Apmēram mēnesi pirms Ziemassvētkiem un Jaunā gada cilvēki sadalās divās grupās - daļa nevar iedomāties svētkus bez dzīvās egles smaržas, citi cenšas argumentēti pierādīt, ka mākslīgā egle ir mūsdienīgāka, praktiskāka un videi draudzīgākā. Pirmās kategorijas pārstāvji egles meklējumos izstaigā ne vienu vien eglīšu tirgu, bet otrā viedokļa piekritēji pāršķiro ne vienu iepakojumu vien, pārdevēju iztaujājot par mākslīgās egles dabīgumu, praktiskumu un garantijas laiku. Kādu egli labāk izvēlēties? Dzīvu vai mākslīgu? Vienai reizei vai vairākām? Kādi trūkumi un priekšrocības ir šādām eglēm? Kur labāk iekārtot eglīti? Un kā oriģināli izrotāt to tieši šogad?

DZĪVĀ EGLE

Dzīvo egļu neatbalstītāju galvenais arguments ir mežu izciršana, kas kaitē apkārtējai videi un noteikti nav humānā attieksme pret dzīvo dabu: nav vērts nogalināt koku tikai divu svētku nedēļu dēļ. Tas viss ir pareizi. Taču 21.gadsimtā jau ir izstrādāta civilizēta un tehnoloģiska pieeja: dzīvās eglītes tiek speciāli audzētas Jaungada svētkiem. Īpašajās stādaudzētavās egles aprūpē, ļauj paaugties (parasti nocērt 6-8 gadus veco koku), bet tad vai nu ļauj pircējam nocirst iepatikušos koku, vai arī pārstāda podos un pārdod ar visām saknēm.

Patlaban pārdošanā ir dažādu veidu Ziemassvētku koki:

- Normandijas jeb dāņu baltegle, Frāzera baltegle. Baltegles ir viegli transportēt (tās var ilgāk pārtikt bez ūdens), turklāt arī izskatās tās satriecoši (harmoniskas formas, taisni, augšup vērsti zari, biezas, mīkstas un pūkainas sudrabkrāsas skujas, kas ilgstoši nebirst). Baltegles audzē krietni ilgāk, tādēļ tās ir dārgākas par parastām eglēm;

- parastā (Eiropas, Norvēģijas) egle, zilganā asā egle (sudrabegle). Parastā egle ir visiem kopš bērnības zināmā tradicionālā Jaungada egle, kurai siltumā ātri vien sāk birst skujas, tādēļ tās šobrīd piekāpjas smalkākām un izturīgākām balteglēm. Sudrabegle no parastās egles atšķiras ar sudrabaini zilganu skujas nokrāsu un spēcīgu citrusu aromātu.

- parastā priede. Šis koks vairs nav īpaši iecienīts Ziemassvētku koka lomā. Priede ir dekoratīvs, kupls koks ar interesantu sarkanīgu mizu un garām skujām, kas siltumā nenobirst. Priedes trūkums ir vājie zariņi, kas lokās pat vieglo rotājumu ietekmē. Taču priedes zariņus var izmantot Jaungada kompozīciju izgatavošanai.

Lai arī kāds būtu Jūsu izvēlētais koks, egļu tirdziņā tas ir kārtīgi jāizpēta. Vispirms, pieturot egli stumbra vidusdaļā, piesitiet to pie zemes. Ja skujas birst, tad šādu koku labāk nepirkt. Otrs ieteikums - palociet egles zarus un mazliet pamīciet skujas. Ja zari sprakst un lūzt, tad koks ir vecs, jo jaunai eglītei ir vingri zari, bet skujas ir eļļainas, nedaudz mitras un ļoti smaržīgas. Izvēloties koka augstumu, vispirms jānoskatās vieta, kur to izvietot. Dzīvoklim eglīte, augstāka par diviem metriem, nav piemērota - to vienkārši nevarēs ienest. Ja plānojat eglīti izvietot kaktā, tad var izvēlēties koku, kura zari pārsvarā ir vienā pusē - koks maksās krietni mazāk, bet „tukšā" puse optimāli iederēsies kaktā, netraucējot egles kompakto izvietošanu. Eglīti vedot mājup, tās zari ir cieši jāapsien vai jāaptin ar audumu, lai nesabojātu zarus. Ja egli nesīsiet rokās, tad atcerieties, ka koks jānes ar stumbru uz priekšu, bet mājā tas jāienes ar galotni uz priekšu.

