Dārzkopībā ir vairāki vienkārši un visiem saprotami principi, kas nodrošina augu normālu attīstību un pieņemamu vizuālo izskatu, taču pieredze liecina, ka dārzkopji-amatieri lielākoties tos ignorē, uzskatot par mazsvarīgajiem sīkumiem. Taču mūsu dzīvē praktiski viss sastāv no sīkumiem, un bieži vien nav nekā svarīgāka par sīkumu. Tātad šoreiz parunāsim par sīkumiem.

Pirmā tēze: pavasara apgriešana

Sāksim ar krūmiem un kokiem, jo tieši aprīlis ir laiks, kad jāveic augu apgriešana. Dārzkopju iesācēju biežākā kļūda ir atteikšanās no jauno augu apgriešanas. Izplatītākie argumenti, ko šādos gadījumos min: stāds ir maziņš, tā ir žēl, tam vēl nepieciešams laiks, kad uzņemt spēkus un attīstīt vainagu. Būtībā viss ir gluži otrādi. Jaunos augus pēc iestādīšanas apgriež nolūkā izveidot un piekoriģēt vainaga formu, nodrošināt spēcīgu skeletu un vainaga kompaktumu.

Augu apgriešana jāsāk ar izkaltušo, vājo, bojāto un slimo zaru novākšanu. Lai koka vainags nekļūst pārāk biezs (rezultātā ietekmējot gaismas režīmu), ir jāveic retināšana. Turklāt vienmēr labāk ir izņemt divus trīs lielus zarus, kā dažus mazākus.

Dekoratīvo krūmu formēšana un apgriešana, protams, nosakāma atkarībā no dizaina uzdevumiem, taču ne mazāk svarīgi ir izprast augšanas un ziedēšanas īpatnības un likumsakarības. Viens no svarīgākajiem kritērijiem ir vasu vecums, kur parādās ziedu pumpuri. Krūmājus pieņemts iedalīt grupās atkarībā no apgriešanas veida. Pirmajā grupā ietilpst vairums lapu krūmu, kur jaunās vasas veidojas vainaga perifērijas daļā. Šeit iekļauti ceriņi, segliņi, klintenes - šādām sugām veic tikai minimālo koriģējošo apgriešanu. Otrās grupas augiem ziedošie ķekari veidojas uz divgadīgām vasām, ko nogriezt nedrīkst. Atjaunojošo griešanu ģeometrijas uzturēšanai veic pēc ziedēšanas beigām pavasarī vai vasaras sākumā. Šīs grupas tipiskākie pārstāvji ir daudzas spirejas, forzīcijas, jasmīns. Trešajā grupā ietilpst krūmi, kam ziedi veidojas uz šī gada vasām. Pavasaros šādiem augiem nepieciešama pamatīga apgriešana, ko jāveic pēc iespējas ātrāk, lai ļautu attīstīties jaunajām vasām, kas uzziedēs vasarā vai rudens sākumā. Šīs grupas pārstāve ir, piemēram, skarainā hortenzija. Ceturtā grupa ir krūmi ar dekoratīvo lapotni. Arī tiem nepieciešama būtiska apgriešana agrā pavasarī. Grupā ietilpst grimoņi, lazdas, plūškoki, parūkkoki.

Otrā tēze: visa uzmanība rozēm

Aprīļa otrajā vai trešajā dekādē veic rožu apgriešanu. Atlikt šo darbu nav ieteicams, jo siltā pavasarī to pumpuri attīstās ātri. Turklāt pēc ziemošanas zaros bieži vien vērojamas dažādas sēnīšu un bakteriālās saslimšanas, bet savlaicīgā apgriešana var novērst to izplatību. Taču pats galvenais ir tas, ka pareizā apgriešana veicina krūmu atjaunošanos. Pēc tās attīstās jaunas, dzīvotspējīgas vasas, kas ziedēs vasarā.

Rožu dažādās grupas un sugas griež dažādi. Visām grupām obligāta ir sasalušo, melno, izkaltušo un salauzto vasu likvidēšana. Apgriešanas process savukārt ietver zaru retināšanu un īsināšanu. Apgriešanas augstums nosakāms pēc tā, kurā pērnā gada zara daļā veidojas ziedošās vasas. Ja tās attīstās tikai vecā zara augšdaļā (kas ir raksturīgi parka rozēm), tad apgriešana jāveic augstu, ja kādā citā daļā - tad zemāk. Uz zariem atstāj divus trīs pumpurus, turklāt taisni augošiem augiem augšējam pumpuram jāatrodas ārpusē, lai izaugusī vasa pārāk nekuplina krūmu, bet kuplākiem augiem - iekšpusē. Spēcīgākas sugas un labi pārziemojošos augus apgriež mazāk, atstājot vairāk zaru un pumpuru, vāji augošos un slikti pārziemojušos augus - vairāk.

Apgriešanu veic ar asām dārza grieznēm. Griešana jāveic straujām kustībām, lai griezuma vieta būtu gluda, nevis krokotu vasu, pretējā gadījumā augšējais pumpurs var izkalst. Griezuma vietas apstrādā ar potvasku. Ja pērn rozes slimoja ar мучнистой росой, черной пятнистостью, ржавчиной vai citām kaitēm, ir vērts tās apsmidzināt ar 2% бордосской жидкостью.

