Veikt visus nepieciešamos asfaltēšanas darbus (atšķirībā no bruģa plāksnīšu klāšanas) var tikai specializētas kompānijas, jo parasti tiek klātas divas asfalta kārtas un tas tiek vests karsts, bet šiem darbiem nepieciešama speciāla tehnika.

Asfalta klāšanas cenu ietekmē objekta atrašanās vieta: vai tā ir tālu no asfaltbetona rūpnīcas, kādas ir rūpnīcas asfalta cenas, vai tālu atrodas akmens un smiltis, cik tie maksā un tml. Liela apjoma darbiem nepieciešama speciāla tehnika, jo, mēģinot strādāt bez tās, asfalts tiek noklāts nelīdzeni un par maz noblīvēts, un, sākot asfaltu ekspluatēt, tas ātri sabojājas. Klājot asfalta segumu nelielā laukumā (līdz 250 m2), var izmantot mazo asfalta klājēju, bet strādājot lielās platībās (no 2000 m2), ir lietderīgi izmantoti smago klājēju.

Klāt asfaltu vajadzētu tad, kad ir sauss laiks, uz līdzenas virsmas, jo asfalts atkārto tā seguma, uz kura ir uzklāts, profilu. Uzklāts asfalts praktiski neprasa apkopi, bet radušos virsmas bojājumus ir viegli salabot. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka esot lielam karstumam, tas kļūst mīkstāks un punktveida slodzes segumā atstāj iespiedumus. No jauna klāts asfalts sastingst divu līdz triju dienu laikā, pēc tam to var sākt ekspluatēt.

Asfalts var būt rupjš, smalks un smilts. Ziemā asfalts tiek liets tā, ka karsts asfalts tiek uzbērts sagatavotā vietā, to nevajag papildus sablīvēt. Izbērtā kārta var būt plāna, grāvīšus var aizklāt negriežot tos. Kā saistošais materiāls tiek izmantots gumijas un bituma maisījums.

Cik ilgi kalpos asfalta betona segums, ir atkarīgs ne tikai no asfalta betona kvalitātes, bet arī no izlīdzināmās kārtas tipa. Vienādas kvalitātes asfalta betons kalpos dažādi, ja tas ir klāts uz dažāda seguma. Piemēram, asfalta betonā, kurš ir klāts uz monolītā betona, siltuma un fiziskās materiālu nesaderības dēļ var rasties plīsumi, bet betonā radušies plīsumi atkātojas asfalta segumā.

Ja pamatu veido akmeņu kārta, šo problēmu nebūs, taču akmeņi, uz kuriem iedarbojas transporta slodze, sēdīsies nevienmērīgi.
Šobrīd kā pamats visbiežāk tiek izmantots uzberamais betons, jo tas, starp citu, vislabāk der mūsu klimatam.

Klājot asfaltētu ceļu vai ierīkojot asfaltētu laukumu, zemes virsmas izlīdzināšanai izmanto tādus materiālus kā māls, smilšmāls, mālsmilts vai smiltis, bet pats segums var būt no grants, bituma, portlandcementa, asfaltbetona un tml. Tāpat var tikt izmantoti aktīvie piemaisījumi, kas uzlabo seguma materiālu īpašības. Ceļa klāšana vai laukuma asfaltēšana sākas no sagatavošanas darbiem: no apkārtnes tiek aizvākti koki, krūmi, akmeņi un tml. Veicot zemes darbus, kad stiga nepārsniedz 1 metra augstumu, pamata darba mašīnas ir automobiļu veida greideri vai buldozeri, kas pārstumj un izlīdzina grunti, un veltņi, kas to nospiež. Stigu, kas ir augstākas par 2metriem, būvniecībai tiek izmantoti skreperi, greideri un veltņi. Grunts vešanai tiek izmantoti ekskavatori, automobiļi un tml.