Dzīvās egles priekšrocības zina visi - ekonomiskums, aromāts, ārējais izskats. Rotāt tādu eglīti ir ārkārtīgi patīkami. Taču neaizmirsīsim arī trūkumus - birstošās skujas, sarežģījumi egles izvākšanā, liekie netīrumi un bēdīgs skats, kad eglīšu skeleti krājas pie atkritumu konteineriem pilsētā. Taču nedaudz neitralizēt šos trūkumus tomēr var.

Egle nostāvēs ilgāk un mazāk birs, ja tās ierīkošanā tiek ievērotas dažas detaļas:

- egli nevajadzētu iekārtot paliktnī, tiklīdz tā ienesta no aukstuma, tā vispirms dienu vai divas jāpatur kādā vēsā vietā, piemēram, terasē,  priekšnamā, lai koks var adaptēties istabas temperatūrai;

- stumbra nozāģējuma vieta ir jāatjauno (jānozāģē precīzi, līdzeni), un par 6-10 cm jānoņem miza - tieši tik daudz, lai šī daļa atrastos ūdenī.

- traukā, kurā egle ievietota, sākumā jāielej karsts ūdens (lai atveras ar sveķiem aizsprostotie kanāli), vēlāk ik dienu ūdens ir jālej klāt (taču tagad jau istabas temperatūras);

- egli var ierīkot ūdenī (nostiprinot stumbru) vai slapjās smiltīs. Ja egles paliktnī nav paredzēts ierīkot ūdens trauku, tad pirms uzstādīšanas egli uz vairākām stundām ievieto ūdeni ar glicerīna piedevu, bet vēlāk (jau uzstādīšanas procesā) iezāģēt sumbru un spraugā ielikt slapju drāniņu (ik dienu ieteicams atkal samērcēt ar ūdeni).

- dažkārt ūdens šķīdumā pievieno šādas piedevas: skābi - etiķa vai citronskābi, vai pāris aspirīna tablešu, vai pus tējkarotes citronskābes, karoti želantīna un nedaudz sasmalcinātā krīta.

- nogriežot galotni, zāģējuma vieta jāapstrādā ar Višņevska ziedi.

-baltegle un priede var nostāvēt ilgāk, kā parastā egle, taču arī tās ik dienu ieteicams apsmidzināt ar ūdeni. Īsto eglīti nav ieteicams rotāt ar aizdegtām svecēm, paštaisītām virtenēm (un vispār atstāt virtenes ieslēgtas pa nakti vai uz ilgu laiku bez uzraudzības), blakus kokam dedzināt brīnumsvecītes. Egle jāierīko tālāk no kamīna, krāsns, radiatoriem un citām apkures iekārtām. Pēdējo gadu tendence - dzīvās egles podos (svētkos egle tiek ienesta mājās un izrotāta, pārējā laikā kalpo kā dārza noformējums). Kotedžu īpašnieki var oktobrī-novembrī iestādīt lielu egli (tā, lai to varētu redzēt no viesistabas vai terases), bet svētku priekšvakarā to glīti izrotāt. Pēc svētkiem izmantoto eglīti jāutilizē komposta kaudzē. 

MĀKSLĪGĀ, TĀTAD SAMĀKSLOTA?

