 cm virs zemes virsmas.

1.att. Zāģmateriālu izvietošana ar vedināšanas atstarpēm, kas nodrošina zāģmateriālu aizsardzību pret mitrumu.

Puvuma sēnītei ideālā vide ir 30-60% mitrums. Šī sēnīte mitrumā izplatās pat caur mūri, izolāciju u.c. Labākais aizsardzības pasākums ir ēkas vedināšana. Būvēs, kur gaisa un koksnes mitrumu nav iespējas izsekot, jāizmanto speciāli apstrādātie materiāli. Mitrināšana var notikt arī caura jumta dēļ nepareiza plānojuma vai spāru un dzegu ierīkošanas kļūdu rezultātā. Kalpošanas laiks durvīm bez liedaga ir 12-15 gadi, logi mājās bez dzegām un antiseptiķu izmantošanas var kalpot līdz pat 15 gadiem.

Mājokļos lietus ūdens visbiežāk kaitē konstrukcijām projektēšanas gaitā pieļauto kļūdu dēļ, lielā mērā tās ir arī būvdarbu tehnoloģijas pārkāpumu sekas. Piemēram, jumti parasti tek vietās, kur atrodas caurules, to sliktās aizdares dēļ. Šo trūkumu var novērst ar plastmasas blīvējumu palīdzību, piemēram, ar montāžas putām. Dūmvadiem šādi blīvējumi nav paredzēti, taču laba skārda manšete būs labs risinājums šādos gadījumos.

2.att. Nepietiekoši stāvs jumta seguma slīpums un drošu ūdenzaizturu neesamība izraisa jumta seguma tecēšanu:
1 -
skārds

Ūdens noplūdes ailās var izraisīt šādi iemesli: 

  • Nepareizi savienots paliktnis;
  • Skārda aizturim nav izveidota apmale;
  • Stiprināšana ar naglām veikta bez nepieciešamā blīvējuma un ar rūsējošām naglām.

Bojājumi uz fasādes lietus ūdens ietekmē var rasties šādos gadījumos:

  • Skārda logu notekas nav cieši piekļautas sienai vai to slīpums ir pārāk niecīgs;
  • Koka konstrukcijas atrodas pārāk tuvu zemei no mitruma nepasargātās vietās;
  • Ar nojumi neapsegtās sienas daļās izmantoti materiāli, kas nenodrošina ilgstošu konstrukciju izturību;
  • Kļūdas krāsošanas darbu gaitā, kā rezultātā materiāls absorbē mitrumu;
  • Notekcaurules ir nepareizi uzstādītas vai paliktņa iekārtošanas gaitā aizmirsts par izvadīšanas teknes nepieciešamību;
  • Dūmvada šuves nav apstrādātas, tādēļ tās absorbē lietus ūdeni un nogādā to konstrukcijās.

3.att. Pareizi veiktais skārda notekas un loga apmales savienojums, kā arī pietiekoši augsta cokola daļa uz fasādes:
1 -
loga apmales sānu dēlis; 2 - logu ailas nogāze; 3 - skārda noteka; 4 - slīpi nozāģētie apšuvuma dēļi.

4.att.Āra norobežojošās konstrukcijas noārdīšanās ūdens tvaiku ietekmē:
1 -
āra aizsargslānis no plastmasas; 2 - sasalušie ūdens tvaiki; 3 - plaisa tvaiku izolācijas kārtā.

Ja mitrums istabā ir lielāks par gaisa mitrumu, var bojāties būvkonstrukcijas. Lai to novērstu, nepieciešams paredzēt vēdcaurumus mitruma izvadīšanai. Konstrukciju pasargāšanai no ūdens tvaikiem izmanto arī polietilēna plēvi. Tai jābūt caurspīdīgai, lai varētu pārbaudīt tvaiku izolācijas kvalitāti. Turklāt plēves gabaliem jāpārklāj vienam otru (20 cm), cieši jāpiekļaujas savā starpā un jābūt salīmētiem ar līmlenti. Zem ēkas ārējās apdares kārtas jābūt paredzētai telpai gaisa plūsmām (koka būvēs vismaz 25 mm). Pamatos liekais mitrums var caur kapilāriem tikt izvadīts augsnē, kā rezultātā uz krāsas kārtas veidojas sāļu nogulsnes un tā sāk plaisāt. Tādēļ fundamenta ārējo virsmu ieteicams līdz ar drenāžu pasargāt no mitruma vismaz ar apziešanas hidroizolāciju.

