Bruģakmeņu ieklāšana
Drukāts
2007-04-13 11:49
Pēdējā laikā arvien vairāk Latvijā pagalmus un ietves izklāj ar vairāku un vienas krāsas bruģakmeņiem.
Diemžēl ne vienmēr ieklāšanas darbi tiek veikti, ievērojot prasības: gadās tehnoloģiski pārkāpumi, tiek lietoti nepiemēroti materiāli. Dažkārt ceļi un ietves paliek nelīdzenas, iegrūst, bet atsevišķi elementi izkustas un sadrūp. Lai no tā izvairītos, klājot bruģakmeni, vajag ievērot tehnoloģiskās prasības, lietot tikai piemērotus materiālus un speciālas ierīces.
Pamata sagatavošana
Vispirms vajadzētu sablīvēt zemi, uz kuras tiks likts bruģis. Īpaša uzmanība jāpievērš tās drenēšanai. Ja grunts mitra un nav ļoti stingra, vajag lietot speciālus ģeosintētiskos materiālus. Ja grunts ir smilšaina, bieži nemaz netiek klāts saturošais slānis.
Bruģētā seguma atbalsta sagatavošana
Šķērseniskā atbalsta slīpumam ir jāatbilst šķērseniskajam ārpuses seguma slīpumam. Atbalsta slāņa biezums ir 2-5 cm. Virsējo robežu pārsniegt nedrīkst, jo, iedarbojoties ekspluatācijas noslogojumam, var deformēties ārpuses segums. Atbalsta slānim vispiemērotākās ir 0-2 vai 0-4 mm frakciju smiltis, 1-3 vai 2-5 mm šķembas, kā arī smalcināts smilts un 0-5 mm šķembu maisījums. Rupjo daļu lielums nedrīkst pārsniegt 8 mm.
Laukumā, kur transporta noslogojums ir lielāks, kā savienojošo atbalsta slāņa materiālu rekomendē izmantot cementu vai kaļķi. Vietās, kuras nosedz jumts, atbalsta slāņa materiāli parasti saglabājas sausi un irdeni. Tādā gadījumā bruģakmeni klāj uz sausas javas un atbilstošas šķembu masas, bet, beidzot darbus, visas starpas starp akmeņiem aizpilda ar smalku smilti.
Pareiza ieklāšana
Flīzes vai bruģakmeni vajag klāt precīzi pēc augstuma, slīpuma leņķa un izvērtējot ceļa virzienu, atstāt vajadzīgā lieluma starpas.
Pat mazāko ieklāšanas brāķi neizdosies novērst, saspiežot virsmu. Tas pats arī attiecas uz ieklājamajiem akmeņiem ar starplikām. Starplikas nevar uzskatīt par pilnvērtīgi aizpildītu šuvju aizvietotāju. Tās var tikt lietotas tikai kā palīglīdzeklis, cenšoties radīt vajadzīgā platuma šuves. Šuvju izvietojumu un lielumu pie ietves blokiem un cietajiem atdalošajiem elementiem ar celtni ir svarīgi plānot, turoties pie modulēšanas tīkla. Šajā gadījumā nevajag aizmirst, ka, izvērtējot bruģēšanas elementu ražošanas tehnoloģiju, atļautā apjoma kļūda ir ± 3 mm.
Cenšoties panākt, lai šuves būtu taisnas, apmēram ik pēc 3 m gareniski novelk aukliņu. Atzīmējot lielas platības, svarīgi aukliņas novilkt divos virzienos un ik pa 1-3 m kontrolēt, kā tiek noturēti taisnie leņķi. Kā bruģēšanas virspuses ierobežotāju vajag izmantot betonā ieklājamās apmales vai malu elementus, kuri visbiežāk pietiekami droši pieņem seguma malu elementu noslogojumu. Tādus iežogojumus klāj pirms grīdas ārmalas daļas ieklāšanas, lai izbēgtu no šķērsveida nošķiebšanās vai akmeņu nosēšanās.