Mākslīgo eglīšu piekritēju galvenais arguments - reiz nopirkts un aizmirsts. Mākslīgo egļu īpašnieki, reiz iztērējot naudu koka iegādei, uz 6-10 gadiem atbrīvo sevi no klapatām egles meklējumos, nodrošina mājas tīrību un var ātri samontēt Jaungada dekoru. Klāt vēl nāk apziņa, ka viens dzīvs koks mežā palicis vairāk. Baltegles smaržu var sagādāt ar speciālām smaržīgām svecēm vai gaisa atsvaidzinātāju, kas ik pa laikam iesmidzina istabā skuju smaržu. Izvēloties mākslīgo egli, tā ir ļoti rūpīgi jāaplūko. Mūsdienu modeļi nav no lētajiem, tādēļ izvēlēsimies koku rūpīgi, lai sagādātu prieku sev un saviem mīļajiem vairāku gadu garumā. Dodoties uz veikalu, jāapsver egles izmēri - egles lielums tieši ietekmē tās cenu. Tāpat jau iepriekš jāizlemj, kur jaunā eglīte tiks iekārtota - viesistabas centrā, kompakti kaktā, uz galdiņa vai vispār uz palodzes. No izraudzītās vietas būs atkarīgi arī koka gabarīti - ir ļoti kuplas eglītes, ir šaurāki modeļi, ir kompaktās egles, ne augstākas par 30-60 cm. Vēl viens praktisks ieteikums - apdomāt, kur egle atradīsies visu gadu. Ražotāji iesaka šim nolūkam iegādāties speciālo somu, vai glabāt eglīti rūpnīcas iesaiņojumā. Ja egle ir liela, jau iepriekš piemeklējiet uzglabāšanai piemēroto vietu, pretējā gadījumā putekļi, gaisma un laiks darīs savu un egle ātri vien zaudēs savu pievilcīgo izskatu. Mākslīgo egļu izmērs svārstās - 60, 90, 120, 150 ,180, 240, 300 cm, kā arī īpašie 500 vai pat 1000 cm augstie modeļi. Ļoti augstās egles (garākas par 5 m) tiek izgatavotas pēc speciālā šablona, tās neražo masveidā. Taču šādas egles arī pērk vairāk organizācijām, nevis mājām. Pērkot mākslīgo egli, jāatceras, ka koka kvalitāti, skaistumu un cenu ietekmē virkne dažādu faktoru: augstums, zaru stiprināšanas veids, kuplums, toņu skaits zariņu krāsojumā, papildus dekorācijas, paliktņa materiāls un konstrukcija, materiāls, no kā izgatavo zarus un skujas, skuju garums un izkārtojums. Pirmās nozīmes faktors ir tas, kā eglīte tiek nostiprināta un sakomplektēta. Zarus pie stumbra var nostiprināt, izmantojot vienu no trīs metodēm - „lietussargs", kad egles zari tiek nostiprināti pie stumbra nekustīgi. Lai sakomplektētu egli, tā tiek vienkārši apgriezta otrādi. Zari šajā gadījumā bez papildu piepūles tiek sakomplektētas lietussarga formā. „Āķa" metode tiek izmantota, lai zarus pie stumbra piestiprinātu ar izturīgo dzelzs āķīšu palīdzību. Izjaucot egli, tie ir jāizņem un jāievieto kastē. Stumbrs un zari šajā gadījumā uzglabājami atsevišķi. Āķa metode ir izturīgākā un līdz ar to arī dārgāka. Elastīgā stiprināšana paredz, ka zari pie stumbra tiek piestiprināti ar stiepli. Ja stieple tiek bieži locīta, tā var pārlūzt. Šāds stiprinājuma modelis nav īpaši izturīgs un kalpo parasti piecus vai sešus gadus. Taču ik pēc sešiem gadiem eglīti tāpat maina.