Slikti vēdināmie fundamenti tāpat tiek pakļauti mitruma iedarbībai. Vedināmās telpas augstumam jābūt pietiekoši lielam - ap 40 cm.

No ūdens tvaikiem, kas nāk no augsnes, var pasargāt polietilēna plēve, uz kuras kā balasts tiek uzbērtas šķembas vai grants. Plastmasai jābūt ieklātai virs drenāžas līmeņa.

5.att.Pareizi izprojektētā un ar plastmasu pārklātā grunts virsma:  

1 - ventilācijas atveres; 2 - polietilēna plēve.

Ūdens, kas sasalst uz jumta, var bojāt ūdens caurules un teknes, bet no jumta krītošais ledus var sabojāt bruģējumu pie ēkas. Ledus parasti veidojas, ja zem dzegas nav pietiekoši daudz vietas, kas varētu tikt izmantota ventilēšanai. Šādos gadījumos viena jumta daļa uzsildās, un uz tās esošais sniegs izkūst. Notecējis ūdens sasalst aukstajās jumta zonās. Pie dzegām izolāciju ieteicams veikt ar 1 m platām skārda loksnēm, ko var nostiprināt tā, lai ventilācijas atveres būtu pietiekoši lielas.

6.att. Ledus veidošanās uz jumta vājas izolācijas un siltas ventilācijas dēļ:

1 - sniegs kā siltumizolācija; 2 - ledus veidošanās..

Bojājumi sasalušās augsnes dēļ

Ja augsnes temperatūra ir zemāka par 0°С, tajā esošais ūdens sasalst. Sasalušā ūdens spiediens nerod izeju uz leju, jo augsne ir pietiekami blīva. Sasalšanai pakļauto augsnes kārtu mēdz saukt par sasaluma dziļumu. Sasaluma dziļums sniega seguma ietekmē mēdz samazināties par 20-50%. To ietekmē arī sals, augsnes siltumvadītspējas un ūdens saturs tajā. Sasaluma dziļums pieaug ziemas gaitā. Pavasarī atkusnis sākas no augsnes virsmas virzienā uz leju, un ļoti retos gadījumos otrādi. Veidojošais mitrums netiek absorbēts, jo augsne vēl ir sasalusi, tādēļ augsnes virskārta paliek mīkstāka un apjoma ziņā lielāka. Šāds augsnes apjoma pieaugums var sasniegt 20 cm. Novērst šo parādību uz celiņiem pagalmā var ar raupjo uzbērumu palīdzību (grants, šķembas), kas ziemā nesasalst, un ar drenāžas sistēmām.

7.att. Grunts uzpūšanās robeža sasalšanas ietekmē: 1 - augsnes apjoms sasalšanas gadījumā; 2 - sasaluma fronte; 3 - sasaluma dziļums; 4 - neaizsalstošais uzbērums.

Tipiskākie bojājumi, ko veicina sasalusī grunts:

  • Žoga stabu un ielas laternu sašķobīšanās;
  • Ieejas plākšņu sašķiebums uz iekšpusi;
  • Ēkas aukstās daļas fundamenta pacēlums, piemēram, verandās;
  • Celiņu bruģa „staigāšana" pagalmā;
  • Pamatu plaisāšana;
  • Durvju un logu sašķiebums, kā rezultātā tos nav iespējams atvērt.

8.att.Sakarā ar sniega neesamību uz ceļiem, kas kalpotu kā siltumizolējošā kārta, grunts sasalšanas dziļums lielāks ir celiņu malās. Rezultātā vērojama stabu stāvokļa izmaiņas ceļmalās:
1 -
sniegs;  2 - ceļš; 3 - sasaluma dziļuma robežas.

Bojājumus izraisa arī fundamenta sašķiebums mālainās un smilšainās augsnēs. Augsne šādos gadījumos bieži nosēžas. Tādēļ pirms mājokļa būvniecības sākuma noteikti jāveic augsnes sastāva analīze.

9.att. Fundamenta nosēšanos izraisa dažādais augsnes sastāvs ēkas pamatā, noslogojuma starpība, nepietiekami sablietēts uzbērums, gruntsūdeņu līmeņa izmaiņas:   

1 - uzbērtā grunts.

Būvējot māju uzbērtās gruntīs, jānodrošina blīvāka pamatne fundamentam. Nepietiek vien pievelt grunti, tā ir vēl kārtīgi jāsablietē.

Materiālu piedāvāja portāls  Mensh.ru


Kategorijas: Celtniecības darbi , Kompleksais remonts, restaurēšana, atjaunošana

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

Joniškio r.