Pret celtni atbalstītos bruģējamos laukumus klāj tā, lai virspuses ūdens tecētu nevis uz ēku, bet no tās. Pretējā gadījumā pie celtnes svarīgi paredzēt notekgrāvjus un lietus ūdens kanalizāciju.
Pēc DIN 18318 standarta virspuses nelīdzenumi 4 metru garā ar bruģakmeņiem vai flīzēm bruģējamajā kontroles laukumā nedrīkst pārsniegt 10 mm. Atkarībā no ārējās seguma struktūras, ne vienmēr uz šiem kritērijiem var balstīties. Betona bruģakmeņu augstuma atšķirību var kompensēt, ieklājot tos nosacīti irdenā smilts atbalsta slānī.
Bruģa ieklāšanas iekārtu izvēle.
Cenšoties ar bruģakmeni izklāt kvalitatīvas un ilglaicīgas virsmas, pareizi ir lietot mūsdienīgu tehniku. Vibrobliete ar 130 kg darba virsmu un 18-20 kN centrbēdzes spēku noder blīvējot 6 cm augsta bruģa virsmu. 8-10 cm augsta bruģa virsas blīvēšanai lieto 170-200 kg vibrāciju plāksnes, kuru centrbēdzes spēks nav mazāks par 20-30 kN. Vēl biezāka bruģa virsmas blīvēšanai vajag lietot 200-600 kg vibrāciju plāksnes, kuru centrbēdzes spēks ir 30-60 kN. Ar vibrāciju plāksnēm blīvē ne tikai grunti, bet arī savienotājus tranšejās vai atvērtās telpās, kā smagus akmeņus uz bruģa. Vibrācijas plāksnes viegli ekspluatēt, ja papildus tiek lietotas standarta plāksnes. Lietojot hidraulisko sistēmu, nav grūti regulēt mašīnas virzību uz priekšu un atpakaļ. Vibrāciju plāksnei ir elektriskais pieslēgums un papildus ātrumu režīms. Vibrāciju plāksnes ir kompaktas, to smaguma centrs ir zemu, tām ir minimāls darba augstums. Regulēšanas sistēma mašīnu ļauj viegli piemērot jebkādam grunts tipam. Papildus ātruma režīms ļauj palielināt vibrāciju plāksnes virzības ātrumu celtniecības laukumā līdz 28 m/min. Speciāla gumijas apmale, kas atdala virsējo masīvo mašīnas daļu un vibrācijas plāksni, sargā iekārtu no dubļiem. Vibrāciju pamatīgi mazina slīpi amortizatori.
Ieklāto elementu blīvēšana, izmantojot vibrāciju
Ar vibroblieti sablīvējot zemi līdz stabilam stāvoklim, tiek iegūta līdzena virsma. Kad tiek lietotas vibroblietes ar regulējamu centrbēdzes spēku, atkarībā no elementa biezuma, vajag izvēlēties mazāko jaudu.
Noslēdzošā virsmas apstrāde
Pēc bruģētās virsmas blīvēšanas tai uzber smiltis, kurām kādu laiku jāpastāv uz šīs virsmas, lai labi aizpildītu visas šuves.
Šuvēm bruģētajā virsmā, pa kuru brauc automašīnas, jābūt aizpildītām ar stingru un izturīgu pildvielu, lai grūdiena spēks, kuru rada riepu slodze, droši tiktu nodots no viena elementa otram, citādi elementi izkustēsies no savām vietām. Īpaši aktuāli ir aizpildīt šuves automašīnu mazgāšanas vietās un degvielas uzpildes stacijās. Šuvju platums nedrīkst būt mazāks par 8 mm. Izvēloties atbilstošu pildvielu, vajag izvērtēt klimata un ekspluatācijas apstākļus. Lietotās bitumena vai analoģiskas pildvielas sargā bruģētās virsmas elastību.
ACA.LV