Ļoti svarīgs aspekts ir pamatne (paliktnis). Paliktņi mēdz būt arī atsevišķi komplektējamie. Ir ērtāk, ja pamatne jākomplektē atsevišķi. Dzelzs pamatne ir izturīgāka un stabilāka. Ne mazāk svarīgs ir plēves materiāls un biezums, no kā izgatavo skujiņas. Jo biezāka ir plēve, jo cietāka ir egle un jo vairāk skujas ir līdzīgas īstajām. Plēves egles var mazgāt ar ūdeni, kas ir ļoti svarīgi, jo gada laikā skujiņas uzkrāj daudz putekļu. Interesantāk izskatās egles ar garām skujām. Taču tām tiek izvirzītas stingras prasības attiecībā uz formas uzturēšanu un nedeformēšanos uzglabāšanas laikā. To var nodrošināt tikai augstākās kvalitātes egles. Arī plūksnas un to izkārtojums ietekmē koka cenu. Parasti tiek kombinēti trīs dažādi plūksnu garumi - 7,8 un 1-1,9 cm (brūns slānis). Izkārtojums var mainīties - no bultas formas līdz jauktajai kombinācijai (dažāda garuma skujas), kas eglītei nodrošina īpašu kuplumu. Mākslīga egle izskatās jo dabiskāk, jo saliktāka ir tās krāsu kombinācija - jo vairāk krāsu, jo skaistāk egle izskatīsies. Papildus krāsas sarežģī ražošanu un līdz ar to sadārdzina cenu. Protams, ikviens kāro nopirkt viskuplāko egli. To ietekmē koka zaru un līmeņu skaits. Jo vairāk zaru vienā līmenī, un jo vairāk līmeņu ir kokā, jo kuplāka eglīte izskatīsies. Zaru skaits arī būtiski ietekmē cenu. Dažkārt izmanto arī papildus dekorācijas. Interesanti izskatās iestrādātie elementi no atšķirīga materiāla - spalvas, audums, stikls. Papildus elementa materiāls arī ir ļoti svarīgs - plastikāts kalpos ilgāk. Populāra ir apsnigušā koka imitācija, bet „čiekuri" pastiprina koka dabisku izskatu. Taču tas viss aizvien sadārdzina koku.

Ļoti ērtas ir īpaši dekorētās eglītes no 21 līdz 60 cm. Tās var izvietot gan uz galda, gan uz televizora, gan atsevišķa plaukta vai galdiņa. Tās neaizņem daudz vietas, tajā pat laikā nodrošinot neatkārtojamu svētku atmosfēru. Šādas eglītes parasti izrotā ar „sniegu", dažādu krāsu bumbiņām, bantēm un figūriņām.

Īpaši slinkajiem mūsdienu ražotāji piedāvā mākslīgās egles ar gaismas diodēm, kas vizuļo burvīgas krāsās, tādēļ tās nav nepieciešams papildus rotāt ar virtenēm un mantiņām. Īpaši prasīgus klientus ražotāji pārsteigs ar eglēm visās varavīksnes krāsās - sarkanām, baltām, zilām, oranžām. Viss būtu labi, taču arī mākslīgām eglēm ir nopietni trūkumi - cena un tās sajūtas neesamība, ko dāvā dzīvās eglītes. Neraugoties uz to, vairums pircēju izvēlās mākslīgās eglītes praktiskuma un lietošanas ērtuma dēļ.

KĀ IZROTĀT ŠOGAD? 

Ik gadu gribās pārsteigt draugus un paziņas, iepriecināt bērnus ar jaunu, oriģinālu eglītes rotājumu. Tiek izdomāti dažnedažādi dizaina paņēmieni, tiek pāršķirstīts ne viens vien horoskops un Austrumu kalendārs, kas nosaka, kādi principi jāievēro eglītes rotāšanā tieši šogad. Elementi un detaļas var mainīties, taču galvenie noteikumi paliek nemainīgi .Tādēļ tagad nedaudz arī par tiem.

Egli mēs noteikti izvietosim tā, lai netraucētu cilvēku kustībām, virteņu dakšas varētu mierīgi aizsniegt ligzdas, bet pamatne nodrošinātu koka stabilitāti. Egles apakšējos zarus, ja nav īpaša paliktņa, tradicionāli izrotā kā sniega kupenu. Šogad to var aizvietot ar īstu sienu (Vērša gads, kā nekā). Taču tas izskatīties interesanti tikai tad, ja arī pārējās koka dekorācijas tiks ieturētas kantrī stilā. Vieta dāvanām ir atsevišķs stāsts - zem eglītes vai uz īpaša galdiņa blakus. Uz galdiņa izkārtosim Salaveča un Sniegbaltītes, eņģeļu figūriņas, Sniegavīru no papjēmašē, kur varēs likt īpašas zīmītes ar novēlējumiem. Tāpat vieta jāatvēl nākamā gada simbolam - Vērsi vai Govi. Ja tam ir asi radziņi, tad uz tiem var piespraust novēlējumus Jaunajā gadā. Eglīti izrotāsim divas vai trīs dienas pirms svētkiem. Ja pieturamies pie katoļu Ziemassvētku tradīcijām, tad egles rotājumos jābūt daudz sarkanās krāsas. Tā labi sader ar zeltu un sudrabu. Varam noformēt egli eiropiešu tradīcijās - vienā (ne vairāk kā divās) krāsās, nedaudz rotājumu (parasti, bumbas), variējot bumbu izmēru, bumbas nedaudz dažādosim ar lencītēm, koka galotnē - Ziemassvētku zvaigzne vai liela, glīta bante, nekāda lietutiņa, haotiska mantiņu izvietojuma u.tml.

