Izvēlamies koku būvniecībai
Drukāts
2007-02-12 18:52
Būvniecībai no seniem laikiem izmanto koku. Tas lieliski der jebkura reģionam, mājas no guļbaļķiem ir siltas, mājīgas un ērtas. Pēdējā laikā būvniecības tirgū ir parādījies daudz jaunu materiālu un tehnoloģiju, bet koka mājas tāpat saglabā savas pozīcijas. Koka mājas ir diezgan lētas, bez tam, guļbaļķus nav grūti apstrādāt, tādējādi piešķirot mājai vēlamo izskatu. Tāpat koka ēkas ir ekoloģiskas, tajās labi cirkulē gaiss, bet koks lieliski uztur siltumu, tādēļ koka mājā vienmēr ir piemērota temperatūras un mitruma attiecība, tajā ir viegli elpot un ir patīkami atrasties. Latvijā visbiežāk sastopamas apaļu guļbaļķu mājas, taču, ja guļbaļķis ir pietiekami biezs, tas var būt tēsts no vienas vai abām pusēm. Pēdējā minētā tipa būvniecība ir ļoti izplatīta Skandināvijā. Šajā gadījumā sienas no abām pusēm ir līdzenas, bet māja nepazaudē estētisko izskatu. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka tas ir darbs, kas prasa daudz pūļu, un kura dēļ pieaug visas celtnes cena.
Parasti koku būvei izvēlējās ļoti uzmanīgi. Tie ir tikai nobrieduši koki, aptuveni vienāda resnuma, bez redzamiem trūkumiem. To stumbra šķērsgriezums svārstās no 26 līdz 40 cm. Izvēlēto koku resnums, pirmkārt, ir atkarīgs no cilvēka finansiālajām iespējām, tāpat to nosaka klimata apstākļi, mājas izmantošanas sezonalitāte un estētiskā izskata prasības. Bez koka resnuma liela ietekme uz estētisko izskatu ir koka zarainumam. Teiksim, priedei apakšējā daļā zaru gandrīz nav, tādēļ vislabāk tiek vērtēti stumbra apakšējie 6-8 metri. Koki tiek cirsti ziemā vai agrā pavasarī, kamēr tie nav piesūkuši mitrumu. Protams, ka svaigi cirstiem kokiem ziemā ir 30 proc. mitruma, bet salaidumam izmanto tikai apžuvušu koksni, kas satur 18-20 proc. mitruma. J grib, lai koksne tā izžūtu, to vajag turēt zem jumta, bet guļbaļķiem jābūt saliktiem tā, lai caur tiem varētu cirkulēt gaiss. No meža atvestos kokus uzreiz apstrādā - noplēš mizu, noēvelē. Mizu noņem ar rokām, bet ēvelēšanai izmanto elektriskās ēveles. Mizu, nogriezumus un tml. vajadzētu steidzami sadedzināt, jo tajos var sākt savairoties ķirmji. Šobrīd sāka izmantot tehnoloģijas, ka mizu noņem nesavainojot aplievu, vēlāk neēvelē. Aplieva - virsējais, biezākais koksnes slānis, kas veic aizsargfunkciju. Ja šis sānis tiek saglabāts, izdodas izvairīties no daudziem koku defektiem. Noņemot mizu, parasti paliek nelieli laukumiņi, kuros koksne ir nedaudz savainota. Kad koks ir izžuvis, šīs mizas daļiņas kļūst tumšākas un koksne kļūst raiba, bet tas ir raksturīgs neēvelētiem kokiem. Dažreiz cilvēki nolemj guļbaļķus neēvelēt, lai koks iegūtu šo krāsu un lai netiktu savainota koka audu struktūra. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šī miziņa visātrāk tiek pakļauta pūšanai, tādēļ daudzos gadījumos guļbaļķi ir jānoēvelē. Ja vēlas koksni pasargāt no pūšanas, visu guļbaļķa virsmu noklāj ar antiseptiķi. Koka detaļu, rievu, iegriezumu un tamlīdzīgas vietas tiek apstrādātas īpaši rūpīgi, jo tur ir savainota koku audu struktūra. Bez tam, antiseptiķis ļauj piešķirt kokam vēlamo toni.
Koka mājās parasti tiek būvētas no skuju koku guļbaļķiem: eglēm, priedēm, lapeglēm vai ciedriem. Skuju koku koksne ir cietāka nekā vairākumam lapu koku un izturīgāka pret pūšanu. Skuju koku stumbru forma ir taisnāka, tādēļ strādājot ar tiem paliek mazāk atkritumu. Priedes stumbrs ir pats taisnākais, tajā gadās mazāk zariņu un tas izceļas ar labām tehniskām īpašībām. Kaut arī koksne ir izturīga pret pūšanu, ja saņem vairāk mitruma, koksne var kļūt tumšāka. Izveidojies tumšais tonis nemaina koksnes fiziski mehāniskās īpašības, bet bojā kopējo skatu. Kā pie mums, tā arī Eiropā priedes tiek visbiežāk izmantotas koka māju būvniecībai. Egles būvniecībā tiek izmantotas retāk, kaut arī sausu egļu koksne stiprībā neatpaliek no priedes. Tiesa, egles nav tik izturīgas pret pūšanu, taču tās ne tik stipri kļūst tumšākas. Tā kā tās mazāk nekā citi koki izturīgas pret mitrumu, rekomendē to koksni izmantot tikai iekšpuses apstrādei. Egļu struktūra ir irdenāka, tādēļ tās ir siltākas par priedēm. Tiesa, tas nedaudz mazina fiziskos raksturojumus, bez tam, tajā ir mazāk sveķu. Egles lieliski der nesošo koka elementu ražošanai. Pasaules tirgū egles tiek vērtētas augstāk nekā priedes. Kā skuju koki egles nav ilgmūžīgas un reti aug ilgāk par 200 gadu.
Lapegles ir blīvākas un izturīgākas pret pūšanu vēl vairāk nekā priedes, taču tās ir grūti apstrādāt un tās ātri šķeļas. Tās ir lietderīgi izmantot kā sienu materiālu vai konstrukciju ražošanai. Lapegles ļoti izturīgas pret mitrumu un maksā 2-3 reizes dārgāk par priedēm. Lapegles - vienīgie koki, kuri nepūst sāļā ūdenī.
ACA.LV