Pieaugot darbinieku automašīnu skaitam, mums aktuāls kļuva jautājums par ietilpīgākas stāvvietas iekārtošanu. Mēs nolēmām izmantot šim nolūkam platību, kur iepriekš atradies nekopts zāliens. Zāliens no ceļa bija atdalīts ar apmali, zemes līmenis bija nedaudz augstāks kā ceļš.

Vispirms uzmanīgi jānogriež malas. Ceļa malā līdzeno griezumu veicām ar cirkulāro zāģi un dimanta disku.

Foto 1. Cirkulārais zāģis ar dimanta disku.

Pēc kontūra nogriešanas augsnes augšējā kārta tika noņemta, bet zem tās konstatēts melnzemes un smilšu maisījums. Šāda grunts arī nebija piemērota stāvlaukuma veidošanai. Zemi un grunti noņēma mazs ekskavators.

 
Foto 2. Tiek izvesta vecā grunts un seguma atliekas.

Lai ietaupītu laiku, grunti vispirms sabērām vairākās vietās uz blakus esošā asfalta. Piebraucis pašizgāzējs tika piekrauts pusstundas laikā. Ekskavators grunti noņēma 4 stundu laikā, tikai izvesti divi pašizgāzēji, 8 m3 katrā.

Pašizgāzēji tūlīt pieveda arī granti, ko izgāza uz asfalta pie laukuma, tad ekskavators to uzbēra kā pamatni stāvlaukumam.

Kopumā noņemtās grunts vietā tika uzbērts 30 cm biezs grants slānis, kas tad tika noblietēts.

Foto 3. Tiek uzbērta un noblietēta grants.

Lai granti varētu labāk noblietēt, tā ir jāsamitrina.

Foto 4. Grants blīvētājs. 

Apmales ierīkošana ir viens no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem darbiem. Ar auklām iezīmējam, kā tiks ieklātas apmales un kādā augstumā tie atradīsies. Uz noblietētās grants izlejam cementa un grants maisījumu un uz tā iekārtojam apmales.

Foto 5. Uzstādām apmales.

Sākam darbu stūros. Ja pēdējā apmale ir par garu, tad to nogriežam ar cirkulāro zāģi un dimanta disku.

Foto 6. Pārāk garas apmales nogriežam ar cirkulāro zāģi.

Šim stāvlaukumam esam nolēmuši izveidot cietu pamatni, jo blakus atrodas ražošanas teritorija, līdz ar to iespējama ir smagās tehnikas iebraukšana. Tādēļ nolēmām pielietot betona pamatni. Betons, ko ieklāj saskaņā ar vācu tehnoloģiju, ir nedārgs variants, turklāt arī virsma tiek ideāli izlīdzināta, kas ļauj būtiski atvieglot bruģa ieklāšanu un izlietot daudz mazāk līdzekļu, kā nāktos samaksāt par līdzena stāvlaukuma ieklāšanu meistariem.

Foto 7. Ar betonu aizlietais laukums tiek ideāli izlīdzināts.

Betonēšanas ekonomiskumu nodrošina tehnoloģijas vienkāršums.

Lai nodrošinātu betona laukuma cietību, mēs ieklājām armatūru (neizmantotās metāla atliekas - režģus, gultas). Betonētāji atveda arī savu metāla tīklu, kas palielina konstrukcijas izturīgumu.

 
Foto 8. Tiek ieklāta armatūra.

Tiek atvesta grants, cements, maisītājs-  kompresors, ievilkts ūdens.

Foto 9. Atvedam aprīkojumu un materiālus betonēšanai.

Grants, cements un citi materiāli tiek iekrauti maisītājā, no kurienes maisījums nonāk laukumā.

Foto 10. Tiek piegādāts cementa un grants maisījums.

Vēlreiz tiek izmērīti visi leņķi, maisījums tiek nolīdzināts, noblietēts un noslīpēts, rezultātā veidojas ideāls laukums - kā tas redzams 8.fotoattēlā.

Foto 11. Maisījums tiek izlīdzināts, noblietēts un noslīpēts.

Strādāt ar to varēs pēc dažām dienām. Saulainā un karstā laikā stāvlaukums jāapsedz ar melnu polietilēnu.

Kad laukums ir gatavs, ieklāt bruģi ir tikpat vienkārši, kā salikt bērnu mozaīku. Uz betona ieberam plānu akmens miltu kārtu (0,5 cm) un ieklājam bruģi. Sarežģītākais ir bruģa izmēru pielāgošana un sagriešana. Lai precīzi sagrieztu bruģakmeni, izmantojam nomātu darbgaldu bruģa griešanai.

Foto 12. Sagriežam betona bruģi.

Dienas laikā ieklājam 60 m2. Sākam darbus stūrī, virzoties uz pretējo malu.

 
Foto 13. Tiek aizpildītas šuves.

Ieklājot bruģi, aizberam to ar sausu cementu. Spraugās to iespiež mašīna šuvju aizdarīšanai bruģa segumā. Tas ir agregāts, kas ar rotējošām birstēm iespiež cementu vai citu pildījumu spraugās starp bruģi.

Foto 14. Mašīnas birstes šuvju aizdarīšanai

Pēc šīs procedūras pabeigšanas ir rūpīgi jānovāc cements, jo, samitrinoties, tas pielips pie bruģa, nodrošinot tam neglītu izskatu. Stāvlaukumu var lietot nedēļu pēc betona pamatnes ielikšanas.

 
Foto 15. Stāvlaukums ir gatavs izmantošanai

Sagatavoja S.E.
Autora darbs un foto.