Trešā tēze: rokam un barojam

Puķu dārzs alkst uzmanības tūlīt pēc sniega kušanas sākuma. Apciemojiet dārzā daudzgadīgos augus un dekoratīvos krūmus. Izveidojiet grāvīšus sniega ūdens izvadīšanai. Kad sniegs pilnībā izkusīs, taču zeme vēl būs sasalusi, piebarojiet augus ar urīnvielu vai citu slāpekļa mēslojumu (20 g/m2). Protams, viss ir atkarīgs no laika apstākļiem, taču parasti jau aprīļa sākumā sīpolaugus (tulpes, hiacintes, lilijas) un daudzgadīgos augus atbrīvo no siltināšanas materiāla. Iestājoties siltākam laikam, dārziņā uzsāk pavasara darbus. Irdina augsni dobēs, izravē nezāles; nepieciešamības gadījumā atjauno dobju grunti (arī dārziņos uz balkoniem un kastēs uz palodzēm), apstrādā ar minerāliem un organiskiem mēslojumiem - trūdu, kompostiem. Daudzgadīgajiem augiem (flokšiem, delfīnijām, asterēm) nogriež vecus stiebrus, ja tas netika izdarīts rudenī. No dārza izņemtās lapas sakārto komposta kaudzēs, sajaucot tās ar zemi, vai izmanto siltumnīcās biodegvielas vietā - šāda 40 cm bieza sildoša kārta aizvietos kūtsmēslus.

Drīz vien pienāk puķu dārza augu intensīvās kopšanas periods. Tā vispirms ir regulāra laistīšana, pēc iespējas ar mīkstu, atkaļķotu ūdeni, kas ir uzsildīta mucās saules siltuma ietekmē. Tad sākas ravēšana un irdināšana, laistīšana ar mēslojumu, veco stiebru noņemšana un nogriešana. Tiklīdz augsne ir brīva no ledus kārtas, īrisu sakneņus atbrīvo no augsnes tā, lai tos spētu aizsniegt saules stari. Rezultātā īrisi aug ātrāk, turklāt saules gaisma iznīcina baktērijas, kas izraisa pūšanu. 

Daudzgadīgos krūmus (flokšus, delfīnijas, margrietiņas, skaistākās lupīnas) periodiski, reizi divos trīs gados, pavasarī, kad augsnē parādās pirmie dīgļi, sadala. Cietās mālainās augsnēs pavasarī bieži vien tiek izspiesti tādi augi, kā prīmulas un divgadīgās puķes. Strauju temperatūras svārstību dēļ dienā un naktī, kā arī gadījumā, ja augs netika apstrādāts pavasarī, tas it kā paceļas uz saknēm. Augi ir jāiestāda vietā, jāsairdina zeme un jāaizber saknes.

Augsni ap daudzgadīgajiem augiem pirmo reizi irdina pavasari (8-10 cm dziļumā). Pie krūmiem augsni nav ieteicams apstrādāt dziļāk par 2-3 cm, lai nebojātu jaunas saknes. Atkārtotu irdināšanu veic, kad sāk parādīties nezāles. Pavasarī, kad augsne dārzā tiek pārrakta, gladiolām atvēlēto vietu kodina. Pavasara darbi dārzā ietver arī savlaicīgu agri ziedošo augu sīpolu izrakšanu un kaltēšanu.

Zināmas rūpes prasa arī alpu kalniņš. Sezonas laikā tas tiek noskalots ar lietu, bet sniegam kūstot, var iegrimt augsnē. Ja ir iespējams, pavasarī uzbērumu atjauno ar iepriekš izmantoto materiālu. Grants un smilšu maisījums pie stiebru pamatiem palīdzēs izolēt augus no mitrās augsnes. Ir jānogriež visi atmirušie stiebri un vasas, tad augi ziedēs krāšņāk. Būtu labi šos darbus veikt aprīļa beigās, kad augsne tikai sāk izžūt pēc sniega noiešanas.

Ceturtā tēze: dēstu kopšana

Aprīlī pienāk laiks viengadīgo marta sējumu piķēšanai. Augus labāk stādīt izolētās tvertnēs. Sīkos dīgstus - 5-6 cm podiņos, lielos - 8-10 cm lielajos podos. Aukstumizturīgos augus - asteres, lauvmutītes, dekoratīvos kāpostus, lefkojas, hrizantēmas - aprīlī var pārcelt siltumnīcā (pasargājot no vēsākām dienām un aukstām naktīm), bet pilsētā augus var izmitināt stiklotā lodžijā, ja tā, protams, ir silta. Ikvienam pusaudzim ir nepieciešama īpaša uzmanība. Piemēram, puķuzirņu dīgstus izkniebj virs trešās lapas, veicinot spēcīgāku vasu attīstību sānos. Jaunās šabo neļķes izkniebj virs piektā lapu pāra, veicinot kuplumu. Vīteņaugiem augsnē iesprauž kociņu, lai vasas nesapinās.

Dēstus regulāri laista un piebaro ik pēc 10 dienām. Labāk izmantot kompleksos minerālos mēslojumus, kā, piemēram, „Kemira Lux", „Kemia Universal" (2 g uz litru ūdens), nitrofoksu (3 g/l) . Nepieciešamais daudzums ir jāizšķīdina ūdenī, kārtīgi samaisot; augi jālaista pie saknēm.

Jekaterina Golubeva

žurnāls Zagorodnoe obozrenie