Ko parasti nozīmē „māja“? Mājā – tā ir vieta, kur cilvēks atgriežas, tā nav tikai fiziska, bet arī garīga piederība. Taču ir cilvēki, kuriem māja – tas ir tehniskais jēdziens – tas ir mājoklis ar visām savām sastāvdaļām – tie ir arhitekti un dizaineri. Tie, bez kuriem nav iespējams pareizi uzcelt māju vai pārplānot dzīvokli. Tie ir speciālisti, kuri izstrādā kotedžu un dzīvokļu projektus saskaņā ar visām neparastām un negaidītām pasūtītāju vēlmēm.

Meklējot profesionālu dizaina jomā, pirmām kārtām ir jāizskata visi iespējamie piedāvājumi – gan paziņu, gan aģentūru. Šobrīd ir milzums daudz firmu, kas nodarbojas ar interjeru dizainu. Ir atsevišķas projektētāju firmas, kuras nav saistītas ar celtniecības organizācijām, un ir arī projektētāju firmas, kuras ietilpst celtniecības firmu komandā.

Tāpat eksistē daudz mākslas savienības: arhitektu, dizaineru apvienības – šeit Jūs bez pūlēm atradīsiet arhitektu un dizaineru sarakstus ar detalizētiem viņu darba aprakstiem. Noderīgi arī apmeklēt dizaina un arhitektūras izstādes – šeit Jūs ne tikai varēsiet apskatīt dizaineru un arhitektu darbus, bet arī iepazīties ar pašiem autoriem. Vislētākais ir studentu „darbaspēks“ – jaunieši tikai mācās, un viņiem nepieciešama prakse. Cena un kvalitāte šeit, protams, neiet kopā, bet, ja citas izejas nav, varat griezties celtniecības un arhitektūras skolās, koledžās un universitātēs.

Ja kādam no ģimenes locekļiem ir paziņas dizaineri-arhitekti – nevajag sākt meklēt citus – bieži vien šie cilvēki precīzi zinās, ko ģimene vēlas.

Būtībā arhitekta uzdevums ir tikai pareizi organizēt telpu – iedalīt pietiekami daudz vietas guļamistabām, tualetēm, saimniecības telpām un parūpēties, lai dzīvoklī vai mājā nebūtu nevajadzīgu koridoru un bezjēdzīgu nostūru.

Pastāv dažādi dizaineru un arhitektu tipi – vieni tikai izstrādā māju un dzīvokļu projektus, tie ir teorētiķi un parasti nevēlas kontrolēt savu ideju realizāciju. Viņu pienākums ir izveidot dizaina projektu un atlasīt tehnisko dokumentāciju.

Citi speciālisti detalizēti izstrādā visas estētiskās projekta nianses – viņi var aizmirst par darba praktisko pusi. Dizainers (dekorātors vai stilists) strādā pie telpas stila risinājumiem, piepilda telpu ar priekšmetiem, atlasa visu no dīvāna spilveniem līdz traukiem. Dizainers apvieno telpas konstruktīvās arhitektūras būtību ar šīs telpas māksliniecisko un psiholoģisko ietekmi. Šis cilvēks uz kādu laiku kļūs par „ģimenes locekli“, viņam vajadzēs izprast pasūtītāja dzīves pamata principus un stilu, saglabāt un palielināt mājīgu atmosfēru mājās.

Izvēloties profesionālu, īpaši svarīgi ir novērtēt kandidātu pieredzi. Par to var spriest pēc portfolio, atsauksmēm, padarīto darbu skaita. Svarīgi ir arī tas, kā arhitekts-dizainers izturas pret savu uzdevumu, cik daudz jautājumus viņš uzdod, vai ieklausās pasūtītāja vārdos un vēlmēs, cik labi viņš pārzina mūsdienu celtniecības un apdares materiālu tirgu.

Katram arhitektam-dizaineram ir savas stiprās un vājās puses. Bijušo laiku stila cilvēki parasti ir prasmīgi tehniskā jomā, un tiem ir daudz sakaru, bet parasti viņi maz seko līdzi jaunām modes un stila tendencēm, tehnoloģijas jaunumiem, viņiem tuvāk ir konservatīvais stils. Jaunie speciālisti parasti pārzina visus pēdējos jaunumus, tie nebaidās no drosmīgiem risinājumiem, bet ir maz pieredzējuši, dažreiz pat neizglītoti.

Pamata izcenojumi dizainā pagaidām neeksistē: katram ir savs izcenojums. Izcenojumu visbiežāk skaita atkarībā no telpu laukuma.

Dizainera darbu var vērtēt 3 veidos:

Fiksēta apmaksa par visu darbu, kura tiek noteikta pašā sākumā.

Apmaksa par stundām

Procents no apmaksas par visu celtniecības un dizaineru darbu.

Cenu līmenis par vispārīgiem metiem (konceptuālais dizains) sākas no 3-6 Ls par kvadrātmetru, ja strādā jaunais speciālists. Pieredzējušais dizainers vai arhitekts novērtēs savu darbu jau 5-10 reizes vairāk, bet pilnais remonta projekts var maksāt tikpat daudz cik celtnieku darbs.

Daži arhitekti-dizaineri strādā patstāvīgi, nekontaktējoties ar noteiktām strādnieku brigādēm – šajā gadījumā strādniekus un konstruktorus vajadzēs meklēt patstāvīgi. Savukārt dažiem ir vesela studija ar dažādiem strādniekiem dažādās jomās – tas ir ērtākais variants, taču šāda sadarbība maksās daudz dārgāk.

Arhitekta-dizainera darbs būtībā sastāv no 4 posmiem:

Iepazīšanās ar pasūtītāju, precīzāk, darba mērķa noteikšana.

Dizaina projekta izstrāde un apstiprināšana. Gatavajā projektā jābūt mērījumu plānam, pārplānošanas plānam, griestu un grīdu plānam, mēbeļu izvietošanas plānam, sienu un pārplānojuma kopumā telpiskām bildēm, celtniecības un apdares materiālu aptuvenām izmaksām un specifikācijām, slēdžu un apgaismojuma plānam.

Materiālu izvēle un iegāde.

Celtniecības un apdares darbu vadība.

Darbu termiņi ir atkarīgi no telpu izmēriem un uzdevuma sarežģītības pakāpes. Pilna dizaina projekta īstenošanai var būt vajadzīgs 1 vai vairāki mēneši.

ACA.LV