Ja gribās atcerēties jaunību, tad izvēlēsimies retro stilu - daudz dažādu mantiņu, piecu galu zvaigzne galotnē, spilgtas virtenes, tāpat mandarīni un konfektes - it īpaši labi tas viss izskatīsies, ja eglīte nav īpaši kupla. Jautri rotājumi palīdzēs apslēpt zariņu trūkumu. Būtībā nav ieteicams aizrauties ar rotājumiem, jo egle pati par sevi ir ļoti skaista, un šis skaistums ir tikai nedaudz jāakcentē. „Estētiskā stila" egle vispār nepieļauj rotājumus, izņemot 7-10 bumbas. Šādas bumbas bieži vien tiek apgleznotas manuāli, uz egles tās izvieto brīvi, tā, lai tās neapspiestu viena oru.

Kantrī stila rotājumus var izgatavot jau tagad - dabīgie čiekuri, rieksti, žāvēto augļu gabaliņi, audumu gabaliņu virtenes, bantes - viss, kas ir īsts un dabīgs, lai iepatiktos Vērsim, kurš ciena ģimenes vērtības, mājīgumu, mieru un labklājību.

Kopā ar bērniem var izgatavot rotājumus „bērnu" eglītei - lukturīšus un sniega pārslas no krāsainā papīra un folijas, rotaslietas no olu čaulām, augļus un konfektes speciālajos maisiņos; to visu var izvietot uz speciālās mazās eglītes (it īpaši, ja ģimenē ir daudz bērnu un bērnistabas izmēri to atļauj). Kopīga eglītes rotāšana satuvina ģimenes locekļus.

Pēdējos gados iecienītās vintāžas egles iepatiksies oriģinālām dāmām un ģimenēm, kur svarīga loma ir ģimenes relikvijām un vēsturei. Senatnīgās egļu mantiņas no vecmammas pūra lādes, senatnīgās krelles, interesantas figūriņas no pagātnes egli pārvērtīs par īstu mākslas darbu. Šo efektu pastiprināsim ar mežģīņu galdautu ar izšuvumu, salvetēm ar pērlīšu un izšuvumu aplikāciju. Tāpat var izmantot senatnīgo pulksteni un veco laku svečturi - Vērsim tas noteikti iepatiksies. 

Oriģināls noformējums - dzīvo ziedu izmantošana egles rotājumos. Savlaicīgi palūdziet ziedu veikalā tikai „ziedu galviņas". Ļoti oriģināli uz egles izskatīsies dzīvās krizantēmas, gerberas, neļķes, orhidejas. Dzīvos rotājumus var nostiprināt ar matu sprādzītēm - zaļām, koka krāsā. Vai egle, kura izrotāta tikai ar orhidejām, nav brīnums? Iztēlei egles rotāšanā nav robežu.

Kur ierīkot egli un kā to padarīt oriģinālāku, priekšā pateiks Jūsu gaume un „apvidus karte". Jaungada ballīte paredzēta pirtī ar baseinu? Tad nostiprināsim eglīti uz putuplasta pamatnes un izvietosim baseinā. Peldošā egle ir visai oriģināls risinājums. Istabiņa ir maza un vietas eglei praktiski nav? Izveidojiet Jaungada kompozīciju virs svētku galda (tā, lai netraucētu viesiem). Mazu rotējošo eglīti var izvietot galda vidusdaļā, tad tā veiksmīgi aizvietos kompozīciju. Izrotāt lielu egli piemājas dārziņā ir īsts piedzīvojums. Egle ar našķiem zem bērnu galda ir vēl viens veids, kā pārsteigt bērnus.