Klājot ceļa (laukumu) segumu, obligāto mašīnu un kārtu skaits ir atkarīgs no pamata un seguma tipa. Piemēram, tehnoloģisko asfalta betona klāšanu var iedalīt sekojoši: apakšējās kārtas izveidošana izmantojot smiltis, virsējās kārtas – izmantojot akmeņus un apstrādātu cementu, divas kārtas bituma minerālu maisījumu un asfalta betona segumus.

Darbi tiek veikti sekojošā kārtībā: smiltis tiek transportētas, izlīdzinātas un sablīvētas, tiek atvesti akmeņi, cements un ūdens, tos samaisa, tiek transportēts sagatavotais bituma minerālu un asfalta betona maisījumi, tie tiek izlīdzināti un sablīvēti. Atkarībā no seguma tipa tehnoloģiskie procesi var atšķirties, bet pamatoperācijas vienmēr saglabājas tās pašas. Mūsdienīgākā asfalta klāšanas metode ir plūsmveida, kad visus darbus atsevišķās vienāda lieluma platībās izpilda specializēta brigāde, kas virzās viena pēc otras pēc noteiktas tehnoloģiskas kārtības. Platību garums parasti sasniedz no 200 līdz 600 metriem.

Ceļa darbiem izmantotās mašīnas var klasificēt pēc to veicamā darba: sagatavošanas mašīnas, zemes darbiem, akmeņu un stabilizējošā seguma klāšanai, asfalta betona klāšanai, cementa betona segumu klāšanai, ceļu apkopei un remontam utt. Šīs mašīnas tiek izmantotas veicot seguma klāšanas pamatdarbus un palīgdarbus.

Ceļa klāšanas un remonta darbiem tiek izmantotas tādas zemes rakšanas mašīnas kā ekskavatori, skreperi, buldozeri, greideri un greideri elevatori, ceļa frēzes. Grunti noblīvē veltņi un blietes. Lai ar pašizgāzēju izbērtā grunts tiktu noblīvēta kārtās, tiek izmantoti pašgājēji un piekabināmi veltņi, vibrējošie veltņi, blietes.

Klājamā seguma pamatam ceļa darbu mašīnas izlīdzina akmeņus, granti un pārved saistošos materiālus. Akmeņu un grants sadalītājs akmeņus klāj tāda kārtā, kuras augstums ir līdz 250 mm, bet platums – 3100–3600 mm. Sadalītājs stundas laikā var noklāt aptuveni 100 tonnas akmeņu.

Sīkos akmeņus izvieto pašizgāzējā esošā piekaramā ierīce. Sīkas frakcijas no pašizgāzēja virsbūves nokļūst sadalītājā un caur regulējamo aizsprostu izbirst uz ceļa. Sadalītāja darba spēja ir līdz 800m2/st. Saistošos materiālus sadala gudronatori, bituma vedēji un tml. Šīs mašīnas var būt pašgājējas un piekabināmas. Klājot asfaltu, parasti tiek izmantota tehnika, kura sasmalcina un sastiprina esošo vai atvesto grunti un akmeņu grunts materiālu, samaisot tās ar organiskās vai neorganiskās izcelsmes saistošajiem materiāliem. Ja darbu apjoms nav liels, tiek izmantotas piekabināmās vai piekaramās ceļu frēzes un cementa sadalītāji, bet ja darbu apjoms ir liels – pašgājējas grunts blīvēšanas mašīnas.

Akmeņu un grants materiāls ar saistošo materiālu tāpat var būt samaisīts ierīcē, kuru veido daudzstāvu krāvējs, kas velk aiz sevis mobilu maisītāju un klājēju. Klājot asfalta betona segumu, sagatavošanai, vienmērīgam sadalījumam un maisījuma sablīvējumam tiek izmantoti asfaltbetona maisītāji un asfaltbetona klājēji. Bituma masu pārved, glabā un dozē bituma vedēji.

ACA.LV

Līdzīgus rakstus lasiet sadaļā Celtniecības darbi